Bidens ferulifolia jeb balkona zelts savā dabiskajā izcelsmes vietā Meksikā ir daudzgadīgs augs, taču mūsu klimatiskajos apstākļos ar salīgām ziemām to parasti audzē kā viengadīgu vasaras puķi. Tā kā šis augs absolūti nepanes salu, ar pirmajām nopietnajām rudens salnām tā virszemes daļas iet bojā. Tomēr, ja ir vēlēšanās un piemēroti apstākļi, ir iespējams mēģināt augu saglabāt līdz nākamajam pavasarim, pārzieminot to telpās. Jāņem vērā, ka šis process prasa zināmas pūles un ne vienmēr vainagojas ar panākumiem, turklāt nākamajā gadā pārziemojušais augs var nebūt tik krāšņs un kompakts kā jauns stāds.
Lēmums par pārziemināšanu jāpieņem pirms pirmajām salnām, kamēr augs vēl ir veselīgs un spēcīgs. Parasti tas ir septembra beigās vai oktobra sākumā, atkarībā no laika apstākļiem. Izvēlies visveselīgāko un spēcīgāko auga eksemplāru. Ja augs ir cietis no slimībām vai kaitēkļiem, mēģināt to pārziemināt nav vērts, jo problēmas, visticamāk, saasināsies telpu apstākļos un var aplipināt arī citus istabas augus. Pirms ienešanas telpās augs ir rūpīgi jāapskata.
Pirms auga pārvietošanas uz ziemošanas vietu, tas ir jāsagatavo. Veic diezgan radikālu apgriešanu, saīsinot visus dzinumus apmēram par divām trešdaļām, atstājot apmēram 10-15 centimetrus garus stumbrus. Šāda apgriešana samazina auga izmēru, padarot to kompaktāku un vieglāk uzglabājamu, kā arī samazina mitruma iztvaikošanu un slimību risku. Noņem visas bojātās, dzeltējošās vai slimās lapas un dzinumus. Ir ieteicams arī profilaktiski apstrādāt augu ar kādu plaša spektra insekticīdu un fungicīdu, lai telpās neienestu “neredzamos viesus”.
Ja augs vasarā ir audzis lielā konteinerā kopā ar citiem augiem, tas uzmanīgi jāizrok ar pēc iespējas lielāku sakņu kamolu un jāiestāda atsevišķā podā ar svaigu, vieglu un labi drenētu augsni. Poda izmēram jābūt atbilstošam sakņu sistēmas lielumam – ne pārāk lielam, ne pārāk mazam. Pēc pārstādīšanas augu nedaudz aplaisti. Šāda sagatavošana palīdzēs augam labāk pārdzīvot ziemas miera periodu un veiksmīgāk sagaidīt pavasari.
Ziemošanas vietas izvēle
Optimālās ziemošanas vietas izvēle ir kritiskākais faktors veiksmīgai balkona zelta pārziemināšanai. Telpai jābūt gaišai un vēsai. Ideālā temperatūra ziemošanas periodā ir no 5 līdz 10 grādiem pēc Celsija. Šāda zema temperatūra palēnina auga dzīvības procesus un ļauj tam ieiet miera periodā. Ja temperatūra būs pārāk augsta, augs turpinās augt, taču gaismas trūkuma dēļ jaunie dzinumi būs vāji, izstīdzējuši un bāli, un augs līdz pavasarim stipri novājināsies.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Gaisma ir otrs svarīgākais faktors. Ziemošanas vietai jābūt pēc iespējas gaišākai. Lieliski piemērota būs vēsa, neapkurināma veranda, stiklota lodžija, gaišs pagrabs ar logu vai vēsa kāpņu telpa. Ja nav pieejama pietiekami gaiša vieta, var izmantot papildu apgaismojumu ar fitolampām, nodrošinot augam vismaz 8-10 stundas gaismas dienā. Pilnīgā tumsā augs, visticamāk, aizies bojā.
Ir svarīgi izvairīties no krasām temperatūras svārstībām un caurvēja. Novieto podu tālāk no durvīm un vēdināšanas logiem. Tāpat augam nevajadzētu atrasties tiešā radiatoru vai citu sildierīču tuvumā, jo sausais, karstais gaiss tam ļoti kaitēs. Piemērota vieta varētu būt arī garāža ar logu, ja vien temperatūra tajā nenoslīd zem nulles.
Pirms galīgās novietošanas ziemas “dzīvoklī”, augs ir pakāpeniski jāpieradina pie jaunajiem apstākļiem. Dažas nedēļas pirms salnām sāc nest augu uz nakti telpās, bet pa dienu, ja laiks ir silts, iznes atkal ārā. Tas palīdzēs augam adaptēties un samazinās pārvietošanas radīto stresu. Šāda pakāpeniska pāreja ir daudz saudzīgāka nekā pēkšņa pārvietošana no āra apstākļiem uz istabu.
