Brīnumzālīte, kas nāk no siltajiem Dienvidamerikas reģioniem, mūsu klimatiskajos apstākļos nespēj pārciest ziemas salu atklātā laukā. Tāpēc dārzniekiem rudenī ir jāpieņem lēmums – audzēt to kā viengadīgu augu, katru gadu sējot no jauna, vai arī saglabāt tās vērtīgos sakņu bumbuļus līdz nākamajam pavasarim. Pārziemināšana ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt iemīļotās šķirnes ar konkrētu ziedu krāsu un īpašībām, bet arī katru gadu iegūt arvien lielākus un spēcīgākus augus. Lai gan process prasa nedaudz pūļu, tas ir diezgan vienkāršs un sniedz lielu gandarījumu, redzot, kā pavasarī no šķietami nedzīva bumbuļa atkal mostas dzīvība. Pareiza bumbuļu sagatavošana un uzglabāšana ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai pārziemināšanai.
Pirmais solis ir noteikt īsto laiku bumbuļu izrakšanai. Vislabāk to darīt rudenī, pēc pirmajām nopietnajām salnām, kad auga virszemes daļa ir nosalusi, kļuvusi tumša un sākusi novīst. Šis ir dabisks signāls, ka augs ir beidzis savu augšanas ciklu un visas barības vielas no lapām un stublājiem ir pārgājušas uz sakņu bumbuli, sagatavojot to miera periodam. Nav ieteicams rakt bumbuļus pārāk agri, kamēr lapotne vēl ir zaļa, jo tad tie nebūs pilnībā nobrieduši un sliktāk uzglabāsies. Tomēr nevajadzētu arī gaidīt pārāk ilgi un ļaut augsnei sasalt, jo tas var sabojāt bumbuļus.
Pirms rakšanas stublājus nogriež, atstājot aptuveni 10-15 centimetrus garus posmus. Tas atvieglos bumbuļu atrašanu un ar tiem būs vieglāk manipulēt. Izmantojot dārza dakšas vai lāpstu, uzmanīgi aprok ap augu pietiekami lielā attālumā, lai nesabojātu trauslos bumbuļus. Vislabāk ir sākt rakt tālāk no centra un pakāpeniski tuvoties, uzmanīgi paceļot sakņu sistēmu no zemes. Jebkurš mehānisks bojājums var kļūt par infekcijas vārtiem uzglabāšanas laikā, tāpēc ir svarīgi strādāt rūpīgi.
Pēc izrakšanas bumbuļus viegli nopurina, lai atbrīvotos no liekās zemes. Šajā posmā tos nav ieteicams mazgāt ar ūdeni, jo lieks mitrums var veicināt puves attīstību. Ja zeme ir ļoti lipīga un mitra, var ļaut bumbuļiem nedaudz apžūt un tad notīrīt atlikušo augsni ar mīkstu suku vai rokām. Pēc tam bumbuļus novieto vienā kārtā kādā sausā, labi vēdināmā, bet no tiešiem saules stariem un lietus pasargātā vietā, piemēram, šķūnī vai zem nojumes, lai tie apžūtu.
Apžāvēšanas process parasti ilgst no dažām dienām līdz nedēļai, atkarībā no gaisa mitruma un temperatūras. Šajā laikā griezuma vietas uz stublājiem un jebkādi nelieli skrāpējumi uz bumbuļiem paspēj apkalst, veidojot aizsargslāni, kas pasargā no infekcijām. Kad bumbuļi ir kārtīgi apžuvuši, tie ir gatavi nākamajam posmam – sagatavošanai uzglabāšanai. Šī sākotnējā sagatavošana ir ļoti svarīga, jo no tās lielā mērā ir atkarīgs, cik veiksmīgi bumbuļi pārdzīvos ziemu.
Uzglabāšanas apstākļu nodrošināšana
Pareizu uzglabāšanas apstākļu radīšana ir izšķirošs faktors brīnumzālītes bumbuļu saglabāšanai līdz pavasarim. Galvenie nosacījumi ir vēsa temperatūra, mērens mitrums un laba ventilācija. Ideālā uzglabāšanas temperatūra ir no +4 līdz +10 grādiem pēc Celsija. Ir ļoti svarīgi, lai temperatūra nenoslīdētu zem nulles, jo sasaluši bumbuļi ies bojā. Tāpat arī pārāk silta telpa nav piemērota, jo tā var veicināt priekšlaicīgu asnu dzīšanu vai bumbuļu izžūšanu.
Kā uzglabāšanas vieta vislabāk der vēss pagrabs, neapsildāma garāža, pieliekamais vai cita telpa, kurā temperatūra ziemas mēnešos ir stabila un atbilst nepieciešamajai. Pirms bumbuļu novietošanas uzglabāšanā telpa ir jāpārbauda, vai tajā nav grauzēju, kas varētu mieloties ar bumbuļiem ziemas laikā. Ja nepieciešams, jāveic pasākumi to apkarošanai. Telpai ir jābūt arī pietiekami tumšai, jo gaisma var stimulēt dīgšanas procesu.
Gaisa mitrumam uzglabāšanas telpā ir jābūt līdzsvarotam. Pārāk sauss gaiss var izraisīt bumbuļu pārmērīgu izžūšanu un sarukšanu, savukārt pārāk augsts mitrums var veicināt pelējuma un puves attīstību. Optimālais relatīvais gaisa mitrums ir ap 60-70%. Ja telpa ir pārāk sausa, mitruma līmeni var paaugstināt, novietojot telpā traukus ar ūdeni. Ja telpa ir pārāk mitra, nepieciešams nodrošināt labāku ventilāciju, regulāri to vēdinot.
Pirms galīgās novietošanas ziemas guļā bumbuļus vēlreiz rūpīgi apskata. Visi bojātie, mīkstie vai ar pelējuma pazīmēm klātie bumbuļi ir jāizmet, lai tie neinficētu veselos. Daži dārznieki profilaksei apstrādā bumbuļus ar fungicīdu pulveri, lai pasargātu tos no sēnīšu slimībām. Šī nav obligāta procedūra, bet tā var palielināt veiksmīgas pārziemināšanas iespējas, īpaši, ja uzglabāšanas apstākļi nav ideāli.
Uzglabāšanas metodes un materiāli
Ir vairākas pārbaudītas metodes, kā uzglabāt brīnumzālītes bumbuļus ziemā. Viena no populārākajām ir to ievietošana kastēs, kas pildītas ar kādu sausu un gaisu caurlaidīgu materiālu. Šim nolūkam var izmantot koka vai plastmasas kastes ar ventilācijas atverēm. Kā pildmateriāls lieliski noder sausa kūdra, smiltis, zāģu skaidas, vermikulīts vai perlīts. Bumbuļus ievieto kastē tā, lai tie nesaskartos viens ar otru, un pilnībā pārber ar izvēlēto materiālu. Šis materiāls palīdzēs uzturēt stabilu mitruma līmeni un pasargās bumbuļus no izžūšanas un temperatūras svārstībām.
Cita metode ir bumbuļu ietīšana papīrā. Katru bumbuli var ietīt vairākās avīžpapīra kārtās un salikt kastē. Papīrs uzsūks lieko mitrumu un nodrošinās izolāciju. Var izmantot arī papīra maisus. Šī metode ir piemērota, ja nav pieejami citi pildmateriāli. Galvenais ir nodrošināt, lai bumbuļi būtu labi izolēti un nesaskartos, jo tas var veicināt slimību izplatīšanos, ja kāds no tiem sāk bojāties.
Daži dārznieki uzglabā bumbuļus vienkārši atvērtās kastēs vai tīkla maisos, ja pagraba apstākļi ir gandrīz ideāli – ar pareizo temperatūru un mitrumu. Šādā gadījumā ir īpaši svarīgi nodrošināt labu gaisa cirkulāciju, lai novērstu pelējuma veidošanos. Tomēr šī metode ir riskantāka, jo bumbuļi ir vairāk pakļauti izžūšanai. Neatkarīgi no izvēlētās metodes, ir svarīgi uz kastes vai maisa piestiprināt etiķeti ar auga nosaukumu un, ja nepieciešams, šķirni, lai pavasarī nesajauktu dažādus augus.
Ziemas mēnešos ir ieteicams periodiski, apmēram reizi mēnesī, pārbaudīt uzglabāto bumbuļu stāvokli. Pārbaudes laikā uzmanīgi jāapskata bumbuļi, vai uz tiem nav parādījušās pelējuma vai puves pazīmes. Visi bojātie eksemplāri nekavējoties jāizņem un jāizmet. Ja pamanāt, ka bumbuļi sāk grumboties un žūt, pildmateriālu var nedaudz samitrināt, apsmidzinot ar ūdeni. Savukārt, ja uz bumbuļiem vai pildmateriāla parādās kondensāts, tas liecina par pārāk augstu mitrumu un nepieciešamību pēc labākas ventilācijas.
Sagatavošanās pavasarim
Pavasarim tuvojoties, parasti marta beigās vai aprīļa sākumā, ir laiks sākt modināt brīnumzālītes bumbuļus no ziemas miega. Bumbuļus izņem no uzglabāšanas vietas un uzmanīgi notīra no pildmateriāla. Vēlreiz rūpīgi pārbauda katru bumbuli, izmetot visus, kas ziemas laikā ir sapuvuši, sakaltuši vai citādi bojāti. Veseliem bumbuļiem ir jābūt stingriem un bez slimību pazīmēm. Ja uz bumbuļa ir neliels, virspusējs pelējums, to var mēģināt notīrīt ar sausu drānu.
Ja plānojat pavairot augu, šis ir īstais laiks bumbuļu dalīšanai. Lielākus, veselīgus bumbuļus var sagriezt vairākās daļās ar asu, tīru nazi. Ir ļoti svarīgi, lai katrai atdalītajai daļai būtu vismaz viens vai divi redzami augšanas pumpuri jeb “acis”. Tieši no šiem pumpuriem attīstīsies jaunie dzinumi. Pēc sagriešanas griezuma vietas ieteicams apstrādāt ar saberztu kokogli vai fungicīda pulveri, lai dezinficētu un novērstu puves attīstību. Apstrādātās daļas pirms stādīšanas dažas stundas apžāvē.
Lai iegūtu agrāku ziedēšanu, bumbuļus var sākt “modināt” iekštelpās jau dažas nedēļas pirms plānotās izstādīšanas ārā. Šim nolūkam bumbuļus vai to daļas iestāda podos, kas pildīti ar vieglu un barojošu substrātu. Tos stāda tā, lai augšējā daļa ar pumpuriem būtu nedaudz virs augsnes līmeņa vai tikko pārsegta. Podus novieto gaišā un siltā vietā un sāk mēreni laistīt. Kad parādās pirmie asni, laistīšanu nedaudz palielina. Šādi ieaudzēti stādi būs spēcīgāki un sāks ziedēt ātrāk, kad tiks izstādīti dārzā.
Brīnumzālītes bumbuļus un ieaudzētos stādus izstāda atklātā laukā, kad augsne ir pietiekami sasilusi un ir pagājušas pēdējās pavasara salnas, parasti maija otrajā pusē. Izstādīšana pārāk agri aukstā augsnē var izraisīt augšanas apstāšanos vai pat bumbuļu sapūšanu. Pirms izstādīšanas ārā telpās audzētos stādus ir nepieciešams pakāpeniski norūdīt, dažas dienas iznesot tos ārā uz pāris stundām un pamazām pagarinot šo laiku. Veiksmīga pārziemināšana un pareiza sagatavošanās pavasarim nodrošinās, ka jūsu dārzs atkal rotāsies ar krāšņajiem un smaržīgajiem brīnumzālītes ziediem.
📷 そらみみ, CC BY-SA 4.0, via Wikimedia Commons
