Atlasa ciedra veiksmīga pārziemošana ir viens no galvenajiem izaicinājumiem tā audzēšanā reģionos ar bargām ziemām, jo šis koks savā dabiskajā vidē ir pieradis pie maigāka klimata. Lai gan daudzas šķirnes ir pietiekami salcietīgas, lai izturētu mūsu ziemas, pareiza sagatavošana rudenī var būtiski samazināt bojājumu risku un nodrošināt, ka koks pavasarī pamostas vesels un spēcīgs. Ziemošanas sagatavošanas pasākumi ir īpaši svarīgi jaunajiem kokiem pirmajos gados pēc iestādīšanas, kamēr tie vēl nav pilnībā aklimatizējušies un nostiprinājušies. Pārdomāta pieeja ziemošanai ir investīcija koka ilgtermiņa veselībā.
Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai ziemošanai ir pareiza koka sagatavošana jau augšanas sezonas laikā. Ir ļoti svarīgi pārtraukt jebkādu slāpekli saturošu mēslošanu jau vasaras vidū, vēlākais, jūlija beigās. Vēla mēslošana veicina jaunu dzinumu augšanu, kuriem nepietiek laika pilnībā pārkoksnēties un nobriest pirms sala iestāšanās. Šādi nenobrieduši dzinumi ir ļoti jutīgi pret salu un ziemā gandrīz noteikti apsals, radot kokam stresu un potenciālas infekciju vietas.
Vēlā rudenī, pirms augsnes sasalšanas, ir obligāti jāveic pamatīga, dziļa laistīšana. Mūžzaļie augi, tostarp ciedri, turpina iztvaikot mitrumu caur skujām arī ziemā, pat ja temperatūra ir zem nulles. Ja saknes atrodas sausā, sasalušā augsnē, tās nespēj uzsūkt ūdeni, lai kompensētu šo zudumu, kas noved pie fizioloģiskā sausuma un skuju izkalšanas. Bagātīga rudens laistīšana nodrošina mitruma rezerves augsnē, kas ir pieejamas saknēm atkušņa periodos un agrā pavasarī.
Mulčas slāņa atjaunošana rudenī ir vēl viens būtisks sagatavošanās darbs. Biezs (7-10 cm) mulčas slānis no priežu mizām, šķeldas vai komposta ap koka pamatni darbojas kā izolators, pasargājot sakņu sistēmu no krasām temperatūras svārstībām un dziļas sasalšanas. Mulča palīdz uzturēt stabilāku temperatūru augsnē, kas ir īpaši svarīgi jaunajiem kokiem, kuru saknes vēl nav iesniegušās dziļi zemē. Svarīgi ir atstāt nelielu brīvu joslu ap pašu stumbru, lai novērstu mitruma uzkrāšanos un pūšanu.
Ja ir sagaidāma ziema ar lielu sniega daudzumu, ir vērts padomāt par zaru aizsardzību. Atlasa ciedra zari var būt diezgan trausli un smaga, mitra sniega sega var tos nolauzt vai deformēt. Lai to novērstu, pirms snigšanas koka zarus var viegli sasiet kopā ar auklu vai ietīt tīklā. Šis pasākums ir īpaši svarīgs kolonnveida vai citām šķirnēm ar vertikālu augšanas formu. Pēc stipras snigšanas ieteicams lieko sniegu uzmanīgi notraukt no zariem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Jauno koku aizsardzība
Jaunie Atlasa ciedri pirmajos divos līdz trīs gados pēc iestādīšanas ir visjutīgākie pret ziemas nelabvēlīgajiem apstākļiem, tāpēc tiem ir nepieciešama īpaša aizsardzība. To sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstīta, un stumbrs ir plāns un neaizsargāts. Pareiza aizsardzība palīdz jaunajam kokam ne tikai izdzīvot pirmajās ziemās, bet arī pavasarī ātrāk atsākt augšanu, jo tam nav jāpatērē enerģija ziemas bojājumu dziedēšanai.
Galvenais jauno koku ienaidnieks ziemā un agrā pavasarī ir spožā saule kombinācijā ar salu. Saulainās dienās tumšais stumbrs un skujas sakarst, bet naktī strauji atdziest. Šādas krasas temperatūras svārstības var izraisīt mizas plaisāšanu un skuju apdegšanu. Lai no tā izvairītos, jauno koku stumbrus ieteicams apsegt ar aizsargmateriālu. Tam var izmantot speciālus stumbru aizsargus, niedru paklājus, agrotīklu vai pat vecu palagu, aptinot to ap stumbru vairākās kārtās.
Visa jaunā koka, īpaši jutīgāku šķirņu, apsegšana var būt nepieciešama reģionos ar īpaši bargām ziemām vai vējainās vietās. Tam var izveidot karkasu no mietiņiem ap koku un apvilkt to ar agrotīklu vai džutas audumu, atstājot nelielu spraugu gaisa cirkulācijai. Ir svarīgi neizmantot polietilēna plēvi vai citus gaisu necaurlaidīgus materiālus, jo zem tiem veidojas kondensāts, koks sūt un var attīstīties sēnīšu slimības. Piesegums galvenokārt aizsargā no saules un vēja, nevis no sala.
Aizsardzība pret grauzējiem, piemēram, pelēm un zaķiem, arī ir svarīga. Ziemā, kad barības ir maz, tie labprāt apgrauž jauno koku mizu, reizēm apgraužot to visapkārt stumbram un nolemjot koku bojāejai. Lai to novērstu, ap stumbra pamatni var aplikt speciālu plastmasas sietu vai cauruli, kas paredzēta koku aizsardzībai. Ir svarīgi, lai aizsargs būtu pietiekami augsts, lai pasargātu stumbru arī tad, ja uzsnieg bieza sniega sega.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Sniega un ledus radītie draudi
Sniegs un ledus ziemā var radīt nopietnus mehāniskus bojājumus Atlasa ciedram, īpaši šķirnēm ar daudzstumbru vai plašu, izplestu vainagu. Lai gan mērena sniega sega uz zemes ir vēlama, jo tā darbojas kā izolators un aizsargā saknes, liels daudzums smaga, mitra sniega uz zariem var kļūt par nopietnu problēmu. Savlaicīga rīcība var novērst zaru lūšanu un vainaga deformāciju.
Smags, slapjš sniegs, kas uzkrājas uz zariem, rada milzīgu slodzi. Tā rezultātā zari var ne tikai noliekties, bet arī lūzt, radot lielas brūces un bojājot koka simetrisko formu. Lai to novērstu, pēc katras stipras snigšanas ieteicams lieko sniegu uzmanīgi notraukt no zariem. To vislabāk darīt ar garā kātā iestiprinātu mīkstu slotu, veicot kustības no apakšas uz augšu, lai neceltu zarus, bet gan ļautu sniegam noslīdēt. Nekādā gadījumā nedrīkst sniegu kratīt vai sist, jo sasaluši zari ir ļoti trausli.
Atkala jeb sarmas lietus ir vēl bīstamāks, jo uz zariem veidojas bieza un smaga ledus kārta. Šo ledu noņemt ir praktiski neiespējami, nesabojājot zarus un pumpurus. Mēģinājumi to nokasīt vai nosist var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Šādā situācijā labākais risinājums ir ļaut ledum nokust dabiski. Ja kāds zars ir bīstami noliecies un draud lūzt, to var mēģināt atbalstīt no apakšas ar balstu, līdz ledus ir nokusis.
Lai mazinātu sniega un ledus radīto bojājumu risku nākotnē, svarīga ir pareiza koka formēšana jaunībā. Veidojot vainagu, jācenšas izvairīties no vairāku konkurējošu galotņu veidošanās un zariem ar ļoti šauru, asu atzarošanās leņķi, jo šādas vietas ir strukturāli vājas un visbiežāk lūzt zem slodzes. Spēcīgs centrālais stumbrs un zari, kas atiet no tā platā leņķī, veido daudz izturīgāku struktūru.
Atveseļošanās pēc ziemas
Pavasarī, kad ziema ir beigusies un sniegs nokusis, ir pienācis laiks novērtēt Atlasa ciedra stāvokli un palīdzēt tam atgūties no ziemas stresa. Šis ir brīdis, kad tiek noņemti ziemas piesegumi un veikti pirmie kopšanas darbi, lai veicinātu jaunu un veselīgu augšanu. Pareiza pēcpārziemošanas aprūpe ir svarīga, lai koks varētu pilnvērtīgi izmantot gaidāmo augšanas sezonu.
Pirmais solis ir uzmanīgi noņemt visus ziemas aizsegus – gan no stumbra, gan no vainaga. To vislabāk darīt apmākušās dienā, lai pasargātu koku no pēkšņa saules šoka, pie kura tas ziemā ir atradis. Pēc aizsegu noņemšanas ir rūpīgi jāapskata viss koks, lai novērtētu iespējamos bojājumus – apsalušus dzinumu galus, saules apdegušas skujas, nolauztus zarus vai grauzēju bojājumus uz mizas.
Visi ziemā bojātie, nolūzušie vai nokaltušie zari ir jāizgriež, veicot sanitāro apgriešanu. Griezums jāveic līdz veselai koksnei, nedaudz virs pumpura vai sānzara. Šī procedūra ne tikai uzlabo koka izskatu, bet arī novērš slimību attīstību bojātajās vietās un stimulē jaunu zaru augšanu. Ja grauzēji ir bojājuši mizu, bet ne pilnībā apkārt stumbram, brūce ir jāattīra un jāļauj tai dabiski dzīt.
Pēc ziemas koks bieži ir “izslāpis”, tāpēc, tiklīdz augsne ir atkususi, ir svarīgi to kārtīgi aplaistīt. Pavasarī ieteicams veikt arī pirmo mēslošanu, izmantojot skujkokiem paredzētu komplekso mēslojumu. Tas nodrošinās kokam nepieciešamās barības vielas, lai tas varētu ātri atjaunoties, veidot jaunus dzinumus un atgūt savu dekorativitāti. Rūpīga aprūpe pavasarī ir labākais veids, kā palīdzēt ciedram aizmirst ziemas grūtības.
