Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka citronpelargonijas veselību, augšanas ātrumu, lapu krāsas intensitāti un, pats galvenais, tās raksturīgā aromāta spēku. Kā sauli mīlošs augs, kas savvaļā aug atklātās, saulainās vietās, citronpelargonija pieprasa daudz gaismas, lai pilnvērtīgi veiktu fotosintēzi un ražotu ēteriskās eļļas, kas ir atbildīgas par tās patīkamo smaržu. Nepietiekams apgaismojums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc šis augs nīkuļo, izstīdzē un zaudē savu dekorativitāti un aromātu. Tādēļ pareizas atrašanās vietas izvēle, kas nodrošina optimālu gaismas daudzumu, ir galvenais veiksmīgas audzēšanas priekšnoteikums.
Lai citronpelargonija justos labi un attīstītos pareizi, tai nepieciešamas vismaz sešas stundas tiešas saules gaismas katru dienu. Vislabākā vieta tās audzēšanai ir uz dienvidu puses loga palodzes, kur tā var saņemt maksimālo gaismas daudzumu visas dienas garumā. Labi piemērotas ir arī dienvidaustrumu vai dienvidrietumu puses palodzes, kur saule ir pieejama vismaz pusi dienas. Audzējot augu telpās, ir svarīgi regulāri griezt podu, lai visas auga puses saņemtu vienmērīgu apgaismojumu un tas augtu simetrisks, nevis liektos uz vienu pusi pret gaismas avotu.
Vasaras mēnešos citronpelargonija lieliski jūtas ārā – uz balkona, terases vai dārzā, kur tā var baudīt dabisko saules gaismu un svaigu gaisu. Tomēr, lai gan augs mīl sauli, jābūt uzmanīgiem ar pārmērīgi spēcīgu pusdienlaika sauli karstākajās vasaras dienās. Ilgstoša atrašanās tiešos, dedzinošos saules staros var izraisīt lapu apdegumus, kas izpaužas kā balti vai brūni plankumi. Lai no tā izvairītos, karstākajā dienas laikā var nodrošināt nelielu ēnojumu vai novietot augu vietā, kur pusdienlaikā ir daļēja ēna.
Gaismas daudzums tieši ietekmē ne tikai auga augšanu, bet arī tā aromāta intensitāti. Jo vairāk saules gaismas augs saņem, jo aktīvāk tā lapās veidojas ēteriskās eļļas, un jo spēcīgāka un piesātinātāka kļūst citronu smarža. Ja augs tiek turēts pārāk ēnainā vietā, tā aromāts kļūst vājš vai pat gandrīz nejūtams. Tāpēc, ja galvenais mērķis ir audzēt šo augu tā aromāta dēļ, tad saulaina vieta ir absolūta nepieciešamība.
Nepietiekama apgaismojuma pazīmes
Ir svarīgi iemācīties atpazīt pazīmes, kas liecina par gaismas trūkumu, lai laicīgi varētu pārvietot augu uz piemērotāku vietu. Visredzamākā pazīme ir dzinumu izstīdzēšana jeb etioliācija. Cenšoties sasniegt gaismu, auga dzinumi kļūst nenormāli gari, tievi un vāji, ar lielām atstarpēm starp lapām. Augs zaudē savu kompakto, kuplo formu un kļūst nekārtns un nestabils. Šādi dzinumi ir arī trauslāki un vieglāk lūst.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Vēl viena pazīme ir lapu krāsas izmaiņas. Gaismas trūkuma apstākļos lapas kļūst mazākas, bālākas, zaudējot savu sulīgi zaļo nokrāsu. Tās var sākt arī dzeltēt un priekšlaicīgi nobirt, īpaši apakšējās lapas. Fotosintēzes process ir traucēts, un augs nespēj saražot pietiekami daudz enerģijas savai attīstībai. Kā jau minēts, arī aromāts kļūst ievērojami vājāks.
Gaismas trūkums negatīvi ietekmē arī ziedēšanu. Lai gan citronpelargonija galvenokārt tiek audzēta savu lapu dēļ, tā spēj arī ziedēt. Tomēr ēnainā vietā augs, visticamāk, neziedēs vispār, vai arī ziedi būs ļoti maz un nīkulīgi. Visu savu enerģiju augs veltīs tam, lai izstieptos pret gaismu, un ziedu veidošanai spēka vairs nepietiks. Tādēļ, ja vēlaties redzēt savu citronpelargoniju ziedam, nodrošiniet tai pēc iespējas vairāk saules.
Ja pamanāt kādu no šīm pazīmēm, ir nekavējoties jāpārvieto augs uz gaišāku vietu. Tomēr pāreja no ēnas uz spilgtu sauli ir jāveic pakāpeniski, lai neradītu augam šoku un neapdedzinātu lapas, kas nav pieradušas pie intensīvas gaismas. Sāciet ar pāris stundām rīta saules un pakāpeniski palieliniet laiku, ko augs pavada tiešos saules staros, dažu nedēļu laikā pieradinot to pie jaunajiem apstākļiem.
