Cidoniju stādīšana ir atbildīgs process, kas ieliek pamatu nākotnes ražai un koka ilgmūžībai, savukārt pavairošana sniedz iespēju dārzkopim pašam izaudzēt jaunus, spēcīgus stādus no jau esošiem, pārbaudītiem augiem. Pareizi izvēlēts stādmateriāls, rūpīga stādīšanas vietas sagatavošana un atbilstošas pavairošanas metodes izvēle ir galvenie priekšnoteikumi, lai izveidotu veselīgu un ražīgu cidoniju dārzu. Šis process prasa pacietību un zināšanas, bet rezultāts – paša audzēti, aromātiski augļi – sniedz milzīgu gandarījumu un prieku.
Stādmateriāla izvēle un iegāde
Veiksmīgas cidoniju audzēšanas pamatā ir kvalitatīva stādmateriāla izvēle, tādēļ šim posmam jāpievērš īpaša uzmanība. Ieteicams iegādāties stādus specializētās kokaudzētavās vai pie uzticamiem stādu audzētājiem, kuri var sniegt informāciju par konkrēto šķirni, tās īpašībām, potcelmu un audzēšanas prasībām. Pērkot stādus tirgū no nezināmiem pārdevējiem, pastāv risks iegādāties nekvalitatīvu, slimu vai šķirnei neatbilstošu materiālu. Vislabāk izvēlēties viengadīgus vai divgadīgus stādus, jo tie vieglāk ieaugas un labāk pielāgojas jaunajiem augšanas apstākļiem.
Pirms pirkšanas stāds ir rūpīgi jāapskata, pievēršot uzmanību gan tā virszemes daļai, gan sakņu sistēmai. Veselīgam stādam ir labi attīstīta, kupla sakņu sistēma bez redzamiem bojājumiem, sabiezinājumiem vai puves pazīmēm. Saknēm jābūt mitrām un elastīgām. Stumbram jābūt taisnam, ar gludu mizu, bez plaisām, brūcēm vai slimību pazīmēm. Ir svarīgi, lai stādam būtu skaidri izteikts centrālais dzinums un vairāki sānu zari, kas veidos nākotnes vainaga pamatu.
Stādus var iegādāties gan ar kailsakņu sistēmu, gan audzētus konteineros. Kailsakņu stādus parasti tirgo agrā pavasarī vai vēlā rudenī, auga miera periodā. Pēc to iegādes ir svarīgi nepieļaut sakņu iekalšanu, tāpēc tās nekavējoties jāietin mitrā audumā vai jāievieto maisā ar mitru kūdru un pēc iespējas ātrāk jāiestāda. Ja stādīšana uzreiz nav iespējama, stādu var īslaicīgi pierakt slīpi zemē mitrā, ēnainā vietā. Konteinerstādus var stādīt praktiski visu veģetācijas periodu, jo to sakņu sistēma netiek traumēta.
Izvēloties šķirni, jāņem vērā reģiona klimatiskie apstākļi, augsnes īpatnības un plānotais augļu izmantošanas veids. Ir šķirnes, kas ir izturīgākas pret salu un slimībām, kā arī šķirnes ar dažādu ienākšanās laiku un augļu garšas īpašībām. Lai nodrošinātu labāku apputeksnēšanos un lielāku ražu, ieteicams dārzā stādīt vismaz divas dažādas, vienlaikus ziedošas cidoniju šķirnes. Informācija par šķirnes pašauglību vai nepieciešamību pēc apputeksnētājiem ir svarīgs faktors, kas jānoskaidro pirms stādu iegādes.
Optimālais stādīšanas laiks un vietas sagatavošana
Cidoniju stādīšanai ir divi optimāli periodi: rudens un pavasaris, un katram no tiem ir savas priekšrocības. Rudens stādīšana, kas parasti notiek no septembra beigām līdz oktobra vidum, ļauj stādam līdz ziemas sākumam paspēt daļēji iesakņoties un adaptēties jaunajā vietā. Pavasarī šāds stāds agrāk uzsāk veģetāciju un straujāk attīstās. Tomēr pastāv risks, ka bargā, bezsniega ziemā jauniestādītie koki var apsalt. Tāpēc pēc rudens stādīšanas apdobes ieteicams mulčēt ar biezu kūdras vai komposta kārtu.
Pavasara stādīšana, kas jāveic pēc iespējas agrāk, tiklīdz augsne ir atkususi un apžuvusi, bet pirms pumpuru plaukšanas, ir drošāka reģionos ar bargām ziemām. Šajā gadījumā stādam pa priekšu ir viss veģetācijas periods, lai kārtīgi iesakņotos un nostiprinātos. Galvenais pavasara stādīšanas trūkums ir nepieciešamība nodrošināt regulāru laistīšanu, īpaši, ja pavasaris un vasaras sākums ir sausi, jo jaunā sakņu sistēma vēl nespēj pilnvērtīgi apgādāt augu ar mitrumu.
