Angļu zilbārzis ir krūms, kas nav īpaši prasīgs attiecībā uz barības vielām, un tas spēj labi augt arī vidēji auglīgā dārza augsnē. Tomēr pareiza un sabalansēta mēslošana var būtiski uzlabot tā augšanu, veselību un, pats galvenais, ziedēšanas krāšņumu. Svarīgi ir atrast pareizo līdzsvaru, jo pārmērīga mēslošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, veicinot pārāk sulīgu lapotni uz ziedu rēķina. Izprotot zilbārža pamatvajadzības un izvēloties pareizo mēslošanas stratēģiju, tu vari palīdzēt savam krūmam sasniegt tā pilno potenciālu.
Galvenās barības vielas, kas nepieciešamas jebkuram augam, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un dzinumu – augšanu. Fosfors veicina spēcīgas sakņu sistēmas attīstību un ziedpumpuru veidošanos. Kālijs uzlabo auga vispārējo izturību pret slimībām, sausumu un salu, kā arī veicina ziedu krāsas intensitāti. Zilbārža gadījumā ir svarīgi nodrošināt, lai mēslojumā nebūtu pārāk liels slāpekļa īpatsvars.
Pirms ķerties pie mēslošanas, ir vērts novērtēt augsnes kvalitāti savā dārzā. Ja augsne jau ir bagāta ar organisko vielu, piemēram, kompostu, un ir labi strukturēta, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama katru gadu. Vislabākais veids, kā uzlabot augsni ilgtermiņā, ir regulāri iestrādāt tajā organiskos materiālus. Tas ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes spēju saglabāt mitrumu un gaisa caurlaidību, radot ideālu vidi sakņu attīstībai.
Zilbārzis dod priekšroku augsnei ar neitrālu vai viegli sārmainu pH līmeni (aptuveni 6.5-7.5). Skābā augsnē tas var sliktāk uzņemt dažas barības vielas. Ja ir aizdomas, ka augsne ir pārāk skāba, var veikt augsnes analīzes, lai noteiktu precīzu pH līmeni. Ja nepieciešams, augsnes skābumu var samazināt, iestrādājot tajā kaļķi vai dolomīta miltus. Šo procedūru vislabāk veikt rudenī, lai līdz pavasarim materiāli paspētu iedarboties.
Kad un kā mēslot?
Galvenais mēslošanas laiks angļu zilbārzim ir pavasaris, kad tas sāk aktīvi augt pēc ziemas miera perioda. Vislabāk to darīt tūlīt pēc pavasara apgriešanas. Šajā laikā augam ir nepieciešams papildu stimuls, lai veidotu spēcīgus jaunos dzinumus, uz kuriem vasaras beigās attīstīsies ziedi. Mēslojumu iestrādā augsnē ap krūma pamatni, uzmanoties, lai tas nenonāktu tieši uz stumbra vai jaunajiem pumpuriem. Pēc mēslojuma iestrādāšanas augs ir kārtīgi jāaplaista, lai barības vielas sāktu šķīst un nonāktu līdz saknēm.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavasara mēslošanai vislabāk der lēnas iedarbības mēslojums, kas nodrošinās augu ar barības vielām pakāpeniski visas sezonas garumā. Lieliska izvēle ir labi sadalījies komposts vai kūtsmēsli. Ap krūma pamatni uzklāj 2-3 centimetrus biezu kārtu un viegli iestrādā to augsnes virskārtā. Tas ne tikai pabaros augu, bet arī uzlabos augsnes struktūru un kalpos kā mulča. Ja izmanto granulēto minerālmēslojumu, izvēlies tādu, kas paredzēts ziedošiem krūmiem.
Vasarā, aktīvās augšanas un ziedēšanas laikā, papildu mēslošana parasti nav nepieciešama, ja pavasarī augs ir saņēmis pietiekami daudz barības vielu. Pārmērīga mēslošana vasarā, īpaši ar slāpekli, var stimulēt pārmērīgu lapotnes augšanu un aizkavēt vai samazināt ziedēšanu. Ja tomēr šķiet, ka augs ir nīkulīgs vai lapas ir bālas, var vienu reizi piebarot ar vāju šķidrā mēslojuma šķīdumu, kas bagāts ar fosforu un kāliju.
