Gaisma ir viens no fundamentālajiem faktoriem, kas nosaka jebkura auga, tostarp elegantās buvardijas, veselību, augšanu un spēju ziedēt. Tā ir galvenais enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā augs no oglekļa dioksīda un ūdens ražo barības vielas, kas nepieciešamas tā dzīvības funkciju uzturēšanai. Buvardijai, kas nāk no saulainiem, bet bieži vien ar mežiem apaugušiem reģioniem, ir specifiskas prasības attiecībā uz gaismas intensitāti un ilgumu. Pareiza apgaismojuma nodrošināšana ir izšķiroši svarīga, lai iegūtu kompaktu, veselīgu augu ar spilgtu lapotni un, pats galvenais, bagātīgu ziedu rotu. Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim buvardijas gaismas vajadzības un sniegsim padomus, kā radīt tai ideālus apgaismojuma apstākļus gan telpās, gan ārā.
Buvardija mīl spilgtu, bet izkliedētu gaismu. Tas nozīmē, ka tai ir nepieciešams daudz gaismas, taču tā ir jāsargā no tiešiem, dedzinošiem pusdienlaika saules stariem, īpaši vasarā. Tieša saule var izraisīt lapu apdegumus, kas izpaužas kā balti vai brūni, sausi plankumi uz lapām. Tāpat pārāk intensīva gaisma var izraisīt lapu dzeltēšanu un priekšlaicīgu novecošanos. Ideālais scenārijs ir nodrošināt augam vairākas stundas rīta vai vēlās pēcpusdienas saules, kas ir maigāka un nekaitē lapotnei, bet pārējā dienas daļā nodrošināt spilgtu, netiešu apgaismojumu.
Audzējot buvardiju telpās, vislabākā vieta tai būs pie austrumu puses loga, kur tā saņems spožo rīta sauli. Derēs arī rietumu puses logs, taču vasaras mēnešos var būt nepieciešams to nedaudz noēnot ar vieglu aizkaru, lai pasargātu no karstās pēcpusdienas saules. Dienvidu puses logs parasti ir pārāk intensīvs, ja vien augs neatrodas nelielā attālumā no loga vai to neaizsargā aizkars vai žalūzijas. Ziemeļu puses logs, visticamāk, nenodrošinās pietiekami daudz gaismas, lai buvardija bagātīgi ziedētu, lai gan tā tur varētu izdzīvot.
Ja buvardija vasaru pavada ārā, piemēram, uz terases vai dārzā, izvēlies vietu, kas ir pasargāta no dienas vidus saules. Laba vieta būtu zem liela koka lapotnes, kas nodrošina filtrētu saules gaismu, vai ēkas austrumu pusē, kur saule apspīd tikai dienas pirmajā pusē. Atceries, ka augs, kas visu ziemu pavadījis telpās, ir pakāpeniski jāpieradina pie āra saules, lai izvairītos no lapu apdegumiem. Sāc ar dažām stundām ēnā un katru dienu pamazām palielini gaismā pavadīto laiku.
Gaismas daudzums, ko augs saņem, ietekmē arī tā laistīšanas un mēslošanas vajadzības. Augs, kas atrodas gaišākā vietā, aktīvāk aug un patērē vairāk ūdens un barības vielu nekā augs, kas atrodas ēnainākā vietā. Tāpēc ir svarīgi pielāgot kopšanas režīmu atbilstoši konkrētajiem gaismas apstākļiem. Regulāri pagriez podu par ceturtdaļu apgrieziena, lai visas auga daļas saņemtu vienmērīgu apgaismojumu. Tas veicinās simetrisku un taisnu augšanu, neļaujot augam liekties uz gaismas avota pusi.
Gaismas trūkuma un pārākuma pazīmes
Spēja atpazīt gaismas trūkuma vai pārākuma pazīmes ir būtiska, lai laikus koriģētu auga atrašanās vietu. Viens no galvenajiem gaismas trūkuma simptomiem ir vāja vai neesoša ziedēšana. Ja buvardija veido sulīgu lapotni, bet nezied, visticamāk, tai trūkst gaismas. Gaisma ir tiešs stimuls ziedpumpuru veidošanai, un bez pietiekama apgaismojuma augam vienkārši nepietiks enerģijas, lai ziedētu. Šādā gadījumā ir jāatrod augam gaišāka vieta.
Vēl viena pazīme, kas liecina par gaismas trūkumu, ir etioloģija jeb izstīdzēšana. Augs sāk stiepties pret gaismas avotu, dzinumi kļūst tievi, vāji, un attālums starp lapām (starpmezglu posmi) palielinās. Lapas var kļūt mazākas un bālākas nekā parasti. Augs zaudē savu kompakto, kuplo formu un izskatās nīkulīgs. Šis ir auga izmisīgs mēģinājums sasniegt vairāk gaismas. Ja pamani šādas pazīmes, nekavējoties pārvieto augu uz gaišāku vietu.
Savukārt pārmērīga gaisma, īpaši tieša saule, arī var radīt problēmas. Visredzamākā pazīme ir lapu apdegumi – sausi, brūni vai balti plankumi uz lapām, kas atrodas saules pusē. Lapas var arī zaudēt savu piesātināti zaļo krāsu, kļūstot dzeltenīgas vai pat sarkanīgas. Augs var izskatīties novītis dienas karstākajās stundās, pat ja augsne ir mitra, jo tas nespēj pietiekami ātri uzsūkt ūdeni, lai kompensētu intensīvo iztvaikošanu.
