Lai gan angļu zilpulkstenītes ir salīdzinoši izturīgi un mazprasīgi augi, tie, tāpat kā jebkurš cits dārza augs, var ciest no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība var palīdzēt saglabāt augu veselību un novērst nopietnus bojājumus. Lielākoties problēmas rodas nepareizu audzēšanas apstākļu dēļ, piemēram, ja augsne ir pārāk mitra un slikti drenēta, vai ja stādījumi ir pārāk blīvi, kas veicina sliktu gaisa cirkulāciju. Veselīgi un spēcīgi augi, kas aug tiem piemērotā vidē, ir daudz noturīgāki pret slimībām un kaitēkļiem. Šajā rakstā mēs aplūkosim biežāk sastopamās problēmas, kas var skart angļu zilpulkstenītes, un sniegsim padomus, kā tās novērst un apkarot.
Profilakse ir labākā aizsardzība pret lielāko daļu slimību un kaitēkļu. Tas sākas ar pareizu audzēšanas vietas izvēli un augsnes sagatavošanu. Nodrošini, ka augsne ir labi drenēta, lai novērstu ūdens uzkrāšanos, kas ir galvenais sēnīšu slimību attīstības cēlonis. Stādi sīpolus pietiekami lielā attālumā vienu no otra, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju ap augiem, kas palīdz lapām ātrāk nožūt un samazina infekciju risku. Tāpat ir svarīgi rudenī savākt un iznīcināt visas vecās, inficētās augu daļas, lai samazinātu slimību ierosinātāju pārziemošanas iespējas.
Regulāra augu apskate, īpaši pavasarī, aktīvās augšanas periodā, ļaus laicīgi pamanīt pirmās problēmu pazīmes. Pievērs uzmanību jebkādām izmaiņām lapu krāsā, plankumiem, deformācijām vai kaitēkļu klātbūtnei. Jo ātrāk problēma tiek identificēta, jo vieglāk to ir kontrolēt. Piemēram, pamanot pirmos gliemežu vai kailgliemežu bojājumus, var nekavējoties rīkoties, lai pasargātu pārējos augus, pirms kaitēkļi ir paguvuši nodarīt lielu postu.
Izvēloties cīņas metodes, priekšroku vienmēr dod videi draudzīgiem un bioloģiskiem risinājumiem. Spēcīgu ķīmisko pesticīdu un fungicīdu lietošana var kaitēt ne tikai kaitēkļiem, bet arī derīgajiem kukaiņiem, piemēram, bitēm un mārītēm, kā arī var negatīvi ietekmēt augsnes mikrofloru. Daudzas problēmas var atrisināt, izmantojot tautas līdzekļus, bioloģiskos preparātus vai vienkārši uzlabojot audzēšanas apstākļus. Ķīmiskie līdzekļi būtu jāizmanto tikai kā pēdējais līdzeklis smagas invāzijas gadījumā.
Biežākās sēnīšu slimības
Viena no visizplatītākajām slimībām, kas var skart angļu zilpulkstenītes, ir zilpulkstenīšu rūsa (Uromyces muscari). Tā izpaužas kā mazi, rūsas krāsas vai tumši brūni, putekļaini plankumi uz lapām un ziedkātiem. Infekcija parasti sākas uz apakšējām lapām un pakāpeniski izplatās uz augšu. Stipras infekcijas gadījumā lapas var priekšlaicīgi nodzeltēt un nokalst, kas novājina sīpolu un samazina nākamā gada ziedēšanu. Rūsas attīstību veicina mitrs un silts laiks, kā arī pārāk blīvi stādījumi.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Lai cīnītos ar rūsu, ir svarīgi nodrošināt labu gaisa cirkulāciju, stādot augus ar pietiekamu atstarpi. Pamanot pirmās slimības pazīmes, nekavējoties noņem un iznīcini inficētās lapas, lai novērstu slimības tālāku izplatīšanos. Neizmanto šīs lapas kompostā, jo sēnītes sporas var saglabāties un inficēt citus augus. Smagākos gadījumos var apsvērt fungicīdu lietošanu, taču profilaktiski pasākumi parasti ir pietiekami efektīvi.
