Lai daudzziedu tulpes varētu pilnvērtīgi augt, attīstīties un katru gadu priecēt ar bagātīgu ziedēšanu, tām ir nepieciešams sabalansēts barības vielu komplekss. Lai gan sīpols pats par sevi ir kā neliela barības vielu noliktava, kas nodrošina enerģiju augšanas sākumam, šīs rezerves ir jāatjauno katru gadu. Galvenie makroelementi, kas tulpēm nepieciešami vislielākajā daudzumā, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Katram no šiem elementiem ir sava unikālā un neaizvietojamā loma auga dzīves ciklā. Pareiza un savlaicīga mēslošana ir viens no galvenajiem noslēpumiem, kā panākt ilgstošu un krāšņu tulpju ziedēšanu.
Slāpeklis (N) ir galvenais elements, kas atbild par zaļās masas – lapu un stublāju – augšanu. Pietiekams slāpekļa daudzums pavasarī nodrošina spēcīgu un veselīgu lapotni, kas ir būtiska efektīvai fotosintēzei. Tomēr ar slāpekli ir jābūt uzmanīgam, jo tā pārdozēšana var stimulēt pārmērīgu lapu augšanu uz ziedu rēķina, kā arī padarīt auga audus pārāk mīkstus un uzņēmīgus pret sēnīšu slimībām un kaitēkļiem. Tādēļ slāpekli saturošs mēslojums ir vissvarīgākais tieši augšanas sākumā.
Fosfors (P) spēlē kritisku lomu sakņu sistēmas attīstībā, kā arī enerģijas pārneses procesos augā. Spēcīga sakņu sistēma ir pamats veselīgam augam, jo tā nodrošina efektīvu ūdens un citu barības vielu uzsūkšanos no augsnes. Fosfors ir īpaši svarīgs rudenī, kad sīpols iesakņojas, un pavasarī, kad atsākas aktīva augšana. Tas arī veicina ziedpumpuru veidošanos un nobriešanu, tādējādi tieši ietekmējot nākamā gada ziedēšanas kvalitāti.
Kālijs (K) ir daudzfunkcionāls elements, kas stiprina auga vispārējo veselību un izturību. Tas regulē ūdens metabolismu augā, palielina tā noturību pret nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, salu un sausumu, kā arī stiprina šūnu sienas, padarot augu izturīgāku pret slimībām. Kālijs ir īpaši svarīgs pēc noziedēšanas, jo tas palīdz sīpolam uzkrāt barības vielas un sagatavoties ziemas miera periodam. Pietiekams kālija daudzums nodrošina veselīgu un spēcīgu sīpolu, kas nākamajā gadā spēs radīt kvalitatīvus ziedus.
Mēslošanas plāns sezonas laikā
Lai nodrošinātu optimālu barības vielu piegādi, mēslošanas plānu var sadalīt trīs galvenajos posmos: pirms stādīšanas, pavasara augšanas laikā un pēc noziedēšanas. Katrā no šiem posmiem auga vajadzības ir atšķirīgas, tādēļ ir jāizvēlas atbilstošs mēslojuma veids un sastāvs. Pārdomāta pieeja mēslošanai ļaus izvairīties gan no barības vielu trūkuma, gan no to pārpalikuma, kas var būt vienlīdz kaitīgs.
Pirmais mēslošanas posms ir augsnes sagatavošana rudenī, pirms sīpolu stādīšanas. Šajā laikā galvenais uzsvars ir uz augsnes struktūras uzlabošanu un ilgtermiņa barības vielu bāzes izveidi. Augsni dziļi uzrokot, tajā iestrādā labi sadalījušos kompostu vai kūtsmēslus. Organiskais materiāls ne tikai bagātina augsni, bet arī uzlabo tās gaisa un ūdens caurlaidību. Papildus var iestrādāt lēnas iedarbības minerālmēslojumu ar augstu fosfora un kālija saturu, piemēram, superfosfātu vai kaulu miltus, kas veicinās spēcīgu sakņu attīstību ziemas laikā.