Ja lapas kļūst trauslas, sačokurojas un to malas sāk liekties uz augšu, tas arī var liecināt par pārāk lielu gaismas un karstuma iedarbību. Augs cenšas samazināt lapu virsmu, kas pakļauta saulei, lai mazinātu mitruma zudumus. Šādos gadījumos augs ir jāpārvieto uz vietu ar izkliedētāku apgaismojumu vai jānodrošina noēnošana dienas vidū. Atceries, ka rīta saule parasti ir vēlama, bet pēcpusdienas saule var būt pārāk spēcīga.
Gaismas nozīme dažādās sezonās
Gaismas intensitāte un dienas garums dabiski mainās līdz ar gadalaikiem, un tas ietekmē arī buvardijas augšanas ciklu. Pavasarī un vasarā, kad dienas ir garas un saulainas, buvardija atrodas aktīvās augšanas un ziedēšanas fāzē. Šajā periodā ir jānodrošina maksimāls spilgtas, izkliedētas gaismas daudzums, lai veicinātu veselīgu augšanu un bagātīgu ziedēšanu. Šis ir laiks, kad augs visaktīvāk izmanto gaismas enerģiju.
Rudenī dienas kļūst īsākas un saules gaisma mazāk intensīva. Augs to uztver kā signālu, lai pamazām sāktu gatavoties miera periodam. Augšanas tempi palēninās, un ziedēšana samazinās. Šajā laikā nav nepieciešams mākslīgi pagarināt dienas garumu, jo tas traucētu auga dabisko ciklu. Turpini nodrošināt pēc iespējas gaišāku vietu, lai augs varētu uzkrāt enerģijas rezerves ziemai.
Ziemā, miera periodā, buvardijai ideāli ir nepieciešama vēsa un gaiša vieta. Lai gan augšana ir apstājusies, gaisma joprojām ir nepieciešama, lai uzturētu minimālas dzīvības funkcijas un novērstu pilnīgu lapu nomešanu. Ja ziemošanas vieta ir ne tikai vēsa, bet arī pietiekami gaiša, augs labāk saglabāsies līdz pavasarim. Mūsu platuma grādos ziema ir tumšākais periods, tāpēc atrodiet augam visgaišāko pieejamo palodzi.
Ja ziemā nav iespējams nodrošināt vēsumu un augs tiek turēts siltā istabā, gaismas trūkums kļūst par kritisku problēmu. Siltums stimulē augšanu, bet īsās un apmākušās dienas nespēj nodrošināt pietiekami daudz enerģijas. Rezultātā augs izstīdzē, kļūst vājš un uzņēmīgs pret slimībām. Šādā situācijā vienīgais risinājums ir izmantot papildu apgaismojumu ar augu lampām jeb fitolampām.
Mākslīgais apgaismojums
Mākslīgais apgaismojums var būt lielisks risinājums, ja dabiskās gaismas nav pietiekami, īpaši ziemas mēnešos. Mūsdienās ir pieejamas dažādas augu lampas, no kurām populārākās un energoefektīvākās ir LED fitolampas. Tās ir pieejamas dažādās formās – kā spuldzes, paneļi vai lentas – un tās var viegli integrēt jebkurā interjerā. Šīs lampas izstaro gaismu specifiskā spektrā (parasti sarkanā un zilā), kas ir vispiemērotākais fotosintēzes procesam.
Izvēloties fitolampu, pievērs uzmanību tās jaudai un gaismas spektram. Pilna spektra lampas, kas imitē dabisko saules gaismu, ir laba izvēle, jo tās nodrošina visus augam nepieciešamos gaismas viļņu garumus. Lampas jauda jāizvēlas atkarībā no apgaismojamā laukuma lieluma un attāluma līdz augam. Ievēro ražotāja norādījumus par optimālo attālumu, jo pārāk tuvu novietota lampa var apdedzināt lapas, bet pārāk tālu – nedot pietiekamu efektu.
Mākslīgais apgaismojums jāieslēdz uz 12-14 stundām diennaktī, lai imitētu garu vasaras dienu. Ir svarīgi nodrošināt arī tumsas periodu, jo augiem, tāpat kā cilvēkiem, ir nepieciešama atpūta. Tumšajā periodā notiek svarīgi fizioloģiski procesi, tāpēc gaismai nevajadzētu degt 24 stundas diennaktī. Vislabāk ir izmantot taimeri, kas automātiski ieslēgs un izslēgs lampu katru dienu vienā un tajā pašā laikā, nodrošinot augam stabilu un paredzamu režīmu.
Papildu apgaismojums ir īpaši noderīgs ne tikai ziemā, bet arī spraudeņu apsakņošanai vai jaunu stādiņu audzēšanai. Nodrošinot jauniem augiem optimālu gaismas daudzumu, tu veicināsi to spēcīgu un kompaktu augšanu jau no paša sākuma. Atceries, ka mākslīgais apgaismojums var nedaudz paaugstināt temperatūru un sausināt gaisu ap augu, tāpēc, iespējams, būs nepieciešams nedaudz biežāk laistīt un pievērst uzmanību gaisa mitrumam.
