Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka augu augšanu, attīstību un, pats galvenais, ziedēšanu. Bakopai, kas ir pazīstama ar savu nepārtraukto un bagātīgo ziedu plīvuru, optimāla apgaismojuma nodrošināšana ir izšķiroša. Lai gan tā tiek uzskatīta par sauli mīlošu augu, tās prasības pēc gaismas ir nedaudz specifiskas, un pareiza līdzsvara atrašana starp pietiekamu gaismas daudzumu un aizsardzību no pārāk intensīvas saules ir panākumu atslēga. Izpratne par to, kā gaisma ietekmē bakopu, palīdzēs izvēlēties ideālo audzēšanas vietu un nodrošināt, ka augs pilnībā atklāj savu dekoratīvo potenciālu.
Bakopai ir nepieciešams vismaz sešas stundas tiešas saules gaismas dienā, lai tā varētu bagātīgi ziedēt. Tomēr atšķirībā no daudziem citiem sauli mīlošiem vasaras ziediem, piemēram, petūnijām, bakopa slikti panes pārmērīgu karstumu un svelmainu pusdienlaika sauli. Pārāk intensīva saule, īpaši karstās vasaras dienās, var izraisīt lapu apdegumus, ziedu strauju novīšanu un vispārēju auga stresu. Tā rezultātā ziedēšana var samazināties vai pat uz laiku apstāties, jo augs visu enerģiju velta izdzīvošanai.
Ideāla vieta bakopai ir tāda, kas saņem maigu rīta sauli un ir pasargāta no intensīvajiem saules stariem pēcpusdienā. Austrumu puses balkons, terase vai dārza daļa būtu perfekta izvēle. Šādā vietā augs saņems pietiekami daudz gaismas fotosintēzei un ziedpumpuru veidošanai, bet vienlaikus tiks pasargāts no pārkaršanas dienas karstākajā daļā. Arī rietumu puse var būt piemērota, ja vien ir nodrošināta aizsardzība no pašas karstākās pēcpusdienas saules, piemēram, ar vieglu noēnojumu no lielākiem augiem vai ēkām.
Audzējot bakopu pilnā saulē, piemēram, dienvidu pusē, ir īpaši svarīgi nodrošināt tai pastāvīgu un pietiekamu mitrumu. Augsne šādos apstākļos izžūst ļoti ātri, tāpēc var būt nepieciešama laistīšana pat divas reizes dienā. Lielāka izmēra konteineru izvēle un mulčas slāņa uzklāšana uz augsnes var palīdzēt saglabāt mitrumu ilgāk un pasargāt saknes no pārkaršanas. Tomēr, ja ir iespējams, labāk ir izvēlēties vietu ar daļēju noēnojumu pēcpusdienā.
Gaismas loma auga fizioloģijā
Gaisma ir enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā augs, izmantojot saules enerģiju, hlorofila palīdzību, ūdeni un oglekļa dioksīdu, ražo organiskās vielas (cukurus), kas nepieciešamas tā augšanai un attīstībai. Jo vairāk gaismas augs saņem (līdz noteiktai robežai), jo intensīvāk notiek fotosintēze un jo vairāk enerģijas tam ir pieejams. Šī enerģija tiek izmantota ne tikai lapu un dzinumu veidošanai, bet arī ziedēšanai, kas ir ļoti energoietilpīgs process. Tieši tāpēc gaismas trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bakopa vāji zied.
Gaisma ietekmē ne tikai fotosintēzi, bet arī citus svarīgus procesus, piemēram, fototropismu – auga spēju tiekties uz gaismas avotu. Ja bakopa tiek novietota vietā ar vienpusēju apgaismojumu, tā var augt asimetriski, visiem dzinumiem stiepjoties uz vienu pusi. Lai no tā izvairītos, podu ieteicams periodiski pagriezt, lai visas auga daļas saņemtu vienmērīgu apgaismojumu. Tāpat gaisma regulē auga “iekšējo pulksteni”, ietekmējot ziedu atvēršanos un aizvēršanos, kā arī augšanas ritmus.
Gaismas spektrālajam sastāvam arī ir nozīme. Lai gan cilvēka acs uztver gaismu kā baltu, tā sastāv no dažādu krāsu stariem. Augu fotosintēzei vissvarīgākie ir zilie un sarkanie gaismas stari. Zilā gaisma galvenokārt veicina veģetatīvo augšanu – spēcīgu stublāju un lapu attīstību, savukārt sarkanā gaisma ir izšķiroša ziedēšanas un sēklu veidošanās procesos. Dabiskā saules gaisma satur pilnu spektru, nodrošinot augam visu nepieciešamo.
Ziedēšanas process daudziem augiem ir atkarīgs no fotoperioda – dienas un nakts garuma attiecības. Bakopa tiek uzskatīta par garās dienas vai neitrālās dienas augu, kas nozīmē, ka tā zied vislabāk, kad dienas ir garas, kā tas ir vasarā mūsu platuma grādos. Ilgāks gaismas periods dienā dod signālu augam, ka ir pienācis labvēlīgs laiks ziedēšanai un sēklu ražošanai. Tāpēc ziedēšanas intensitāte dabiski samazinās rudenī, kad dienas kļūst īsākas.