Otrais, aktīvais mēslošanas posms sākas pavasarī, kad parādās pirmie tulpju asni. Tiklīdz tie sasniedz dažu centimetru garumu, var veikt pirmo papildmēslošanu. Šim nolūkam vislabāk der kompleksais minerālmēslojums, kas paredzēts sīpolpuķēm vai ziedošiem augiem, ar sabalansētu NPK (slāpeklis, fosfors, kālijs) attiecību. Mēslojumu izkaisa ap augiem, cenšoties, lai tas nenonāk uz lapām, un viegli iestrādā augsnes virskārtā. Pēc mēslošanas dobi aplaista, lai barības vielas sāktu šķīst un nonāktu līdz saknēm.
Trešais un, iespējams, vissvarīgākais mēslošanas posms ir tūlīt pēc noziedēšanas, kamēr lapas vēl ir zaļas. Šajā laikā augs visu savu enerģiju velta sīpola atjaunošanai un barības vielu uzkrāšanai nākamajam gadam. Mēslojumam jābūt ar zemu slāpekļa saturu, bet ar augstu fosfora un kālija saturu (piemēram, NPK attiecība 5-10-10). Šīs barības vielas palīdzēs sīpolam nobriest, kļūt lielākam un spēcīgākam, kā arī ieriebt ziedpumpurus nākamajai sezonai. Šī mēslošanas reize ir investīcija nākotnes ziedos.
Organiskais un minerālmēslojums
Daudzziedu tulpju mēslošanai var izmantot gan organisko, gan minerālmēslojumu, un vislabākos rezultātus bieži vien dod šo divu veidu kombinācija. Organiskais mēslojums, piemēram, komposts, labi sadalījušies kūtsmēsli, biohumuss vai lapu trūdzeme, ir lielisks ilgtermiņa barības vielu avots. Tas ne tikai lēnām atbrīvo barības vielas, bet arī būtiski uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palielina augsnes spēju saglabāt mitrumu. Organisko mēslojumu vislabāk iestrādāt augsnē rudenī pirms stādīšanas.
Komposts ir viens no universālākajiem un vērtīgākajiem organiskajiem mēslojumiem. To var izmantot gan augsnes ielabošanai pirms stādīšanas, gan kā mulču pavasarī. Mulčējot dobi ar plānu komposta kārtu, tu ne tikai nomāksi nezāles un saglabāsi mitrumu, bet arī nodrošināsi augus ar pastāvīgu, lēnas iedarbības barības vielu piegādi visas sezonas garumā. Labi sadalījušies kūtsmēsli arī ir ļoti efektīvi, taču svarīgi ir neizmantot svaigus mēslus, jo tie var apdedzināt sīpolu saknes un veicināt slimību attīstību.
Minerālmēslojums, savukārt, nodrošina ātru un koncentrētu barības vielu devu tieši tad, kad augam tas ir visvairāk nepieciešams. Tas ir īpaši noderīgs pavasara papildmēslošanai, kad augiem nepieciešams ātrs “enerģijas lādiņš” straujai augšanai un ziedēšanai. Izvēloties minerālmēslojumu, priekšroka jādod kompleksajiem mēslojumiem, kas paredzēti sīpolpuķēm. Lietojot minerālmēslojumu, ir ļoti svarīgi stingri ievērot ražotāja norādītās devas, jo pārdozēšana var būt kaitīga – tā var “apdedzināt” saknes un izraisīt pārmērīgu sāļu uzkrāšanos augsnē.
Koksnes pelni ir vēl viens vērtīgs organiski-minerālais mēslojums, kas ir bagāts ar kāliju, fosforu un dažādiem mikroelementiem, bet nesatur slāpekli. Tas ir ideāli piemērots mēslošanai pēc noziedēšanas, lai stiprinātu sīpolus. Pelni arī palīdz samazināt augsnes skābumu. Tos var izkaisīt ap augiem (apmēram viena sauja uz kvadrātmetru) un viegli iestrādāt augsnē. Tomēr jāatceras, ka pelnus nevajadzētu lietot kopā ar slāpekli saturošiem mēslojumiem, jo tie var izraisīt slāpekļa zudumus amonjaka veidā.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Lai gan daudzziedu tulpes nav pārāk kaprīzas, uzmanīgs dārznieks var pamanīt pazīmes, kas liecina par noteiktu barības vielu trūkumu. Šo pazīmju atpazīšana ļauj savlaicīgi rīkoties un koriģēt mēslošanas programmu, lai novērstu nopietnākas problēmas. Ir svarīgi atšķirt barības vielu trūkuma simptomus no slimību vai kaitēkļu radītiem bojājumiem.