Pelēkā puve (Botrytis cinerea) ir vēl viena sēnīšu slimība, kas var bojāt zilpulkstenītes, īpaši mitrā un vēsā laikā. Tā izraisa brūnus, ūdeņainus plankumus uz lapām, ziediem un ziedkātiem, kas vēlāk pārklājas ar pelēku, pūkainu pelējuma kārtu. Slimība visbiežāk inficē novājinātus vai bojātus augu audus. Līdzīgi kā ar rūsu, galvenie profilakses pasākumi ir laba drenāža, gaisa cirkulācija un savlaicīga bojāto augu daļu noņemšana.
Sīpolu puve ir nopietna problēma, ko var izraisīt dažādas augsnē dzīvojošas sēnītes. Tā parasti rodas, ja sīpoli tiek stādīti pārāk mitrā, slikti drenētā augsnē. Pirmās pazīmes ir auga augšanas palēnināšanās, lapu dzeltēšana un vīšana. Izrokot sīpolu, var redzēt, ka tas ir mīksts, brūns un nepatīkami smako. Inficētos sīpolus nav iespējams glābt, tie ir nekavējoties jāizrok un jāiznīcina, lai novērstu infekcijas izplatīšanos uz veselajiem sīpoliem. Vienīgais risinājums ir profilakse – nodrošināt perfektu drenāžu stādīšanas vietā.
Kaitēkļi un to kontrole
Gliemeži un kailgliemeži ir vieni no lielākajiem angļu zilpulkstenīšu ienaidniekiem, īpaši pavasarī, kad no zemes parādās jaunie, mīkstie asni. Tie naktīs izgrauž neregulārus caurumus lapās un ziedos, atstājot aiz sevis raksturīgas gļotu pēdas. Stipri bojāti jaunie augi var pat aiziet bojā. Cīņa ar gliemežiem var būt izaicinājums, īpaši mitros gados.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ir vairākas metodes, kā kontrolēt gliemežu populāciju. Viens no efektīvākajiem veidiem ir to nolasīšana ar rokām vakaros vai agri no rīta, kad tie ir visaktīvākie. Apkārt dobēm var izveidot barjeras no asiem materiāliem, piemēram, sasmalcinātām olu čaumalām, zāģu skaidām vai speciālām vara lentēm, kas gliemežiem nepatīk. Var izmantot arī alus lamatas – zemē ieraktus traukus, kas līdz pusei piepildīti ar alu. Videi draudzīgas ir arī dzelzs fosfātu saturošas granulas, kas ir toksiskas gliemežiem, bet nekaitīgas citiem dzīvniekiem.
Narcisu mušas (Merodon equestris) kāpuri ir nopietns drauds sīpolpuķēm, tostarp zilpulkstenītēm. Pieaugusī muša, kas līdzinās nelielai kamenītei, pavasarī dēj olas pie sīpolu pamatnes. No olām izšķīlušies kāpuri iegraužas sīpolā un barojas ar to no iekšpuses, pārvēršot to par pūstošu masu. Bojājumu pazīmes virszemē var nebūt pamanāmas līdz nākamajam pavasarim, kad sīpols vienkārši neizdzen asnus.
Cīņa ar narcisu mušu ir sarežģīta, jo kāpurs ir paslēpts sīpola iekšpusē. Galvenā metode ir profilakse. Pēc lapu nokalšanas vasarā ieteicams pārklāt dobi ar agrotīklu, lai mušas nevarētu piekļūt sīpoliem un sadēt olas. Stādot jaunus sīpolus, rūpīgi pārbaudi, vai tajos nav mazu caurumiņu vai mīkstu vietu, kas varētu liecināt par kaitēkļa klātbūtni. Ja atklāj inficētu sīpolu, tas nekavējoties jāiznīcina, sadedzinot vai iemetot atkritumos, bet ne kompostā.
Vīrusu slimības un to pazīmes
Vīrusu slimības ir retāk sastopamas, bet daudz bīstamākas, jo tām nav efektīvu ārstēšanas metožu. Vīrusi izraisa dažādus simptomus, piemēram, lapu svītrainību vai plankumainību (gaišāki vai tumšāki laukumi), augu augšanas aizturi, lapu un ziedu deformāciju. Inficētie augi kļūst vāji, un to dekorativitāte ievērojami samazinās. Vīrusi parasti izplatās ar sulu sūcošiem kukaiņiem, piemēram, laputīm, vai ar inficētiem dārza instrumentiem.
