Lai Bidens ferulifolia, kas tautā dēvēts par balkona zeltu, spētu uzturēt savu nepārtraukto un enerģisko ziedēšanu visas vasaras garumā, tam ir nepieciešams pastāvīgs un sabalansēts barības vielu pieplūdums. Šis augs ir ļoti “ēdelīgs” un strauji izlieto augsnē esošās barības vielu rezerves, īpaši, ja tas tiek audzēts ierobežotā tilpumā, piemēram, balkona kastē vai podā. Regulāra mēslošana ir viens no kritiskākajiem kopšanas elementiem, kas tieši ietekmē ne tikai ziedu daudzumu un kvalitāti, bet arī auga vispārējo veselību un izturību pret slimībām un kaitēkļiem. Bez papildu barošanas augs ātri zaudēs savu dekorativitāti, tā lapas var kļūt bālas, un ziedēšana kļūs reta un nīkulīga.
Sākotnēji, iestādot jauno stādu, tas barības vielas uzņem no svaigā substrāta, kurā tas ir iestādīts. Lielākā daļa kvalitatīvo augsnes maisījumu balkona augiem jau satur starta mēslojumu, kas nodrošina auga vajadzības pirmajās 2-4 nedēļās. Šajā periodā papildu mēslošana nav nepieciešama un pat var kaitēt, apdedzinot jaunās, jūtīgās saknes. Mēslošanu jāsāk tikai tad, kad augs ir labi iesakņojies un sācis aktīvi augt, kas parasti notiek apmēram 2-3 nedēļas pēc iestādīšanas.
Galvenie makroelementi, kas nepieciešami balkona zeltam, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un dzinumu – augšanu. Fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai un, vissvarīgākais, ziedpumpuru veidošanai un ziedēšanai. Kālijs savukārt stiprina auga šūnas, uzlabo tā vispārējo izturību pret nelabvēlīgiem apstākļiem, piemēram, sausumu un slimībām, kā arī veicina košu ziedu krāsu. Papildus šiem trim elementiem, augam ir nepieciešami arī dažādi mikroelementi, piemēram, dzelzs, magnijs, mangāns un cinks, kas piedalās svarīgos fizioloģiskajos procesos.
Aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā, kas ilgst no pavasara beigām līdz rudenim, balkona zelts ir jāmēslo regulāri. Vislabāk to darīt reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās, atkarībā no izvēlētā mēslojuma veida un koncentrācijas. Ir ļoti svarīgi stingri ievērot ražotāja norādītās devas uz mēslojuma iepakojuma, jo pārmēslošana var būt pat bīstamāka par barības vielu trūkumu. Pārāk augsta mēslojuma koncentrācija var izraisīt sakņu apdegumus, lapu dzeltēšanu un pat auga bojāeju.
Mēslojuma veida izvēle
Tirgū ir pieejami dažādi mēslojuma veidi, un ir svarīgi izvēlēties piemērotāko balkona zeltam. Visērtāk un efektīvāk ir izmantot šķidros kompleksos mēslojumus, kas paredzēti speciāli ziedošiem balkona augiem. Šie mēslojumi parasti satur optimālu barības vielu attiecību ar paaugstinātu fosfora (P) un kālija (K) saturu, kas ir īpaši nepieciešams bagātīgai ziedēšanai. Šķidro mēslojumu pievieno laistāmajam ūdenim, kas nodrošina ātru un vienmērīgu barības vielu uzsūkšanos caur saknēm.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Vēl viena laba alternatīva ir ūdenī šķīstošie pulverveida mēslojumi. Tie darbojas līdzīgi kā šķidrie mēslojumi – nepieciešamā deva tiek izšķīdināta ūdenī un lietota laistīšanas laikā. Šie mēslojumi bieži ir ekonomiski izdevīgāki, jo no neliela daudzuma pulvera var pagatavot lielu mēslojuma šķīduma apjomu. Gan šķidrie, gan pulverveida mēslojumi nodrošina ātru iedarbību, tāpēc tie ir ideāli piemēroti intensīvi augošiem un ziedošiem augiem kā Bidens ferulifolia.