Neatkarīgi no stādīšanas laika, vietas sagatavošana ir izšķiroši svarīga. Cidonijām nepieciešama saulaina, silta un no aukstiem vējiem aizsargāta vieta. Augsnei jābūt auglīgai, irdenai, ar labu ūdens un gaisa caurlaidību un neitrālu vai vāji skābu reakciju (pH 5,5-6,5). Stādīšanas bedre jāsagatavo vismaz 2-4 nedēļas pirms stādīšanas, lai augsne paspētu dabiski nosēsties. Bedres izmēriem jābūt apmēram 60-80 cm diametrā un 60 cm dziļumā, atkarībā no stāda sakņu sistēmas lieluma.
Sagatavojot bedri, auglīgo virskārtu atliek uz vienu pusi, bet dziļāko, mazāk auglīgo slāni – uz otru. Auglīgajai augsnei piejauc 1-2 spaiņus sadalījušos kūtsmēslu vai komposta, kā arī kompleksos minerālmēslus, kas satur fosforu un kāliju. Nav ieteicams lietot slāpekļa mēslojumu stādīšanas laikā, jo tas var apdedzināt jaunās saknes un veicināt pāragru dzinumu augšanu. Bedres apakšā var iebērt drenāžas slāni no grants vai šķembām, ja augsne ir smaga un pastāv ūdens stagnācijas risks.
Stādīšanas process soli pa solim
Pirms stādīšanas kailsakņu stāda saknes ieteicams uz dažām stundām iegremdēt ūdenī, lai tās atgūtu mitrumu. Bojātās vai pārāk garās saknes nedaudz apgriež ar asām dārza šķērēm līdz veselai vietai. Stādīšanas bedrē ieber nelielu kaudzīti ar sagatavoto auglīgo augsnes maisījumu, uz kura uzmanīgi izvieto stāda saknes, raugoties, lai tās būtu vienmērīgi izkliedētas un nelocītos uz augšu. Konteinerstādu pirms ievietošanas bedrē kārtīgi aplaista un uzmanīgi izņem no poda, cenšoties nesabojāt sakņu kamolu.
Stādot ir ļoti svarīgi pareizi noteikt stādīšanas dziļumu. Stāda sakņu kakliņam, kas ir pārejas vieta no saknēm uz stumbru, jāatrodas 3-5 cm virs augsnes līmeņa. Nedrīkst stādīt ne par dziļu, ne par seklu. Ja sakņu kakliņš tiks ierakts zemē, koks var sākt nīkuļot, slimot un sliktāk ražot, savukārt, ja tas būs pārāk augstu, saknes var apkalst. Turot stādu pareizajā augstumā, bedri pakāpeniski piepilda ar atlikušo auglīgo augsni, laiku pa laikam viegli sakratot stādu, lai aizpildītu visus tukšumus starp saknēm.
Kad bedre ir piepildīta, augsni ap stumbru viegli pieblīvē ar kājām, lai nodrošinātu labu sakņu kontaktu ar augsni un novērstu gaisa kabatu veidošanos. Pēc tam ap stādu izveido nelielu apmali jeb “bļodu” no zemes, kas palīdzēs aizturēt ūdeni laistīšanas laikā un novadīs to tieši uz saknēm. Uzreiz pēc iestādīšanas stāds bagātīgi jāaplej, izlietojot 1-2 spaiņus ūdens, pat ja augsne šķiet mitra. Tas palīdzēs augsnei labāk nosēsties ap saknēm.
Pēc laistīšanas, kad ūdens iesūcies, apdobes virsmu ieteicams mulčēt ar 5-10 cm biezu kūdras, komposta vai sausas zāles kārtu. Mulča palīdzēs saglabāt mitrumu augsnē, pasargās saknes no krasām temperatūras svārstībām un kavēs nezāļu augšanu. Ja stāds ir garš un atrodas vējainā vietā, to ieteicams piesiet pie mietiņa, kas iedzīts zemē pirms stādīšanas, lai pasargātu no vēja izkustināšanas un nodrošinātu stabilu augšanu.
Pavairošana ar sēklām un spraudeņiem
Cidonijas var pavairot gan ģeneratīvi (ar sēklām), gan veģetatīvi (ar spraudeņiem, noliekšņiem, potējot). Pavairošana ar sēklām ir vienkāršs, bet ilgstošs process, un tas ne vienmēr garantē, ka jaunais augs saglabās mātesauga šķirnes īpašības. Sēklas ievāc no labi nogatavojušiem, veselīgiem augļiem, nomazgā un nekavējoties sēj rudenī dobē apmēram 2-3 cm dziļumā vai arī stratificē mitrās smiltīs vai kūdrā zemā temperatūrā (0…+5°C) 3-4 mēnešus un sēj pavasarī. No sēklām audzēti augi sāk ražot pēc 6-8 gadiem.
