Gaisma ir viens no fundamentālajiem faktoriem, kas nosaka jebkura auga, tostarp elegantās baltās kallas, veselību, augšanu un spēju ziedēt. Tā ir enerģijas avots fotosintēzei – procesam, kurā augs no ūdens un oglekļa dioksīda ražo sev nepieciešamās barības vielas. Bez pietiekama apgaismojuma kalla nespēs pilnvērtīgi attīstīties, tās lapas zaudēs savu sulīgo krāsu, un, kas ir vissvarīgāk, tā var pilnībā atteikties ziedēt. Tomēr pārāk daudz tiešas saules gaismas var būt tikpat kaitīgi kā tās trūkums. Tāpēc, lai izaudzētu veselīgu un bagātīgi ziedošu kallu, ir svarīgi atrast pareizo gaismas līdzsvaru un izprast, kāda veida apgaismojums tai ir vispiemērotākais dažādos tās dzīves posmos.
Baltās kallas dabiskā izcelsmes vieta ir Dienvidāfrika, kur tā aug mitrās, purvainās vietās, bieži vien upju krastos vai citu augstāku augu paēnā. Tas nozīmē, ka tā ir pieradusi pie spilgtas, bet ne tiešas un dedzinošas saules. Tās ideālie gaismas apstākļi ir spilgta, izkliedēta gaisma. Tas ir apgaismojums, kāds ir pie austrumu puses loga, kur augs saņem maigo rīta sauli, vai pie rietumu puses loga ar pēcpusdienas sauli, kas vairs nav tik intensīva. Dienvidu puses logs var būt piemērots ziemā, kad saules ir mazāk, bet vasarā tas būs pārāk karsts, un augs būs jānoēno ar vieglu aizkaru vai žalūzijām, lai pasargātu lapas no apdegumiem.
Optimālais gaismas ilgums, kas nepieciešams kallai aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā, ir vismaz sešas stundas dienā. Ja gaisma būs nepietiekama, augs visu savu enerģiju veltīs, lai izstieptos pretī gaismas avotam, veidojot garus, vājus lapu kātus un bālas lapas. Šo parādību sauc par etiolāciju. Šādos apstākļos augam vienkārši nepietiks spēka, lai veidotu ziedpumpurus, un pat ja kāds izveidosies, tas, visticamāk, būs vājš un nespēs pilnībā atvērties. Tādēļ, ja vēlies redzēt savu kallu ziedam, nodrošini tai visgaišāko iespējamo vietu bez tiešiem saules stariem.
Ja audzē kallu dārzā, vietas izvēlei ir līdzīgi principi. Izvēlies vietu, kas ir labi apgaismota no rīta, bet ir pasargāta no karstās pēcpusdienas saules. Lieliska vieta varētu būt zem liela koka ar retinātu lapotni, kas rada vieglu, kustīgu ēnu, vai ēkas austrumu pusē. Pilnīgā ēnā kalla augs, bet, visticamāk, neziedēs. Savukārt atklātā, saulainā vietā tā var ciest no pārkaršanas un lapu apdegumiem, īpaši karstākajās vasaras dienās, pat ja augsne ir pietiekami mitra. Pareiza vietas izvēle dārzā ir puse no panākumiem.
Ir vērts atcerēties, ka podā audzētu kallu ir ieteicams periodiski pagriezt, lai tā augtu simetriski. Tā kā augs dabiski tiecas uz gaismas avotu, regulāra poda pagriešana (piemēram, par ceturtdaļu apgrieziena reizi nedēļā) nodrošinās, ka visas auga daļas saņem vienmērīgu apgaismojumu. Tas palīdzēs izveidot skaistu, kuplu un vertikāli augošu krūmu, nevis vienpusēji sasvērušos augu. Šis vienkāršais paņēmiens ir īpaši svarīgs, kamēr augs ir jauns un aktīvi veido savu formu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Gaismas trūkuma pazīmes
Spēja atpazīt gaismas trūkuma pazīmes ir ļoti svarīga, lai savlaicīgi veiktu nepieciešamās izmaiņas auga atrašanās vietā. Visredzamākais simptoms ir jau minētā lapu kātu izstīdzēšana. Augs cenšas “aizsniegt” gaismu, tāpēc lapu kāti kļūst neproporcionāli gari un vāji, un augs var zaudēt savu kompakto formu. Lapas šādos apstākļos bieži vien ir mazākas nekā parasti un aug ar lielākām atstarpēm viena no otras. Augs izskatās “izretināts” un nespēcīgs, tas nespēj noturēt savu svaru.
Vēl viena nepārprotama pazīme ir lapu krāsas maiņa. Sulīgi zaļo lapu vietā, kas raksturīgas veselīgai kallai, lapas kļūst gaiši zaļas vai pat dzeltenīgas. Tas notiek tāpēc, ka gaismas trūkuma dēļ samazinās hlorofila – zaļā pigmenta, kas atbild par fotosintēzi – ražošana. Jo mazāk gaismas, jo mazāk hlorofila augam nepieciešams un jo bālākas kļūst lapas. Šāds augs ne tikai izskatās neveselīgi, bet arī ir novājināts, jo nespēj saražot pietiekami daudz enerģijas savai dzīvībai.
Pati lielākā vilšanās, ko sagādā gaismas trūkums, ir ziedēšanas izpalikšana. Kalla var izaudzēt lielu un kuplu lapotni, bet, ja tai trūkst gaismas, tā neveidos ziedus. Ziedēšana ir ļoti energoietilpīgs process, un augs tam pievēršas tikai tad, ja ir pilnībā nodrošināts ar visu nepieciešamo, un gaisma šajā sarakstā ir pirmajā vietā. Ja tava kalla jau vairākas sezonas nezied, lai gan tu to pareizi laisti, mēslo un nodrošini miera periodu, tad ar 99% varbūtību problēma ir nepietiekamā apgaismojumā.
Ja pamani kādu no šīm pazīmēm, risinājums ir acīmredzams – augs ir jāpārvieto uz gaišāku vietu. Tomēr dari to pakāpeniski. Ja augs ilgu laiku ir audzis ēnā, tā lapas nav pieradušas pie spilgtas gaismas. Strauja pārvietošana uz ļoti gaišu vietu var izraisīt šoku un pat lapu apdegumus. Dažu dienu laikā pieradini augu pie jaunajiem apstākļiem, katru dienu palielinot spilgtā gaismā pavadīto laiku. Augs pakāpeniski pielāgosies, un tu drīz vien redzēsi uzlabojumus tā izskatā.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pārmērīgas gaismas pazīmes
Lai gan kalla ir gaismu mīlošs augs, pārāk daudz tiešas saules gaismas var būt tikpat kaitīgi kā tās trūkums. Visbiežākā pārmērīgas gaismas pazīme ir saules apdegumi uz lapām. Tie izpaužas kā dzeltenīgi, bālgani vai brūni, sausi plankumi, kas parādās uz tām lapu daļām, kuras ir bijušas pakļautas tiešiem saules stariem. Šie bojājumi ir neatgriezeniski, un bojātās lapu daļas vairs neatgūs savu zaļo krāsu. Apdegušās lapas ne tikai bojā auga dekoratīvo izskatu, bet arī samazina tā fotosintēzes spējas.
Vēl viens simptoms, kas liecina par pārāk intensīvu sauli, ir lapu malu apkalšana un saritināšanās. Augs, cenšoties samazināt virsmu, kas pakļauta saulei, un tādējādi mazināt mitruma iztvaikošanu, var saritināt lapu malas uz iekšpusi. Lapas var arī zaudēt savu dabisko spīdumu un kļūt blāvas. Vispārēji auga lapas var izskatīties nedaudz dzeltenīgas vai “izbalējušas”, kas atšķiras no sulīgi zaļās krāsas, kādai tai vajadzētu būt. Karstā saulē augs var arī apvīst, pat ja augsne ir mitra, jo saknes nespēj pietiekami ātri uzsūkt ūdeni, lai kompensētu lielo iztvaikošanu no lapām.
Arī paši ziedi var ciest no pārāk spilgtas saules. Baltie ziedi var apdegt, uz tiem var parādīties brūni plankumi, un tie var daudz ātrāk noziedēt. Saule var ietekmēt arī ziedu krāsas intensitāti, padarot tos bālākus. Ja pamani šādas pazīmes, ir skaidrs, ka augs saņem pārāk daudz tiešas saules. Tas ir nekavējoties jāpārvieto uz vietu ar izkliedētāku gaismu vai jānoēno no dienas vidus saules.
Risinājums šajā gadījumā ir atrast augam piemērotāku vietu vai nodrošināt tam aizsardzību karstākajās dienas stundās. Telpās to var panākt ar plāniem aizkariem, žalūzijām vai novietojot augu nedaudz tālāk no loga. Dārzā to var pārstādīt uz vietu, kas saņem tikai rīta sauli, vai arī blakus iestādīt kādu augstāku augu, kas radīs dabisku ēnojumu. Ir svarīgi atrast šo zelta vidusceļu starp pietiekamu gaismu ziedēšanai un aizsardzību no apdegumiem.
Mākslīgais apgaismojums
Reģionos ar īsām un tumšām ziemas dienām dabiskā apgaismojuma var nepietikt, lai nodrošinātu kallai optimālus augšanas apstākļus, īpaši, ja vēlies panākt ziedēšanu ārpus ierastās sezonas. Šādos gadījumos lielisks risinājums ir mākslīgais apgaismojums, izmantojot speciālas augu lampas jeb fito lampas. Mūsdienu LED fito lampas ir ļoti efektīvas un ekonomiskas. Tās izstaro gaismu ar noteiktu viļņu garumu (parasti sarkanā un zilā spektra kombināciju), kas ir visnepieciešamākā fotosintēzes procesam.
Izvēloties fito lampu, pievērs uzmanību tās jaudai un spektram. Pilna spektra lampas, kas imitē dabisko saules gaismu, ir universāls un labs risinājums. Lampu novieto virs auga aptuveni 30-60 centimetru attālumā. Jo tuvāk lampa atrodas, jo intensīvāka gaisma, taču jāuzmanās, lai tā neapdedzinātu lapas. Ir svarīgi nodrošināt augam arī nakts periodu, tāpēc papildu apgaismojums jāieslēdz uz 12-14 stundām diennaktī, atstājot augu tumsā vismaz 8 stundas. To ērti var regulēt ar taimeri.
Mākslīgais apgaismojums var būt noderīgs ne tikai ziemā, bet arī lai audzētu kallas telpās, kurās nav pietiekami daudz dabiskās gaismas, piemēram, ziemeļu puses istabās vai birojos bez logiem. Tas dod iespēju baudīt šo augu skaistumu neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Tāpat fito lampas ir neaizstājamas, ja audzē kallas no sēklām vai pavairo jaunus augus, jo tās nodrošina stabilu un kontrolētu gaismas režīmu, kas nepieciešams veselīgu stādu attīstībai.
Tomēr atceries, ka pat ar vislabāko mākslīgo apgaismojumu nevar aizmirst par citiem kopšanas aspektiem – pareizu laistīšanu, mēslošanu un temperatūras režīmu. Gaisma ir tikai viens no elementiem kompleksā sistēmā, kas nodrošina auga labsajūtu. Mākslīgais apgaismojums ir lielisks instruments, kas var palīdzēt kompensēt dabiskās gaismas trūkumu, bet tas nevar aizstāt rūpīgu un gādīgu attieksmi pret augu.
