Baziliks, būdams tropu izcelsmes augs, mūsu klimatiskajos apstākļos tiek audzēts kā viengadīgs augs, jo tas nepanes zemas temperatūras un iet bojā pie pirmajām rudens salnām. Tomēr daudzi dārznieki vēlas baudīt svaigu, pašu audzētu baziliku arī ziemas mēnešos. Labā ziņa ir tā, ka ar nelielu piepūli baziliku ir iespējams veiksmīgi pārziemināt telpās. Pārziemināšana ļauj ne tikai saglabāt iecienītāko šķirni līdz nākamajai sezonai, bet arī nodrošina nepārtrauktu aromātisku lapiņu piegādi virtuvei. Lai process būtu veiksmīgs, ir svarīgi laicīgi sagatavot augu, nodrošināt tam piemērotus apstākļus un pareizu kopšanu miera periodā.
Labākais veids, kā pārziemināt baziliku, ir nevis mēģināt izrakt un ienest telpās lielu, dārzā augušu krūmu, bet gan laicīgi sagatavot jaunus augus no spraudeņiem. Vasaras beigās, apmēram augusta vidū, no veselīga un spēcīga mātesauga nogriež vairākus 10-15 cm garus spraudeņus. Spraudeņus apsakņo ūdenī vai tieši nelielos podiņos ar vieglu substrātu. Šādi iegūtie jaunie augi daudz vieglāk adaptējas istabas apstākļiem nekā vecie, pārkoksnējušies krūmi, kuriem pārstādīšana un vides maiņa rada lielu stresu.
Ja tomēr nolemts pārziemināt dārzā augušu augu, tas jādara pirms pirmajām salnām. Izvēlies visveselīgāko un kompaktāko krūmu. Pirms izrakšanas augu kārtīgi apgriež, saīsinot visus zarus apmēram par vienu trešdaļu, lai samazinātu lapu masu un līdzsvarotu to ar sakņu sistēmu, kas neizbēgami tiks daļēji bojāta rakšanas laikā. Augu uzmanīgi izrok ar pēc iespējas lielāku sakņu kamolu un iestāda piemērota izmēra podā ar svaigu, kvalitatīvu substrātu.
Pēc iestādīšanas podā un ienešanas telpās bazilikam sākas adaptācijas periods. Pirmajā nedēļā augu vēlams turēt vēsākā un nedaudz noēnotā vietā, lai mazinātu pārejas stresu. Šajā laikā ir normāli, ja augs nomet daļu lapu – tā ir dabiska reakcija uz vides maiņu. Pēc adaptācijas perioda podu pārvieto uz visgaišāko vietu mājoklī, ideālā gadījumā uz dienvidu puses palodzes, kur tas saņems maksimālu iespējamo saules gaismas daudzumu.
Ziemas periodā bazilika kopšana atšķiras no vasaras kopšanas. Auga augšana dabiski palēninās, tāpēc ir jāsamazina gan laistīšana, gan mēslošana. Laista tikai tad, kad augsnes virskārta ir apžuvusi, un mēslošanu pārtrauc pavisam vai veic ļoti reti (reizi 6-8 nedēļās) ar stipri atšķaidītu mēslojuma šķīdumu. Svarīgi ir arī regulāri pārbaudīt augu, vai tam neuzbrūk kaitēkļi, piemēram, tīklērces vai laputis, kas sausā istabas gaisā jūtas ļoti labi.
Sagatavošanās ziemai
Pienācīga sagatavošanās ir atslēga veiksmīgai bazilika pārziemināšanai. Vislabāk par to sākt domāt jau vasaras otrajā pusē, negaidot pēdējo brīdi pirms salnām. Kā jau minēts, visefektīvākā metode ir jaunu augu izaudzēšana no spraudeņiem. Augustā izvēlies veselīgus, spēcīgus dzinumus bez ziediem un nogriez vairākus spraudeņus. Noņem apakšējās lapas un ieliec tos glāzē ar ūdeni. Novieto glāzi gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros, un regulāri maini ūdeni. Pēc pāris nedēļām spraudeņiem vajadzētu izdzīt saknes, un, kad tās sasniegušas pāris centimetru garumu, tos var stādīt podiņos.
Ja tomēr vēlies pārziemināt visu augu no dārza, izvēlies kompaktu un veselīgu eksemplāru. Dažas nedēļas pirms plānotās pārstādīšanas sāc augu pakāpeniski apgriezt, lai veicinātu jaunu, svaigu dzinumu augšanu un samazinātu tā izmēru. Pirms izrakšanas augu rūpīgi pārbaudi, vai uz tā nav slimību pazīmju vai kaitēkļu. Ja pamanīti kādi kaitēkļi, apstrādā augu ar piemērotu līdzekli, piemēram, nīma eļļu vai ziepjūdeni, vēl pirms tā ienešanas telpās, lai neinficētu citus istabas augus.
