Angļu zilbārža iestādīšana ir aizraujošs process, kas sola pievienot dārzam krāšņu akcentu ar tā unikālajiem zilajiem ziediem. Šis krūms ir pateicīgs audzēšanai, jo tas nav pārlieku kaprīzs, taču veiksmīgam sākumam ir nepieciešams ievērot dažus pamatprincipus. Pareiza vietas izvēle, augsnes sagatavošana un stādīšanas tehnika ir atslēgas elementi, kas nodrošinās auga veselīgu attīstību un bagātīgu ziedēšanu nākotnē. Arī pavairošana ir salīdzinoši vienkāršs process, kas ļauj iegūt jaunus stādus, lai paplašinātu savu kolekciju vai dalītos ar draugiem.
Veiksmīga zilbārža audzēšana sākas ar rūpīgu vietas izvēli, kas ir pats pirmais un svarīgākais solis. Šim krūmam ir nepieciešama pilna saule, kas nozīmē vismaz sešas līdz astoņas stundas tiešu saules staru dienā, lai tas varētu pilnvērtīgi attīstīties un bagātīgi ziedēt. Atrodoties ēnainākā vietā, krūms var izstīdzēt, veidojot garus un vājus dzinumus ar retiem ziediem, zaudējot savu kompakto un dekoratīvo formu. Tāpēc izvēlies saulaināko un siltāko vietu savā dārzā, lai nodrošinātu optimālus apstākļus.
Papildus saules gaismai ir svarīgi nodrošināt labu aizsardzību no stipriem vējiem, kas var ne tikai nolauzt zarus, bet arī izkaltēt augu gan vasarā, gan ziemā. Vēja aizsardzību var nodrošināt, stādot zilbārzi pie ēkas dienvidu sienas, žoga vai citu lielāku krūmu vai koku aizvējā. Šāda aizsargāta vieta palīdzēs radīt labvēlīgu mikroklimatu, kas veicinās auga labsajūtu un palīdzēs tam labāk pārciest ziemas aukstumu. Labi pārdomāta atrašanās vieta ir ilgtermiņa ieguldījums auga veselībā.
Pirms stādīšanas ir jānovērtē arī augsnes tips un kvalitāte, jo zilbārzis necieš smagas un slapjas augsnes. Ideāla augsne ir viegla, labi drenēta un ar neitrālu pH līmeni, kas ļauj saknēm brīvi elpot un attīstīties. Ja dārzā dominē smaga māla augsne, ir nepieciešams veikt augsnes uzlabošanas darbus, iestrādājot tajā kompostu, smiltis vai granti. Tas uzlabos augsnes struktūru, nodrošinās labāku ūdens novadīšanu un novērsīs sakņu puves risku, kas ir viena no lielākajām briesmām šim augam.
Plānojot stādīšanu, ir jāņem vērā arī krūma pieauguša auga izmērs un jāatstāj tam pietiekami daudz vietas, lai tas varētu brīvi augt, nesaspiežoties ar citiem augiem. Parasti angļu zilbārzis sasniedz aptuveni viena metra augstumu un platumu, tādēļ ir svarīgi ievērot vismaz viena metra attālumu no citiem lieliem augiem vai ēkām. Pietiekama telpa nodrošinās labu gaisa cirkulāciju ap krūmu, kas ir būtiski, lai samazinātu sēnīšu slimību attīstības risku mitrā laikā.
Stādīšanas process soli pa solim
Labākais laiks angļu zilbārža stādīšanai ir pavasaris, kad zeme ir atkususi un iesilusi, un ir beigušās lielās salnas. Stādot pavasarī, augam ir pietiekami daudz laika, lai labi iesakņotos un nostiprinātos pirms nākamās ziemas iestāšanās. Var stādīt arī rudenī, bet tas jādara pietiekami laicīgi, vismaz mēnesi pirms pastāvīgu salnu sākuma, lai augs paspētu iesakņoties. Ja stāds ir audzēts konteinerā, to var stādīt praktiski jebkurā laikā no pavasara līdz rudenim, izvairoties no karstākajiem vasaras periodiem.
Stādīšanas bedre ir jāizrok divas reizes platāka un nedaudz dziļāka nekā stāda sakņu kamols, lai nodrošinātu irdenu augsni sakņu attīstībai. Bedres apakšā var iebērt drenāžas slāni no oļiem vai grants, īpaši, ja augsne ir smaga. Izrakto zemi sajauc ar kompostu vai citu organisko mēslojumu, lai bagātinātu augsni ar barības vielām. Šāda sagatavošana nodrošinās jaunajam stādam labu startu un veicinās ātru un veselīgu sakņu sistēmas izveidošanos.
