Lai cidonijas veiksmīgi pārziemotu un nākamajā gadā atkal priecētu ar bagātīgu ziedēšanu un ražu, ir svarīgi tās pienācīgi sagatavot miera periodam. Lai gan cidonijas ir salīdzinoši salcietīgi augi, īpaši bargas, bezsniega ziemas vai krasas temperatūras svārstības var nodarīt bojājumus, sevišķi jaunajiem un vēl nenobriedušajiem kokiem. Pareizi un savlaicīgi veikti sagatavošanas darbi rudenī palīdzēs augam labāk pārciest ziemas stresu un veiksmīgi sagaidīt pavasari, ieliekot pamatu nākamās sezonas panākumiem.
Rudens darbi cidoniju dārzā
Sagatavošanās ziemai sākas jau vasaras otrajā pusē un rudenī. Šajā periodā ir svarīgi pārtraukt jebkādu mēslošanu ar slāpekli, jo tas stimulē jaunu dzinumu augšanu, kuri nepaspēs nobriest līdz salam un ziemā neizbēgami apsals. Tā vietā, pēc ražas novākšanas, kokus mēslo ar fosfora un kālija mēslojumu. Šie elementi palīdz dzinumiem pārkoksnēties, uzkrāt barības vielu rezerves un paaugstina auga kopējo salcietību, tādējādi labāk sagatavojot to ziemas pārbaudījumiem.
Pēc lapkriša ir obligāti jāveic rūpīga dārza sakopšana. Visas nobirušās lapas un pēdējie, zaros palikušie mumificējušies augļi ir jāsavāc un jāiznīcina, vislabāk – sadedzinot. Šis ir ļoti svarīgs sanitārais pasākums, jo uz lapām un bojātajiem augļiem pārziemo daudzu sēnīšu slimību ierosinātāji un kaitēkļu kūniņas. Atstājot tos dārzā, tiek radīts liels infekcijas fons nākamajam pavasarim. Tīrs dārzs rudenī ir veselīga dārza pamats pavasarī.
Vēlā rudenī, kad gaisa temperatūra stabili turas ap nulli, bet vēl nav iestājies noturīgs sals, var veikt sanitāro apgriešanu. Tās laikā izgriež visus redzami slimos, aizlauztos un bojātos zarus, kas var kļūt par infekcijas perēkļiem. Tomēr galveno, veidojošo apgriešanu labāk atlikt uz pavasari, jo ziemā var apsalt vēl kādi zari, un pavasarī būs labāk redzams koka reālais stāvoklis. Pēc apgriešanas visi griezumi, kas lielāki par īkšķa resnumu, jāapstrādā ar brūču ziedi.
Rudenī ir svarīgi nodrošināt, lai cidonijas neciestu no sausuma. Ja rudens ir sauss un bez lietus, pirms sala iestāšanās nepieciešams veikt pamatīgu, tā saukto mitrumuzlādes laistīšanu. Labi samitrināta augsne sasalst lēnāk un mazāk atdziest, tādējādi pasargājot sakņu sistēmu no izsalšanas. Uz vienu pieaugušu koku nepieciešami vismaz 5-6 spaiņi ūdens, lai augsne samirktu pietiekami dziļi. Šis pasākums ir īpaši svarīgs jauniem kokiem un vieglās smilts augsnēs.
Jauno koku aizsardzība pret salu
Jaunie cidoniju kociņi, īpaši pirmajos divos vai trīs gados pēc iestādīšanas, ir visjutīgākie pret salu, jo to sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies un miza ir plāna. Tāpēc to sagatavošanai ziemai jāpievērš īpaša uzmanība. Galvenais uzdevums ir pasargāt sakņu sistēmu un stumbra apakšējo daļu no izsalšanas. Visefektīvākais veids, kā to izdarīt, ir apdobes mulčēšana. Pēc rudens laistīšanas un pirms sala iestāšanās apdobi pārklāj ar biezu, 10-15 cm slāni sausas mulčas.
Kā mulču var izmantot kūdru, kompostu, sausas lapas, salmus vai egļu zarus. Mulčas slānis darbojas kā siltumizolators, kas neļauj augsnei dziļi sasalt un pasargā saknes no krasām temperatūras svārstībām. Ir svarīgi atcerēties, ka mulču nedrīkst likt cieši klāt pie paša stumbra, jo tas var izraisīt sakņu kakliņa izsušanu atkušņu laikā. Ap stumbru jāatstāj neliels, apmēram 5-10 cm brīvs aplis. Pavasarī, kad augsne atkususi, mulču uzmanīgi atgriež no stumbra, lai tas varētu ātrāk iesilt.
Papildus sakņu sistēmas aizsardzībai, jauno kociņu stumbrus var nosargāt, aptinot tos ar aizsargmateriālu. Šim nolūkam var izmantot speciālus agrotīklus, džutas audumu, niedru paklājiņus vai vairākās kārtās salocītu avīžpapīru. Nedrīkst izmantot polietilēna plēvi vai citus gaisu necaurlaidīgus materiālus, jo zem tiem veidojas kondensāts, kas veicina mizas izsušanu un sēnīšu slimību attīstību. Stumbra aptīšana ne tikai pasargā no sala, bet arī no saules apdegumiem agrā pavasarī.
