Pareiza un regulāra cidoniju apgriešana ir viens no svarīgākajiem kopšanas darbiem, kas nodrošina ne tikai estētiski pievilcīgu un kompaktu vainaga formu, bet arī būtiski ietekmē koka veselību, ražību un augļu kvalitāti. Apgriešana ir māksla, kas balstās uz zināšanām par auga bioloģiju un prasa no dārzkopja pārdomātu rīcību. Tā nav vienkārša zaru īsināšana, bet gan mērķtiecīgs process, kas ļauj veidot koka struktūru, regulēt augšanas un ražošanas procesus un paildzināt auga mūžu, katru gadu saņemot stabilu un kvalitatīvu ražu.
Apgriešanas mērķi un uzdevumi
Cidoniju apgriešanai ir vairāki galvenie mērķi, kas savstarpēji papildina viens otru. Pirmais un svarīgākais uzdevums, īpaši jaunajiem kokiem, ir izveidot spēcīgu, stabilu un pareizas formas vainaga skeletu. Pareizi izveidots vainags spēj izturēt lielu ražas slodzi, nelūstot zariem, un nodrošina optimālu gaismas un gaisa piekļuvi visām vainaga daļām. Šo mērķi sasniedz ar veidojošās apgriešanas palīdzību pirmajos gados pēc iestādīšanas.
Otrs mērķis ir uzturēt līdzsvaru starp koka veģetatīvo augšanu (dzinumu un lapu veidošanos) un ģeneratīvo attīstību (ziedēšanu un ražošanu). Ja koks netiek griezts, tas pārlieku daudz enerģijas velta jaunu dzinumu audzēšanai, vainags sabiezē, un ražošana samazinās. Savukārt pārmērīga apgriešana var izraisīt pārāk spēcīgu jauno dzinumu augšanu uz ražas rēķina. Mērķis ir atrast “zelta vidusceļu”, kas nodrošina gan pietiekamu jauno dzinumu pieaugumu, gan stabilu ražu.
Trešais uzdevums ir nodrošināt labu vainaga izgaismojumu un ventilāciju, kas ir būtiski kvalitatīvas ražas ieguvei un slimību profilaksei. Izgriežot liekos, sabiezinošos zarus, tiek nodrošināts, ka saules gaisma sasniedz arī vainaga iekšējos zarus, veicinot ziedpumpuru ieriešanos un augļu nogatavošanos. Labi vēdināmā vainagā ātrāk nožūst lapas, kas ievērojami samazina sēnīšu slimību attīstības risku.
Ceturtais, ne mazāk svarīgais mērķis, ir sanitārā kopšana un vainaga atjaunošana. Regulāri izgriežot visus slimos, bojātos, nokaltušos un apsalušos zarus, tiek likvidēti infekciju perēkļi un uzlabota koka vispārējā veselība. Vecākiem kokiem, kuru ražība sāk samazināties, veic atjaunojošo apgriešanu, kuras laikā pakāpeniski tiek nomainīti vecie, mazproduktīvie zari ar jauniem, spēcīgiem dzinumiem, tādējādi pagarinot koka ražošanas periodu.
Optimālais apgriešanas laiks un instrumenti
Labākais laiks cidoniju apgriešanai ir agrs pavasaris, no februāra beigām līdz aprīļa sākumam, kad koks vēl atrodas miera periodā, bet lielākie sali jau ir garām. Šajā laikā ir labi pārskatāms vainags bez lapām, un brūces līdz sulu cirkulācijas sākumam paspēj nedaudz apžūt. Apgriešanu veic sausā dienā, kad gaisa temperatūra ir virs -5°C, jo zemākā temperatūrā koksne kļūst trausla un griezuma vietas var slikti dzīt. Vasarā var veikt tikai nelielu sanitāro apgriešanu un izlauzt nevajadzīgos jaunos dzinumus (tā sauktos “ūdenszarus”).
Rudenī cidonijas griezt nav ieteicams, jo griezuma vietas var nepaspēt sadzīt līdz ziemai un var kļūt par sala un infekciju ieejas vārtiem. Rudens apgriešana var arī stimulēt jaunu pumpuru plaukšanu, ja rudens ir silts un ilgs, kas novājina koku pirms ziemas. Izņēmums var būt tikai acīmredzami slimu vai aizlauztu zaru izgriešana, ko veic nekavējoties, neatkarīgi no gadalaika.