Pārstādīšanai izvēlies podu, kas ir tikai nedaudz lielāks par auga sakņu kamolu. Pārāk lielā podā augsne ilgstoši saglabājas mitra, kas var izraisīt sakņu puvi. Poda apakšā obligāti jābūt drenāžas caurumiem. Izmanto svaigu, kvalitatīvu un gaisu caurlaidīgu substrātu, kas paredzēts garšaugiem vai istabas augiem. Pēc iestādīšanas augu kārtīgi aplaisti, lai augsne nosēstos ap saknēm. Šis process augam rada stresu, tāpēc ir svarīgi ar to rīkoties uzmanīgi.
Pirms auga galīgās ienešanas telpās, ir ieteicams to dažas dienas paturēt ārā, bet aizsargātā vietā, piemēram, uz terases vai balkona. Tas ļaus tam nedaudz adaptēties jaunajiem apstākļiem podā. Kad āra temperatūra naktīs sāk tuvoties 10 grādiem, ir pēdējais laiks pārvietot baziliku uz telpām. Jo pakāpeniskāka būs pāreja no āra uz iekštelpu vidi, jo mazāks būs stress augam.
Apgaismojums un temperatūra ziemā
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, pārzieminot baziliku telpās, ir nodrošināt tam pietiekamu apgaismojumu. Ziemas mēnešos dienas ir īsas un saules gaisma ir daudz mazāk intensīva nekā vasarā. Bazilikam ir nepieciešamas vismaz 6 stundas spožas gaismas dienā, lai tas spētu uzturēt lapotni un neizstīdzētu. Vislabākā vieta bazilika podam ir uz dienvidu puses palodzes, kur tas saņems visvairāk saules. Ja dienvidu loga nav, derēs arī rietumu vai austrumu puses logs, taču tad augam, visticamāk, būs nepieciešams papildu apgaismojums.
Ja dabiskās gaismas nav pietiekami, ir ļoti ieteicams izmantot mākslīgo apgaismojumu. Šim nolūkam var izmantot speciālas augu lampas (fitolampas) vai parastās dienasgaismas lampas ar vēsu gaismas spektru. Lampu novieto apmēram 15-30 cm attālumā virs auga un ieslēdz uz 10-14 stundām dienā. Papildu apgaismojums palīdzēs bazilikam saglabāt kompaktu formu, spilgtu lapu krāsu un novērsīs vāju, garu dzinumu veidošanos. Tas ir īpaši svarīgi, ja vēlies arī ziemā regulāri novākt svaigas lapiņas.
Temperatūras ziņā baziliks ziemā dod priekšroku mērenam siltumam. Ideālā temperatūra ir ap 18-22 grādiem pēc Celsija. Ir svarīgi izvairīties no krasām temperatūras svārstībām un auksta caurvēja. Nenoliec podu tiešā radiatoru vai citu sildierīču tuvumā, jo karstais, sausais gaiss var bojāt lapas un veicināt kaitēkļu savairošanos. Tāpat uzmanies no auksta gaisa, kas var plūst no logu šķirbām. Ja palodze ir auksta, paliec zem poda putuplasta vai koka paliktnīti, lai pasargātu saknes no atdzišanas.
Gaisa mitrums ir vēl viens faktors, kas jāņem vērā. Centrālā apkure padara gaisu telpās ļoti sausu, kas bazilikam nepatīk. Sauss gaiss var izraisīt lapu galu apkalšanu un padarīt augu uzņēmīgu pret tīklērcēm. Lai paaugstinātu gaisa mitrumu, var izmantot gaisa mitrinātāju vai novietot blakus augam trauku ar ūdeni. Vēl viena iespēja ir novietot podu uz paliktņa ar mitriem oļiem vai keramzītu, nodrošinot, ka poda apakša nesaskaras ar ūdeni. Regulāra auga apsmidzināšana ar mīkstu ūdeni arī var palīdzēt.
Laistīšana un mēslošana miera periodā
Ziemas periodā bazilika augšanas procesi ievērojami palēninās gaismas trūkuma un zemākas temperatūras dēļ. Līdz ar to samazinās arī tā nepieciešamība pēc ūdens. Pārlaistīšana ziemā ir viena no biežākajām kļūdām, kas var novest pie auga bojāejas. Sakņu puve attīstās ļoti ātri vēsā un pārāk mitrā augsnē. Tāpēc laistīšanas biežums ir krasi jāsamazina, salīdzinot ar vasaras periodu. Pirms katras laistīšanas reizes ir obligāti jāpārbauda augsnes mitrums.
