Pareizs apgaismojums ir viens no izšķirošajiem faktoriem, kas nosaka azaleju veselību, augšanu un, pats galvenais, ziedēšanas kvalitāti. Lai gan azalejas bieži tiek dēvētas par ēnmīļiem, šis apgalvojums nav pilnīgi precīzs. Tās ir drīzāk daļējas ēnas augi, kam nepieciešams smalks līdzsvars starp gaismu un ēnu. Pārāk intensīva saule var apdedzināt to jutīgās lapas un ziedus, savukārt pārāk dziļa ēna novedīs pie vājas augšanas, stīganiem dzinumiem un ļoti skopas vai pat iztrūkstošas ziedēšanas. Izpratne par to, cik daudz saules un kādā dienas laikā azalejām ir nepieciešams, ir panākumu atslēga, lai izveidotu ideālus augšanas apstākļus šiem krāšņajiem krūmiem.
Ideālā atrašanās vieta azalejām ir tāda, kas nodrošina tām rīta sauli un pēcpusdienas ēnu. Vairākas stundas tiešas rīta saules gaismas (līdz apmēram plkst. 11:00) ir ļoti labvēlīgas, jo tās nav pārāk karstas un veicina spēcīgu augšanu un bagātīgu ziedpumpuru veidošanos. Dienas vidū un pēcpusdienā, kad saule ir visintensīvākā un karstākā, azalejām ir nepieciešama aizsardzība. Šo aizsardzību var nodrošināt ēka, žogs vai, kas ir vēl labāk, lielāku koku retinātā lapotne, kas rada filtrētu, plankumainu saules gaismu. Šāda izkliedēta gaisma pasargā lapas no apdegumiem, vienlaikus nodrošinot pietiekamu apgaismojumu fotosintēzei.
Atšķirīgām azaleju grupām var būt nedaudz atšķirīgas prasības pret gaismu. Piemēram, daudzas lapkoku azaleju šķirnes ir nedaudz saulmīļākas un var paciest vairāk tiešas saules nekā mūžzaļās šķirnes, īpaši, ja tiek nodrošināts pietiekams mitrums. Tomēr arī tām karstā pēcpusdienas saule var būt kaitīga. Savukārt mūžzaļo azaleju lapas ir jutīgākas pret apdegumiem un izžūšanu, tāpēc tām pēcpusdienas ēna ir vēl svarīgāka. Izvēloties šķirni savam dārzam, ir vērts painteresēties par tās specifiskajām gaismas prasībām.
Novērojot savu augu, var vislabāk noteikt, vai tas saņem optimālu gaismas daudzumu. Ja azaleja aug pārāk lielā ēnā, tās zari būs gari un tievi, ar lielām atstarpēm starp lapām, un tā praktiski neziedēs. Krūms izskatīsies izstīdzējis. Savukārt, ja saule ir par daudz, lapas kļūs blāvas, dzeltenīgas vai pat ar brūniem apdeguma plankumiem, un ziedi ātri novītīs. Ideālos gaismas apstākļos augošai azalejai būs kompakts, kupls vainags, spilgti zaļas lapas un bagātīga ziedēšana katru pavasari.
Optimālā atrašanās vieta dārzā
Meklējot ideālo vietu azalejām, vispirms pievērsiet uzmanību debess pusēm. Austrumu vai ziemeļaustrumu puse parasti ir vispiemērotākā. Šajās vietās augi saņem maigo rīta sauli, bet dienas karstākajā daļā tos aizēno ēka vai citi stādījumi. Šāda atrašanās vieta nodrošina perfektu līdzsvaru starp gaismas saņemšanu un aizsardzību. Ziemeļu puse arī var būt piemērota, ja tā nav pārāk dziļā ēnā un saņem pietiekami daudz izkliedētās dienasgaismas. Šeit augs būs pasargāts no apdegumiem, taču ziedēšana var nebūt tik bagātīga kā austrumu pusē.
Rietumu un, īpaši, dienvidu puses ir visizaicinošākās vietas azaleju audzēšanai, jo tās saņem visintensīvāko pēcpusdienas sauli. Ja jums nav citas izvēles, kā stādīt azalejas šajās vietās, ir absolūti nepieciešams nodrošināt tām mākslīgu vai dabisku noēnojumu. Vislabākais risinājums ir stādīt tās zem lieliem, bet ne pārāk blīviem lapu kokiem, piemēram, ozoliem, kļavām vai augstām priedēm. Koku lapotne radīs kustīgu, filtrētu ēnu, kas ir ideāli piemērota azalejām. Izvairieties stādīt azalejas zem kokiem ar seklu sakņu sistēmu, piemēram, bērziem vai eglēm, jo tie pārāk spēcīgi konkurēs par ūdeni un barības vielām.