Kvalitatīvai apgriešanai ir nepieciešami atbilstoši instrumenti. Galvenais instruments ir ass un tīrs dārza zāģis un zaru šķēres. Šķēres izmanto zaru griešanai, kuru diametrs nepārsniedz 2-2,5 cm, savukārt resnākiem zariem izmanto zāģi. Ir svarīgi, lai instrumenti būtu ļoti asi, jo tikai tā var iegūt gludu griezuma vietu, kas ātrāk un labāk sadzīst. Neasi instrumenti plēš un bojā mizu, radot lielas un grūti dzīstošas brūces.
Pirms darba un pēc katra koka apgriešanas, īpaši, ja ir aizdomas par slimībām, instrumenti ir jādezinficē. To var darīt, noslaukot asmeņus ar spirtā vai vara sulfāta šķīdumā samitrinātu drānu. Tas palīdzēs novērst slimību pārnešanu no viena koka uz otru. Visas griezuma vietas, kuru diametrs ir lielāks par 2 cm, pēc apgriešanas ir jāapstrādā ar speciālu brūču ziedi vai dārza tepumu, lai pasargātu brūci no izžūšanas un infekciju iekļūšanas.
Jauna koka vainaga veidošana
Pirmajos 3-4 gados pēc iestādīšanas tiek veikta veidojošā apgriešana, kuras mērķis ir izveidot pareizu vainaga struktūru. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas pavasarī jauno stādu apgriež, atstājot to apmēram 60-80 cm augstumā. Tas stimulē sānu zaru veidošanos nākotnes vainaga skeletam. Ja stādam jau ir sānu zari, izvēlas 3-4 spēcīgākos, kas vienmērīgi izvietoti ap stumbru un atiet no tā pietiekami platā leņķī (ne mazāk kā 45 grādi). Šos zarus saīsina apmēram par vienu trešdaļu, bet pārējos zarus izgriež.
Otrajā gadā turpina veidot vainaga skeletu. Uz katra no atstātajiem skeletzariem izvēlas divus spēcīgus pagājušā gada dzinumus – vienu, kas turpina zara augšanas virzienu, un otru, kas aug uz ārpusi. Tos saīsina, ievērojot pakārtotības principu – apakšējie zari vienmēr ir garāki par augšējiem. Visi uz iekšu augošie, konkurējošie un nevajadzīgie dzinumi tiek izgriezti līdz pamatam. Centrālajam vadzaram (ja tiek veidots stāvs vainags) jābūt par 15-20 cm augstākam nekā sānu zariem.
Nākamajos gados apgriešanas princips ir līdzīgs – turpina veidot otrās un trešās kārtas zarus, vienlaikus retinot vainagu un neļaujot tam sabiezēt. Ir svarīgi uzturēt līdzsvaru starp zariem un neļaut kādam no tiem kļūt par dominējošo un nomākt citus. Šajā periodā ieliktie pamati noteiks visu turpmāko koka attīstību, tāpēc veidojošā apgriešana jāveic ļoti rūpīgi un pārdomāti.
Pabeidzot vainaga veidošanu, koks ir ieguvis stabilu skeletu ar pareizi izvietotiem pamat zariem, kas spēj noturēt nākotnes ražu. Turpmākajos gados galvenais uzdevums ir uzturēt izveidoto formu, neļaujot vainagam sabiezēt un veicot regulāru sanitāro un atjaunojošo apgriešanu. Pareizi izveidots vainags atvieglo arī turpmākos kopšanas darbus, piemēram, smidzināšanu un ražas novākšanu.
Ražojoša koka apgriešana
Kad vainaga veidošana ir pabeigta un koks sāk aktīvi ražot, apgriešanas galvenais mērķis ir uzturēt vainagu labā stāvoklī un nodrošināt stabilu ražu. Šo apgriešanu sauc par uzturošo jeb regulējošo apgriešanu, un to veic katru pavasari. Tā sastāv no vairākiem posmiem. Pirmkārt, tiek veikta sanitārā tīrīšana – izgriež visus sausos, slimības vai sala bojātos, aizlauztos zarus. Šis darbs tiek veikts vispirms, lai labāk pārskatītu vainaga stāvokli.
