Azaleju veiksmīga pārziemošana ir viens no galvenajiem izaicinājumiem to audzēšanā, īpaši reģionos ar mainīgām un bargām ziemām. Lai gan daudzas mūsdienu šķirnes ir pietiekami salcietīgas, pareiza sagatavošana rudenī var būtiski palielināt to izredzes sagaidīt pavasari bez nopietniem bojājumiem. Ziemas periodā azalejas apdraud ne tikai zema temperatūra, bet arī auksts, sauss vējš, krasas temperatūras svārstības, ziemas saule un mitruma trūkums sasalušā augsnē. Tāpēc sagatavošanās ziemai ir komplekss pasākumu kopums, kas sākas jau vasaras beigās un noslēdzas ar pēdējiem darbiem vēlu rudenī. Pareizi sagatavots augs spēs ne tikai pārciest ziemu, bet arī pavasarī ātri atjaunoties un krāšņi ziedēt.
Gatavošanās ziemai sākas ar pareizu kopšanu visā veģetācijas periodā. Veselīgs, labi pabarots un laistīts augs ir daudz izturīgāks pret ziemas nelabvēlīgajiem apstākļiem nekā novājināts un nekopts. Ir ļoti svarīgi pārtraukt jebkādu mēslošanu, īpaši ar slāpekli, jau vasaras otrajā pusē, parasti pēc augusta vidus. Vēla mēslošana stimulē jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēj nobriest un pārkoksnēties līdz rudenim, un tāpēc ziemā neizbēgami apsalst. Tas ne tikai bojā krūma izskatu, bet arī patērē auga enerģijas rezerves, kas nepieciešamas veiksmīgai pārziemošanai.
Viens no kritiskākajiem rudens darbiem ir mitruma uzlādes laistīšana. Vēlu rudenī, pirms zemes sasalšanas, azalejas ir pamatīgi jāaplaista. Tas ir īpaši svarīgi mūžzaļajām šķirnēm, jo to lapas turpina iztvaikot mitrumu arī ziemā, kad saknes to nevar uzņemt no sasalušās zemes. Šis process, ko sauc par fizioloģisko sausumu, ir viens no galvenajiem ziemas bojājumu cēloņiem. Labi samitrināta augsne arī sasalst lēnāk un ne tik dziļi, nodrošinot papildu aizsardzību seklajai sakņu sistēmai. Tādēļ neaizmirstiet par šo svarīgo procedūru, pat ja rudens šķiet pietiekami mitrs.
Jauno un mazāk salcietīgo šķirņu piesegšana ir nākamais solis, lai pasargātu tās no ziemas stresa faktoriem. Piesegšanas galvenais mērķis ir ne tik daudz pasargāt no aukstuma, cik no saules apdegumiem, vēja un krasām temperatūras svārstībām. Pareizs piesegšanas laiks ir tad, kad gaisa temperatūra stabili noslīdējusi zem nulles, parasti pēc pirmajām nopietnajām salnām. Pārāk agra piesegšana var izraisīt auga izsušanu un veicināt sēnīšu slimību attīstību.
Rudens sagatavošanas darbi
Sagatavošanās ziemai sākas jau labu laiku pirms pirmā sala. Kā jau minēts, no augusta vidus ir jāpārtrauc jebkāda mēslošana. Šajā periodā augam jāļauj pakāpeniski pāriet no aktīvas augšanas fāzes miera periodā. Dzinumiem ir jāpārkoksnējas, un visām auga sistēmām jāsagatavojas zemām temperatūrām. Rudenī var veikt vieglu sanitāro apgriešanu, izgriežot visus slimos, bojātos vai aizlūzušos zarus. Tomēr nopietnu formējošo apgriešanu šajā laikā neveic, jo tas var stimulēt jaunu zaru augšanu.
Vēlu rudenī, pēc lapkriša (lapkoku šķirnēm), ir ļoti svarīgi savākt un iznīcināt visas nobirušās lapas ap krūma pamatni. Tas jādara ne tikai estētisku apsvērumu dēļ, bet galvenokārt tāpēc, lai samazinātu slimību un kaitēkļu pārziemošanas iespējas. Daudzu sēnīšu slimību ierosinātāji un kaitēkļu oliņas pārziemo tieši nobirušajās lapās. Atstājot tās zem krūma, mēs radām ideālus apstākļus infekcijas attīstībai nākamajā pavasarī. Tāpēc šis darbs ir svarīga fitosanitārā pasākuma sastāvdaļa.
Pēc lapu savākšanas un pēdējās, bagātīgās laistīšanas ir laiks mulčēt sakņu zonu. Ap krūma pamatni uzberiet biezu, 10-15 cm slāni ar skābu mulču – priežu skujām, smalcinātu mizu, ozolu lapām vai kūdru. Mulčas slānis darbojas kā izolators, kas pasargā seklās azaleju saknes no krasām temperatūras svārstībām un dziļas sasalšanas. Tas arī palīdz saglabāt mitrumu augsnē. Ir svarīgi, lai mulča tieši nesaskartos ar krūma stumbru, lai izvairītos no puves veidošanās. Atstājiet nelielu brīvu zonu ap pašu stumbra pamatni.
Ja rudenī novērojat kādas slimību pazīmes vai kaitēkļu klātbūtni, ir vērts veikt profilaktisku apstrādi ar kādu no augu aizsardzības līdzekļiem. Piemēram, pēc lapkriša augu un augsni ap to var apsmidzināt ar vara sulfāta šķīdumu, lai iznīcinātu pārziemojošās sēnīšu sporas. Tas palīdzēs samazināt infekcijas slodzi nākamajā sezonā. Tomēr šāda apstrāde jāveic uzmanīgi, stingri ievērojot instrukcijas, lai nekaitētu pašam augam vai apkārtējai videi.
Piesegšanas metodes un materiāli
Kad iestājas stabils sals, un gaisa temperatūra ir ap -5 līdz -10 grādiem pēc Celsija, ir laiks ķerties pie jutīgāko azaleju piesegšanas. Ir svarīgi atcerēties, ka ne visas azalejas ir jāsedz. Daudzas lapkoku un arī mūžzaļās šķirnes ir pietiekami salcietīgas un labi ziemo bez īpaša pieseguma, ja tām ir nodrošināta pareiza augšanas vieta un mulčas slānis. Piesegšana galvenokārt nepieciešama jauniem, nesen iestādītiem augiem, kā arī siltummīlošākām un delikātākām šķirnēm.
Vislabākais veids, kā piesegt azalejas, ir izveidot ap tām karkasu. Karkasu var veidot no koka līstēm, metāla stieņiem vai vienkārši zemē iespraustiem mietiņiem. Tam jābūt nedaudz augstākam un platākam par pašu krūmu. Karkasa galvenais uzdevums ir noturēt segmateriālu, lai tas nesaskartos ar auga zariem un lapām un nespiestu tos pie zemes sniega svara ietekmē. Brīvā gaisa telpa starp augu un segmateriālu nodrošina izolāciju un gaisa cirkulāciju.
Kā segmateriālu var izmantot vairākus variantus. Viens no labākajiem un dabiskākajiem materiāliem ir egļu vai priežu zari. Tie labi aiztur sniegu, kas kalpo kā papildu siltumizolators, vienlaikus nodrošinot gaisa caurlaidību un pasargājot no saules. Vēl viena laba alternatīva ir agrotīkls, kas nopērkams dažāda biezuma. To uzklāj uz izveidotā karkasa vairākās kārtās. Agrotīkls laiž cauri gaisu un mitrumu, bet pasargā no vēja un saules. Var izmantot arī niedru paklājus vai džutas maisus.
Kategoriski aizliegts piesegšanai izmantot polietilēna plēvi vai citus gaisu necaurlaidīgus materiālus. Zem šāda seguma saulainās ziemas dienās temperatūra var strauji celties, izraisot auga “atmošanos”. Naktī temperatūra atkal krasi pazeminās. Šādas svārstības ir ļoti kaitīgas. Turklāt zem plēves veidojas kondensāts, kas veicina izsušanu un sēnīšu slimību attīstību. Pieseguma galvenais mērķis ir radīt stabilu, aizsargātu mikroklimatu, nevis radīt siltumnīcu.
Pavasara atsegšana un pirmā kopšana
Pavasarī, kad ziema sāk atkāpties, ir svarīgi laikus un pareizi noņemt ziemas piesegumu. Pārāk agra atsegšana var pakļaut augu vēlajām pavasara salnām un spilgtai saulei, savukārt pārāk vēla var izraisīt auga izsušanu un slimību attīstību zem seguma. Vislabākais laiks pieseguma noņemšanai ir tad, kad sniegs ir nokusis un augsne sāk atkust, bet laiks vēl ir apmācies. Nedariet to saulainā dienā, jo pēkšņa pāreja no ziemas tumsas uz spilgtu gaismu var izraisīt lapu apdegumus.
Piesegumu ieteicams noņemt pakāpeniski, vairāku dienu laikā. Sākumā var noņemt daļu segmateriāla vai atvērt kādu no sāniem, lai augs pamazām pierod pie jaunajiem apstākļiem. Vispirms noņemiet segmateriālu, bet egļu zarus vai karkasu var atstāt vēl uz kādu laiku kā aizsardzību pret salnām un sauli. Kad redzat, ka augs ir adaptējies un bīstamākās salnas ir garām, var noņemt arī pārējo konstrukciju. Pēc atsegšanas ir īstais laiks novērtēt, kā augs ir pārziemojis.
Pēc pieseguma noņemšanas rūpīgi apskatiet krūmu. Ar asām dārza šķērēm izgrieziet visus apsalušos, nokaltušos, aizlūzušos un slimību skartos zarus. Griezumus veiciet līdz veselai, dzīvai koksnei. Šī sanitārā apgriešana ne tikai uzlabo krūma izskatu, bet arī stimulē jaunu un veselīgu dzinumu augšanu. Ja redzat kādus bojājumus uz stumbra vai lielākiem zariem, tos var apstrādāt ar speciālu brūču ziedi.
Kad augs ir sakopts, varat atjaunot mulčas slāni, kas ziemas laikā var būt sablīvējies. Viegli uzirdiniet veco mulču un, ja nepieciešams, pievienojiet jaunu kārtu. Tas palīdzēs saglabāt mitrumu un nomākt nezāles. Kad augsne ir pietiekami iesilusi un augs sāk rādīt pirmās augšanas pazīmes, var veikt pirmo pavasara mēslošanu ar speciālu, skābummīlošiem augiem paredzētu komplekso mēslojumu. Tas sniegs azalejai nepieciešamo enerģiju jaunās sezonas sākumam.
Podu azaleju ziemošana
Konteineros un podos audzētu azaleju ziemošana prasa īpašu pieeju, jo to sakņu sistēma ir daudz vairāk pakļauta salam nekā dārzā augošiem augiem. Augsne podā sasalst daudz ātrāk un dziļāk. Tādēļ podos audzētas azalejas parasti nevar atstāt ziemot ārā bez īpašas aizsardzības. Ir vairāki veidi, kā nodrošināt to veiksmīgu pārziemošanu. Izvēle ir atkarīga no jūsu iespējām un konkrētās šķirnes salcietības.
Viens no drošākajiem veidiem ir pārvietot podu uz vēsu, bet no sala pasargātu telpu. Ideāla vieta ir vēsa veranda, garāža, pagrabs vai neapkurināta siltumnīca, kur temperatūra ziemā turas nedaudz virs nulles (no +2 līdz +8 grādiem). Telpai jābūt gaišai, ja tā ir mūžzaļā azaleja, vai arī tā var būt tumša, ja tā ir lapkoku šķirne, kas nometusi lapas. Ziemošanas periodā laistīšana ir jāsamazina līdz minimumam – tikai tik daudz, lai sakņu kamols pilnībā neizkalstu. Augsnei jābūt gandrīz sausai.
Ja nav piemērotas telpas, podu var pierakt dārzā. Izvēlieties aizsargātu, no vējiem pasargātu vietu, piemēram, pie ēkas ziemeļu sienas, kur neuzkrājas ūdens. Izrociet bedri, kas ir pietiekami liela, lai tajā ievietotu podu tā, lai poda augšējā mala būtu vienā līmenī ar zemes virsmu. Tukšumus ap podu piepildiet ar augsni vai kūdru. Virsmu ap augu nomulčējiet tāpat kā dārzā augošās azalejas. Papildus varat uzlikt egļu zaru piesegumu. Šī metode pasargā saknes no krasām temperatūras svārstībām.
Vēl viena metode ir poda siltināšana. Lielāku podu, ko grūti pārvietot, var atstāt uz vietas, bet kārtīgi nosiltināt. Visu podu, sākot no apakšas, var ietīt vairākās kārtās ar burbuļplēvi, agrotīklu, putuplastu vai citiem siltumizolācijas materiāliem. Ir svarīgi nosiltināt ne tikai sānus, bet arī poda apakšu, novietojot to uz koka paliktņa vai putuplasta plāksnes, lai tas nesaskartos ar auksto zemi vai betonu. Arī šajā gadījumā auga virszemes daļu var piesegt ar egļu zariem vai agrotīklu, un sakņu zonu virspusē nomulčēt.
Pavasarī, kad briesmas ir garām, podu azalejas pakāpeniski jāatgriež to ierastajos apstākļos. Ja tās ziemojušas telpās, tās lēnām jāpieradina pie āra apstākļiem, sākotnēji iznesot ārā uz dažām stundām ēnainā vietā un pakāpeniski paildzinot laiku un saules iedarbību. Ja pods bijis ierakts zemē, to izrok un novieto paredzētajā vietā. Atjaunojiet laistīšanu un, kad sākas augšana, atsāciet mēslošanu. Rūpīgi pārbaudiet augu un veiciet sanitāro apgriešanu.