Plānojot stādīšanas vietu, ir jāņem vērā ne tikai vasaras saule, bet arī ziemas apstākļi. Mūžzaļajām azalejām īpaši bīstama ir ziemas un agrās pavasara saule. Kad zeme vēl ir sasalusi un saknes nevar uzņemt ūdeni, spilgta saule, kas atstarojas no sniega, var izraisīt lapu dehidratāciju un apdegumus. Tāpēc vieta, kas ziemā atrodas ēnā (piemēram, ēkas ziemeļu pusē), var būt ļoti labvēlīga mūžzaļo šķirņu pārziemošanai. Aizsardzība no valdošajiem ziemas vējiem ir tikpat svarīga, jo vējš pastiprina izžūšanas procesu.
Ja dārzā nav dabiski piemērotas vietas, var apsvērt iespēju radīt mākslīgu ēnojumu. To var panākt, uzstādot pergolu, lapeni vai speciālu ēnojuma tīklu. Vēl viens risinājums ir stādīt azalejas grupās kopā ar citiem augstākiem, bet ne pārāk agresīviem krūmiem vai skujkokiem, kas nodrošinās nepieciešamo aizsegu. Stratēģiski pareizi izvietoti augi var radīt labvēlīgu mikroklimatu, kas ļauj audzēt pat jutīgākas šķirnes.
Gaismas ietekme uz ziedēšanu
Gaisma ir galvenais stimuls, kas ierosina ziedpumpuru veidošanos azalejām. Lai gan tām nepieciešama aizsardzība no karstas saules, pilnīga ēna ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc azalejas nezied. Fotosintēzes procesam, kura laikā augs ražo enerģiju, ir nepieciešama gaisma. Ja gaismas ir par maz, augs spēj saražot pietiekami daudz enerģijas tikai savas dzīvības uzturēšanai un lapu audzēšanai, bet ziedpumpuru veidošanai enerģijas vairs nepietiek. Tāpēc ir ļoti svarīgi atrast vietu, kur augs saņem vismaz 4-6 stundas gaismas dienā, vēlams, rīta saules vai filtrētas gaismas veidā.
Ziedpumpuri nākamajam gadam azalejām sāk veidoties vasarā, pēc noziedēšanas. Tieši šajā periodā ir īpaši svarīgi, lai augs saņemtu pietiekami daudz gaismas. Ja šajā laikā laiks ir ļoti apmācies vai augs atrodas pārāk dziļā ēnā, ziedpumpuru ieriesīsies maz. Tas izskaidro, kāpēc dažreiz azaleja vienu gadu zied bagātīgi, bet nākamajā – ļoti vāji. Tas var būt saistīts ne tikai ar kopšanu, bet arī ar laika apstākļiem iepriekšējā vasarā.
Gaismas intensitāte ietekmē ne tikai ziedu skaitu, bet arī to kvalitāti. Augi, kas saņem pietiekami daudz saules, veido kompaktākus krūmus, un to ziedi ir košāki un lielāki. Saules gaisma veicina pigmentu sintēzi ziedlapiņās. Savukārt ēnā augošu azaleju ziedi var būt bālāki, un ziedēšana kopumā būs īsāka. Tomēr jāatceras par līdzsvaru – pārāk daudz saules, īpaši ziedēšanas laikā, liks ziediem ātrāk novīst un zaudēt savu dekorativitāti.
Ja jūsu azaleja jau vairākus gadus nezied vai zied ļoti vāji, un jūs esat pārliecināti, ka kopšana ir pareiza, vispirms novērtējiet tās atrašanās vietu. Iespējams, ka kaimiņos augošie koki un krūmi ir paaugušies un radījuši pārāk lielu noēnojumu. Šādā gadījumā ir vērts apsvērt iespēju vai nu apzāģēt ēnojošos zarus, vai arī pārvietot azaleju uz gaišāku vietu. Pārstādīšanu vislabāk veikt agrā pavasarī vai rudenī.
Pazīmes, kas liecina par nepareizu apgaismojumu
Augs pats bieži vien signalizē par to, ka tam nav piemēroti gaismas apstākļi. Viena no visredzamākajām pazīmēm, kas liecina par gaismas trūkumu, ir etioloģija jeb auga izstīdzēšana. Augs, cenšoties sasniegt gaismu, veido garus, vājus un tievus dzinumus ar lielām atstarpēm starp lapu pāriem (pagarinātiem posmiem). Lapas var būt lielākas nekā parasti, bet plānākas un bālākas. Krūms zaudē savu kompakto formu un kļūst skrajš. Un, protams, galvenais simptoms ir vāja vai iztrūkstoša ziedēšana.