Gaismas prasības ziemā
Ziemas mēneši ir vislielākais izaicinājums citronpelargonijas audzēšanā mūsu platuma grādos, jo dabiskā apgaismojuma daudzums un intensitāte ir ievērojami samazināta. Pat uz visgaišākās palodzes gaisma var būt nepietiekama, lai nodrošinātu normālu augšanu. Tādēļ ziemā citronpelargonijai ir nepieciešams miera periods, kura laikā tās augšanas procesi tiek palēnināti. Vislabākais risinājums ir nodrošināt augam vēsu ziemošanu (10-15°C) gaišā vietā. Zemākā temperatūrā auga vielmaiņa palēninās, un tas var pārziemot ar mazāku gaismas daudzumu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja augs ziemo siltā istabā, gaismas trūkums kļūst par kritisku problēmu. Šādos apstākļos augs bieži vien cenšas turpināt augt, bet nepietiekamā apgaismojuma dēļ jaunie dzinumi veidojas ļoti vāji, izstīdzējuši un bāli. Lai to novērstu, ir ļoti ieteicams izmantot papildu mākslīgo apgaismojumu. Šim nolūkam vislabāk piemērotas ir speciālās augu lampas jeb fitolampas, kas izstaro augiem nepieciešamā spektra gaismu.
Fitolampu nepieciešams novietot virs auga aptuveni 20-30 centimetru attālumā un ieslēgt uz 10-12 stundām dienā. Tas palīdzēs kompensēt dabiskās gaismas trūkumu un ļaus augam pārziemot daudz veiksmīgāk, saglabājot kompaktāku formu un veselīgāku izskatu. Papildu apgaismojums ir īpaši svarīgs, ja vēlaties pavairot citronpelargonijas ar spraudeņiem ziemas periodā. Bez pietiekama apgaismojuma spraudeņi slikti apsakņosies un jaunie stādiņi būs vārgi.
Ja nav iespējams nodrošināt ne vēsu ziemošanu, ne papildu apgaismojumu, jārēķinās, ka pavasarī augs būs zaudējis savu dekorativitāti. Šādā gadījumā pavasarī būs nepieciešama spēcīga atjaunojošā apgriešana, lai stimulētu jaunu un veselīgu dzinumu augšanu no pamatnes. Augs parasti labi atjaunojas pēc šādas apgriešanas, ja tam tiek nodrošināti labi apstākļi jaunajā augšanas sezonā.
Pārmērīgas gaismas pazīmes
Lai gan citronpelargonija ir ļoti gaismas prasīga, arī pārmērīgs apgaismojums var būt kaitīgs, īpaši, ja to pavada augsta temperatūra un nepietiekama laistīšana. Visbiežākā pārmērīgas saules iedarbības pazīme ir lapu apdegumi. Uz lapām parādās balti, dzeltenīgi vai brūni, sausi plankumi, īpaši tajās vietās, kas ir visvairāk pakļautas tiešiem saules stariem. Smagākos gadījumos var apdegt visa lapa, un tā nokalst.
Vēl viena pazīme var būt lapu krāsas maiņa. Tā vietā, lai būtu sulīgi zaļas, lapas var kļūt blāvas, dzeltenīgas vai pat iegūt sarkanīgu nokrāsu, īpaši gar malām. Tas ir auga aizsargmehānisms, cenšoties pasargāt sevi no pārāk intensīva starojuma. Lai gan neliela sarkanīga nokrāsa var būt norma dažām šķirnēm, krasa krāsas maiņa uz dzelteno pusi parasti liecina par stresu.
Pārmērīga saule un karstums var izraisīt arī auga vīšanu, pat ja augsne ir pietiekami mitra. Tas notiek tāpēc, ka augs caur lapām iztvaiko vairāk ūdens, nekā saknes spēj uzņemt. Šādā gadījumā augu nekavējoties jāpārvieto uz ēnaināku vietu un, ja nepieciešams, jāaplaista. Ja augs regulāri vīst dienas vidū, tas ir skaidrs signāls, ka atrašanās vieta tam ir pārāk karsta un saulaina.
Lai izvairītos no šīm problēmām, ir svarīgi nodrošināt augam aizsardzību no visintensīvākās pusdienlaika saules vasaras karstākajos mēnešos (parasti no pulksten 12 līdz 15). To var panākt, novietojot augu vieglā noēnojumā, piemēram, zem lielāka auga vai koka lapotnes, vai izmantojot ēnošanas tīklu. Telpās var izmantot vieglus aizkarus vai žalūzijas, lai izkliedētu tiešos saules starus. Svarīgs ir arī pietiekams un regulārs laistīšanas režīms karstā laikā.
