Gaisma ir viens no svarīgākajiem vides faktoriem, kas nosaka augu spēju augt, attīstīties un ražot. Āzijas hurma, būdama siltumu un sauli mīlošs augs, ir īpaši prasīga pret apgaismojumu. Pietiekams saules gaismas daudzums ir izšķirošs ne tikai koka vispārējai veselībai un augšanai, bet arī ziedpumpuru veidošanai, augļu nogatavošanās procesam un to garšas īpašību veidošanai. Izpratne par hurmas gaismas prasībām un spēja nodrošināt optimālus apgaismojuma apstākļus ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai Latvijas dārzos varētu veiksmīgi izaudzēt šo eksotisko un vērtīgo kultūru un iegūt kvalitatīvu ražu.
Gaismas nozīme fotosintēzē un augšanā
Saules gaisma ir galvenais enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā augs, izmantojot hlorofilu lapās, pārvērš oglekļa dioksīdu un ūdeni organiskajās vielās – ogļhidrātos (cukuros). Šie ogļhidrāti ir auga “degviela”, kas nodrošina enerģiju visiem dzīvības procesiem: jaunu lapu, dzinumu un sakņu augšanai, ziedēšanai un augļu veidošanai. Jo vairāk gaismas augs saņem, jo intensīvāk notiek fotosintēze un jo vairāk enerģijas tas spēj saražot. Tāpēc hurmai ir nepieciešama pēc iespējas saulaināka augšanas vieta.
Gaismas trūkums negatīvi ietekmē koka attīstību vairākos veidos. Ja koks aug noēnotā vietā, tas sāk “stiepties” pretī gaismai, veidojot garus, vājus un tievus dzinumus ar lielām atstarpēm starp lapām. Šādi dzinumi ir trausli, neizturīgi pret vēju un slimībām, un uz tiem veidojas mazāk ziedpumpuru. Arī lapas ēnā augošiem kokiem ir plānākas, gaišākas un mazāk efektīvas fotosintēzes veikšanai. Kopumā koks izskatās nīkulīgs un mazražīgs.
Optimālam augšanas procesam Āzijas hurmai dienā nepieciešamas vismaz 6-8 stundas tiešas saules gaismas. Jo vairāk saules, jo labāk. Tāpēc, izvēloties stādīšanas vietu, priekšroka jādod dārza dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu pusei, kur nav ēnojuma no ēkām, lieliem kokiem vai blīviem žogiem. Ir svarīgi novērtēt saules kustību dārzā visas dienas garumā, lai pārliecinātos, ka izvēlētā vieta saņem pietiekami daudz gaismas ne tikai pusdienlaikā, bet arī no rīta un pēcpusdienā.
Gaisma ir svarīga ne tikai lapām, bet arī stumbram un zariem. Saules gaisma palīdz uzturēt mizu sausu, kas samazina sēnīšu slimību un sūnu attīstības risku. Turklāt saule silda koksni, kas ir īpaši svarīgi agrā pavasarī, lai veicinātu sulu cirkulācijas sākšanos un koka atmošanos no ziemas miera. Pareizi izvēlēta, saulaina vieta nodrošina kokam labāku mikroklimatu, kas ir siltāks un sausāks, tādējādi radot nelabvēlīgus apstākļus daudziem patogēniem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Apgaismojuma ietekme uz ziedēšanu un ražu
Pietiekams apgaismojums ir kritiski svarīgs ziedpumpuru diferenciācijai un attīstībai. Ziedpumpuri, no kuriem nākamajā gadā veidosies ziedi un augļi, hurmai veidojas iepriekšējā gada vasarā uz jaunajiem dzinumiem. Ja šajā periodā kokam trūkst saules gaismas, tas nespēj saražot pietiekami daudz enerģijas un barības vielu, lai izveidotu spēcīgus un daudzskaitlīgus ziedpumpurus. Rezultātā nākamajā pavasarī ziedēšana ir vāja vai nenotiek vispār, kas tieši ietekmē ražas apjomu.
Gaisma ir nepieciešama arī veiksmīgai apputeksnēšanai. Lai gan daudzas hurmas šķirnes ir pašapputes, bites un citi apputeksnētāji kukaiņi labprātāk apmeklē saulainā vietā augošus, bagātīgi ziedošus kokus. Labs apgaismojums veicina nektāra izdalīšanos un ziedu pievilcību, tādējādi nodrošinot labāku augļu aizmešanos. Noēnotos, mitros apstākļos ziedi var būt mazāk pievilcīgi apputeksnētājiem, un ziedputekšņi var būt sliktākas kvalitātes.
Visbeidzot, saules gaisma ir absolūti nepieciešama augļu nogatavošanās procesam. Saules ietekmē augļos notiek sarežģīti bioķīmiski procesi: hlorofils noārdās, un tā vietā sintezējas karotinoīdi, kas piešķir augļiem raksturīgo koši oranžo vai sarkanīgo krāsu. Vienlaikus ciete tiek pārvērsta cukuros, padarot augļus saldus un garšīgus, un samazinās tanīnu daudzums, kas nosaka augļu sīvumu. Jo vairāk saules augļi saņem, jo saldāki, krāsaināki un aromātiskāki tie būs.
Ēnā augošiem kokiem augļi bieži vien paliek zaļgani vai blāvi, nenogatavojas pilnībā un saglabā nepatīkamu, savelkošu garšu pat tad, kad kļūst mīksti. Turklāt saules gaisma palīdz nožāvēt augļu virsmu, samazinot puves attīstības risku. Tāpēc ir svarīgi, lai saule apspīdētu ne tikai koka vainaga ārpusi, bet arī iekšpusi, kur attīstās lielākā daļa augļu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Vainaga veidošana labākam apgaismojumam
Pareiza apgriešana un vainaga veidošana ir viens no galvenajiem veidiem, kā nodrošināt optimālu gaismas piekļuvi visām koka daļām. Ja vainags ir pārāk biezs un saaudzis, ārējie zari noēno iekšējos, un rezultātā vainaga centrā veidojas tā sauktā “tukšā zona”, kurā neaug lapas un neveidojas augļi. Šādā vidē, kur ir maz gaismas un slikta gaisa cirkulācija, ir arī ideāli apstākļi dažādu sēnīšu slimību attīstībai.
Vislabāk hurmai ir veidot atvērtu, kausveida vainagu vai modificēta līdera vainagu. Šādas formas nodrošina, ka saules gaisma var iekļūt dziļi vainagā un apspīdēt visus zarus un lapas. Veidojošās apgriešanas laikā, kas tiek veikta jauniem kokiem, tiek atstāti 3-5 spēcīgi skeletzari, kas ir vienmērīgi izvietoti ap stumbru un aug slīpā leņķī. Visi liekie, konkurējošie un uz iekšu augošie zari tiek izgriezti. Tas jau no paša sākuma ieliek pamatus labi apgaismotai struktūrai.
Ražojošiem kokiem katru gadu vēlā ziemā vai agrā pavasarī veic uzturošo apgriešanu. Tās galvenais mērķis ir retināt vainagu, izgriežot visus zarus, kas to sabiezina – krusteniskos, paralēlos, uz leju un uz iekšu augošos zarus. Tāpat tiek saīsināti pagājušā gada dzinumi, lai stimulētu jaunu augļzaru veidošanos un neļautu ražai pārvietoties uz zaru perifēriju. Šāda regulāra apgriešana ne tikai uzlabo apgaismojumu, bet arī atvieglo ražas novākšanu un augu aizsardzības pasākumus.
Vasarā var veikt nelielu zaļo apgriešanu, izkniebjot vai izgriežot nevajadzīgos, strauji augošos vertikālos dzinumus (ūdenszarus), kas attīstās uz skeletzariem. Šie dzinumi patērē daudz barības vielu un noēno zemāk esošos zarus un augļus. Savlaicīga to noņemšana uzlabo gaismas režīmu vainagā un novirza barības vielas uz augļu attīstību. Tomēr ar vasaras apgriešanu nevajag aizrauties, jo lapas ir galvenais barības vielu ražotājs.
Praktiski padomi optimāla apgaismojuma nodrošināšanai
Plānojot dārzu, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai esošo ēnojumu, bet arī nākotnes perspektīvu. Ja blakus plānotajai hurmas stādīšanas vietai tiek iestādīti citi ātri augoši koki, piemēram, bērzi vai kļavas, pēc dažiem gadiem tie var radīt nevēlamu ēnu. Tāpēc ir jāievēro pareizi stādīšanas attālumi starp kokiem, ņemot vērā to pieauguša koka izmērus. Attālumam starp hurmas koku un citiem lieliem objektiem vajadzētu būt vismaz 4-5 metri.
Ja dārzā nav ideāli saulainas vietas, var izmantot dažādus paņēmienus, lai uzlabotu apgaismojumu. Piemēram, koku var stādīt pie baltas ēkas sienas. Baltā krāsa labi atstaro saules gaismu, nodrošinot papildu apgaismojumu un siltumu, kas ir īpaši svarīgi mūsu klimatiskajos apstākļos. Šāda siena arī pasargās koku no aukstiem ziemeļu vējiem.
Var apsvērt arī atstarojošo mulču izmantošanu. Speciālas sudrabotas plēves vai citi materiāli, kas izklāti zem koka vainaga, atstaro saules gaismu uz augšu, uzlabojot lapotnes apakšējās daļas un augļu apgaismojumu. Šī metode var palīdzēt uzlabot augļu krāsošanos un nogatavošanos, īpaši gados ar mazāku saules gaismas daudzumu. Tomēr jāpārliecinās, ka šāds segums neizraisa augsnes pārkaršanu.
Konteineros audzētām hurmām ir priekšrocība, ka tās var pārvietot, lai nodrošinātu maksimālu saules gaismas daudzumu. Vasaras periodā konteineru var novietot visatvērtākajā un saulainākajā dārza vietā, piemēram, uz terases vai pagalmā. Rudenī, kad saules intensitāte samazinās, to var pārvietot tuvāk dienvidu sienai, lai noķertu katru saules staru. Šī mobilitāte ļauj daudz vieglāk pielāgoties mainīgajiem gaismas apstākļiem.