Savukārt pārmērīga saules gaisma izraisa citāda veida problēmas. Visbiežāk novērojamais simptoms ir lapu dzeltēšana vai hlorotiska izskata parādīšanās. Atšķirībā no barības vielu trūkuma izraisītas hlorozes, šajā gadījumā lapas dzeltē vienmērīgi, un tas īpaši izteikti ir tām lapām, kas visvairāk pakļautas saules iedarbībai. Spēcīgā saulē lapas var arī zaudēt spīdumu, kļūt blāvas un it kā “izbalējušas”. Tas ir aizsardzības mehānisms, augam cenšoties samazināt gaismas absorbciju.
Smagākos gadījumos, kad saule ir ļoti intensīva, uz lapām var parādīties saules apdegumi. Tie izskatās kā balti, dzeltenīgi vai brūni neregulāras formas plankumi, kas vēlāk sakalst un kļūst trausli. Šādi bojājumi ir neatgriezeniski. Visbiežāk tiek bojātas lapas krūma augšpusē un dienvidu pusē. Pārmērīga saule var arī izraisīt auga vispārēju novīšanu dienas karstākajās stundās, pat ja augsne ir pietiekami mitra, jo saknes nespēj kompensēt intensīvo mitruma iztvaikošanu no lapām.
Vēl viena pazīme, kas var liecināt par pārāk lielu sauli, ir lapu saritināšanās vai savērpšanās. Tas ir veids, kā augs mēģina samazināt lapas virsmu, kas pakļauta tiešiem saules stariem, tādējādi samazinot pārkaršanu un mitruma zudumus. Ja novērojat kādu no šiem simptomiem, ir nopietni jāapsver auga pārvietošana uz vairāk noēnotu vietu vai jādomā par mākslīga ēnojuma radīšanu. Pareiza diagnoze ir svarīga, lai nesajauktu saules radītos bojājumus ar slimībām vai barības vielu trūkumu.
Pielāgošanās un risinājumi
Ko darīt, ja jūsu dārza apstākļi nav ideāli? Par laimi, pastāv vairāki risinājumi, kā pielāgoties esošajai situācijai. Ja jūsu dārzs ir pārsvarā saulains un ir maz dabisku ēnotāju, izvēlieties saulcietīgākas azaleju šķirnes. Kā likums, daudzas no lapkoku azalejām (piemēram, Knap Hill vai Exbury hibrīdi) ir izturīgākas pret sauli nekā mūžzaļās japāņu azalejas. Tomēr pat tām būs nepieciešama papildu uzmanība – regulārāka laistīšana un biezs mulčas slānis, kas pasargā saknes no pārkaršanas un palīdz saglabāt mitrumu.
Ja jūsu dārzs ir ļoti ēnains, arī tad nav jāatsakās no azaleju audzēšanas. Šādā gadījumā varat izvēlēties šķirnes, kas ir tolerantākas pret ēnu. Lai kompensētu gaismas trūkumu, varat mēģināt nedaudz atzāģēt zemākos zarus apkārtējiem kokiem, lai ielaistu vairāk gaismas stādījumā. Vēl viena iespēja ir krāsot tuvumā esošās sienas vai žogus gaišā krāsā, kas atstaros gaismu un padarīs vietu gaišāku. Pat ja ziedēšana nebūs tik bagātīga kā saulainākā vietā, daudzas azalejas ar savu skaisto lapotni būs dekoratīvas arī bez ziediem.
Ja azaleja jau aug nepiemērotā vietā, labākais risinājums bieži vien ir tās pārstādīšana. Šo darbu vislabāk veikt agrā pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas, vai rudenī, kad aktīvā augšana ir beigusies. Pirms pārstādīšanas rūpīgi sagatavojiet jauno vietu, ielabojot augsni. Cenšaties izrakt azaleju ar pēc iespējas lielāku un neskartu sakņu kamolu. Pēc pārstādīšanas augs ir pamatīgi jāaplaista un pirmajā laikā īpaši jāuzmana, nodrošinot tam pietiekamu mitrumu.
Konteineros audzētām azalejām ir liela priekšrocība – tās ir mobilas. Jūs varat viegli pārvietot podu atkarībā no sezonas un laika apstākļiem. Pavasarī, ziedēšanas laikā, to var novietot redzamākā, bet no pusdienas saules pasargātā vietā. Vasaras karstumā to var pārvietot uz vēsāku un ēnaināku vietu, piemēram, uz terasi ziemeļu pusē. Šāda mobilitāte ļauj nodrošināt augam ideālus gaismas apstākļus visa gada garumā, kas ir daudz grūtāk izdarāms ar dārzā augošiem krūmiem.