Tiem, kuriem nav laika vai vēlēšanās mēslot augus katru nedēļu, lielisks risinājums ir ilgstošas iedarbības mēslojumi. Tie ir pieejami granulu vai kociņu veidā. Granulas iemaisa augsnē stādīšanas laikā, un tās, pakāpeniski šķīstot mitruma un temperatūras ietekmē, izdala barības vielas vairāku mēnešu garumā (parasti 3 līdz 6 mēnešus). Mēslojuma kociņus vienkārši iesprauž augsnē ap augu. Šī metode ir ļoti ērta, taču tā nenodrošina tik precīzu barības vielu kontroli kā regulāra mēslošana ar šķidrajiem mēslojumiem.
Var izmantot arī organiskos mēslojumus, piemēram, kompostu, biohumusu vai labi sadalījušos kūtsmēslus. Tos var iestrādāt augsnē stādīšanas laikā, lai uzlabotu augsnes struktūru un nodrošinātu lēnu barības vielu atbrīvošanos. Tomēr ar organisko mēslojumu vien var nepietikt, lai nodrošinātu balkona zelta augstās prasības visas sezonas garumā, tāpēc to var kombinēt ar regulāru piebarošanu ar minerālmēsliem. Piemēram, reizi mēnesī var apliet ar komposta tēju vai vircas uzlējumu.
Mēslošanas tehnika un biežums
Pareiza mēslošanas tehnika ir tikpat svarīga kā paša mēslojuma izvēle. Galvenais noteikums – nekad nemēslot sausu augu. Ja augsne podā ir pilnībā izžuvusi, pirms mēslošanas tā ir jāsamitrina ar tīru ūdeni. Mēslojuma šķīduma uzliešana uz sausām saknēm var izraisīt to apdegšanu un nopietnus bojājumus. Tāpēc vispirms nedaudz aplaisti augu, pagaidi 15-20 minūtes, un tikai tad mēslo ar barības vielu šķīdumu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mēslošanas biežums ir atkarīgs no auga augšanas fāzes. Pavasarī, kad augs sāk aktīvi augt, bet vēl nav sācis ziedēt, var izmantot mēslojumu ar līdzsvarotu NPK sastāvu, lai veicinātu spēcīgas lapotnes un sakņu sistēmas attīstību. Kad parādās pirmie ziedpumpuri un sākas aktīva ziedēšana, jāpāriet uz mēslojumu ar augstāku fosfora un kālija saturu. Šādu mēslojumu lieto regulāri, vidēji reizi nedēļā, visā ziedēšanas periodā.
Ir svarīgi ievērot mērenību. Lai gan Bidens ir prasīgs pret barības vielām, pārmēslošana var radīt vairāk problēmu nekā barības vielu trūkums. Ja neesi pārliecināts par devu, labāk izmantot nedaudz vājāku mēslojuma šķīdumu, nekā norādīts instrukcijā. Vēro sava auga reakciju. Ja lapas kļūst tumši zaļas un trauslas, bet ziedēšana samazinās, tas var liecināt par pārmērīgu slāpekļa daudzumu. Ja lapu malas kļūst brūnas un sausas, tas var būt pārmēslošanas jeb sāļu uzkrāšanās pazīme.
Rudenī, kad dienas kļūst īsākas un vēsākas, auga augšanas temps dabiski palēninās. Šajā laikā mēslošanas biežums un koncentrācija ir jāsamazina. Sākot ar septembra vidu, mēslošanu var samazināt līdz reizei divās vai trīs nedēļās, bet oktobrī to var pārtraukt pavisam. Tas ļaus augam pakāpeniski sagatavoties miera periodam un pabeigt savu veģetācijas ciklu.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Iemācoties atpazīt barības vielu trūkuma pazīmes, var laicīgi novērst problēmas un nodrošināt auga veselību. Visbiežākais simptoms ir izmaiņas lapu krāsā un augšanas ātrumā. Ja augam trūkst slāpekļa (N), tā augšana palēninās, jaunie dzinumi ir vāji, un vecākās, apakšējās lapas kļūst gaiši zaļas vai dzeltenas un nobirst. Tas ir tāpēc, ka slāpeklis ir mobils elements, un augs to pārvieto no vecākām uz jaunākām daļām.
