Lai azalejas augtu veselīgas, veidotu kuplu lapotni un katru pavasari priecētu ar bagātīgu ziedu kupenu, tām nepieciešama pareizi sabalansēta un regulāra barības vielu uzņemšana. Tāpat kā visiem augiem, arī azalejām ir nepieciešami makroelementi (slāpeklis, fosfors, kālijs) un mikroelementi (dzelzs, magnijs, mangāns u.c.), taču to specifiskās prasības atšķiras no daudziem citiem dārza augiem. Galvenā īpatnība ir to pielāgošanās augšanai skābā augsnē, kas nosaka gan to, kādas barības vielas un kādā formā tās spēj uzņemt, gan to, kādi mēslošanas līdzekļi tām ir vispiemērotākie. Nepareiza mēslošana var ne tikai nedot vēlamo rezultātu, bet pat nopietni kaitēt augam. Tāpēc ir svarīgi izprast azaleju barošanās īpatnības, lai izvēlētos pareizo mēslojumu un mēslošanas stratēģiju.
Mēslošanas galvenais mērķis ir papildināt augsnē trūkstošās barības vielas, nodrošinot augam visu nepieciešamo pilnvērtīgai attīstībai. Azalejām vislabāk piemēroti ir speciāli izstrādāti mēslojumi rododendriem, viršaugiem vai citiem skābummīlošiem augiem. Šo mēslojumu sastāvs ir pielāgots šo augu specifiskajām vajadzībām – tie uztur skābu augsnes reakciju un nodrošina mikroelementus viegli uzņemamā helātu formā. Ir svarīgi izvairīties no universālajiem dārza mēslojumiem, kas bieži vien ir pārāk spēcīgi, satur nepiemērotas slāpekļa formas vai var paaugstināt augsnes pH līmeni.
Labākais laiks azaleju mēslošanai ir pavasaris. Pirmo mēslošanu parasti veic agrā pavasarī, kad augs mostas no ziemas miera un sāk augt. Otro, un bieži vien galveno, mēslošanas reizi plāno uzreiz pēc ziedēšanas. Šajā laikā augs aktīvi veido jaunus dzinumus un lapas, kā arī sāk ieriekt ziedpumpurus nākamajam gadam, tāpēc tam ir vislielākā nepieciešamība pēc papildu barības. Mēslošana vasaras otrajā pusē vai rudenī nav ieteicama, jo tā var stimulēt jaunu, nenobriedušu dzinumu augšanu, kas ziemā var viegli apsalt. Vienmēr ir labāk mēslot nedaudz mazāk nekā par daudz, jo pārmēslošana var izraisīt sakņu apdegumus un nopietnus auga bojājumus.
Papildus minerālmēsliem, milzīga nozīme azaleju barošanā ir organiskajām vielām. Komposts, labi satrūdējuši kūtsmēsli, skuju vai lapu trūdzeme ne tikai lēnām un pakāpeniski nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, ūdens un gaisa caurlaidību, kā arī veicina labvēlīgo mikroorganismu darbību. Regulāra augsnes ielabošana ar organiskajiem materiāliem, piemēram, katru pavasari iestrādājot kompostu ap krūma pamatni, ir labākais veids, kā nodrošināt ilgtermiņa augsnes auglību un azaleju veselību. Tas ir daudz ilgtspējīgāks risinājums nekā paļaušanās tikai uz sintētiskajiem minerālmēsliem.
Galvenās barības vielas un to nozīme
Azaleju pilnvērtīgai attīstībai ir nepieciešami trīs galvenie makroelementi, kas pazīstami ar saīsinājumu NPK. Slāpeklis (N) ir atbildīgs par lapu un dzinumu augšanu, nodrošinot augam zaļo masu. Pietiekams slāpekļa daudzums veicina kupla un spēcīga krūma veidošanos. Tomēr tā pārpalikums, īpaši nepareizā laikā, var kaitēt, jo stimulē pārmērīgu veģetatīvo augšanu uz ziedēšanas rēķina. Azalejām ir svarīgi izvēlēties mēslojumu, kurā slāpeklis ir amonija formā, jo nitrātu formu tās skābā vidē uzņem sliktāk.
