Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka bazilika augšanas ātrumu, veselību un, pats galvenais, tā aromāta intensitāti. Kā siltumu un sauli mīlošs augs, kas cēlies no tropu un subtropu reģioniem, baziliks pieprasa lielu daudzumu spilgtas gaismas, lai varētu pilnvērtīgi veikt fotosintēzi. Fotosintēzes procesā augs pārvērš gaismas enerģiju ķīmiskajā enerģijā, kas nepieciešama tā augšanai un attīstībai. Tieši pietiekams gaismas daudzums nodrošina ēterisko eļļu veidošanos lapās, kas piešķir bazilikam tā unikālo, spēcīgo smaržu un garšu. Nepietiekamā apgaismojumā audzis baziliks būs vājš, izstīdzējis un ar blāvu, neizteiksmīgu aromātu.
Lai baziliks augtu optimāli, tam nepieciešamas vismaz 6 līdz 8 stundas tiešas saules gaismas katru dienu. Audzējot to dārzā, ir jāizvēlas pati saulainākā un atklātākā vieta, kas nav noēnota ar kokiem, ēkām vai citiem augiem. Dienvidu vai dienvidrietumu puse parasti ir vispiemērotākā. Ja baziliku audzē uz balkona vai terases, arī šeit jāizvēlas vieta, kur saule apspīd visilgāk. Saulainā vietā augušam bazilikam būs spēcīgi stublāji, lielas, tumši zaļas lapas un intensīvs aromāts.
Audzējot baziliku telpās uz palodzes, gaismas nodrošināšana var būt lielāks izaicinājums, īpaši ziemas mēnešos. Arī šeit dienvidu puses logs ir labākā izvēle. Tomēr pat visgaišākajā logā gaismas intensitāte ir ievērojami zemāka nekā ārā. Ja pamani, ka tavs baziliks sāk stīdzēt – veidot garus, tievus stublājus ar lielām atstarpēm starp lapu pāriem – tā ir droša zīme, ka tam trūkst gaismas. Šādā gadījumā ir ļoti ieteicams apsvērt papildu mākslīgā apgaismojuma izmantošanu.
Mākslīgais apgaismojums var pilnībā kompensēt dabiskās gaismas trūkumu. Šim nolūkam var izmantot speciālas augu lampas jeb fitolampas, kas izstaro augiem nepieciešamo gaismas spektru, vai arī parastās dienasgaismas lampas ar vēsi baltu gaismu. Lampas novieto aptuveni 15-30 cm virs auga galotnes un tur ieslēgtas 12-16 stundas diennaktī. Regulāri pagriežot podu, tiek nodrošināts, ka visas auga daļas saņem vienmērīgu apgaismojumu un tas aug taisni, neliecoties uz vienu pusi.
Gaismas nozīme fotosintēzē un aromātā
Gaisma ir fotosintēzes dzinējspēks – process, kurā augi, izmantojot hlorofilu, pārvērš saules gaismas enerģiju, ūdeni un oglekļa dioksīdu glikozē (cukurs), kas kalpo kā barība un enerģijas avots. Pietiekams gaismas daudzums nodrošina, ka baziliks spēj saražot pietiekami daudz enerģijas, lai veidotu spēcīgu sakņu sistēmu, veselīgus stublājus un lielas, sulīgas lapas. Jo intensīvāka fotosintēze, jo straujāka un veselīgāka ir auga attīstība. Bez pietiekamas gaismas šis process tiek kavēts, un augs sāk nīkuļot.
Taču gaisma ietekmē ne tikai auga augšanu, bet arī tā ķīmisko sastāvu. Tieši gaismas intensitāte un ilgums ir tieši saistīti ar ēterisko eļļu sintēzi bazilika lapās. Šīs eļļas, piemēram, linalols, estragols un eugenols, ir atbildīgas par bazilika raksturīgo aromātu un garšu. Jo vairāk gaismas augs saņem, jo lielāka ir šo aromātisko savienojumu koncentrācija lapās. Tāpēc ēnā augušam bazilikam būs daudz vājāka garša un smarža nekā tam, kas audzis pilnā saulē.
Gaismas spektrs arī spēlē lomu. Dabiskā saules gaisma satur pilnu krāsu spektru. Augi fotosintēzei visaktīvāk izmanto zilo un sarkano gaismas spektra daļu. Zilā gaisma veicina veģetatīvo augšanu – lapu un stublāju attīstību, savukārt sarkanā gaisma ir svarīga ziedēšanai un augļu veidošanai. Izvēloties mākslīgo apgaismojumu, ir svarīgi nodrošināt, lai tas saturētu abas šīs spektra daļas, lai veicinātu līdzsvarotu auga attīstību.
Gaismas trūkums ir viens no galvenajiem stresa faktoriem bazilikam. Augs, cenšoties sasniegt gaismu, sāk etioliēties jeb stīdzēt. Tas novirza visu savu enerģiju stublāja pagarināšanai, upurējot lapu un sakņu attīstību. Rezultātā stublāji kļūst gari, vāji un trausli, bet lapas – mazas, bālas un retas. Šāds augs ir ne tikai nepievilcīgs, bet arī daudz uzņēmīgāks pret slimībām un kaitēkļiem.
Optimālais gaismas ilgums un intensitāte
Lai sasniegtu vislabākos rezultātus, bazilikam nepieciešamas vismaz 6-8 stundas tiešas, spilgtas saules gaismas katru dienu. Ar “tiešu saules gaismu” saprot laiku, kad saules stari krīt tieši uz auga lapām, nevis tiek filtrēti caur stiklu vai ēnoti ar citiem objektiem. Šāds apgaismojums nodrošina pietiekami daudz enerģijas intensīvai fotosintēzei un bagātīgai ēterisko eļļu ražošanai. Ja baziliks saņem mazāk par 6 stundām tiešas saules, tas joprojām var augt, bet tas būs mazāk kupls un aromātisks.
Gaismas intensitāte ir tikpat svarīga kā tās ilgums. Gaismas intensitāte mainās dienas laikā un atkarībā no gadalaika. Visintensīvākā gaisma ir dienas vidū, no vēla rīta līdz agrai pēcpusdienai. Dārzā, kur nav ēnojuma, baziliks saņem optimālu gaismas intensitāti. Audzējot telpās, pat dienvidu logā, gaismas intensitāte ir ievērojami zemāka nekā ārā, jo stikls atstaro un absorbē daļu gaismas. Tāpēc telpās audzētam bazilikam ir nepieciešams pēc iespējas ilgāks apgaismojuma periods, lai kompensētu zemāko intensitāti.
Tomēr ir vērts atzīmēt, ka ļoti karstā klimatā vai vasaras karstākajās dienās pārmērīgi intensīva saule dienas vidū var radīt stresu jaunajiem vai tikko pārstādītajiem bazilika stādiem. Šādos apstākļos lapas var apdegt vai novīst. Neliels noēnojums dienas karstākajās stundās (piemēram, no 12:00 līdz 15:00) var palīdzēt aizsargāt augu no pārkaršanas. To var panākt, stādot baziliku vietā, kur to šajā laikā nedaudz aizēno kāds augstāks augs, vai izmantojot vieglu ēnojuma tīklu.
Nosakot apgaismojuma ilgumu, ir svarīgi ievērot arī auga dabisko diennakts ritmu. Tāpat kā cilvēkiem, arī augiem ir nepieciešams tumsas periods atpūtai un vielmaiņas procesu veikšanai, kas notiek tumsā. Tāpēc, izmantojot mākslīgo apgaismojumu, nav ieteicams to atstāt ieslēgtu 24 stundas diennaktī. Augam jānodrošina vismaz 6-8 stundu ilgs tumsas periods. Optimālais mākslīgās gaismas cikls ir 14-16 stundas gaismas, kam seko 8-10 stundas tumsas.
Gaismas trūkuma un pārākuma pazīmes
Spēja atpazīt gaismas trūkuma pazīmes ir ļoti svarīga, lai laicīgi veiktu nepieciešamās izmaiņas auga audzēšanas apstākļos. Visredzamākā pazīme ir etiolācija jeb stīdzēšana. Augs izstiepjas garumā, veidojot neproporcionāli garus un vājus stublājus ar lielām atstarpēm starp lapu pāriem. Tas notiek tāpēc, ka augs instinktīvi cenšas sasniegt gaismas avotu. Lapas kļūst mazākas, bālākas un zaudē savu piesātināto zaļo krāsu, jo samazinās hlorofila ražošana.
