Runājot par angļu zilpulkstenīšu kopšanu, jēdzieni “apgriešana” un “atzarošana” tiek lietoti diezgan reti un atšķirīgā nozīmē, nekā tas ir pieņemts attiecībā uz krūmiem vai kokiem. Šiem pavasara sīpolaugiem nav nepieciešama formējoša apgriešana, lai veidotu vainagu vai kontrolētu augšanu. Tomēr ir daži specifiski kopšanas darbi, kas saistīti ar veco ziedu un lapu noņemšanu, un to pareiza veikšana ir izšķiroši svarīga augu veselībai un nākamā gada ziedēšanai. Galvenais princips, kas jāatceras, ir ļaut dabai darīt savu un iejaukties tikai tad, kad tas ir nepieciešams un nekaitē auga dabiskajam attīstības ciklam. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kad un kāpēc ir nepieciešams noņemt noteiktas zilpulkstenīšu daļas un kādas ir biežākās kļūdas, no kurām jāizvairās.
Biežākā un kritiskākā kļūda, ko pieļauj dārznieki, ir pārāk agra lapu nogriešana pēc ziedēšanas. Lai gan dzeltējošas un vīstošas lapas var izskatīties nepievilcīgi un radīt nekārtīgu iespaidu dobē, ir absolūti nepieciešams ļaut tām atmirt dabiskā ceļā. Tieši šajā periodā, kas var ilgt līdz pat sešām nedēļām pēc noziedēšanas, lapas veic vissvarīgāko darbu – ar fotosintēzes palīdzību tās ražo enerģiju, kas tiek uzkrāta sīpolā. Šī enerģija ir vitāli svarīga, lai sīpols varētu pārziemot un nākamajā pavasarī atkal uzziedēt. Nogriežot lapas priekšlaicīgi, tu burtiski “nozadzi” augam barību nākamajam gadam, kā rezultātā ziedēšana būs vāja vai izpaliks pavisam.
Vienīgais apgriešanas veids, par kuru var diskutēt, ir noziedējušo ziedkātu noņemšana, kas pazīstama kā “deadheading”. Šim procesam ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Noņemot ziedkātus uzreiz pēc noziedēšanas, tu neļauj augam tērēt enerģiju sēklu ražošanai. Tā vietā visa saražotā enerģija tiek novirzīta uz sīpolu, veicinot tā augšanu un meitas sīpolu veidošanos. Tas var rezultēties ar spēcīgākiem augiem un bagātīgāku ziedēšanu nākamajos gados. Šī metode ir ieteicama, ja tavs mērķis ir panākt, lai esošās audzes kļūtu blīvākas un krāšņākas.
Tomēr, ja tu vēlies, lai zilpulkstenītes naturalizējas un izplatās pa dārzu, veidojot plašus, dabiskus ziedu paklājus, tad ziedkāti ir jāatstāj. Ļaujot sēklām nogatavoties un izsēties, tu dod iespēju rasties jaunām zilpulkstenītēm. Jāņem vērā, ka šis ir lēns process, un no sēklām izauguši augi sāks ziedēt tikai pēc vairākiem gadiem. Tātad izvēle starp ziedkātu nogriešanu un atstāšanu ir atkarīga no tava ilgtermiņa mērķa – vai nu stiprināt esošos cerus, vai veicināt to izplatīšanos.
Vēlā rudenī vai agrā pavasarī var veikt sanitāro tīrīšanu, noņemot pilnībā nokaltušās un atmirušās iepriekšējās sezonas lapas, ja tās nav sadalījušās dabiskā ceļā. Tas palīdz uzturēt dobi tīru un samazina vietas, kur varētu pārziemot slimību ierosinātāji vai kaitēkļi. Tomēr daudzi dārznieki izvēlas atstāt šīs lapas kā dabisku mulču, kas, sadaloties, bagātina augsni. Abas pieejas ir pieņemamas un atkarīgas no dārznieka estētiskajām prasībām un kopšanas stila.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Lapu nozīme un dabiskā atmiršana
Pēc tam, kad angļu zilpulkstenītes ir beigušas ziedēt, to darbs vēl nebūt nav galā. Tieši pretēji – sākas viens no svarīgākajiem posmiem to dzīves ciklā. Lapas, kas līdz šim ir kalpojušas kā fons ziediem, tagad kļūst par galvenajiem darītājiem. Tās ir kā mazas saules enerģijas fabrikas, kas turpina aktīvi veikt fotosintēzi. Visa saražotā enerģija cukuru veidā tiek transportēta uz sīpolu un uzkrāta tajā kā barības vielu rezerve nākamajai sezonai. Jo ilgāk lapas paliek zaļas un veselīgas, jo lielāks un spēcīgāks kļūs sīpols.