Slāpekļa trūkums parasti izpaužas kā lēna un vāja augšana pavasarī. Lapas ir mazākas nekā parasti, bālas, dzeltenīgi zaļas, un viss augs izskatās nīkulīgs. Apakšējās, vecākās lapas sāk dzeltēt pirmās, jo slāpeklis ir mobils elements, un augs to pārvieto no vecākām daļām uz jaunākām. Ja novēro šādas pazīmes, nepieciešams veikt papildmēslošanu ar ātras iedarbības slāpekli saturošu mēslojumu.
Fosfora trūkums vizuāli ir grūtāk pamanāms. Auga augšana var būt kavēta, un lapas var iegūt tumši zaļu nokrāsu ar violetu vai sarkanīgu toni, īpaši gar malām un aukstā laikā. Ziedēšana var būt vāja vai nenotikt vispār, un sakņu sistēma ir slikti attīstīta. Fosfora trūkums bieži ir saistīts ar pārāk aukstu vai pārāk skābu augsni, kas kavē tā uzsūkšanos, tādēļ ir svarīgi pārbaudīt arī šos faktorus.
Kālija trūkums vispirms parādās uz vecāko lapu malām un galiem, kas kļūst dzelteni vai brūni un izskatās kā apdeguši. Augu stublāji var būt vāji, un ziedu krāsas var nebūt tik košas. Augi ar kālija trūkumu ir arī uzņēmīgāki pret slimībām un sliktāk pacieš salu. Šādos gadījumos palīdzēs papildmēslošana ar kālija sulfātu vai koksnes pelniem, īpaši pēc noziedēšanas periodā.
Pārdozēšanas riski un novēršana
Mēslošanā, tāpat kā daudzās citās lietās, vairāk ne vienmēr nozīmē labāk. Mēslojuma pārdozēšana var nodarīt tulpēm lielāku kaitējumu nekā neliels barības vielu trūkums. Pārmērīgs mēslojuma daudzums, īpaši minerālmēslojuma, var izraisīt augsnes piesātināšanos ar sāļiem, kas “apdedzina” augu saknes, traucējot to spēju uzņemt ūdeni un barības vielas. Tā rezultātā augs var sākt vīst pat mitrā augsnē, un uz lapu malām var parādīties brūni, nekrotiski plankumi.
Īpaši bīstama ir slāpekļa pārdozēšana. Kā jau minēts, tas veicina strauju, bet vāju zaļās masas augšanu. Šādi augi ir ļoti pievilcīgi laputīm un citiem kaitēkļiem, kā arī daudz uzņēmīgāki pret sēnīšu slimībām, piemēram, pelēko puvi. Pārmērīgs slāpeklis arī negatīvi ietekmē sīpola nobriešanu, padarot to mīkstu un sliktāk uzglabājamu, kā arī samazina sala noturību. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvairīties no mēslošanas ar augstu slāpekļa saturu vasaras otrajā pusē un rudenī.
Lai izvairītos no pārdozēšanas, vienmēr stingri ievēro uz mēslojuma iepakojuma norādītās devas un lietošanas instrukcijas. Ja neesi pārliecināts, labāk ir lietot nedaudz mazāku devu, nekā ieteikts. Priekšroka jādod lēnas iedarbības mēslojumiem un organiskām metodēm, kas barības vielas atbrīvo pakāpeniski, samazinot pārdozēšanas risku. Minerālmēslojumu ieteicams lietot uz mitras augsnes un pēc tam dobi vēlreiz aplaistīt, lai palīdzētu mēslojumam izšķīst un vienmērīgi izplatīties augsnē.
Ja tomēr ir notikusi pārdozēšana un parādās tās pazīmes, situāciju var mēģināt glābt, pamatīgi laistot dobi ar lielu daudzumu ūdens. Šāda “skalošana” palīdzēs izskalot liekos sāļus no sakņu zonas dziļāk augsnes slāņos. Tomēr šī metode ir efektīva tikai labi drenētā augsnē. Smagās augsnēs tā var izraisīt ūdens sastrēgumu un situāciju tikai pasliktināt. Tādēļ vislabākā stratēģija ir profilakse – apdomīga un līdzsvarota mēslošana.
