Lai gan bakopa kopumā tiek uzskatīta par salīdzinoši izturīgu un mazprasīgu augu, tā, tāpat kā jebkurš cits dārza augs, nav pilnībā pasargāta no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Savlaicīga problēmu identificēšana un pareiza rīcība ir izšķiroša, lai saglabātu auga veselību un dekorativitāti. Visbiežāk problēmas rodas nepareizas kopšanas rezultātā, piemēram, pārmērīgas laistīšanas, sliktas gaisa cirkulācijas vai barības vielu trūkuma dēļ, kas novājina augu un padara to uzņēmīgāku pret patogēniem. Šajā rakstā aplūkosim biežāk sastopamās bakopas slimības un kaitēkļus, kā arī efektīvākās profilakses un apkarošanas metodes.
Profilakse vienmēr ir labāka par ārstēšanu. Lai samazinātu slimību un kaitēkļu risku, ir svarīgi nodrošināt bakopai optimālus augšanas apstākļus. Pirmkārt, izvēlieties veselīgus un spēcīgus stādus no uzticama audzētāja. Pirms stādīšanas rūpīgi apskatiet augu, lai pārliecinātos, ka tam nav slimību pazīmju vai kaitēkļu. Otrkārt, nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju ap augu, nestādot tos pārāk blīvi. Tas palīdzēs lapotnei ātrāk nožūt pēc lietus vai laistīšanas, tādējādi samazinot sēnīšu slimību attīstības risku.
Pareiza laistīšana ir vēl viens būtisks profilakses elements. Izvairieties no pārmērīgas augsnes mitrināšanas, kas var izraisīt sakņu puvi. Laistiet augu no rīta un centieties liet ūdeni tieši uz augsnes, neslapinot lapas un ziedus. Regulāri noņemiet noziedējušos ziedus, bojātās vai dzeltējušās lapas un citus atmirušos auga fragmentus, jo tie var kļūt par infekcijas perēkli. Tāpat uzturiet tīrību ap augiem, savācot nobirušās lapas un ziedus, īpaši konteineros.
Regulāri un rūpīgi apskatiet savus augus, pievēršot uzmanību lapu apakšpusei, jaunajiem dzinumiem un ziedpumpuriem, jo tur visbiežāk slēpjas kaitēkļi. Jo ātrāk jūs pamanīsiet problēmu, jo vieglāk to būs atrisināt. Spēcīgs un veselīgs augs, kas saņem pietiekami daudz gaismas, ūdens un barības vielu, ir daudz izturīgāks pret slimībām un kaitēkļiem. Tāpēc visaptveroša un pareiza kopšana ir labākā aizsardzība pret jebkādām problēmām.
Biežāk sastopamās sēnīšu slimības
Viena no izplatītākajām problēmām, īpaši mitrā un siltā laikā, ir miltrasa. Tā izpaužas kā balts vai pelēcīgs, miltains aplikums uz lapām, stublājiem un dažreiz arī ziediem. Slimības ietekmē lapas deformējas, dzeltē un priekšlaicīgi nobirst. Ja slimība netiek apkarota, tā var būtiski novājināt augu un samazināt ziedēšanu. Miltrasas attīstību veicina slikta gaisa cirkulācija, augstas temperatūras svārstības starp dienu un nakti un paaugstināts gaisa mitrums. Profilaksei nodrošiniet labu ventilāciju un izvairieties no lapu slapināšanas. Ja parādās pirmās pazīmes, bojātās lapas nekavējoties jānoņem. Stipras infekcijas gadījumā jālieto fungicīdi.
Pelēkā puve (Botrytis) ir vēl viena sēnīšu slimība, kas parasti attīstās vēsā un mitrā laikā. Tā izraisa brūnu, ūdeņainu plankumu parādīšanos uz lapām, ziediem un stublājiem, kas vēlāk pārklājas ar pelēku, pūkainu pelējumu. Slimība visbiežāk inficē novājinātas vai bojātas auga daļas, piemēram, noziedējušus ziedus. Lai novērstu pelēkās puves attīstību, ir svarīgi laicīgi noņemt visas atmirušās auga daļas un nodrošināt labu gaisa kustību. Izvairieties no augu sabiezināšanas un laistīšanas vēlu vakarā. Infekcijas gadījumā bojātās daļas jāizgriež un jāiznīcina, un augs jāapstrādā ar piemērotu fungicīdu.
