Lai gan Bidens ferulifolia jeb balkona zelts kopumā ir izturīgs un mazprasīgs augs, kas reti cieš no nopietnām problēmām, tomēr, tāpat kā jebkurš cits augs, tas var kļūt par upuri dažādām slimībām un kaitēkļiem, īpaši, ja audzēšanas apstākļi nav optimāli. Vājš, stresa nomākts augs, kam trūkst gaismas, ūdens vai barības vielu, ir daudz uzņēmīgāks pret dažādām likstām. Tāpēc labākā aizsardzība ir profilakse – nodrošinot augam visu nepieciešamo, mēs stiprinām tā dabisko imunitāti. Regulāra auga apskate ir ļoti svarīga, lai laicīgi pamanītu pirmās problēmu pazīmes un nekavējoties rīkotos, pirms situācija ir kļuvusi nekontrolējama.
Viens no galvenajiem riska faktoriem ir nepareizs mitruma režīms. Pārmērīga laistīšana un slikta drenāža rada labvēlīgu vidi dažādu sēnīšu slimību attīstībai, kas uzbrūk auga sakņu sistēmai un lapotnei. Sabiezināts stādījums, kurā nav nodrošināta pietiekama gaisa cirkulācija, arī veicina sēnīšu izplatību, jo lapas ilgstoši paliek mitras. Turklāt, novājinātu augu smarža un ķīmiskais sastāvs bieži pievilina dažādus sūcējtipa kaitēkļus, kuriem ir vieglāk pārdurt novājinātu augu šūnu sieniņas.
Ir svarīgi regulāri, vismaz reizi nedēļā, rūpīgi apskatīt savu balkona zeltu no visām pusēm. Pievērs uzmanību ne tikai ziediem un lapu virspusei, bet arī lapu apakšpusei, dzinumiem un augsnei. Meklē jebkādas neparastas pazīmes: plankumus, aplikumus, krāsas izmaiņas, deformētas lapas, tīmekļus vai sīkus, kustīgus kukaiņus. Jo ātrāk pamanīsi problēmu, jo vieglāk un efektīvāk ar to būs iespējams tikt galā, bieži vien izmantojot saudzīgas un videi draudzīgas metodes.
Ja konstatē kādu slimību vai kaitēkli uz viena auga, ir svarīgi to nekavējoties izolēt no pārējiem veselajiem augiem, lai novērstu infekcijas vai invāzijas izplatīšanos. Mehāniski noņem visas stipri bojātās auga daļas – lapas, dzinumus, ziedus – un iznīcini tās, nemetot komposta kaudzē. Tikai pēc tam ķeries pie tālākās apstrādes, izvēloties atbilstošāko metodi cīņai ar konkrēto problēmu.
Biežāk sastopamie kaitēkļi
Viens no izplatītākajiem balkona zelta kaitēkļiem ir laputis. Šie mazie, parasti zaļā, melnā vai dzeltenā krāsā esošie kukaiņi pulcējas kolonijās uz jauno dzinumu galiem un lapu apakšpusēm, sūcot augu sulu. To darbības rezultātā lapas čokurojas, deformējas un dzeltē, bet ziedpumpuri var neatvērties. Laputis izdala arī lipīgu šķidrumu, ko sauc par “medus rasu”, uz kura var attīstīties melnā kvēpsēne, kas pārklāj lapas ar melnu, lipīgu kārtu un traucē fotosintēzei. Nelielas invāzijas gadījumā laputis var noskalot ar spēcīgu ūdens strūklu vai nomazgāt ar ziepjūdeni. Lielākas invāzijas gadījumā var izmantot dabiskos insekticīdus uz nīma eļļas vai kālija ziepju bāzes.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Tīklērces ir vēl viens nopietns drauds, īpaši karstā un sausā laikā. Šie kaitēkļi ir ļoti sīki, gandrīz neredzami ar neapbruņotu aci, un par to klātbūtni parasti liecina smalks tīmeklis, kas apvij dzinumu galus un lapu apakšpuses. Lapas, kurās barojas tīklērces, kļūst izraibinātas ar sīkiem, dzeltenīgiem punktiņiem, vēlāk tās dzeltē, brūnē un nokalst. Tīklērcēm nepatīk mitrums, tāpēc viens no profilakses pasākumiem ir regulāra auga apsmidzināšana ar ūdeni. Ja kaitēklis jau ir parādījies, jālieto akaricīdi – speciāli preparāti ērču apkarošanai.