Vēl viena gaismas trūkuma pazīme ir lapu nomešana. Augs, cenšoties ietaupīt enerģiju, sāk nomest vecākās, apakšējās lapas. Tas ir signāls, ka augs nespēj saražot pietiekami daudz enerģijas, lai uzturētu visu savu lapotni. Kopumā augs izskatās nīkulīgs, tam trūkst spēka, un tas ir daudz uzņēmīgāks pret slimībām un kaitēkļiem. Ja pamanāt šīs pazīmes savam telpās audzētajam bazilikam, tas nekavējoties jāpārvieto uz gaišāku vietu vai jānodrošina papildu apgaismojums.
Lai gan baziliks ir saulmīlis, arī pārāk daudz gaismas, īpaši kombinācijā ar augstu temperatūru un nepietiekamu mitrumu, var radīt problēmas. Viena no pazīmēm ir lapu apdegumi. Uz lapām parādās balti vai dzeltenīgi plankumi, kas vēlāk var kļūt brūni un sausi. Tas bieži notiek ar jauniem, nenorūdītiem stādiem, kas no telpām tiek pēkšņi izlikti spožā saulē. Tāpēc ir ļoti svarīgi veikt pakāpenisku norūdīšanu.
Citas pārmērīgas gaismas un karstuma pazīmes ir lapu vīšana dienas vidū, pat ja augsne ir mitra. Tas ir aizsardzības mehānisms, ar kura palīdzību augs samazina ūdens iztvaikošanu no lapu virsmas. Lapas var kļūt arī cietas un nedaudz iedzeltenas. Ja novēro šādas pazīmes, apsver iespēju nodrošināt augam nelielu ēnu dienas karstākajā laikā. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka bazilikam gaismas pārākums ir daudz retāk sastopama problēma nekā tās trūkums.
Mākslīgais apgaismojums telpaugiem
Mākslīgais apgaismojums ir lielisks risinājums, lai veiksmīgi audzētu baziliku telpās visa gada garumā, īpaši reģionos ar garām un tumšām ziemām. Mūsdienās ir pieejami dažādi mākslīgā apgaismojuma veidi, kas piemēroti augiem. Vispopulārākās ir LED augu lampas, jo tās ir energoefektīvas, ilgmūžīgas un izdala ļoti maz siltuma, kas ļauj tās novietot tuvu augiem, nebaidoties tos apdedzināt. LED lampas ir pieejamas ar dažādiem gaismas spektriem, ieskaitot pilna spektra lampas, kas imitē dabisko saules gaismu.
Luminiscences spuldzes (dienasgaismas lampas) ir vēl viena laba un salīdzinoši lēta opcija. Vislabāk izvēlēties spuldzes ar apzīmējumu “cool white” (vēsi balts) vai “daylight” (dienasgaisma), jo to spektrs ir bagāts ar zilo gaismu, kas veicina lapu augšanu. Kompaktās luminiscences spuldzes (CFL) ir viegli ieskrūvējamas parastajās lampu ligzdās, padarot tās par ērtu risinājumu nelielam augu skaitam. Augstspiediena nātrija (HPS) vai metālhalogenīdu (MH) lampas ir ļoti jaudīgas un piemērotas lielāku platību apgaismošanai, bet tās patērē daudz enerģijas un izdala daudz siltuma.
Lai mākslīgais apgaismojums būtu efektīvs, ir svarīgi to pareizi novietot. Gaismas avotam jāatrodas tieši virs auga, lai tas augtu taisni. Attālumam no lampas līdz auga galotnei jābūt aptuveni 15-30 centimetriem luminiscences spuldzēm un nedaudz lielākam LED lampām (sekojiet ražotāja norādījumiem). Regulāri pielāgojiet lampas augstumu, augam augot. Lai maksimāli izmantotu gaismu, var izmantot atstarotājus vai novietot augus telpā ar baltām sienām, kas atstaro gaismu.
Lai nodrošinātu regulāru gaismas ciklu, ir ļoti ērti izmantot taimeri. Iestatiet taimeri tā, lai lampas ieslēgtos un izslēgtos katru dienu vienā un tajā pašā laikā, nodrošinot augam 14-16 stundu ilgu gaismas periodu. Tas atbrīvos tevi no nepieciešamības atcerēties ieslēgt un izslēgt gaismas manuāli un nodrošinās augam stabilus un konsekventus apstākļus, kas ir būtiski veselīgai augšanai. Ar pareizu mākslīgo apgaismojumu tu vari izaudzēt tikpat aromātisku baziliku kā vasarā dārzā.