Visbiežāk sastopamais simptoms ir mozaīkas vīruss, kas uz lapām veido neregulārus, gaiši zaļus vai dzeltenīgus rakstus. Lai gan tas ne vienmēr nogalina augu, tas ievērojami samazina tā vitalitāti un ziedēšanas spēju. Nav iespējams izārstēt ar vīrusu inficētu augu, tāpēc vienīgais risinājums ir tā iznīcināšana, lai novērstu slimības izplatīšanos.
Galvenais veids, kā cīnīties ar vīrusu slimībām, ir profilakse. Vienmēr iegādājies stādāmo materiālu no uzticamiem avotiem, lai būtu drošs, ka sīpoli ir veseli. Regulāri apkaro laputis un citus sūcējtipa kaitēkļus, kas ir galvenie vīrusu pārnēsātāji. Tāpat ir ļoti svarīgi uzturēt tīrus dārza instrumentus. Pēc darba ar slimiem vai aizdomīgiem augiem, noteikti dezinficē grieznes, lāpstas un citus instrumentus spirta vai citu dezinfekcijas līdzekļu šķīdumā.
Ja pamani augu ar vīrusa simptomiem, tas nekavējoties jāizrok ar visu sīpolu un jāiznīcina, vēlams sadedzinot. Nekādā gadījumā neliec to komposta kaudzē, jo vīruss var saglabāties augu atliekās un izplatīties tālāk. Lai gan vīrusu slimības var šķist biedējošas, ievērojot labu dārza higiēnu un rūpīgi izvēloties stādāmo materiālu, risks ar tām saskarties ir minimāls.
Profilaktiskie pasākumi un veselīga dārza uzturēšana
Veselīga dārza pamatā ir pareiza agrotehnika un profilaktiski pasākumi, kas novērš problēmas, pirms tās sākušās. Angļu zilpulkstenītēm tas nozīmē pareizas audzēšanas vietas izvēli. Izvēlies daļēji ēnainu vietu ar irdenu, trūdvielām bagātu un, pats galvenais, labi drenētu augsni. Izvairies no zemām, mitrām vietām, kur ūdens mēdz uzkrāties, jo tas ir galvenais priekšnoteikums sakņu un sīpolu puvei.
Stādīšanas laikā ievēro pareizu dziļumu un attālumu starp sīpoliem. Tas nodrošinās ne tikai skaistu vizuālo efektu, bet arī labu gaisa cirkulāciju starp augiem. Pārāk blīvi stādījumi rada mitru mikroklimatu, kas ir ideāls sēnīšu slimību, piemēram, rūsas un pelēkās puves, attīstībai. Reizi dažos gados, kad audzes kļūst pārāk sabiezinātas, tās ir jāizretina un jāpārstāda.
Uzturi tīrību dobēs. Rudenī, kad lapas ir nokaltušas, savāc tās un citus augu atkritumus. Tas ir īpaši svarīgi, ja iepriekšējā sezonā ir novērotas slimību pazīmes, jo daudzi patogēni pārziemo augu atliekās. Regulāra nezāļu ravēšana arī ir svarīga, jo nezāles ne tikai konkurē ar zilpulkstenītēm par barības vielām un gaismu, bet arī var kalpot par slimību un kaitēkļu saimniekaugiem.
Veicini bioloģisko daudzveidību savā dārzā. Audzējot dažādus augus, tu piesaistīsi derīgos kukaiņus, piemēram, mārītes, zeltactiņas un plēsējblaktis, kas barojas ar kaitēkļiem kā laputīm. Izveidojot labvēlīgu vidi putniem un ežiem, tu iegūsi dabiskus palīgus cīņā ar gliemežiem un citiem kaitēkļiem. Integrēta augu aizsardzība, kas apvieno pareizu agrotehniku un dabisko ienaidnieku atbalstīšanu, ir visefektīvākais un ilgtspējīgākais veids, kā uzturēt veselīgu un skaistu dārzu.