Sakņu puve ir visbīstamākā slimība, ko parasti izraisa pārmērīga laistīšana un slikta drenāža. Augsnē esošās sēnītes inficē auga saknes, kas kļūst brūnas, mīkstas un sāk pūt. Tā kā saknes nespēj uzņemt ūdeni un barības vielas, auga virszemes daļa sāk vīst, lapas dzeltē un nobirst. Augs izskatās kā iekaltēts, lai gan augsne ir mitra. Ja sakņu puve ir sākusies, augu glābt ir ļoti grūti. Profilaksei ir izšķiroša nozīme pareizai laistīšanai un labi drenētai augsnei. Ja problēma ir tikai sākuma stadijā, var mēģināt augu pārstādīt jaunā, sausā substrātā, pirms tam apgriežot visas bojātās saknes.
Retāk bakopas var skart arī citas lapu plankumainības, ko izraisa dažādas sēnītes. Tās parasti izpaužas kā dažādas formas un krāsas plankumi uz lapām, kas laika gaitā palielinās un saplūst. Lai ierobežotu slimības izplatību, inficētās lapas ir jānoņem un jāiznīcina. Smagākos gadījumos var būt nepieciešama fungicīdu lietošana. Kopumā, lai izvairītos no sēnīšu slimībām, galvenais ir uzturēt augu sausu, nodrošināt labu gaisa cirkulāciju un izvairīties no mehāniskiem bojājumiem.
Kaitēkļu identifikācija un apkarošana
Laputis ir viens no visbiežākajiem bakopas kaitēkļiem. Tie ir mazi, bumbierveida kukaiņi, kas var būt zaļā, melnā vai dzeltenā krāsā. Laputis parasti pulcējas kolonijās uz jauno dzinumu galotnēm un lapu apakšpusēm, kur tās sūc auga sulu. Invāzijas rezultātā lapas un dzinumi deformējas, augšana palēninās. Laputis arī izdala lipīgu šķidrumu, ko sauc par medusrasu, uz kuras var attīstīties kvēpsēde – melns, sodrējiem līdzīgs aplikums. Nelielu invāziju var apkarot, noskalojot kaitēkļus ar spēcīgu ūdens strūklu vai apsmidzinot augu ar zaļo ziepju šķīdumu. Smagākos gadījumos jālieto insekticīdi.
Baltblusiņas ir vēl viens izplatīts sūcējtipa kaitēklis. Tie ir sīki, balti, lidojoši kukaiņi, kas atgādina miniatūras kodes. Līdzīgi kā laputis, tās barojas ar augu sulu, uzturoties lapu apakšpusē. Sakustinot augu, tās paceļas gaisā baltā mākonī. To radītie bojājumi ir lapu dzeltēšana, vīšana un priekšlaicīga nobiršana. Baltblusiņas ir grūti apkarot, jo tās ātri vairojas. Efektīva metode ir dzelteno līmes slazdu izlikšana, kas pievilina un noķer pieaugušos īpatņus. Augu var arī atkārtoti apsmidzināt ar insekticīdiem, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusēm.
Tīklērces ir ļoti sīki, zirnekļveidīgie kaitēkļi, kurus ar neapbruņotu aci ir grūti saskatīt. To klātbūtni parasti nodod smalks tīklojums, kas parādās uz dzinumu galiem un lapu apakšpusē. Tīklērces barojas, caurdurot augu šūnas un izsūcot to saturu, kā rezultātā uz lapu virsmas parādās sīki, dzeltenīgi punktiņi. Stipras invāzijas gadījumā lapas kļūst dzeltenas, sausas un nobirst. Tīklērcēm patīk karsts un sauss gaiss, tāpēc regulāra auga apsmidzināšana ar ūdeni var palīdzēt novērst to savairošanos. To apkarošanai lieto akaricīdus – speciālus līdzekļus pret ērcēm.
Gliemeži un kailgliemeži var radīt bojājumus bakopām, kas audzētas dārza dobēs, īpaši mitrā laikā. Tie naktīs izgrauž neregulāras formas caurumus lapās un ziedos, atstājot aiz sevis raksturīgu, spīdīgu gļotu sliedi. Lai apkarotu gliemežus, var izmantot dažādas metodes: savākt tos ar rokām, izlikt lamatas (piemēram, trauciņus ar alu) vai ap augiem izkaisīt barjeras, piemēram, sasmalcinātas olu čaumalas, zāģu skaidas vai speciālas granulas pret gliemežiem (moluskocīdus).
Bioloģiskās un ekoloģiskās metodes
Pirms ķerties pie ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem, vienmēr ir vērts izmēģināt videi draudzīgākas metodes. Daudzus kaitēkļus var apkarot, izmantojot dabīgus ienaidniekus. Piemēram, mārītes un to kāpuri ir ļoti rijīgi laputu ēdāji. Var iegādāties un dārzā izlaist arī zeltactiņu kāpurus, kas arī efektīvi iznīcina laputis un citus sīkus kaitēkļus. Šī metode ir īpaši piemērota izmantošanai siltumnīcās, bet var darboties arī atklātā laukā.