Fosfors (P) spēlē izšķirošu lomu sakņu sistēmas attīstībā, ziedpumpuru ieriešanā un ziedēšanā. Tas ir enerģijas avots daudziem svarīgiem procesiem augā. Mēslojums, ko lieto pēc ziedēšanas, bieži vien satur nedaudz paaugstinātu fosfora daudzumu, lai stimulētu bagātīgu ziedpumpuru veidošanos nākamajam gadam. Fosfora trūkums var izpausties kā vāja ziedēšana, lēna augšana un lapu krāsas maiņa uz sarkanīgi violetu nokrāsu. Tomēr arī pārmērīgs fosfora daudzums var būt kaitīgs, jo tas var bloķēt citu mikroelementu, piemēram, dzelzs un cinka, uzņemšanu.
Kālijs (K) ir trešais svarīgākais makroelements, kas regulē daudzas auga fizioloģiskās funkcijas. Tas stiprina auga šūnu sienas, palielina tā izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, piemēram, salu un sausumu. Kālijs arī palīdz regulēt ūdens apmaiņu augā un piedalās fotosintēzes procesā. Pietiekams kālija daudzums ir īpaši svarīgs, gatavojot augu ziemai. Tā trūkums var izpausties kā lapu malu dzeltēšana un apkalšana, kas sākas no apakšējām, vecākajām lapām.
Papildus NPK, azalejām ir vitāli svarīgi arī mikroelementi, lai gan tie ir nepieciešami daudz mazākā daudzumā. Vissvarīgākais no tiem ir dzelzs (Fe), kura trūkums izraisa hlorozi – lapu dzeltēšanu starp dzīslām. Tas parasti notiek, ja augsnes pH ir pārāk augsts. Arī magnijs (Mg), mangāns (Mn), cinks (Zn) un bors (B) ir nepieciešami normālai fotosintēzei un citiem vielmaiņas procesiem. Speciālie mēslojumi skābummīlošiem augiem parasti satur visus šos nepieciešamos mikroelementus viegli uzņemamā formā.
Mēslošanas laiks un biežums
Pareizs mēslošanas grafiks ir būtisks, lai nodrošinātu azalejas ar barības vielām tad, kad tām tās visvairāk nepieciešamas, un izvairītos no kaitējuma. Galvenais mēslošanas periods ir pavasaris un vasaras sākums. Pirmo reizi augus var mēslot agrā pavasarī, tiklīdz sāk kust zeme un parādās pirmās augšanas pazīmes. Šī mēslošanas reize palīdz augam atgūties pēc ziemas un nodrošina enerģiju jaunās sezonas sākumam. Tam piemērots būs sabalansēts komplekss mēslojums, kas paredzēts rododendriem.
Galvenā mēslošanas reize ir uzreiz pēc ziedēšanas. Šajā brīdī azaleja sāk intensīvi audzēt jaunus dzinumus un lapas, un tai ir nepieciešams daudz enerģijas. Turklāt, tieši šajā periodā (parasti no jūnija līdz augustam) notiek nākamā gada ziedpumpuru ieriešanās. Tādēļ mēslojumam, ko lieto šajā laikā, vajadzētu būt ar nedaudz augstāku fosfora saturu, lai veicinātu bagātīgu ziedēšanu. Šī ir vissvarīgākā mēslošanas reize visā sezonā, un to nevajadzētu izlaist, ja vēlaties krāšņu ziedēšanu nākamgad.
Sākot ar vasaras otru pusi, mēslošana ir jāpārtrauc. Parasti pēc augusta vidus azalejas vairs nemēslo. Mēslošana vēlu vasarā vai rudenī var stimulēt jaunu dzinumu veidošanos, kas nepaspēs pārkoksnēties un nobriest līdz ziemas salam un neizbēgami apsals. Tas ne tikai bojā krūma izskatu, bet arī vājina augu kopumā, padarot to uzņēmīgāku pret ziemas bojājumiem un slimībām. Augam ir jāļauj dabiski sagatavoties miera periodam. Pēdējais, ko augs saņem pirms ziemas, ir bagātīga laistīšana, nevis mēslojums.