Otrkārt, tiek veikta vainaga retināšana. Tiek izgriezti visi zari, kas aug uz vainaga iekšpusi, krustojas, beržas viens gar otru vai ir pārāk tuvu novietoti. Tiek likvidēti arī spēcīgie, vertikāli augošie dzinumi (“ūdenszari”), kas sabiezina vainagu un patērē daudz barības vielu, bet neražo. Mērķis ir nodrošināt, lai katrs zars saņemtu pietiekami daudz gaismas un gaisa. Retinot vainagu, raža kļūst vienmērīgāka un augļu kvalitāte uzlabojas.
Treškārt, tiek normēts pieaugums. Cidonijas ražu veido galvenokārt uz iepriekšējā gada dzinumiem un īsajiem augļzariņiem. Lai stimulētu jaunu augļzariņu veidošanos un uzturētu ražošanas potenciālu, spēcīgākos viengadīgos dzinumus var nedaudz saīsināt, apmēram par 1/4 vai 1/3 no to garuma. Tas veicina sānzaru veidošanos, uz kuriem nākamajos gados ieriesīsies raža. Tomēr ar saīsināšanu nevajag pārāk aizrauties, jo tas var izraisīt pārmērīgu jauno dzinumu augšanu.
Cidonijām ir raksturīgi veidot daudz sakņu atvašu ap stumbru. Tās regulāri, visas sezonas garumā, ir jāizgriež līdz pašai pamatnei, jo tās atņem kokam barības vielas un sabiezina krūma apakšdaļu. Šo darbu vislabāk veikt, kamēr atvases vēl ir jaunas un mīkstas, tās var vienkārši izlauzt ar rokām. Ja atvases ir jau pārkoksnējušās, tās jāizgriež ar šķērēm, cenšoties griezt pēc iespējas tuvāk saknei.
Vecu koku atjaunojošā apgriešana
Ar laiku cidoniju ražība sāk samazināties, pieaugums kļūst sīks, un raža pārvietojas uz vainaga perifēriju. Tas ir signāls, ka kokam ir nepieciešama atjaunojošā apgriešana, lai stimulētu jaunu dzinumu augšanu un atjaunotu ražošanas potenciālu. Atjaunojošā apgriešana ir spēcīgāka un radikālāka nekā uzturošā, un to parasti veic pakāpeniski, 2-3 gadu laikā, lai neradītu kokam pārāk lielu stresu.
Pirmajā gadā izgriež visus vecos, slimības bojātos un neproduktīvos skeletzarus, kā arī stipri saīsina daļu no atlikušajiem vecajiem zariem, atstājot spēcīgus sānzarus, kas aug pareizā virzienā. Šāda spēcīga apgriešana izraisa daudzu “snaudošo” pumpuru pamošanos un spēcīgu jauno dzinumu (“ūdenszaru”) augšanu. Nākamajā gadā no šiem jaunajiem dzinumiem izvēlas perspektīvākos un spēcīgākos, lai veidotu jaunu vainaga skeletu, bet pārējos izgriež.
Atjaunojot vecu, nolaistu koku, ir svarīgi nepārspīlēt un neizgriezt pārāk daudz zaru vienā reizē. Pārāk spēcīga apgriešana var novājināt koku un padarīt to uzņēmīgu pret slimībām. Vislabāk ir katru gadu izgriezt apmēram vienu trešdaļu no vecajiem zariem, aizstājot tos ar jauniem. Pēc atjaunojošās apgriešanas kokam ir jānodrošina pastiprināta kopšana – regulāra laistīšana un mēslošana, lai tam pietiktu spēka jauna vainaga izveidošanai.
Pareizi veikta atjaunojošā apgriešana var pagarināt cidoniju mūžu un ražošanas periodu vēl par daudziem gadiem. Tā ļauj atgriezt dzīvē pat šķietami vecus un bezcerīgus kokus, atjaunojot to vitalitāti un produktivitāti. Šis process prasa pacietību un zināšanas, bet rezultāts – atdzimis, spēcīgs un atkal bagātīgi ražojošs koks – ir labākā atlīdzība par ieguldīto darbu un rūpēm.