Dažādi pašu gatavoti augu izvilkumi un novārījumi var palīdzēt cīņā ar kaitēkļiem un slimībām. Piemēram, ķiploku vai sīpolu izvilkums ar savu spēcīgo smaržu atbaida daudzus kaitēkļus un tam piemīt arī fungicīdas īpašības. Nātru virca ir ne tikai labs mēslojums, bet arī palīdz stiprināt auga imunitāti un atbaidīt laputis. Ziepjūdens (pagatavots no dabīgām, piemēram, zaļajām ziepēm) ir efektīvs līdzeklis pret laputīm un baltblusiņām, jo tas aizsprosto to elpošanas atveres.
Pareiza augu kaimiņu izvēle arī var palīdzēt aizsargāt bakopu. Dažiem augiem piemīt īpašības atbaidīt kaitēkļus. Piemēram, samtenes (tagetes) ar savu specifisko smaržu atbaida nematodes un citus augsnes kaitēkļus. Lavanda, rozmarīns un piparmētra var palīdzēt atbaidīt laputis un citus lidojošus kukaiņus. Stādot bakopu blakus šādiem augiem, var izveidot dabisku aizsardzības barjeru. Šī metode, pazīstama kā jauktie stādījumi, veicina dārza bioloģisko daudzveidību un līdzsvaru.
Ja invāzija ir neliela, kaitēkļus var mēģināt savākt mehāniski. Laputu kolonijas var vienkārši nospiest ar pirkstiem vai noslaucīt ar mitru drāniņu. Gliemežus un lielākus kāpurus var nolasīt ar rokām. Arī spēcīga ūdens strūkla no šļūtenes var būt efektīva, lai noskalotu laputis un tīklērces no auga. Šīs metodes ir darbietilpīgas, bet pilnīgi nekaitīgas videi, cilvēkiem un derīgajiem kukaiņiem.
Ķīmisko līdzekļu lietošana
Ja ekoloģiskās metodes nedod vēlamo rezultātu un kaitēkļu vai slimību invāzija ir spēcīga, var nākties izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Ir svarīgi izvēlēties konkrētajai problēmai paredzētu līdzekli (insekticīdu kaitēkļiem, fungicīdu sēnīšu slimībām, akaricīdu ērcēm) un stingri ievērot lietošanas instrukciju, kas norādīta uz iepakojuma. Nepareiza līdzekļa izvēle vai devas pārsniegšana var nodarīt kaitējumu gan augam, gan apkārtējai videi.
Pirms apstrādes ar ķīmiskiem līdzekļiem ir svarīgi pareizi identificēt problēmu. Ja neesat pārliecināts, kas kaiš jūsu augam, konsultējieties ar dārzkopības speciālistu vai paņemiet līdzi bojātā auga paraugu (lapu, ziedu) uz dārzkopības veikalu. Mūsdienās ir pieejami gan kontaktiedarbības, gan sistēmas iedarbības preparāti. Kontaktiedarbības līdzekļi iznīcina tikai tos kaitēkļus vai slimību ierosinātājus, ar kuriem tie nonāk tiešā saskarē. Sistēmas iedarbības līdzekļi iesūcas augā un cirkulē tā sulā, padarot to indīgu kaitēkļiem, kas ar to barojas.
Apstrādi ar ķīmiskiem līdzekļiem vislabāk veikt vakarā vai agri no rīta, bezvēja laikā, kad nav aktīvi apputeksnētāji, piemēram, bites un kamenes, lai tām nekaitētu. Apstrādes laikā vienmēr lietojiet individuālos aizsardzības līdzekļus – cimdus, aizsargbrilles un, ja nepieciešams, respiratoru. Rūpīgi apsmidziniet visu augu, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusēm, kur bieži slēpjas kaitēkļi. Pēc apstrādes kārtīgi nomazgājiet rokas un seju.
Atcerieties, ka daudziem kaitēkļiem ir vairākas attīstības stadijas (olas, kāpuri, pieauguši īpatņi), un viens apstrādes līdzeklis var nebūt efektīvs pret visām stadijām. Tāpēc bieži vien ir nepieciešams veikt atkārtotu apstrādi pēc 7-14 dienām, lai iznīcinātu no olām izšķīlušos jaunos kaitēkļus. Izmantojiet ķīmiskos līdzekļus apdomīgi un tikai tad, kad tas ir patiešām nepieciešams, dodot priekšroku videi draudzīgākām alternatīvām, kad vien tas ir iespējams.
📷: Deavmi, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons
