Lai gan Argentīnas verbēna ir pazīstama kā pieticīgs un mazprasīgs augs, pareiza barības vielu nodrošināšana ir svarīga, lai sasniegtu tās pilno dekoratīvo potenciālu. Atšķirībā no daudziem citiem dārza ziediem, kas prasa regulāru un bagātīgu mēslošanu, verbēnas gadījumā atslēgas vārds ir mērenība. Pārmērīga mēslošana var radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu, izraisot vāju stumbru veidošanos un ziedēšanas samazināšanos. Izpratne par to, kādas barības vielas un kādā daudzumā šim augam ir nepieciešamas, ļaus tev izveidot optimālu mēslošanas plānu, kas veicinās veselīgu augšanu un ilgu, bagātīgu ziedēšanu. Šajā rakstā mēs aplūkosim Argentīnas verbēnas specifiskās barības vielu vajadzības un sniegsim ieteikumus par labāko mēslošanas praksi.
Pamatprincipi mēslošanā
Galvenais princips, kas jāatceras, mēslojot Argentīnas verbēnu, ir “mazāk ir vairāk”. Šis augs ir pielāgojies augšanai vidēji auglīgās un pat nabadzīgās augsnēs, tāpēc tam nav nepieciešams liels daudzums papildu barības vielu. Pārāk intensīva mēslošana, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslojumiem, stimulēs pārmērīgu zaļās masas – lapu un stumbru – augšanu. Rezultātā augs izskatīsies lekns, bet ziedēs ļoti maz vai neziedēs vispār, jo visa enerģija tiks novirzīta lapotnes veidošanai. Turklāt šādi “uzbaroti” stumbri bieži vien ir vāji, stīdzēni un nespēj noturēt pat nedaudzos ziedus, viegli lūstot vējā un lietū.
Vislabākais veids, kā nodrošināt verbēnai nepieciešamās barības vielas, ir uzlabot augsni pirms stādīšanas. Iestrādājot augsnē labi sadalījušos kompostu vai satrūdējušus kūtsmēslus, tu ne tikai uzlabosi tās struktūru un drenāžu, bet arī nodrošināsi lēnas iedarbības barības vielu avotu visai sezonai. Organiskie mēslojumi barības vielas atbrīvo pakāpeniski, nodrošinot augam sabalansētu “diētu” bez straujiem augšanas lēcieniem. Ja augsne ir šādi sagatavota, vairumā gadījumu ar to būs pilnīgi pietiekami, un papildu mēslošana sezonas laikā nebūs nepieciešama.
Ja tu tomēr nolem izmantot minerālmēslojumu, izvēlies tādu, kas ir sabalansēts vai ar nedaudz augstāku fosfora (P) un kālija (K) saturu salīdzinājumā ar slāpekli (N). Fosfors veicina spēcīgas sakņu sistēmas attīstību un ziedpumpuru veidošanos, savukārt kālijs uzlabo auga vispārējo izturību pret slimībām, sausumu un aukstumu. Mēslojums ar N-P-K attiecību, piemēram, 5-10-10 vai līdzīgu, būs daudz piemērotāks nekā universālais zāliena mēslojums ar augstu slāpekļa saturu. Atceries, ka jebkuru minerālmēslojumu labāk lietot mazākā devā, nekā norādīts instrukcijā.
Mēslošanas laiks arī ir svarīgs. Ja ir nepieciešama papildu mēslošana, to vislabāk veikt pavasarī vai vasaras sākumā, kad augs aktīvi aug. Nekad nemēslo Argentīnas verbēnu vēlu rudenī. Papildu barības vielas šajā laikā var stimulēt jaunu, maigu dzinumu veidošanos, kuri nepaspēs nobriest un nosals pie pirmajām salnām. Tas ne tikai novājinās augu, bet arī padarīs to uzņēmīgāku pret ziemas bojājumiem.
Organiskā mēslošana
Komposts ir labākais mēslojums un augsnes uzlabotājs Argentīnas verbēnai. Tas ir bagāts ar organiskajām vielām, kas uzlabo augsnes struktūru, veicinot aerāciju un drenāžu, kas ir vitāli svarīgi šim augam. Turklāt komposts satur plašu makro un mikroelementu klāstu sabalansētā formā, kurus augs var uzņemt pakāpeniski pēc nepieciešamības. Pirms stādīšanas iestrādā augsnē 5-10 cm biezu komposta kārtu, sajaucot to ar esošo dārza zemi. Tas nodrošinās lielisku startu jaunajam stādam un bieži vien būs pietiekami visai sezonai.
Papildus kompostam, var izmantot arī citus organiskos mēslojumus, piemēram, labi satrūdējušus kūtsmēslus. Svarīgi ir izmantot tikai pilnībā sadalījušos mēslus, jo svaigi kūtsmēsli var “apdedzināt” auga saknes un satur pārāk daudz slāpekļa. Satrūdējušus kūtsmēslus, līdzīgi kā kompostu, iestrādā augsnē pavasarī pirms stādīšanas. Tie arī lēnām atbrīvo barības vielas un uzlabo augsnes dzīvotspēju, veicinot labvēlīgo mikroorganismu darbību.
Vēl viena organiska pieeja ir mulčēšana ar organiskiem materiāliem. Uzklājot ap auga pamatni mulčas kārtu no komposta, sasmalcinātām lapām vai pļautas zāles, tu ne tikai saglabāsi mitrumu augsnē un nomāksi nezāles, bet arī nodrošināsi pastāvīgu barības vielu pieplūdi. Šiem materiāliem lēnām sadaloties, barības vielas pakāpeniski nonāk augsnē tieši tur, kur tās ir nepieciešamas – pie auga saknēm. Šī metode ir īpaši laba, jo tā atdarina dabiskos procesus, kas notiek meža vai pļavas ekosistēmā.
Ja sezonas laikā augs izskatās nedaudz nīkulīgs, vari izmantot šķidro organisko mēslojumu, piemēram, komposta tēju vai atšķaidītu zāļu vircu. Šie mēslojumi sniedz ātri pieejamu, bet maigu barības vielu devu. Pagatavo komposta tēju, iemērcot maisu ar kompostu ūdens spainī uz pāris dienām, un pēc tam atšķaidi iegūto šķidrumu līdz gaišas tējas krāsai pirms laistīšanas. Šāda viegla piebarošana vasaras vidū var dot augam nepieciešamo enerģijas devu, lai turpinātu bagātīgi ziedēt.
Minerālmēslojuma lietošana
Ja izvēlies lietot minerālmēslojumu, dari to ļoti piesardzīgi. Vairumā gadījumu tas nav nepieciešams, ja augsne ir labi sagatavota ar organisko vielu. Tomēr, ja augsne ir ļoti nabadzīga vai ja audzē verbēnu konteinerā, kur barības vielas izskalojas ātrāk, var būt nepieciešama neliela papildmēslošana. Vislabāk ir izmantot lēnas iedarbības granulu mēslojumu, ko iemaisa augsnē vienu reizi pavasarī, stādīšanas laikā. Izvēlies sabalansētu formulu vai formulu, kas paredzēta ziedošiem augiem (ar zemāku slāpekļa saturu).
Šķidrie minerālmēslojumi nodrošina ātru efektu, bet to iedarbība ir īslaicīga, un pastāv lielāks risks pārdozēt. Ja tomēr lieto šķidro mēslojumu, atšķaidi to vismaz uz pusi vājāku, nekā norādīts instrukcijā. Vieglu piebarošanu var veikt vienu vai divas reizes sezonas aktīvākajā augšanas periodā, piemēram, jūnijā un jūlijā. Nekad nemēslo sausu augu, jo koncentrēts mēslojums var bojāt saknes. Vispirms kārtīgi aplaisti augu ar tīru ūdeni un tikai tad laisti ar mēslojuma šķīdumu.
Izvairies no mēslojumiem, kas satur augstu slāpekļa (N) koncentrāciju. Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas augšanu, un tā pārpalikums novedīs pie jau iepriekš aprakstītajām problēmām – lekna, bet neziedoša auga ar vājiem stumbriem. Lasot mēslojuma sastāvu, pievērs uzmanību trim galvenajiem skaitļiem (N-P-K). Pirmajam skaitlim (slāpeklis) vajadzētu būt vienādam vai mazākam par pārējiem diviem. Piemēram, formula 10-10-10 ir pieņemama, bet 20-5-5 noteikti būs par stipru slāpekļa ziņā.
Pievērs uzmanību arī mikroelementiem. Lai gan tie ir nepieciešami daudz mazākos daudzumos, tādi elementi kā dzelzs, magnijs, mangāns un bors ir svarīgi auga veselībai. Lapu dzeltēšana, ja tā nav saistīta ar pārlaistīšanu, dažkārt var liecināt par dzelzs vai magnija trūkumu. Labas kvalitātes komposts parasti satur visus nepieciešamos mikroelementus. Ja lieto minerālmēslojumu, izvēlies tādu, kura sastāvā ir norādīti arī mikroelementi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu barošanu.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Lai gan Argentīnas verbēna nav prasīga, ļoti nabadzīgā augsnē tai var parādīties barības vielu trūkuma pazīmes. Vispārējs slāpekļa trūkums izpaužas kā lēna, nīkulīga augšana un bāli zaļas vai dzeltenīgas lapas, īpaši vecākās, apakšējās lapas. Augs izskatās neveselīgs un nespēj attīstīt spēcīgu lapotni. Šādā gadījumā var palīdzēt viegla piebarošana ar sabalansētu mēslojumu vai komposta tēju. Tomēr atceries, ka dzeltenas lapas var liecināt arī par pārlaistīšanu, tāpēc vispirms pārbaudi augsnes mitrumu.
Fosfora trūkums var izpausties kā vāja sakņu sistēmas attīstība un ziedēšanas aizkavēšanās vai trūkums. Auga lapas var iegūt tumši zaļu, dažreiz pat purpursarkanu nokrāsu. Ja tavs augs ir veselīgs, ar labu lapotni, bet nezied, tas varētu būt fosfora trūkuma dēļ. Šādā situācijā var palīdzēt mēslojums ar augstāku fosfora saturu (otrais skaitlis N-P-K formulā), piemēram, kaulu milti vai speciāls mēslojums ziedēšanas veicināšanai.
Kālija trūkums bieži vien parādās kā lapu malu dzeltēšana un apkalšana, kas sākas no vecākajām lapām. Lapu malas izskatās kā apdegušas. Kālijs ir svarīgs auga vispārējai izturībai, tāpēc tā trūkums var padarīt augu uzņēmīgāku pret slimībām un stresu, ko izraisa karstums vai sausums. Labs kālija avots ir koksnes pelni (lieto ļoti mēreni, jo tie paaugstina augsnes pH) vai mēslojumi, kas bagātināti ar kāliju.
Magnija trūkums var izraisīt hlorozi, kas izpaužas kā lapu dzeltēšana starp dzīslām, kamēr pašas dzīslas paliek zaļas. Šī pazīme parasti vispirms parādās uz vecākajām lapām. Viegla izsmidzināšana ar Epsoma sāls (magnija sulfāta) šķīdumu (viena ēdamkarote uz 4 litriem ūdens) var ātri novērst šo problēmu. Tomēr, pirms ķeries pie specifiskiem risinājumiem, vienmēr vispirms novērtē vispārējos augšanas apstākļus – sauli, ūdeni un augsnes drenāžu, jo bieži vien problēmu cēlonis ir meklējams tur, nevis barības vielu trūkumā.
Mēslošana konteineros audzētiem augiem
Audzējot Argentīnas verbēnu podos vai konteineros, mēslošanas pieejai jābūt atšķirīgai. Ierobežotajā augsnes tilpumā barības vielas izsmeļas un tiek izskalotas daudz ātrāk nekā dārza dobē. Tāpēc konteineraugiem ir nepieciešama regulārāka piebarošana, lai uzturētu to veselību un ziedēšanu. Jau stādot, izmanto augstas kvalitātes podu augsni, kurai jau ir pievienots lēnas iedarbības mēslojums. Tas nodrošinās barības vielas pirmajām nedēļām vai pat mēnešiem.
Pēc tam, kad sākotnējais mēslojums ir izlietojies, būs nepieciešama papildu piebarošana. Viena no iespējām ir izmantot šķidro komplekso mēslojumu ziedošiem augiem, atšķaidot to uz pusi no ieteiktās devas. Ar šādu šķīdumu laisti augu ik pēc 2-4 nedēļām visā aktīvās augšanas sezonā. Regulāra, bet vāja piebarošana ir labāka nekā reta, bet spēcīga mēslošana, jo tā nodrošina vienmērīgāku barības vielu piegādi un mazina pārdozēšanas risku.
Alternatīva šķidrajam mēslojumam ir atkārtota lēnas iedarbības granulu mēslojuma lietošana. Vasaras vidū vari uzmanīgi iestrādāt nelielu daudzumu granulu augsnes virskārtā, sekojot instrukcijām uz iepakojuma. Šīs granulas pakāpeniski sadalīsies katrā laistīšanas reizē, turpinot barot augu atlikušajā sezonas daļā. Šī metode ir ērtāka, jo nav jāatceras par regulāru šķidro mēslošanu.
Neaizmirsti, ka bieža laistīšana, kas nepieciešama konteineraugiem, paātrina barības vielu izskalošanos no augsnes. Tāpēc ir svarīgi uzturēt līdzsvaru – nodrošināt pietiekami daudz ūdens, bet vienlaikus regulāri atjaunot zaudētās barības vielas. Vienmēr novēro savu augu. Tā izskats ir labākais indikators tam, vai mēslošanas režīms ir pareizs. Ja augs ir veselīgs, labi zied un lapu krāsa ir piesātināta, tad tu dari visu pareizi.