Gaismas trūkuma pazīmes un sekas
Gaismas trūkums ir viena no visbiežākajām problēmām, kas ietekmē bakopas dekorativitāti. Visredzamākā pazīme ir vāja vai pat pilnīgi iztrūkstoša ziedēšana. Ja augs saņem pārāk maz gaismas, tam vienkārši nepietiek enerģijas, lai veidotu ziedpumpurus. Tas visu savu enerģiju novirza lapu un dzinumu augšanai, cenšoties sasniegt gaismu. Ja jūsu bakopa veido kuplu, zaļu lapotni, bet nezied, visticamāk, tai trūkst saules.
Vēl viena tipiska gaismas trūkuma pazīme ir dzinumu izstīdzēšana jeb etiolācija. Augs sāk veidot garus, tievus un vārgus dzinumus ar lielām atstarpēm starp lapu pāriem (gariem posmiem). Lapas var būt mazākas un bālākas nekā parasti. Augs cenšas “izstiepties” pretim gaismas avotam, zaudējot savu kompakto, kuplo formu un kļūstot nepievilcīgs. Šādi izstīdzējuši dzinumi ir arī trauslāki un vieglāk lūst.
Vispārēja auga novājināšanās ir vēl viena gaismas trūkuma sekas. Augs, kas nesaņem pietiekami daudz gaismas, ir uzņēmīgāks pret dažādām slimībām un kaitēkļiem. Tā imūnsistēma ir vājāka, un tas nespēj pilnvērtīgi pretoties patogēnu uzbrukumiem. Arī sakņu sistēma attīstās vājāk, jo lapotne nespēj saražot pietiekami daudz barības vielu tās uzturēšanai. Rezultātā veidojas apburtais loks – vājš augs ir viegls upuris slimībām, kas to novājina vēl vairāk.
Ja pamanāt šādas pazīmes, risinājums ir acīmredzams – augs ir jāpārvieto uz gaišāku vietu. Pārvietošana jāveic pakāpeniski, lai augs varētu adaptēties jaunajiem apstākļiem bez stresa. Pēc pārvietošanas ieteicams apgriezt izstīdzējušos dzinumus, lai veicinātu jaunu, spēcīgu un kompaktu zaru veidošanos. Nodrošinot pietiekamu apgaismojumu, jūs drīz vien pamanīsiet, ka augs kļūst spēcīgāks un sāk veidot jaunus ziedpumpurus.
Aizsardzība no pārmērīgas saules
Lai gan bakopai nepieciešams daudz gaismas, pārmērīga un intensīva saule var būt tikpat kaitīga kā tās trūkums. Pārāk spēcīgas saules iedarbības galvenā pazīme ir lapu apdegumi. Uz lapām parādās balti vai dzeltenīgi plankumi, vēlāk šīs vietas kļūst sausas, brūnas un trauslas. Visbiežāk cieš lapas, kas ir vistiešāk pakļautas saulei. Smagos gadījumos var apdegt arī jaunie dzinumi.
Pārmērīgs karstums un saule izraisa arī ātru mitruma iztvaikošanu gan no augsnes, gan no pašām lapām. Augs sāk vīst, jo saknes nespēj pietiekami ātri uzsūkt ūdeni, lai kompensētu tā zudumus. Pat ja augsne ir mitra, augs var izskatīties novītis dienas karstākajās stundās. Šāds pastāvīgs stress negatīvi ietekmē auga veselību un noved pie ziedēšanas samazināšanās. Ziedi kļūst mazāki, ātrāk novīst, un jauni pumpuri veidojas nelabprāt.
Lai pasargātu bakopu no pārmērīgas saules, visefektīvākais veids ir nodrošināt tai vieglu noēnojumu dienas vidū, no pulksten 12 līdz 16. To var panākt, novietojot augu vietā, kur šajā laikā ēnu met koki, krūmi vai ēkas. Ja augs atrodas uz atklāta balkona vai terases, var izmantot saulessargus, markīzes vai speciālus ēnošanas tīklus, lai radītu izkliedētu gaismu. Tas ir īpaši svarīgi karstākajos vasaras mēnešos – jūlijā un augustā.
Cits veids, kā mazināt saules negatīvo ietekmi, ir uzturēt optimālu mitruma līmeni. Regulāra un pietiekama laistīšana palīdzēs augam labāk tikt galā ar karstumu. Augsnes virsmas mulčēšana palīdzēs saglabāt vēsumu un mitrumu sakņu zonā. Gaišas krāsas podu izvēle arī var palīdzēt, jo tumši podi saulē ļoti sakarst, papildus karsējot arī auga saknes. Rūpējoties par aizsardzību no saules svelmes, jūs palīdzēsiet savai bakopai saglabāt dekorativitāti pat viskarstākajā laikā.
📷: Deavmi, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons
