Azaleju stādīšana un pavairošana ir aizraujošs process, kas ļauj ne tikai ienest dārzā jaunus, krāšņus augus, bet arī dalīties ar esošo augu skaistumu, radot jaunus stādus. Lai gan šie procesi var šķist sarežģīti, ievērojot dažus pamatprincipus, tos veiksmīgi var paveikt ikviens dārzkopis. Pareiza stādīšana ir pamats auga turpmākai veselībai un attīstībai, savukārt pavairošana sniedz gandarījumu, redzot, kā no neliela spraudeņa vai sēklas izaug jauns, ziedošs krūms. Veiksmīga stādīšana sākas ar pareizas vietas un laika izvēli, kā arī rūpīgu augsnes sagatavošanu, kas ir izšķiroši faktori, lai azaleja labi ieaugtos un priecētu ar savu krāšņumu. Tāpat ir svarīgi izvēlēties veselīgu un spēcīgu stādu, kas ir labākais sākumpunkts skaistam dārzam.
Stādīšanas process prasa uzmanību detaļām. Vislabākais laiks azaleju stādīšanai ir pavasaris vai agrs rudens, kad laiks ir vēss un mitrs, ļaujot augam labi iesakņoties pirms vasaras karstuma vai ziemas sala iestāšanās. Izvēloties stādu, pievērsiet uzmanību tā sakņu sistēmai – tai jābūt labi attīstītai, bet ne pārmērīgi savijušai ap poda malām. Ja sakņu kamols ir ļoti blīvs, pirms stādīšanas to uzmanīgi paplēš vaļā, lai veicinātu sakņu augšanu jaunajā vietā. Stādīšanas bedrei jābūt divreiz platākai par sakņu kamolu, bet ne dziļākai, jo azalejas stāda tādā pašā dziļumā, kādā tās augušas podā, vai pat nedaudz seklāk.
Pavairošana paver iespējas iegūt jaunus augus no jau esošajiem, saglabājot konkrētās šķirnes īpašības. Populārākā un efektīvākā metode mājas apstākļos ir pavairošana ar spraudeņiem. Šo metodi parasti veic vasaras sākumā, kad jaunie dzinumi ir daļēji pārkoksnējušies – tie ir pietiekami stingri, lai nelūztu, bet vēl nav pilnībā cieti. Spraudeņu ņemšana no veselīga un labi augoša mātesauga nodrošina lielākas izredzes uz veiksmīgu apsakņošanos. Papildus spraudeņiem, azalejas var pavairot arī ar noliekšņiem, kas ir vienkārša metode, vai ar sēklām, kas ir sarežģītāks un laikietilpīgāks process, ko parasti izmanto selekcionāri jaunu šķirņu iegūšanai.
Neatkarīgi no tā, vai jūs stādāt jaunu augu vai pavairojat esošo, galvenais priekšnoteikums ir nodrošināt skābu un labi drenētu augsni. Azalejām ir nepieciešams specifisks augsnes sastāvs, lai tās varētu pilnvērtīgi uzņemt barības vielas. Tāpēc, pirms jebkādām darbībām, ir obligāti jāpārbauda un jāsagatavo augsne, pievienojot skābu kūdru, kompostu un citus organiskus materiālus, kas uzlabo tās struktūru un auglību. Rūpīga sagatavošanās un pareizu metožu izvēle nodrošinās, ka jūsu azalejas labi augs, attīstīsies un katru pavasari bagātīgi ziedēs.
Labākais laiks stādīšanai
Pareiza stādīšanas laika izvēle ir viens no kritiskajiem faktoriem, kas nosaka, cik veiksmīgi azaleja ieaugsies jaunajā vietā. Vislabvēlīgākie periodi ir pavasaris un rudens. Stādot pavasarī, pēc pēdējām salnām, augam ir viss augšanas periods priekšā, lai izveidotu spēcīgu sakņu sistēmu pirms ziemas iestāšanās. Tas ļauj tam labāk pārziemot un nākamajā gadā jau pilnvērtīgi attīstīties. Pavasara stādīšanai ir priekšrocība, ka augsnes temperatūra pakāpeniski paaugstinās, stimulējot sakņu augšanu. Tomēr ir svarīgi nodrošināt regulāru laistīšanu visā vasaras periodā, īpaši, ja tā ir karsta un sausa.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Rudens stādīšana, kas tiek veikta no septembra sākuma līdz oktobra vidum, arī ir ļoti laba izvēle. Šajā laikā augsne joprojām ir silta no vasaras, bet gaiss kļūst vēsāks un mitrāks, radot ideālus apstākļus sakņu sistēmas attīstībai. Augam ir pietiekami daudz laika (apmēram 4-6 nedēļas) iesakņoties pirms zemes sasalšanas. Rudenī stādītajiem augiem parasti ir nepieciešama mazāka laistīšanas intensitāte nekā pavasarī stādītajiem, jo nokrišņu daudzums ir lielāks un iztvaikošana mazāka. Turklāt, pavasarī tie sāk augt agrāk un spēcīgāk. Tomēr jāizvairās no pārāk vēlas stādīšanas, jo tad augs var nepaspēt iesakņoties un ziemā aiziet bojā.
Vasaras vidus, kad valda karstums un sausums, tiek uzskatīts par visnepiemērotāko laiku azaleju stādīšanai. Šādos apstākļos augs piedzīvo lielu stresu, un tā ieaugšanās ir apgrūtināta. Karstums veicina ātru mitruma iztvaikošanu gan no augsnes, gan no auga lapām, un jaunajai sakņu sistēmai ir grūti nodrošināt augu ar nepieciešamo ūdens daudzumu. Ja tomēr ir absolūta nepieciešamība stādīt vasarā, tas jādara apmākušās dienās vai vakarā, un pēc stādīšanas jānodrošina ļoti rūpīga un regulāra laistīšana, kā arī auga noēnošana no tiešiem saules stariem pirmajās nedēļās.
Izvēloties stādīšanas laiku, jāņem vērā arī konkrētā reģiona klimatiskie apstākļi. Reģionos ar maigām ziemām un karstām vasarām rudens stādīšana bieži ir pat labāka izvēle nekā pavasara. Savukārt reģionos ar īsu un vēsu vasaru un garām, bargām ziemām priekšroka dodama pavasara stādīšanai, lai augam būtu maksimāli ilgs laiks nostiprināties pirms ziemas. Neatkarīgi no izvēlētā laika, ir svarīgi atcerēties, ka konteinerstādus, kas audzēti podos, principā var stādīt jebkurā laikā no pavasara līdz rudenim, ja vien tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi un kopšana pēc stādīšanas.
Stādīšanas process soli pa solim
Veiksmīga azaleju stādīšana sākas ar rūpīgu vietas sagatavošanu. Kad esat izvēlējies piemērotu vietu ar daļēju ēnu un aizsardzību no vēja, ir laiks sagatavot stādīšanas bedri. Izrociet bedri, kas ir vismaz divas reizes platāka, bet ne dziļāka par auga sakņu kamolu. Pārāk dziļa stādīšana ir viena no biežākajām kļūdām, kas var izraisīt stumbra puvi un auga bojāeju. Bedres platums ir svarīgs, lai jaunās saknes varētu viegli izplesties irdenā, sagatavotā augsnē. Izrakto zemi sajauciet ar skābu kūdru, kompostu un nedaudz smilts, lai uzlabotu drenāžu un auglību.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pirms auga ievietošanas bedrē, rūpīgi aplaistiet stādu tā podā. Tas palīdzēs vieglāk izņemt sakņu kamolu un samazinās auga stresu. Uzmanīgi izņemiet azaleju no poda un apskatiet saknes. Ja tās ir cieši savijušās, veidojot blīvu kamolu, uzmanīgi ar pirkstiem vai nelielu instrumentu paplēsiet tās vaļā vairākās vietās. Tas stimulēs saknes augt uz āru, jaunajā augsnē, nevis turpināt augt pa apli. Dažu lielāku, cietu sakņu apgriešana bedres apakšā arī var veicināt jaunu, sīkāku sakņu veidošanos.
Ievietojiet augu stādīšanas bedres centrā. Pārliecinieties, ka sakņu kamola augšējā virsma ir vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu vai pat nedaudz (1-2 cm) virs tās. Tas ir īpaši svarīgi smagās, mālainās augsnēs, lai uzlabotu gaisa piekļuvi saknēm. Aizpildiet bedri ar sagatavoto augsnes maisījumu, viegli to pieblīvējot ap sakņu kamolu, lai novērstu gaisa kabatu veidošanos. Neberiet zemi virs sakņu kamola augšdaļas. Ap jaunizveidoto stādījumu izveidojiet nelielu zemes valnīti, kas palīdzēs novirzīt ūdeni tieši uz sakņu zonu laistīšanas laikā.
Pēc stādīšanas augs ir pamatīgi jāaplaista. Laistiet lēnām un dziļi, lai ūdens labi samitrinātu visu sakņu kamolu un apkārtējo augsni. Pēc laistīšanas augsne var nedaudz nosēsties; ja nepieciešams, pievienojiet vēl nedaudz augsnes maisījuma. Pēdējais solis ir mulčēšana. Uzklājiet 5-7 cm biezu mulčas slāni no priežu mizām, skujām vai kūdras ap auga pamatni. Mulča palīdzēs saglabāt augsnes mitrumu, uzturēt stabilu temperatūru, nomākt nezāles un uzturēt skābu pH līmeni. Pārliecinieties, ka mulča nepieskaras auga stumbram.
Pavairošana ar spraudeņiem
Pavairošana ar spraudeņiem ir vispopulārākā un uzticamākā metode jaunu azaleju iegūšanai, kas nodrošina, ka jaunais augs būs identisks mātesaugam. Vislabākais laiks spraudeņu griešanai ir no jūnija sākuma līdz jūlija vidum, kad šī gada dzinumi ir sasnieguši optimālo “puspārkoksnēšanās” stadiju. Izvēlieties spēcīgus un veselīgus dzinumus no mātesauga. Spraudenim jābūt apmēram 10-15 cm garam. Nogrieziet to ar asu, tīru nazi vai šķērēm tieši zem lapu mezgla. Ir svarīgi izmantot sterilus instrumentus, lai novērstu infekciju pārnešanu.
Kad spraudenis ir nogriezts, tas ir jāsagatavo apsakņošanai. No spraudeņa apakšējās daļas noņemiet lapas, atstājot tikai 4-5 lapas augšpusē. Ja atlikušās lapas ir lielas, tās var pārgriezt uz pusēm, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu. Spraudeņa apakšējo galu var nedaudz iegriezt vai saskrāpēt, lai palielinātu virsmu, kur veidoties saknēm. Lai veicinātu un paātrinātu apsakņošanās procesu, spraudeņa galu ieteicams iemērkt speciālā apsakņošanās hormonā (pulverī vai šķidrumā). Tas nav obligāti, bet ievērojami palielina panākumu iespējamību.
Sagatavotos spraudeņus sprauž vieglā, gaisu caurlaidīgā un mitrā substrātā. Ideāls maisījums sastāv no vienādām daļām skābas kūdras un perlīta vai smilts. Piepildiet nelielus podiņus vai konteinerus ar šo maisījumu, labi to samitriniet un ar zīmuli vai kociņu izveidojiet bedrītes. Ievietojiet spraudeņus bedrītēs apmēram 2-3 cm dziļi un viegli piespiediet substrātu ap tiem. Pēc iestādīšanas spraudeņus apsmidziniet ar ūdeni un pārklājiet podu ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai stikla burku, lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu.