Īpaši bargās ziemās jauno kociņu vainagu var papildus aizsargāt, uzsedzot tam gaisu caurlaidīgu materiālu, piemēram, agrotīklu, kas uzlikts uz iepriekš sagatavota karkasa. Karkasu var izveidot no trim vai četriem mietiņiem, kas iesprausti zemē ap koku un augšā sasieti kopā. Tas neļaus segmateriālam pieskarties zariem un pasargās tos no salūšanas sniega smaguma ietekmē. Šāds “namiņš” rada labvēlīgu mikroklimatu un pasargā jauno augu no aukstā ziemas vēja un krasām temperatūras svārstībām.
Stumbra aizsardzība pret saules apdegumiem un grauzējiem
Ziemas beigās un agrā pavasarī, kad dienas laikā saule jau silda stipri, bet naktīs vēl ir sals, cidoniju stumbri ir pakļauti saules apdegumu riskam. Dienas laikā tumšā miza saulē sakarst, tajā sākas šūnu dzīvības procesi, bet naktī, strauji pazeminoties temperatūrai, šīs šūnas sasalst un iet bojā. Rezultātā mizā veidojas plaisas un brūces, kas kļūst par infekciju ieejas vārtiem. Vislielākais risks ir stumbra dienvidu un dienvidrietumu pusei.
Efektīvākais veids, kā pasargāt stumbrus no saules apdegumiem, ir to balsināšana vēlā rudenī. Balta krāsa atstaro saules starus un neļauj mizai pārkarst. Balsināšanai izmanto speciālas dārza krāsas vai kaļķa javu, kurai var pievienot mālu labākai pielipšanai un vara sulfātu dezinfekcijai. Jānobalsina ne tikai stumbrs, bet arī skeletzaru pamatnes. Ja rudenī balsināšana nav veikta, to var izdarīt februāra beigās, izvēloties dienu, kad nav nokrišņu un gaisa temperatūra ir virs nulles.
Otra nopietna problēma ziemā ir grauzēji – peles un zaķi, kas, trūkstot barībai, labprāt apgrauž jauno augļu koku mizu. Peles parasti bojā stumbra apakšējo daļu pie sakņu kakliņa, bieži vien zem sniega segas, savukārt zaķi var sasniegt un apgrauzt mizu arī augstāk. Ja miza tiek apgrauzta gredzenveidā ap visu stumbru, koks ir nolemts bojāejai. Tāpēc jauno koku stumbri obligāti ir jāaizsargā.
Pret grauzējiem var izmantot dažādus aizsargmateriālus. Stumbru var aptīt ar egļu zariem (ar skujām uz leju), speciāliem plastmasas sietiem, niedru paklājiņiem vai pat veciem kaprona maisiem. Svarīgi, lai aizsargmateriāls būtu pietiekami augsts (pret zaķiem – vismaz līdz viena metra augstumam) un cieši piekļautos stumbram. Blīva mulčas slāņa izmantošana var piesaistīt peles, tāpēc pirms ziemas ieteicams mulču nedaudz atraust no stumbra un ap koku izlikt indes ēsmas, ievietojot tās caurulēs, lai tām nepiekļūtu putni.
Pieaugušu koku ziemcietība
Pieauguši, labi kopti cidoniju koki parasti ir pietiekami salcietīgi un spēj pārziemot bez īpašas segšanas. To nobriedusī miza un spēcīgā sakņu sistēma nodrošina labu izturību pret salu. Tomēr arī pieaugušiem kokiem ir svarīgi veikt iepriekš minētos rudens sagatavošanas darbus – sanitāro kopšanu, lapu un augļu mūmiju savākšanu, mitrumuzlādes laistīšanu un stumbru balsināšanu, lai pasargātu tos no saules apdegumiem.
Pat salcietīgām šķirnēm bargās ziemās var apsalt viengadīgo dzinumu gali. Parasti tas kokam lielu kaitējumu nenodara, un pavasara apgriešanas laikā apsalušās daļas tiek vienkārši izgrieztas. Lielāku bīstamību rada krasas temperatūras svārstības ziemas vidū, kad pēc ilgstoša atkušņa perioda pēkšņi atgriežas stiprs sals. Atkušņa laikā augs var daļēji zaudēt norūdījumu, un pēkšņs sals var bojāt ne tikai jaunos dzinumus, bet arī ziedpumpurus un pat vecos zarus.
Sniega sega ir labākais dabiskais siltumizolators. Biezs un irdens sniegs pasargā sakņu sistēmu no izsalšanas pat ļoti stiprā salā. Tāpēc ziemā ieteicams apmest sniegu ap koku stumbriem, veidojot lielāku kupenu. Tomēr atkušņu laikā ir jāuzmanās, lai ap stumbru neveidotos blīva ledus kārta, kas var izraisīt mizas izsušanu. Ja tāda ir izveidojusies, to uzmanīgi jāsalauž.
Pavasarī, pēc sniega nokušanas un augsnes atkušanas, ir svarīgi novērtēt, kā koks ir pārziemojis. Jāapskata stumbrs un zari, vai nav sala radītu plaisu vai grauzēju bojājumu. Visas brūces nekavējoties jāapstrādā – jāiztīra līdz veseliem audiem un jāapziež ar brūču ziedi. Tikai pēc tam, kad pumpuri sāk plaukt un ir skaidri redzams, kuri zari ir dzīvi un kuri apsaluši, veic galveno pavasara apgriešanu, veidojot vainagu un atbrīvojot koku no visām bojātajām daļām.