Jaunizstādītiem augiem pirmajā gadā parasti nav nepieciešama papildu mēslošana, ja tie ir iestādīti labi sagatavotā, ar organiskām vielām bagātā augsnē. Pārāk agra mēslošana var bojāt jaunās, jutīgās saknes. Vislabāk ir ļaut augam vispirms kārtīgi iesakņoties. Ja tomēr šķiet, ka augam nepieciešama palīdzība, var lietot ļoti vāju mēslojuma šķīdumu vai kādu dabisku augšanas stimulatoru. Pirmo pilnvērtīgo mēslošanu jaunajiem stādiem parasti veic tikai nākamajā pavasarī pēc iestādīšanas.
Minerālmēsli pret organiskajiem mēsliem
Izvēloties mēslojumu azalejām, dārzkopji bieži saskaras ar dilemmu: lietot sintētiskos minerālmēslus vai dot priekšroku organiskajiem. Minerālmēsli ir ātras iedarbības un satur precīzi definētu barības vielu koncentrāciju. Speciālie mēslojumi rododendriem ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu optimālu NPK attiecību un nepieciešamos mikroelementus. Tie ir labs risinājums, ja nepieciešams ātri novērst barības vielu trūkumu, piemēram, hlorozes gadījumā, lietojot lapu mēslojumu ar dzelzs helātiem. Tomēr, nepareizi lietoti, tie var viegli “apdedzināt” saknes un ilgtermiņā neuzlabo augsnes struktūru.
Organiskie mēslojumi, piemēram, komposts, satrūdējuši kūtsmēsli, biohumuss vai kaulu milti, darbojas lēnāk, bet tiem ir daudz priekšrocību. Tie ne tikai baro augu, bet arī baro augsni. Organiskās vielas uzlabo augsnes struktūru, padarot to irdenāku un gaisīgāku, palielina tās spēju aizturēt mitrumu un veicina labvēlīgo mikroorganismu un slieku darbību. Barības vielas no organiskajiem mēsliem atbrīvojas pakāpeniski, nodrošinot ilgstošu un līdzsvarotu barošanu. Ar organisko mēslojumu ir praktiski neiespējami pārmēslot un kaitēt augam.
Ideāls risinājums bieži vien ir abu veidu mēslojumu kombinācija. Organiskie mēsli veido pamatu – tie tiek iestrādāti augsnē stādīšanas laikā un katru pavasari pievienoti kā mulča vai augsnes ielabotājs. Tas nodrošina ilgtermiņa augsnes veselību un auglību. Savukārt minerālmēsli tiek izmantoti kā papildinājums noteiktos auga attīstības posmos, piemēram, pēc ziedēšanas, lai sniegtu papildu stimulu jaunu dzinumu un ziedpumpuru veidošanai. Šāda integrēta pieeja ļauj apvienot labāko no abām pasaulēm.
Neatkarīgi no tā, kādu mēslojumu izvēlaties, ir svarīgi to lietot pareizi. Granulēto mēslojumu vienmērīgi izkaisiet ap krūma pamatni, bet ne tieši pie stumbra, un viegli iestrādājiet augsnes virskārtā. Pēc mēslošanas augs ir kārtīgi jāaplaista, lai mēslojums sāktu šķīst un nonāktu līdz saknēm. Šķidros mēslojumus lieto saskaņā ar instrukciju, atšķaidot tos ar ūdeni un laistot augu. Nekad nemēslojiet sausu augu, jo tas var izraisīt sakņu bojājumus. Pirms mēslošanas augsni vienmēr nedaudz samitriniet.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Spēja atpazīt barības vielu trūkuma pazīmes ļauj laikus rīkoties un novērst problēmu, pirms tā kļuvusi nopietna. Visbiežāk sastopamā problēma azalejām ir dzelzs (Fe) deficīts jeb hloroze. Tā izpaužas kā jauno, augšējo lapu dzeltēšana, kamēr lapu dzīslas paliek kontrastējoši zaļas. Galvenais cēlonis parasti ir nevis dzelzs trūkums augsnē, bet gan pārāk augsts augsnes pH, kas bloķē dzelzs uzņemšanu. Lai ātri palīdzētu augam, to var apsmidzināt ar lapu mēslojumu, kas satur dzelzs helātus. Ilgtermiņa risinājums ir augsnes paskābināšana.
Slāpekļa (N) trūkums izpaužas kā vispārēja auga augšanas palēnināšanās un lapu, īpaši veco, apakšējo, bālošana un dzeltēšana. Atšķirībā no dzelzs deficīta, dzeltēšana ir vienmērīga pa visu lapas virsmu, ieskaitot dzīslas. Augs izskatās nīkulīgs, ar maziem, bāliem dzinumiem. Šo problēmu var ātri novērst, lietojot slāpekli saturošu mēslojumu. Tomēr jāatceras, ka azalejām piemērotāka ir amonija forma.
Fosfora (P) trūkums ir retāk sastopams, bet tas var izpausties kā ļoti lēna augšana un vāja vai iztrūkstoša ziedēšana. Lapas var kļūt tumši zaļas ar sarkanīgu vai violetu nokrāsu, īpaši aukstā laikā. Arī sakņu sistēma attīstās vāji. Šādos gadījumos palīdzēs mēslojums ar paaugstinātu fosfora saturu, piemēram, kaulu milti vai speciāls ziedēšanu veicinošs mēslojums.
Magnija (Mg) deficīta pazīmes ir līdzīgas dzelzs hlorozei, bet tās parasti parādās uz vecākām, apakšējām lapām. Dzeltēšana notiek starp dzīslām, veidojot raksturīgu “eglītes” vai “V” veida zaļu zīmējumu pie lapas pamatnes. Arī šeit var palīdzēt lapu mēslojums, kas satur magnija sulfātu (Epsom sāli). Kopumā, pamanot jebkādas neparastas lapu krāsas izmaiņas, vispirms ir vērts pārbaudīt augsnes pH, jo tas ir galvenais faktors, kas regulē barības vielu pieejamību azalejām.
Pārmēslošanas briesmas
Daudzi dārzkopji, vēloties panākt pēc iespējas labākus rezultātus, pieļauj kļūdu, mēslojot savus augus pārāk daudz vai pārāk bieži. Azaleju gadījumā pārmēslošana var būt daudz bīstamāka nekā nepietiekama mēslošana. Pārmērīga mēslojuma koncentrācija augsnē, īpaši sausā laikā, var radīt “sāļu stresu” un burtiski apdedzināt auga smalkās saknes. Bojātas saknes nespēj uzņemt ūdeni, un augs sāk vīst, it kā tam trūktu mitruma. Lapu malas un gali kļūst brūni un sausi, it kā apdeguši.
Pārmērīgs slāpekļa daudzums, pat ja tas neizraisa sakņu apdegumus, var negatīvi ietekmēt auga attīstību. Tas veicina strauju, bet vāju un stīganu dzinumu augšanu ar lielām, tumši zaļām lapām. Šādi dzinumi ir daudz uzņēmīgāki pret slimībām un kaitēkļiem. Turklāt, visa auga enerģija tiek novirzīta zaļās masas audzēšanai, un rezultātā cieš ziedēšana – ziedpumpuru veidojas maz vai to nav vispār. Tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot līdzsvaru un nepārspīlēt ar slāpekli saturošiem mēslojumiem.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, ir nekavējoties jārīkojas. Pirmkārt, pārtrauciet jebkādu mēslošanu. Ja tika lietots granulēts mēslojums, mēģiniet to pēc iespējas vairāk savākt no augsnes virsmas. Otrkārt, pamatīgi un lēnām laistiet augu vairākas reizes, ļaujot ūdenim labi notecēt. Tas palīdzēs izskalot lieko mēslojumu no sakņu zonas. Šo procedūru gan drīkst veikt tikai tad, ja augsnei ir ļoti laba drenāža, pretējā gadījumā var rasties pārlaistīšanas problēmas.
Labākais veids, kā izvairīties no pārmēslošanas, ir stingri ievērot uz mēslojuma iepakojuma norādītās devas un lietošanas biežumu. Vienmēr atcerieties principu “mazāk ir vairāk”. Pirms mēslošanas pārliecinieties, ka augsne ir mitra. Ja neesat pārliecināts par nepieciešamību mēslot, labāk nogaidīt vai izmantot vājākas koncentrācijas mēslojuma šķīdumu. Regulāra augsnes ielabošana ar kompostu un citām organiskām vielām ir daudz drošāks un ilgtspējīgāks veids, kā nodrošināt azaleju labsajūtu, nekā pārmērīga paļaušanās uz spēcīgiem minerālmēsliem.
