Āzijas komelīna, būdama siltumu mīlošs augs, mūsu klimatiskajos apstākļos bieži tiek audzēta kā viengadīgs augs, jo tās virszemes daļa neiztur salu. Pirmās nopietnās rudens salnas parasti pieliek punktu tās krāšņajai sezonai, pārvēršot sulīgo lapotni un ziedus tumšā, nespodrā masā. Tomēr tas nenozīmē, ka katru gadu ir jāpērk jauni stādi vai jāsēj sēklas no jauna. Ir vairāki veidi, kā saglabāt šo interesanto augu līdz nākamajam pavasarim. Pareiza ziemināšanas stratēģijas izvēle ir atkarīga no taviem mērķiem, iespējām un reģiona klimatiskajām īpatnībām. Izprotot šīs metodes, tu vari nodrošināt, ka Āzijas komelīna atkal un atkal priecēs tevi ar savu zilo ziedu jūru.
Vieglākais un dabiskākais veids, kā nodrošināt auga atjaunošanos, ir paļauties uz tā spēju pašizsēties. Rudenī, pēc ziedēšanas, augs nogatavina sēklas, kas izbirst zemē ap mātesaugu. Šīs sēklas labi pārziemo augsnē un pavasarī, kad zeme iesilst, veiksmīgi uzdīgst. Tādā veidā nākamajā sezonā tev būs daudz jaunu stādiņu, kurus varēsi vai nu atstāt augt turpat, vai arī izretināt un pārstādīt uz citām vietām. Šī metode ir piemērota, ja nevēlies veltīt daudz laika un pūļu auga saglabāšanai un neiebilsti pret nelielu nekārtību un pārsteigumiem pavasara dobē.
Reģionos ar maigākām ziemām, kur augsne nesasalst pārāk dziļi, Āzijas komelīnas saknes var veiksmīgi pārziemot zemē. Lai palielinātu izredzes uz sekmīgu pārziemošanu, rudenī, pēc tam, kad salnas ir nokodušas auga virszemes daļu, to var nogriezt līdz zemei un apbērt ar biezu mulčas kārtu. Šim nolūkam labi der sausas lapas, salmi, kūdra vai egļu zari. Mulčas slānis darbosies kā sega, pasargājot saknes no krasām temperatūras svārstībām un spēcīga sala. Pavasarī, kad sals ir beidzies, mulčas slāni uzmanīgi noņem, lai ļautu zemei iesilt un jaunajiem dzinumiem netraucēti spraukties laukā.
Ja vēlies saglabāt konkrētu augu un garantēt tā izdzīvošanu, visdrošākā metode ir tā pārziemināšana telpās. Pirms pirmajām salnām augu var uzmanīgi izrakt, iestādīt piemērota izmēra podā un ienest iekšā. Šādā veidā to var audzēt kā telpaugu uz gaišas palodzes. Otra iespēja ir paņemt no auga spraudeņus vasaras beigās vai agrā rudenī. Komelīnas spraudeņi ļoti viegli apsakņojas ūdenī, un tos var pārziemināt nelielos podiņos uz palodzes. Pavasarī, kad iestājas silts laiks, šos jaunos, spēcīgos stādus varēs izstādīt atpakaļ dārzā.
Sagatavošanās ziemas periodam
Sagatavošanās ziemas periodam sākas jau vasaras otrajā pusē. Šajā laikā ir svarīgi pakāpeniski samazināt un augusta beigās pilnībā pārtraukt auga mēslošanu, īpaši ar slāpekli saturošiem mēslojumiem. Mēslošana vēlā sezonā stimulē jaunu, mīkstu dzinumu veidošanos, kuriem nav laika nobriest un kas ir ļoti neizturīgi pret salu. Tas lieki tērē auga enerģiju, kas būtu jānovirza sēklu nogatavināšanai vai barības vielu uzkrāšanai saknēs, lai sagatavotos miera periodam. Ļauj augam dabiski palēnināt augšanas tempu, pielāgojoties īsākām dienām un zemākai temperatūrai.
Ja plāno atstāt augu ziemot ārā, ļauj tam rudenī nogatavināt sēklas. Lai veicinātu pašizsēju, pēc ziedēšanas nenoņem noziedējušos ziedus, bet ļauj tiem izveidot sēklu pogaļas. Kad tās kļūst brūnas un sausas, tās atvērsies un izbirs sēklas. Ja vēlies ievākt sēklas kontrolētai sējai pavasarī, nogriez pogaļas tieši pirms to pilnīgas atvēršanās un izber sēklas uz papīra, lai tās pilnībā nožūtu. Uzglabā sēklas sausā un vēsā vietā līdz pavasarim.