Labākais veids, kā pārbaudīt mitrumu, ir ielikt pirkstu augsnē apmēram 2-3 centimetru dziļumā. Laisti tikai tad, kad augsne šādā dziļumā ir pilnībā sausa. Atkarībā no telpas temperatūras un mitruma, tas var būt reizi nedēļā vai pat retāk. Laistot, samitrini augsni vienmērīgi, bet neļauj ūdenim uzkrāties paliktnī. Pēc apmēram 15-20 minūtēm nolej lieko ūdeni no paliktņa. Vienmēr ir labāk augu nedaudz iekaltēt nekā pārlaistīt.
Mēslošana ziemas mēnešos ir jāierobežo līdz minimumam. Tā kā augs aktīvi neaug, tam nav nepieciešams liels barības vielu daudzums. Pārmērīga mēslošana šajā periodā var izraisīt sāļu uzkrāšanos substrātā un sakņu bojājumus. No oktobra līdz februārim mēslošanu var pārtraukt pavisam. Ja tomēr šķiet, ka augam nepieciešama papildu barošana (piemēram, ja tas tiek turēts zem spēcīgām augu lampām un turpina augt), var lietot ļoti vāju, uz pusi vai pat ceturtdaļu atšķaidītu šķidrā mēslojuma šķīdumu reizi 6-8 nedēļās.
Sākot ar pavasari, kad dienas kļūst garākas un saulainākas, baziliks sāks mosties no miera perioda un parādīsies jauni dzinumi. Tad var pakāpeniski atsākt regulārāku laistīšanu un mēslošanu. Palielini laistīšanas biežumu, sekojot līdzi augsnes mitrumam, un sāc mēslot ar atšķaidītu mēslojumu reizi 3-4 nedēļās. Šī pakāpeniskā pāreja palīdzēs augam bez stresa pielāgoties aktīvās augšanas sezonai.
Pāreja uz āra apstākļiem pavasarī
Kad pavasarī ir pagājušas pēdējās salnas un āra temperatūra stabili turas virs 10-15 grādiem, pārziemojušo baziliku var sākt gatavot atgriešanai dārzā. Tāpat kā rudenī, arī pavasarī pārejai no iekštelpu uz āra apstākļiem ir jābūt pakāpeniskai. Telpās pārziemojis augs nav pieradis pie tiešiem saules stariem, vēja un temperatūras svārstībām. Ja to vienkārši izliks ārā saulē, tas var gūt lapu apdegumus un piedzīvot šoku. Tāpēc ir nepieciešams veikt norūdīšanu.
Norūdīšanas process parasti ilgst apmēram vienu līdz divas nedēļas. Sākumā augu iznes ārā tikai uz pāris stundām dienā, novietojot to ēnainā un no vēja pasargātā vietā. Katru nākamo dienu pagarini uzturēšanās laiku ārā par stundu vai divām. Pakāpeniski pieradini augu pie lielākas saules gaismas, sākumā izliekot to rīta saulē, kas nav tik intensīva, un tikai vēlāk – dienas saulē. Sākumā uz nakti augu nes atpakaļ telpās, it īpaši, ja tiek prognozētas vēsas naktis.
Pirms bazilika izstādīšanas atpakaļ dobē vai atstāšanas uz balkona pastāvīgi, ir labs laiks, lai to apgrieztu. Nogriez visus izstīdzējušos, vājos ziemas dzinumus. Tas ne tikai uzlabos auga izskatu, bet arī stimulēs jaunu, spēcīgu zaru veidošanos. Ja nepieciešams, augu var arī pārstādīt lielākā podā vai atjaunot augsnes virskārtu esošajā podā, pievienojot svaigu kompostu. Šis ir arī īstais laiks, lai sāktu regulārāku mēslošanu, lai nodrošinātu augam spēku jaunajai augšanas sezonai.
Kad augs ir pilnībā norūdīts un pieradis pie āra apstākļiem, to var stādīt dārzā vai atstāt podā uz balkona vai terases. Atceries, ka pārziemojis augs var nebūt tik ražīgs kā jauns, no sēklām audzēts stāds. Tomēr tas dos tev agrāku ražu un kalpos kā lielisks mātesaugs jaunu spraudeņu iegūšanai visas vasaras garumā. Veiksmīga pārziemināšana sniedz lielu gandarījumu un ļauj baudīt sava darba augļus daudz ilgāk.