Fosfora (P) trūkums visbiežāk izpaužas kā vāja ziedēšana un nabadzīga sakņu sistēmas attīstība. Lapas var iegūt tumši zaļu, zilganu vai pat sarkanīgu nokrāsu, īpaši gar malām un uz kātiņiem. Augs kopumā izskatās nīkulīgs un nomākts. Balkona zeltam, kuram galvenā vērtība ir ziedi, fosfora trūkums ir īpaši kritisks.
Kālija (K) deficīts parasti izpaužas kā lapu malu un galu dzeltēšana un vēlāk apkalšana, kas sākas ar vecākajām lapām. Šo parādību sauc par lapu malu nekrozi. Augs kļūst uzņēmīgāks pret slimībām, un tā izturība pret sausumu samazinās. Lapu audi starp dzīslām var palikt zaļi, kamēr malas kļūst brūnas un sausas, radot “apdegušu” izskatu.
Mikroelementu, piemēram, dzelzs (Fe) vai magnija (Mg), trūkums parasti izraisa hlorozi – lapu dzeltēšanu, kamēr dzīslas paliek zaļas. Dzelzs deficīta gadījumā hloroze parasti parādās uz jaunākajām, augšējām lapām, jo dzelzs augā ir nemobils. Savukārt magnija deficīts biežāk skar vecākās lapas. Ja pamani kādu no šīm pazīmēm, ir nepieciešams nekavējoties mēslot augu ar atbilstošu komplekso mēslojumu, kas satur gan makro-, gan mikroelementus.
Mēslošanas kļūdas un kā no tām izvairīties
Viena no biežākajām kļūdām ir nepareizas devas lietošana. Vienmēr rūpīgi izlasi un ievēro instrukcijas uz mēslojuma iepakojuma. Pārmērīga mēslojuma koncentrācija var radīt augsnē toksisku sāļu uzkrāšanos, kas bojā saknes un traucē ūdens uzņemšanu. Ja ir aizdomas par pārmēslošanu (piemēram, uz augsnes virsmas parādās balta sāls kārtiņa), augsni var mēģināt skalot, vairākas reizes kārtīgi salejot podu ar tīru ūdeni un ļaujot tam brīvi notecēt.
Otra izplatīta kļūda ir neregulāra mēslošana. Mēslot augu vienu reizi mēnesī ar lielu devu ir daudz sliktāk, nekā mēslot to reizi nedēļā ar atbilstošu, mazāku devu. Balkona zelts ir strauji augošs, un tam ir nepieciešama pastāvīga barības vielu plūsma. Neregulāra mēslošana rada barības vielu svārstības, kas izraisa stresu un negatīvi ietekmē augšanu un ziedēšanu. Izveido sev atgādinājumu kalendārā, lai neaizmirstu par regulāru augu barošanu.
Trešā kļūda ir nepiemērota mēslojuma izvēle. Piemēram, lietojot mēslojumu ar pārāk augstu slāpekļa saturu, tu veicināsi bagātīgu lapotnes augšanu uz ziedēšanas rēķina. Rezultātā tev būs kupls, zaļš krūms, bet ar ļoti maz ziediem. Tāpēc ziedošiem augiem vienmēr izvēlies mēslojumu, kas ir īpaši paredzēts šim mērķim, ar paaugstinātu fosfora un kālija saturu.
Visbeidzot, atceries, ka mēslošana nav panaceja visām problēmām. Ja augs izskatās neveselīgs, vispirms pārbaudi citus faktorus – vai tam pietiek gaismas, vai laistīšanas režīms ir pareizs, vai to nav apsēduši kaitēkļi. Tikai tad, kad esi pārliecinājies, ka pamatvajadzības ir apmierinātas, pievērsies mēslošanai. Pareiza un gudra mēslošana apvienojumā ar citu kopšanas prasību ievērošanu ir atslēga uz veselīgu un ilgstoši ziedošu balkona zeltu.