Apsakņošanās process parasti ilgst 4 līdz 8 nedēļas. Šajā laikā podiņus turiet siltā, gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Regulāri pārbaudiet substrāta mitrumu un nepieciešamības gadījumā to samitriniet. Periodiski noņemiet pārsegu, lai izvēdinātu spraudeņus un novērstu pelējuma veidošanos. Kad pamanāt, ka spraudeņi sāk veidot jaunus dzinumus un lapas, tas ir signāls, ka apsakņošanās ir sākusies. Pēc tam pakāpeniski sāciet pieradināt jaunos augus pie normāliem istabas apstākļiem, arvien biežāk noņemot pārsegu. Kad jaunie stādi ir pietiekami spēcīgi, tos var pārstādīt lielākos podos vai, ja laiks atļauj, izstādīt dārzā.
Citas pavairošanas metodes
Lai gan pavairošana ar spraudeņiem ir visizplatītākā, pastāv arī citas metodes, kā iegūt jaunus azaleju stādus. Viena no vienkāršākajām un efektīvākajām metodēm ir pavairošana ar noliekšņiem. Tā ir ideāli piemērota krūmiem ar gariem, lokaniem zariem, kas aug tuvu zemei. Pavasarī izvēlieties veselīgu, zemu augošu zaru, nolieciet to pie zemes un vietā, kur tas saskaras ar augsni, nedaudz iegrieziet mizu apakšpusē. Šo vietu piestipriniet pie zemes ar metāla vai koka āķi un apberiet ar augsni, atstājot zara galu virszemē. Uzturiet šo vietu mitru visa gada garumā. Nākamajā pavasarī noliektenim vajadzētu būt izveidojušam savu sakņu sistēmu, un to var atdalīt no mātesauga un pārstādīt jaunā vietā.
Pavairošana ar sēklām ir daudz sarežģītāks un laikietilpīgāks process, ko parasti izmanto selekcionāri jaunu šķirņu radīšanai. No sēklām audzēti augi var neatbilst mātesauga īpašībām, jo notiek ģenētiskā rekombinācija. Sēklas ievāc no nogatavojušām pogaļām rudenī. Tās ir ļoti sīkas, tādēļ sēšanai nepieciešams smalks, sterils substrāts. Sēklas izsēj uz substrāta virsmas, nepārberot ar zemi, jo dīgšanai nepieciešama gaisma. Sējumus tur mitrus, siltus un gaišus. Dīgšana var ilgt no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem. Pēc sadīgšanas sējeņi aug ļoti lēni, un līdz ziedošam krūmam var paiet vairāki gadi.
Dažas lapkoku azaleju šķirnes veido sakņu atvases, kuras var uzmanīgi atdalīt un pārstādīt. Šī ir vienkārša metode, kā iegūt jaunus augus, kas būs identiski mātesaugam. Pavasarī vai rudenī uzmanīgi atrakiet augsni ap mātesaugu, lai atrastu vietu, kur atvase ir savienota ar galveno sakņu sistēmu. Ar asu lāpstu vai nazi atdaliet atvasi kopā ar daļu sakņu. Iegūto jauno stādu nekavējoties iestādiet sagatavotā vietā un labi aplaistiet. Pēc pārstādīšanas tam nepieciešama tāda pati kopšana kā jebkuram jaunam azaleju stādam.
Potēšana ir vēl viena pavairošanas metode, ko galvenokārt izmanto profesionāli audzētāji, lai pavairotu šķirnes, kuras grūti apsakņojas, vai lai izveidotu augststumbra formas. Šajā procesā vēlamās šķirnes zaru (potzaru) piepotē uz citas, izturīgākas rododendru sugas potcelma. Tas prasa specifiskas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu potzara un potcelma veiksmīgu saaugšanu. Potēšanu parasti veic ziemā vai agrā pavasarī siltumnīcas apstākļos. Lai gan tā ir efektīva metode, mājas dārzniekiem tā parasti ir pārāk sarežģīta, salīdzinot ar spraudeņošanu vai pavairošanu ar noliekšņiem.