Šis enerģijas uzkrāšanas process var ilgt no četrām līdz sešām nedēļām, atkarībā no laika apstākļiem. Šajā laikā lapas pakāpeniski sāk mainīt krāsu, kļūstot dzeltenas un pēc tam brūnas. Tas ir dabisks process, kas liecina, ka barības vielas no lapām tiek pārvirzītas uz sīpolu. Ir ļoti svarīgi pretoties kārdinājumam nogriezt vai nopļaut šīs neizskatīgās lapas. To darot, tu pārtrauc šo vitāli svarīgo procesu un atstāj sīpolu “izsalkušu”.
Labākais veids, kā tikt galā ar nepievilcīgo lapotni, ir to nomaskēt. Plāno stādījumus tā, lai zilpulkstenītes augtu kopā ar vēlāk plaukstošiem daudzgadīgiem augiem, piemēram, hostām, papardēm, astilbēm vai lielām dienziedēm. Šo augu kuplā lapotne vasaras sākumā izpletīsies un eleganti nosegs zilpulkstenīšu atmirstošās lapas. Šī ir lieliska simbioze – kamēr vieni augi beidz savu sezonu, otri to sāk, nodrošinot nepārtrauktu dekorativitāti dobē.
Tikai tad, kad lapas ir pilnībā nokaltušas, kļuvušas brūnas un sausas, tās drīkst noņemt. Parasti tās var viegli savākt ar rokām vai nogrābt ar lapu grābekli. Šajā brīdī lapas savu funkciju ir pilnībā izpildījušas, un to noņemšana vairs nekaitēs sīpolam. Cietība un pacietība šajā jautājumā ir galvenais priekšnoteikums, lai tavas zilpulkstenītes priecētu ar ziediem gadu no gada.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Noziedējušo ziedu noņemšana (deadheading)
Noziedējušo ziedkātu noņemšana, ko dārzkopības terminoloģijā sauc par “deadheading”, ir prakse, kurai ir savi argumenti gan “par”, gan “pret”. Galvenais arguments “par” ir enerģijas novirzīšana. Pēc noziedēšanas auga dabiskais mērķis ir ražot sēklas, lai nodrošinātu sugas turpināšanos. Šis process patērē ievērojamu daudzumu enerģijas. Nogriežot ziedkātu, pirms ir sākusies sēklu veidošanās, augs tiek “piemānīts”, un tas novirza visu enerģiju, kas būtu iztērēta sēklām, atpakaļ uz sīpolu.
Šī papildu enerģija ļauj sīpolam augt lielākam un spēcīgākam, kā arī veicināt jaunu meitas sīpolu veidošanos. Ilgtermiņā tas var novest pie blīvākām un krāšņāk ziedošām audzēm. Ja tavs mērķis ir iegūt maksimāli dekoratīvu efektu noteiktā vietā un tu neplāno ļaut augiem izplatīties tālāk, tad noziedējušo ziedkātu noņemšana ir ieteicama. Tas arī palīdz uzturēt kārtīgāku un tīrāku izskatu dobē.
Process ir ļoti vienkāršs. Kad pēdējie ziediņi uz ziedkāta ir novītuši, ar asām šķērēm vai pirkstiem nogriez visu ziedkātu pie tā pamatnes, cenšoties nesabojāt lapas. Ir svarīgi to izdarīt pēc iespējas ātrāk pēc noziedēšanas, jo, jo ilgāk augs mēģina veidot sēklas, jo vairāk enerģijas tiek iztērēts. Atceries, ka jānogriež tikai ziedkāts, nevis lapas.
Tomēr, kā jau minēts, šī metode nav ieteicama, ja vēlies veicināt zilpulkstenīšu naturalizāciju. Atstājot ziedkātus, tu ļauj nogatavoties sēklām, kuras vēlāk izsēsies ap mātesaugu, ar laiku radot jaunus augus un paplašinot ziedu paklāju. Šī ir dabiskāka un mazāk darbietilpīga pieeja, kas ir īpaši piemērota meža tipa dārzos vai lielākās platībās. Tāpēc pirms ķeries pie šķērēm, izlem, kāds ir tavs mērķis.