Pirms stādīšanas stāds, kas audzēts konteinerā, ir kārtīgi jāaplej, lai sakņu kamols būtu mitrs, un tad uzmanīgi jāizņem no poda. Ja saknes ir cieši savijušās poda apakšā, tās uzmanīgi jāatpina ar pirkstiem, lai veicinātu to augšanu uz āru jaunajā vietā. Stādu ievieto bedres centrā tā, lai sakņu kamola virspuse būtu vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu. Stādīšana pārāk dziļi vai pārāk sekli var negatīvi ietekmēt auga turpmāko attīstību un veselību.
Pēc stāda ievietošanas bedre tiek aizpildīta ar sagatavoto augsnes maisījumu, to viegli pieblīvējot, lai neveidotos gaisa kabatas ap saknēm. Pēc tam augs ir bagātīgi jāaplaista, lai augsne nosēstos un nodrošinātu labu kontaktu starp saknēm un zemi. Ap stādu var izveidot nelielu zemes valnīti, kas palīdzēs noturēt ūdeni laistīšanas laikā. Pēc stādīšanas ieteicams nomulčēt augsnes virsmu ap stādu ar kompostu vai mizu mulču, kas palīdzēs saglabāt mitrumu un nomākt nezāles.
Pavairošana ar spraudeņiem: vienkārša metode
Pavairošana ar spraudeņiem ir vispopulārākā un efektīvākā metode, kā iegūt jaunus angļu zilbārža stādus, kas būs identiski mātesaugam. Vislabākais laiks spraudeņu griešanai ir vasaras sākums vai vidus, kad jaunie dzinumi ir daļēji nobrieduši – tie ir pietiekami stingri, lai nelūztu, bet vēl nav pilnībā pārkoksnējušies. Šādus spraudeņus sauc par puspārkoksnētiem spraudeņiem, un tie apsakņojas vislabāk. Izvēlies veselīgus, spēcīgus dzinumus, uz kuriem nav slimību vai kaitēkļu pazīmju.
Ar asu nazi vai dārza šķērēm nogriez aptuveni 10-15 centimetrus garus dzinumu galus, veicot griezumu tieši zem lapu mezgla. No spraudeņa apakšējās daļas noņem visas lapas, atstājot tikai dažas lapas pašā augšpusē, lai samazinātu ūdens iztvaikošanu. Ja atstātās lapas ir lielas, tās var pārgriezt uz pusēm, lai vēl vairāk samazinātu mitruma zudumu. Spraudeņa apakšējo galu var iemērkt apsakņošanās hormonā, kas veicinās ātrāku un spēcīgāku sakņu veidošanos, lai gan tas nav obligāti.
Sagatavotos spraudeņus sprauž vieglā un gaisu caurlaidīgā substrātā, piemēram, kūdras un perlīta maisījumā vai speciālā substrātā spraudeņiem. Podiņus ar spraudeņiem novieto siltā un gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Lai nodrošinātu augstu gaisa mitrumu, kas ir būtisks apsakņošanās procesam, podiņus var pārsegt ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai stikla burku, izveidojot mini siltumnīcu. Regulāri vēdiniet siltumnīcu, lai novērstu pelējuma veidošanos.
Substrātam jābūt pastāvīgi mitram, bet ne slapjam. Apsakņošanās parasti notiek 4-8 nedēļu laikā, un to var pārbaudīt, viegli pavelkot aiz spraudeņa – ja jūtama pretestība, tas nozīmē, ka saknes ir izveidojušās. Kad spraudeņi ir labi apsakņojušies un sākuši veidot jaunus dzinumus, tos var pa vienam pārstādīt lielākos podos. Jaunos augus turpina audzēt podos līdz nākamajam pavasarim, kad tos varēs droši izstādīt pastāvīgā vietā dārzā.
Sēklu sēšana un jauno stādu audzēšana
Lai gan pavairošana ar spraudeņiem ir populārāka, angļu zilbārzi var pavairot arī ar sēklām, taču šī metode ir laikietilpīgāka un ne vienmēr garantē, ka jaunie augi saglabās šķirnes īpašības. Sēklas var ievākt rudenī no noziedējušām ziedkopām, kad tās ir pilnībā nogatavojušās un kļuvušas brūnas. Pēc ievākšanas sēklas ir jāizžāvē un jāuzglabā sausā, vēsā vietā līdz pavasarim. Pirms sēšanas sēklām ir nepieciešama aukstā stratifikācija, lai pārtrauktu miera periodu.
