Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka jebkura auga spēju veikt fotosintēzi, augt un ziedēt, un Argentīnas verbēna šajā ziņā nav izņēmums. Tā ir izteikti saulmīlis, kura dzimtenē, Dienvidamerikas pļavās un laukos, tā ir pieradusi pie ilgas un intensīvas saules gaismas. Pareizas apgaismojuma nodrošināšana ir absolūti izšķiroša, lai šis augs sasniegtu savu pilno dekoratīvo potenciālu – augstus, spēcīgus kātus, veselīgu lapotni un, pats galvenais, bagātīgu un ilgu ziedēšanu. Nepietiekams apgaismojums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc audzētājiem neizdodas sasniegt vēlamo rezultātu. Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim Argentīnas verbēnas gaismas prasības un to, kā apgaismojums ietekmē tās attīstību.
Pilnas saules nozīme
Argentīnas verbēnai ir nepieciešama pilna saule, kas nozīmē vismaz sešas līdz astoņas stundas tiešas saules gaismas katru dienu. Jo vairāk saules tā saņems, jo labāk tā jutīsies. Saulaina vieta nodrošina enerģiju, kas nepieciešama spēcīgu, staltu kātu veidošanai, kuri spēj noturēt ziedu ķekarus. Saulē augušai verbēnai būs kompakta, veselīga lapotne un tā ziedēs daudz bagātīgāk, veidojot blīvus, violetus ziedu “mākoņus”. Saules gaisma arī veicina intensīvāku ziedu krāsu, padarot tos spilgtākus un pamanāmākus.
Augot pilnā saulē, augs ir arī izturīgāks pret dažādām slimībām. Tieša saules gaisma, īpaši no rīta, palīdz ātri nožāvēt rasu vai lietus ūdeni no lapām. Tas ievērojami samazina risku attīstīties sēnīšu slimībām, piemēram, miltrasai, kurai patīk mitra un stāvoša gaisa apstākļi. Labi apgaismotā vietā parasti ir arī labāka gaisa cirkulācija, kas ir vēl viens svarīgs faktors slimību profilaksē. Tādējādi, nodrošinot pietiekami daudz saules, tu ne tikai veicini skaistumu, bet arī stiprini auga dabisko imunitāti.
Izvēloties vietu dārzā, novēro saules kustību dienas laikā. Vislabākā būs dienvidu vai dienvidrietumu puse, kas saņem visintensīvāko sauli dienas vidū un pēcpusdienā. Izvairies no vietām, kuras noēno ēkas, lieli koki vai blīvi krūmi. Pat daļēja noēnošana, piemēram, tikai pēcpusdienas ēna, var būtiski ietekmēt ziedēšanas apjomu. Plānojot stādījumus, novieto Argentīnas verbēnu tā, lai to neaizēnotu citi, augstāki augi, vai arī izmanto tās augstumu, stādot to dobju aizmugurējā vai vidus daļā, kur tā pacelsies virs zemākajiem augiem.
Ir svarīgi atcerēties, ka “pilna saule” var atšķirties dažādos reģionos. Latvijas vasaras saule nav tik intensīva kā dienvidu valstīs, tāpēc šeit praktiski nav iespējams iedot verbēnai “par daudz” saules. Pat karstākajās vasaras dienās tā labi jutīsies atklātā, saulainā vietā, ja vien tiks nodrošināta pietiekama laistīšana, īpaši, kamēr augs ir jauns un nav pilnībā iesakņojies. Tāpēc nebaidies izvēlēties pašu saulaināko vietu savā dārzā – verbēna tev par to pateiksies ar krāšņu ziedēšanu.
Gaismas trūkuma sekas
Galvenā un acīmredzamākā gaismas trūkuma sekas ir vāja vai pat neesoša ziedēšana. Ja Argentīnas verbēna aug pārāk ēnainā vietā, tā veltīs visu savu enerģiju, lai izstieptos pretim gaismai, nevis lai veidotu ziedpumpurus. Rezultātā var izaugt garš, bet ļoti vājš augs ar dažiem nīkulīgiem ziediem, vai arī tas var neziedēt vispār. Ziedēšana ir enerģētiski ļoti prasīgs process, un bez pietiekamas fotosintēzes, ko nodrošina saule, augam vienkārši nepietiek resursu, lai to veiktu.
Vēl viena izteikta gaismas trūkuma pazīme ir etioplācija jeb auga stīdzēšana. Augs sāk augt neproporcionāli garš un tievs, ar lielām atstarpēm starp lapu mezgliem. Kāts ir vājš, gaiši zaļš un nespēj noturēt pat savu svaru, nemaz nerunājot par ziediem. Šādi augi bieži vien izgāžas, nolīgst gar zemi vai lūst pie pirmās stiprākās vēja brāzmas vai lietusgāzes. Tā vietā, lai veidotu staltu un vertikālu akcentu dārzā, tas kļūst par nekārtīgu, guļošu augu.
Arī lapotne reaģē uz gaismas trūkumu. Lapas var kļūt lielākas, bet plānākas un bālākas, jo augs cenšas palielināt virsmas laukumu, lai uztvertu pēc iespējas vairāk ierobežotās gaismas. Kopumā augs izskatās mazāk kompakts un veselīgs. Šāda vāja, izstīdzējusi lapotne ir arī daudz uzņēmīgāka pret slimībām un kaitēkļiem. Piemēram, sliktos gaismas apstākļos un ar sliktu gaisa cirkulāciju krasi palielinās miltrasas risks.
Ja pamani, ka tava Argentīnas verbēna stīdzē, ir vāja un nezied, pirmais, kas jāizvērtē, ir tās atrašanās vieta. Ja tā nesaņem vismaz sešas stundas tiešas saules, visticamāk, problēmas cēlonis ir tieši gaismas trūkums. Šādā gadījumā labākais risinājums ir pārstādīt augu uz saulaināku vietu. Vislabāk to darīt pavasarī vai rudenī. Ja pārstādīšana nav iespējama, apsver iespēju apgriezt vai izretināt blakus esošos augus vai koku zarus, kas rada ēnu.
Apgaismojums dēstu audzēšanas laikā
Audzējot Argentīnas verbēnas dēstus no sēklām iekštelpās, ir īpaši svarīgi nodrošināt tiem pietiekamu apgaismojumu. Dabiskā gaisma, kas nāk caur logu, īpaši agrā pavasarī, bieži vien nav pietiekama. Ja dēsti nesaņems pietiekami daudz gaismas, tie ātri izstīdzēs, kļūs gari, tievi un vāji, un vēlāk tiem būs grūti pielāgoties āra apstākļiem. Šādi “izskrējuši” dēsti bieži vien aiziet bojā pēc izstādīšanas ārā.
Lai izvairītos no dēstu stīdzēšanas, ir ieteicams izmantot papildu mākslīgo apgaismojumu. Šim nolūkam var izmantot speciālas augu lampas (fitolampas) vai parastās dienasgaismas lampas ar vēso gaismas spektru. Lampas ir jānovieto ļoti tuvu dēstiem, tikai 5-10 cm virs to galotnēm. Dēstiem ir jānodrošina apmēram 14-16 stundas gaismas dienā, kam seko 8-10 stundu tumsas periods, kas arī ir svarīgs auga attīstībai. Lampu augstums ir regulāri jāpielāgo, paceļot tās uz augšu, dēstiem augot.
Kad sēklas ir tikko izdīgušas, tām uzreiz ir nepieciešama gaisma. Ja dīgšanai izmantoji tumsu, tad, parādoties pirmajiem asniem, nekavējoties pārvieto dēstu kasti gaismā. Labs apgaismojums nodrošinās, ka dēsti aug kompakti, spēcīgi, ar īsiem un drukniem kātiem un labi attīstītu lapotni. Spēcīgs dēsts daudz vieglāk panesēs piķēšanu, norūdīšanu un izstādīšanu pastāvīgā vietā dārzā.
Pirms izstādīšanas ārā, dēsti ir pakāpeniski jāpieradina pie tiešas saules gaismas. Šo procesu sauc par norūdīšanu. Sāc ar to, ka iznes dēstus ārā uz pāris stundām dienā, novietojot tos sākumā ēnainā vai daļēji noēnotā vietā. Pakāpeniski, 7-10 dienu laikā, pagarini laiku, ko tie pavada ārā, un pamazām pieradini pie tiešiem saules stariem. Strauja pāreja no iekštelpu apstākļiem uz spožu sauli var izraisīt lapu apdegumus un nopietnu stresu augam.
Pielāgošanās dažādiem gaismas apstākļiem
Lai gan Argentīnas verbēna nepārprotami dod priekšroku pilnai saulei, tā spēj paciest arī ļoti vieglu daļēju ēnu. Tas nozīmē vietu, kas saņem apmēram 4-6 stundas tiešas saules dienā, vēlams rīta sauli. Šādos apstākļos augs, visticamāk, joprojām ziedēs, bet ne tik bagātīgi kā pilnā saulē. Kāts var būt nedaudz garāks un vājāks, un kopējais auga izmērs var būt mazāks. Ja tavā dārzā nav ideāli saulainas vietas, bet tu tik un tā vēlies audzēt šo augu, vieta ar daļēju ēnu var būt pieņemams kompromiss.
Vietās, kur saule ir ļoti intensīva un karsta visu dienu, piemēram, pie dienvidu sienas, kas papildus atstaro siltumu, augsne var ļoti ātri izžūt. Šādos apstākļos, lai gan gaismas ir pietiekami, augam var būt nepieciešama papildu laistīšana un mulčēšana, lai pasargātu saknes no pārkaršanas un nodrošinātu pietiekamu mitrumu. Augs spēj izturēt lielu karstumu, bet tikai tad, ja tam netrūkst ūdens. Tāpēc, izvēloties ļoti saulainu vietu, atceries, ka tas palielinās arī prasības pēc ūdens.
Ir svarīgi saprast, ka verbēna neaugs dziļā ēnā. Vietā, kas saņem mazāk par četrām stundām tiešas saules, piemēram, zem lieliem, bieziem kokiem vai ēkas ziemeļu pusē, augs nīkuļos, stīdzēs un neziedēs. Mēģināt audzēt to šādos apstākļos ir bezjēdzīgi un novedīs tikai pie vilšanās. Ja tavs dārzs ir pārsvarā ēnains, labāk izvēlēties citus, ēnu mīlošus augus, kas šādos apstākļos jutīsies labi un izskatīsies dekoratīvi.
Kopsavilkumā, plānojot Argentīnas verbēnas vietu dārzā, vienmēr dod priekšroku visatklātākajai un saulainākajai vietai. Tas ir vissvarīgākais priekšnoteikums, lai iegūtu veselīgu, staltu un bagātīgi ziedošu augu, kas kļūs par īstu dārza rotu. Ja nodrošināsi tai pietiekami daudz saules, pārējā kopšana būs salīdzinoši vienkārša, jo spēcīgs un veselīgs augs pats spēj labāk pretoties slimībām un citiem nelabvēlīgiem faktoriem.