Kad un kā tīrīt veco lapotni
Pēc tam, kad lapas ir izpildījušas savu funkciju un pilnībā nokaltušas, parasti vasaras vidū, rodas jautājums, ko ar tām darīt tālāk. Vienkāršākais un dabai tuvākais risinājums ir atstāt tās turpat, kur tās ir. Nokaltušās lapas veido dabisku mulčas kārtu, kas palīdz aizsargāt augsni no izžūšanas vasarā un bagātina to ar organiskām vielām, lēnām sadaloties. Tādējādi tiek atdarināti procesi, kas notiek meža zemsedzē.
Tomēr no estētiskā viedokļa daudziem dārzniekiem šāds risinājums var nepatikt, īpaši, ja zilpulkstenītes aug formālākā dobē. Šādā gadījumā, kad lapas ir kļuvušas pilnīgi sausas un trauslas, tās var viegli savākt. To var izdarīt ar rokām vai ar vieglu lapu grābekli, cenšoties pārāk neirdināt augsnes virskārtu, lai nesabojātu miera stāvoklī esošos sīpolus. Savāktās lapas var pievienot komposta kaudzei.
Sanitārā tīrīšana ir īpaši ieteicama, ja iepriekšējā sezonā augi ir slimojuši, piemēram, ar rūsu vai kādu citu sēnīšu slimību. Slimību ierosinātāji var pārziemot uz vecajām augu atliekām, un to savākšana un iznīcināšana (nevis kompostēšana) palīdzēs samazināt infekcijas risku nākamajā gadā. Šāda rudens vai agrā pavasara tīrīšana palīdz uzturēt labu dārza higiēnu un novērš problēmu atkārtošanos.
Galu galā lēmums par veco lapu savākšanu ir atkarīgs no katra dārznieka individuālās pieejas un estētiskajām prasībām. Ja tu dod priekšroku dabiskam, meža tipa dārzam, atstāj lapas kā daļu no ekosistēmas. Ja tev ir svarīgs akurāts un tīrs izskats vai ir bažas par slimību izplatību, tad veco lapotni labāk savākt. Abas metodes ir pieņemamas, galvenais ir nedarīt to pārāk agri.
Zilpulkstenītes kā grieztie ziedi
Angļu zilpulkstenītes ir burvīgi grieztie ziedi, kas ienes pavasara noskaņu un maigu aromātu arī telpās. Tomēr, griežot ziedus, ir jāatceras daži svarīgi principi, lai nenodarītu pāri sīpolam un nodrošinātu, ka tas turpina augt un ziedēt arī nākamajos gados. Galvenais noteikums ir griezt tikai ziedkātu, atstājot pēc iespējas vairāk lapu neskartas. Lapas ir auga “spēkstacija”, un to noņemšana vājina sīpolu.
Vislabākais laiks ziedu griešanai ir agrs rīts, kad augi ir pilni ar mitrumu. Izvēlies ziedkātus, kuriem apakšējie ziediņi jau ir atvērušies, bet augšējie vēl ir pumpuros. Tas nodrošinās, ka pušķis vāzē stāvēs ilgāk un ziedi pakāpeniski atvērsies. Izmanto asu nazi vai šķēres, lai veiktu tīru griezumu pie ziedkāta pamatnes.
Griežot ziedus, ievēro mērenību. No viena cera negriez visus ziedkātus, īpaši, ja tas ir jauns un nav paguvis saaugt kuplumā. Atstāj vismaz pusi vai trešdaļu ziedu, lai augs varētu turpināt savu dabisko ciklu. Ja tev ir liela, labi saaugusi zilpulkstenīšu audze, tad dažu ziedu nogriešana lielu iespaidu neatstās. Tomēr no maziem, nesen iestādītiem ceriem ziedus labāk negriezt vispār, ļaujot tiem visu enerģiju veltīt sīpola nostiprināšanai.
Kad ziedi ir nogriezti, nekavējoties ievieto tos traukā ar vēsu ūdeni. Pirms likšanas vāzē, atsvaidzini griezuma vietu, veicot slīpu iegriezumu zem ūdens. Tas palīdzēs novērst gaisa burbuļu iekļūšanu kātā un uzlabos ūdens uzsūkšanu. Noņem visas lapas, kas atrastos zem ūdens līmeņa, lai novērstu pūšanu un baktēriju vairošanos. Regulāri maini ūdeni vāzē un nedaudz apgriez kātu galus, lai pagarinātu ziedu mūžu.