Auksto stratifikāciju var veikt, sajaucot sēklas ar mitrām smiltīm vai vermikulītu un ievietojot tās plastmasas maisiņā ledusskapī uz 4-6 nedēļām. Pēc stratifikācijas sēklas sēj kastītēs vai podiņos, kas piepildīti ar vieglu un sterilu sēšanas substrātu. Sēklas izsēj uz substrāta virsmas un nedaudz piespiež, pēc tam pārklāj ar plānu substrāta vai smilts kārtiņu. Sējumus apsmidzina ar ūdeni un pārklāj ar stiklu vai caurspīdīgu plēvi, lai nodrošinātu vienmērīgu mitrumu.
Sēklu dīgšanai nepieciešama gaisma un siltums, optimālā temperatūra ir ap 20-22 grādiem pēc Celsija. Dīgšana var būt nevienmērīga un ilgt no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem, tāpēc ir jābūt pacietīgam. Kad sēklas ir sadīgušas un jaunajiem stādiņiem ir izveidojies pirmais īsto lapu pāris, tos uzmanīgi izpiķē atsevišķos podiņos. Jaunajiem stādiem nepieciešama laba aprūpe – regulāra laistīšana, labs apgaismojums un aizsardzība no caurvēja.
Jaunos stādus turpina audzēt podos visas vasaras garumā, pakāpeniski tos norūdot un pieradinot pie āra apstākļiem. Sākumā tos iznes ārā uz dažām stundām ēnainā vietā, pakāpeniski palielinot uzturēšanās laiku un saules gaismas daudzumu. Pastāvīgā vietā dārzā jaunos augus var izstādīt nākamajā pavasarī, kad tie būs pietiekami spēcīgi. Jāatceras, ka no sēklām audzēti zilbārži var sākt ziedēt tikai otrajā vai trešajā gadā pēc iesēšanas.
Rūpes par jaunajiem augiem pirmajā gadā
Pirmais gads pēc iestādīšanas ir izšķirošs angļu zilbārža turpmākajai attīstībai, tāpēc jaunajam augam ir jāvelta īpaša uzmanība. Galvenais uzdevums ir nodrošināt regulāru un pietiekamu laistīšanu, lai veicinātu spēcīgas un dziļas sakņu sistēmas izveidošanos. Augsne ap jauno stādu nedrīkst izžūt pilnībā, tāpēc karstā un sausā laikā var būt nepieciešama laistīšana reizi vai divas reizes nedēļā. Laistīt ieteicams pamatīgi, lai ūdens iesūktos dziļi augsnē, nevis tikai samitrinātu tās virskārtu.
Mulčēšana ir ļoti ieteicama jaunajiem stādiem, jo tā palīdz saglabāt augsnes mitrumu, samazinot nepieciešamību pēc biežas laistīšanas. Mulčas slānis arī nomāc nezāļu augšanu, kas ir īpaši svarīgi, jo nezāles konkurē ar jauno augu par barības vielām un ūdeni. Turklāt mulča pasargā saknes no pārkaršanas karstās vasaras dienās. Kā mulču var izmantot kompostu, priežu mizas, šķeldu vai citus organiskus materiālus.
Pirmajā gadā papildu mēslošana parasti nav nepieciešama, ja stādīšanas laikā augsne ir bijusi labi sagatavota un bagātināta ar kompostu. Pārmērīga mēslošana var pat kaitēt, apdedzinot jaunās un maigās saknes. Ja augsne ir ļoti nabadzīga, vasaras vidū var veikt vieglu piebarošanu ar sabalansētu šķidro mēslojumu, kas atšķaidīts uz pusi vājākā koncentrācijā nekā norādīts instrukcijā. Svarīgi ir novērot augu un rīkoties atbilstoši tā vajadzībām.
Pirmajā ziemā jaunais zilbārzis ir īpaši jāsargā no sala, jo tā sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies. Pirms ziemas iestāšanās krūma pamatne ir kārtīgi jāsamulčē ar biezu slāni sausu lapu, salmu vai komposta. Papildus var izmantot egļu zarus vai agrotīklu, lai pasargātu virszemes daļu no aukstā vēja un kailsala. Pavasarī, kad briesmas ir garām, ziemas piesegums ir jānoņem, un var veikt pirmo nelielo apgriešanu, noņemot visus apsalušos zarus.