Baltblusiņas ir mazi, balti, lidojoši kukaiņi, kas atgādina miniatūras kodes. Tās parasti uzturas lapu apakšpusē un, ja augu sakustina, paceļas gaisā baltā mākonī. Tāpat kā laputis, arī baltblusiņas sūc augu sulu, izraisot lapu dzeltēšanu, vīšanu un auga novājināšanos. Cīņai ar tām var izmantot dzeltenos līmes slazdus, kas pievilina un notver lidojošos kukaiņus. Smagākos gadījumos jālieto insekticīdi, kas iedarbojas gan uz pieaugušajiem īpatņiem, gan kāpuriem.
Retāk, bet tomēr var sastapt arī tripšus. Tie ir sīki, slaidi kukaiņi, kas bojā lapas un ziedus, atstājot uz tiem sudrabainus plankumus un melnus ekskrementu punktiņus. Bojātās lapas deformējas un nokalst. Tripši var pārnēsāt arī dažādas vīrusu slimības. To apkarošana ir sarežģīta, jo tie slēpjas ziedpumpuros un lapu žāklītēs. Efektīva ir regulāra apstrāde ar sistēmas iedarbības insekticīdiem.
Sēnīšu un citas slimības
Viena no bīstamākajām slimībām, kas apdraud balkona zeltu, ir sakņu puve. To izraisa dažādas patogēnās sēnes, kas attīstās pārmērīgi mitrā, sablīvētā un slikti drenētā augsnē. Pirmās pazīmes parasti parādās virszemes daļā – augs sāk vīst, kaut arī augsne ir mitra, lapas dzeltē un birst. Ja izņem augu no poda, var redzēt, ka saknes ir kļuvušas brūnas, mīkstas un viegli atdalās. Šajā stadijā augu glābt ir ļoti grūti. Galvenais ir profilakse: nodrošināt labu drenāžu, nepārlaistīt un izmantot vieglu, gaisa caurlaidīgu substrātu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Miltrasa ir vēl viena izplatīta sēnīšu slimība, kas izpaužas kā balts, miltains aplikums uz lapām, dzinumiem un ziediem. Slimības attīstību veicina siltas dienas un vēsas, mitras naktis, kā arī slikta gaisa cirkulācija. Aplikums traucē fotosintēzei, un stipri inficētās lapas galu galā dzeltē, brūnē un nokalst. Pamanot pirmās pazīmes, nekavējoties jānoņem bojātās auga daļas un jāapstrādā augs ar fungicīdu. No tautas līdzekļiem var mēģināt apsmidzināt ar sodas šķīdumu (1 tējkarote sodas uz 1 litru ūdens, pievienojot dažus pilienus šķidro ziepju) vai piena sūkalu šķīdumu.
Pelēkā puve (Botrytis) ir sēnīšu slimība, kas parasti uzbrūk novājinātiem vai bojātiem augiem, īpaši vēsā un mitrā laikā. Tā izpaužas kā brūni, ūdeņaini plankumi uz lapām, ziediem un dzinumiem, kas vēlāk pārklājas ar pelēku, pūkainu pelējuma kārtu. Inficētās auga daļas kļūst mīkstas un pūst. Slimības izplatību veicina nobirušu ziedlapu un lapu atstāšana uz augsnes un lapām. Lai izvairītos no pelēkās puves, ir svarīgi uzturēt tīrību ap augu, nodrošināt labu ventilāciju un laistot censties neslapināt lapotni un ziedus.
Dažkārt uz lapām var parādīties dažādi plankumi, ko izraisa lapu plankumainības slimības. Šie plankumi var būt dažādās krāsās – brūni, melni, dzelteni – un formās, bieži ar tumšāku apmali. Ar laiku plankumi palielinās, saplūst un inficētā lapa nokalst. Šo slimību attīstību arī veicina mitrums. Jānoņem bojātās lapas un, ja nepieciešams, jālieto fungicīdi. Profilaksei svarīgi ir izvairīties no lapotnes slapināšanas un nodrošināt labu gaisa apmaiņu.
Profilakse un dabiskās aizsardzības metodes
Labākā cīņa ar slimībām un kaitēkļiem ir to nepieļaušana. Spēcīgs un veselīgs augs ir daudz izturīgāks. Nodrošini savam balkona zeltam optimālus augšanas apstākļus: daudz saules, kvalitatīvu, labi drenētu augsni, regulāru, bet mērenu laistīšanu un sabalansētu mēslošanu. Izvairies no pārmēslošanas ar slāpekli, jo tas veicina mīkstu, sulīgu dzinumu augšanu, kas ir īpaši pievilcīgi sūcējtipa kaitēkļiem.
Regulāri pārbaudi savus augus. Jo ātrāk pamanīsi problēmu, jo vieglāk to būs atrisināt. Uzturi tīrību balkona kastēs – noņem nobirušās lapas un ziedus, jo tie var kļūt par infekcijas perēkli. Stādot augus, ievēro optimālu attālumu, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju. Tas palīdzēs lapotnei ātrāk nožūt pēc lietus vai laistīšanas, samazinot sēnīšu slimību risku.
Izmanto dabiskos sabiedrotos cīņā ar kaitēkļiem. Piemēram, mārītes un to kāpuri ir ļoti rijīgi laputu ienaidnieki. Lai piesaistītu savam dārzam vai balkonam labvēlīgos kukaiņus, vari stādīt tuvumā augus, kas tos pievilina, piemēram, dilles, koriandru vai samtenes. Ja pamani mārīti uz sava auga, priecājies – tā ir dabiskā kaitēkļu kontrole darbībā.
Gatavo profilaktiskus un ārstnieciskus uzlējumus no dabīgiem līdzekļiem. Piemēram, ķiploku vai sīpolu mizu novārījums atbaida daudzus kaitēkļus. Nātru virca ir ne tikai lielisks mēslojums, bet arī palīdz stiprināt auga imunitāti un atbaidīt laputis. Ziepjūdens (pagatavots no zaļajām ziepēm vai kālija ziepēm, nevis sadzīves ķīmijas) ir efektīvs līdzeklis pret laputīm un citiem mīkstas miesas kaitēkļiem, jo tas sašķeļ to ārējo apvalku.
Ķīmisko aizsardzības līdzekļu lietošana
Ja dabiskās metodes un profilakse nav devušas vēlamo rezultātu un invāzija ir kļuvusi masveidīga, var nākties ķerties pie ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Tomēr tas jādara ļoti apdomīgi un atbildīgi. Vienmēr izvēlies līdzekli, kas ir paredzēts konkrētā kaitēkļa vai slimības apkarošanai. Nepareizi izvēlēts preparāts var būt neefektīvs un nodarīt kaitējumu gan augam, gan videi.
Pirms jebkura ķīmiskā līdzekļa lietošanas uzmanīgi izlasi un stingri ievēro lietošanas instrukciju. Pievērs uzmanību norādītajai devai, apstrādes biežumam un drošības pasākumiem. Apstrādi veic ārā, bezvēja laikā, vēlams agri no rīta vai vēlu vakarā, lai nekaitētu bitēm un citiem apputeksnētājiem. Lieto individuālos aizsardzības līdzekļus – cimdus, aizsargbrilles un, ja nepieciešams, respiratoru.
Pastāv divu veidu ķīmiskie preparāti: kontaktrīcības un sistēmas iedarbības. Kontaktrīcības preparāti iedarbojas tikai uz tām auga daļām un kaitēkļiem, ar kuriem tie nonāk tiešā saskarē. Tie ir efektīvi, bet bieži vien ir nepieciešama atkārtota apstrāde, jo tie nepasargā jaunos dzinumus un neiznīcina kaitēkļus, kas slēpjas. Sistēmas iedarbības preparāti iesūcas auga audos un cirkulē ar tā sulu, padarot visu augu indīgu kaitēkļiem. Tie nodrošina ilgstošāku aizsardzību, bet ir arī toksiskāki.
Pēc ķīmisko līdzekļu lietošanas ievēro nogaidīšanas periodu, kas norādīts instrukcijā. Tas ir laiks, kurā preparāts sadalās un kļūst nekaitīgs. Atceries, ka ķīmisko līdzekļu lietošana ir galējais līdzeklis. Lielākoties balkona zelta audzēšanā var iztikt ar pareizu agrotehniku un dabiskām metodēm, lai saglabātu augu veselīgu un krāšņu.