Daudz efektīvāka un populārāka metode šķirnes īpašību saglabāšanai ir pavairošana ar zaļajiem spraudeņiem. Spraudeņus griež jūnija vidū vai beigās no veselīgiem, spēcīgiem šī gada dzinumiem. Katram spraudenim jābūt apmēram 15-20 cm garam ar 2-3 lapu pāriem. Apakšējās lapas noņem, bet augšējās saīsina uz pusi, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu. Spraudeņa apakšējo galu nogriež slīpi, tieši zem pumpura, un apstrādā ar sakņošanās stimulatoru.
Sagatavotos spraudeņus sprauž lecektī vai kastītē, kas pildīta ar vieglu, ūdenscaurlaidīgu substrātu (kūdras un smilšu maisījums attiecībā 1:1), apmēram 3-4 cm dziļumā. Pēc tam tos aplaista un pārklāj ar plēvi vai stiklu, lai nodrošinātu augstu gaisa mitrumu, kas ir būtisks sakņošanās procesam. Regulāri jāvēdina un jāuztur vienmērīgs substrāta mitrums. Optimālos apstākļos (20-25°C temperatūrā) spraudeņi apsakņojas 3-4 nedēļu laikā. Nākamajā pavasarī jaunos stādiņus var pārstādīt audzēšanai atklātā laukā.
Pavairošana ar koksnainajiem spraudeņiem ir mazāk efektīva, bet arī iespējama. Spraudeņus griež vēlā rudenī pēc lapkriša no labi nobriedušiem viengadīgajiem dzinumiem. Tos sagriež 20-25 cm garos posmos un līdz pavasarim uzglabā mitrās smiltīs vēsā pagrabā. Pavasarī, tiklīdz augsne atkususi, spraudeņus slīpi sprauž zemē, atstājot virs zemes tikai vienu vai divus pumpurus. Dobē jānodrošina pastāvīgs mitrums un jāravē nezāles. Šī metode prasa ilgāku laiku, un apsakņošanās procents ir zemāks nekā zaļajiem spraudeņiem.
Pavairošana ar noliekšņiem un potēšana
Pavairošana ar noliekšņiem ir viena no vienkāršākajām un drošākajām veģetatīvās pavairošanas metodēm, kas gandrīz vienmēr dod pozitīvu rezultātu. Šai metodei izvēlas veselīgu, spēcīgu un zemu augošu viengadīgu vai divgadīgu zaru. Agrā pavasarī zem izvēlētā zara izrok nelielu, apmēram 10-15 cm dziļu rievu. Zaru uzmanīgi pieliec pie zemes un iestiprina rievā ar koka vai metāla āķi. Lai veicinātu sakņu veidošanos, vietā, kas saskaras ar augsni, mizu var nedaudz iegriezt.
Pieliekto zara daļu apber ar auglīgu augsni vai kompostu, bet tā galotni, kurai jābūt ar vairākiem pumpuriem, atstāj virs zemes un piesien pie mietiņa vertikālā stāvoklī. Visas veģetācijas sezonas laikā augsne ap noliegteni jāuztur mitra un jāattīra no nezālēm. Līdz rudenim pieliektajā zara daļā izveidosies patstāvīga sakņu sistēma. Nākamajā pavasarī jauno stādu var atdalīt no mātesauga un pārstādīt pastāvīgā augšanas vietā.
Potēšana ir sarežģītāka pavairošanas metode, ko parasti izmanto kokaudzētavās, lai ātri iegūtu šķirnes stādus. Cidonijas parasti potē uz savvaļas cidoniju sēklaudžiem vai uz vilkābeles potcelmiem, kas nodrošina labāku salcietību un sausumizturību. Potēšanu var veikt pavasarī, pumpuru plaukšanas laikā, izmantojot metodi “kopulēšana” vai “aiz mizas”, vai arī vasarā (jūlijā-augustā), izmantojot metodi “acerēšana” jeb potēšana ar “gulošu aci”.
Lai potēšana būtu veiksmīga, nepieciešams ļoti ass un tīrs potējamais nazis, kā arī precizitāte un ātrums darbā. Potcelma un potzara griezuma vietām precīzi jāsakrīt, īpaši kambija slāņiem, lai nodrošinātu saaugšanu. Pēc potēšanas savienojuma vieta cieši jānosien ar speciālu lentu un jāapziež ar potvasku, lai pasargātu no izžūšanas un infekcijām. Pareizi veikta potēšana ļauj iegūt ražojošu koku daudz ātrāk nekā audzējot no sēklas vai spraudeņa.