Kopšana ziemas periodā
Ziemas miera periodā balkona zelta kopšanai jābūt ļoti minimālai. Galvenais uzdevums ir nevis veicināt augšanu, bet gan palīdzēt augam izdzīvot līdz pavasarim. Vissvarīgākais aspekts ir laistīšana. Tā ir jāsamazina līdz minimumam. Augs jālaista ļoti reti un mēreni, tikai tik daudz, lai sakņu kamols pilnībā neizkalstu. Atkarībā no temperatūras un gaisa mitruma telpā, tas varētu būt nepieciešams reizi 3-4 nedēļās vai pat retāk.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pirms katras laistīšanas reizes rūpīgi pārbaudi augsnes mitrumu. Augsnei jābūt gandrīz pilnībā izžuvušai. Pārlaistīšana ziemas periodā ir visbiežākais iemesls, kāpēc augs iet bojā. Vēsos apstākļos, kad augs praktiski neaug, tā ūdens patēriņš ir ļoti zems, un liekais mitrums ātri izraisa sakņu puvi. Laistīšanai izmanto nelielu daudzumu ūdens istabas temperatūrā un lej to tieši uz augsnes, neslapinot atlikušos dzinumus.
Mēslošana ziemas periodā ir pilnībā jāpārtrauc. Augam atrodoties miera stāvoklī, tam nav nepieciešamas papildu barības vielas. Mēslošana šajā laikā var “apdedzināt” saknes un stimulēt nevajadzīgu, vāju dzinumu augšanu, kas tikai lieki tērēs auga enerģijas rezerves. Mēslošanu atsāk tikai pavasarī, kad augs pamostas un sāk aktīvi augt.
Regulāri, apmēram reizi mēnesī, apskati pārziemojošo augu. Pārbaudi, vai tam nav uzmetušies kaitēkļi, piemēram, tīklērces vai laputis, kas labi jūtas sausā telpu gaisā. Noņem visas nodzeltējušās vai nokaltušās lapas un dzinumus, lai novērstu slimību attīstību. Ja gaisa mitrums telpā ir ļoti zems, var laiku pa laikam viegli apsmidzināt gaisu ap augu, bet ne pašu augu.
Pavasara atmodināšana
Pavasarī, kad dienas kļūst garākas un saulainākas, parasti februāra beigās vai martā, ir laiks sākt “modināt” balkona zeltu. Pakāpeniski palielini laistīšanas biežumu, bet joprojām ļauj augsnei nedaudz apžūt starp laistīšanas reizēm. Pārvieto augu uz gaišāku un nedaudz siltāku vietu, lai stimulētu jaunu dzinumu veidošanos. Kad parādās pirmās jaunās lapiņas, var sākt mēslošanu ar vāju, slāpekli saturoša mēslojuma šķīdumu, lai veicinātu zaļās masas augšanu.
Kad jaunie dzinumi ir nedaudz paaugušies, ir laiks veikt atjaunojošo apgriešanu. Nogriez visus vecos, pārkoksnējušos dzinumus, kā arī visus vājos un izstīdzējušos ziemas dzinumus. Tas veicinās spēcīgu un kuplu jauno dzinumu augšanu no auga pamatnes. Pēc apgriešanas var pārstādīt augu jaunā, barības vielām bagātā augsnē. Apskati saknes un, ja nepieciešams, nogriez visas bojātās vai atmirušās daļas.
Pirms izstādīšanas ārā pastāvīgā vietā, augs ir pakāpeniski jānorūda. Sāc to nest ārā siltās, bezvēja dienās, sākumā uz dažām stundām, novietojot to no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Pakāpeniski palielini uzturēšanās laiku ārā un pieradini pie tiešiem saules stariem. Šis process parasti aizņem 1-2 nedēļas. Norūdīšana ir ļoti svarīga, lai pasargātu augu no šoka un saules apdegumiem.
Ārā pastāvīgā vietā augu drīkst izstādīt tikai tad, kad ir pilnībā pagājušas pavasara salnu briesmas, kas parasti ir maija otrajā pusē. Jārēķinās, ka pārziemojis augs sākotnēji var nebūt tik dekoratīvs kā jauns stāds, taču ar pareizu kopšanu tas drīz vien saņemsies un sāks ziedēt. Alternatīva pilnīgai pārziemināšanai ir rudenī sagriezt no mātesauga spraudeņus, apsakņot tos un pārziemināt mazos podiņos uz gaišas palodzes. Pavasarī no tiem izaugs jauni, spēcīgi augi.