Pirms ziemas iestāšanās sakop dobi ap komelīnu. Noņem visas nezāles un augu atliekas, kas var kalpot par patvērumu kaitēkļiem un slimību ierosinātājiem. Pēc tam, kad pirmās nopietnās salnas ir bojājušas auga virszemes daļas un tās kļuvušas melnas, tās var nogriezt līdz pat zemei. Šī sanitārā tīrīšana ne tikai uzlabo dobes izskatu, bet arī samazina risku, ka pūstošajās augu daļās attīstīsies slimības, kas varētu kaitēt pārziemojošajām saknēm vai sēklām.
Ja esi nolēmis augu pārziemināt telpās, sagatavošanās darbi jāveic pirms salnu iestāšanās. Izvēlies veselīgu un spēcīgu auga daļu, ko izrakt. Ar dārza dakšām uzmanīgi izcel ceru, cenšoties pēc iespējas mazāk traumēt saknes. Notīri lieko zemi un apskati sakņu sistēmu, nogriežot visas bojātās vai pūstošās daļas. Izvēlies piemērota izmēra podu ar drenāžas caurumiem un iestādi augu, izmantojot svaigu, vieglu un gaisa caurlaidīgu substrātu. Pēc iestādīšanas augu nedaudz aplaisti.
Ziemināšana ārā atklātā laukā
Ziemināšana atklātā laukā ir visvienkāršākā metode, kas prasa vismazāk pūļu, taču tās sekmes ir ļoti atkarīgas no konkrētās ziemas apstākļiem. Galvenais mērķis ir pasargāt augsnē esošās sēklas vai saknes no krasām temperatūras svārstībām un dziļas sasalšanas. Visefektīvākais veids, kā to panākt, ir mulčēšana. Pēc tam, kad auga virszemes daļa ir nogriezta, pārklāj dobi ar biezu, 10-15 cm slāni organiskas mulčas. Tam lieliski noder sausas koku lapas, salmi, siens, kūdra vai komposts.
Mulčas slānis darbojas kā izolators, palēninot augsnes atdzišanu rudenī un sasalšanu ziemā. Tas arī pasargā no kailsala, kas ir īpaši bīstams augiem, kad spēcīgs sals iestājas bez sniega segas. Sniegs pats par sevi ir lielisks dabisks izolators, tāpēc, ja ziema ir sniegaina, tas sniegs papildu aizsardzību. Mulča arī palīdz aizturēt mitrumu augsnē un pavasarī, sadaloties, bagātina to ar barības vielām.
Papildu aizsardzībai, īpaši reģionos ar bargākām ziemām, virs mulčas slāņa var uzlikt egļu vai priežu zarus. Tie palīdzēs aizturēt sniegu un pasargās mulčas slāni no vēja aizpūšanas. Egļu zari arī nodrošina nelielu ventilāciju, neļaujot zem seguma veidoties pārmērīgam mitrumam, kas varētu izraisīt sakņu izsušanu atkušņa periodos. Šāda veida piesegums ir viegls un neblīvs, ļaujot augam elpot.
Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un gaisa temperatūra stabili turas virs nulles, piesegums ir jānoņem. To jādara pakāpeniski, lai augs varētu lēnām pierast pie mainīgajiem apstākļiem. Sākumā noņem egļu zarus, bet mulčas slāni vēl atstāj. Kad zeme sāk atkust un vairs nedraud stipras salnas, uzmanīgi noņem arī mulčas slāni. Ja mulčai izmantots komposts vai kūdra, daļu no tā var viegli iestrādāt augsnes virskārtā, nodrošinot augam labu startu jaunajā sezonā.
Augu ienešana telpās un kopšana
Augu pārziemināšana telpās ir drošākais veids, kā saglabāt Āzijas komelīnu, īpaši vērtīgas šķirnes. Pēc tam, kad augs ir izrakts un iestādīts podā, tam nepieciešams adaptācijas periods. Pirms ienest to pastāvīgi iekštelpās, dažas dienas paturi to ārā nojumē vai citā aizsargātā vietā, lai tas pierastu pie jaunajiem apstākļiem. Pārnesot podu uz istabu, izvēlies visgaišāko un vēsāko vietu, piemēram, neapkurinātu verandu, gaišu gaiteni vai palodzi ziemeļu pusē. Optimālā temperatūra ziemošanai ir ap 10-15°C.
Ziemas periodā auga augšanas procesi palēninās, tāpēc tam nepieciešama minimāla kopšana. Vissvarīgākais ir nodrošināt ļoti mērenu laistīšanu. Augsnei starp laistīšanas reizēm ir gandrīz pilnībā jāizžūst. Pārāk bieža laistīšana vēsos apstākļos ir visbiežākais iemesls, kāpēc augi ziemā iet bojā no sakņu puves. Laisti reti, bet pietiekami, lai augsne nedaudz samitrinātos. Ziemas periodā augs nav jāmēslo.
Regulāri pārbaudi augu, lai laikus pamanītu kaitēkļu, piemēram, tīklērču vai laputu, parādīšanos, jo sausais iekštelpu gaiss veicina to attīstību. Ja pamani kaitēkļus, nekavējoties apstrādā augu ar atbilstošu līdzekli, piemēram, zaļo ziepju šķīdumu. Noņem visas dzeltējošās vai atmirušās lapas, lai uzturētu augu tīru un novērstu slimību attīstību. Ja augs ziemas laikā izstīdzē, veidojot garus un vājus dzinumus, pavasarī pirms izstādīšanas ārā to varēs apgriezt.
Alternatīva visa auga pārziemināšanai ir spraudeņu ņemšana. Vasaras beigās nogriez vairākus veselīgus dzinumu galus, ieliec tos ūdenī un gaidi, kad parādīsies saknes. Kad saknes ir dažus centimetrus garas, iestādi spraudeņus nelielos podiņos ar vieglu substrātu. Šos jaunos stādiņus pārziemina tāpat kā lielos augus – gaišā, vēsā vietā, laistot ļoti mēreni. Šī metode aizņem mazāk vietas un pavasarī dod jaunus, spēcīgus stādus.
Pavasara atmoda un auga sagatavošana jaunajai sezonai
Pavasarī, kad dienas kļūst garākas un saulainākas, pārziemojušie augi sāk mosties no miera perioda. Tas ir signāls, ka jāsāk tos pakāpeniski sagatavot jaunajai sezonai dārzā. Ja augs ir pārziemojis telpās, pamazām palielini laistīšanas biežumu, neļaujot augsnei pilnībā izžūt. Kad parādās jauni dzinumi, vari sākt augu mēslot ar vāju, sabalansēta kompleksā mēslojuma šķīdumu reizi 3-4 nedēļās. Šajā laikā podu var pārvietot uz siltāku un gaišāku vietu, lai veicinātu straujāku augšanu.
Ja ziemas laikā augs ir izstīdzējis, pavasaris ir īstais laiks, lai to apgrieztu. Nogriez garos, vājos dzinumus, atstājot dažus pumpurus pie pamatnes. Šāda apgriešana veicinās kuplāka un kompaktāka cera veidošanos. Nogrieztos dzinumu galus var izmantot kā spraudeņus, lai iegūtu vēl vairāk jaunu stādu. Ja nepieciešams, pavasarī augu var pārstādīt lielākā podā vai nomainīt augsnes virskārtu podā ar svaigu, barības vielām bagātu substrātu.
Vissvarīgākais solis ir auga norūdīšana pirms izstādīšanas atklātā laukā. Apmēram divas nedēļas pirms plānotās izstādīšanas sāc augu pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem. Sākumā iznes to ārā uz dažām stundām dienā, novietojot ēnainā, no vēja pasargātā vietā. Katru dienu pakāpeniski pagarini laiku, ko augs pavada ārā, un pamazām pieradini to arī pie tiešākas saules gaismas. Šis process palīdzēs auga lapām pielāgoties intensīvākai UV starojumam un novērsīs apdegumus.
Kad pēdējās salnas ir garām un augsne dārzā ir iesilusi, pienācis laiks izstādīt Āzijas komelīnu atpakaļ dobē. Izvēlies mākoņainu dienu vai vakaru, lai augam būtu vieglāk adaptēties. Sagatavo stādīšanas vietu, ielabojot augsni ar kompostu. Izstādi augu tādā pašā dziļumā, kādā tas audzis podā, un pēc iestādīšanas kārtīgi aplaisti. Pirmajās dienās pēc izstādīšanas īpaši seko līdzi augsnes mitrumam. Pareizi sagatavots un norūdīts augs ātri iesakņosies un drīz vien sāks priecēt tevi ar savu krāšņo ziedēšanu.