Sākot no augusta vidus, zilbārža mēslošana ir jāpārtrauc. Mēslošana rudenī var stimulēt jaunu, vēlu dzinumu veidošanos, kas nepaspēs nobriest un pārkoksnēties pirms ziemas sala iestāšanās. Šādi nenobrieduši dzinumi ir ļoti jutīgi pret salu un var viegli apsalt, novājinot visu krūmu. Tā vietā rudenī galvenā uzmanība jāpievērš auga sagatavošanai ziemai, piemēram, sakņu sistēmas mulčēšanai, nevis augšanas stimulēšanai.
Piemērotākā mēslojuma izvēle
Izvēloties mēslojumu angļu zilbārzim, priekšroka jādod produktiem ar sabalansētu sastāvu, kur slāpekļa (N) saturs nav dominējošais. Ideāls ir komplekss mēslojums ziedošiem krūmiem, kura NPK (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecība ir, piemēram, 5-10-10 vai līdzīga. Augstāks fosfora saturs veicinās bagātīgāku ziedēšanu, savukārt kālijs stiprinās auga vispārējo noturību. Vienmēr rūpīgi izlasiet un ievērojiet ražotāja norādīto lietošanas instrukciju, lai nepārsniegtu ieteicamo devu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Organiskais mēslojums, piemēram, komposts, biohumuss vai labi sadalījušies kūtsmēsli, ir viena no labākajām izvēlēm zilbārža mēslošanai. Šie materiāli ne tikai nodrošina plašu barības vielu un mikroelementu klāstu, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina labvēlīgo mikroorganismu darbību un palielina augsnes spēju saglabāt mitrumu. Organiskais mēslojums iedarbojas lēnām un pakāpeniski, nodrošinot ilgstošu barošanu bez riska apdedzināt auga saknes. To vislabāk iestrādāt augsnē pavasarī.
Kā papildinājumu var izmantot arī citus dabiskus mēslošanas līdzekļus. Koksnes pelni ir labs kālija avots, kas uzlabo ziedēšanu un salcietību. Tos var plānā kārtiņā izkaisīt ap krūma pamatni pavasarī, bet ar tiem nevajag aizrauties, jo tie paaugstina augsnes pH līmeni. Kaulu milti ir lielisks lēnas iedarbības fosfora avots, kas veicina sakņu attīstību. Tos var iestrādāt stādīšanas bedrē vai ap jau augošu krūmu agrā pavasarī.
Konteineros audzētiem zilbāržiem mēslošanas režīms ir atšķirīgs, jo barības vielas no ierobežotā augsnes daudzuma izskalojas ātrāk ar katru laistīšanas reizi. Pavasarī augsnes virskārtā var iestrādāt lēnas iedarbības granulēto mēslojumu. Papildus tam, aktīvās augšanas periodā no pavasara līdz vasaras vidum, reizi 2-4 nedēļās augu var piebarot ar šķidro komplekso mēslojumu ziedošiem augiem, atšķaidot to saskaņā ar instrukciju. Arī konteineros augošiem augiem mēslošana jāpārtrauc vasaras beigās.
Organiskās mēslošanas alternatīvas
Daudzi dārznieki dod priekšroku organiskām metodēm, lai barotu savus augus, un zilbārzis uz tām reaģē ļoti labi. Pašgatavots komposts ir zelts jebkuram dārzam. Tas satur visas nepieciešamās barības vielas sabalansētā formā un uzlabo augsnes dzīvotspēju. Regulāra komposta iestrādāšana ap krūma pamatni ir labākais veids, kā nodrošināt tā labsajūtu ilgtermiņā, padarot augu veselīgāku un izturīgāku pret slimībām un kaitēkļiem. Tas ir ilgtspējīgs un videi draudzīgs risinājums.
Zaļmēslojums ir vēl viena lieliska organiskās mēslošanas metode. Lai gan to ir grūtāk īstenot ap jau augošu krūmu, to var izmantot, gatavojot jaunu dobi zilbārža stādīšanai. Augi, piemēram, baltās sinepes, facēlija vai pākšaugi, tiek iesēti, tiem ļauj paaugtis, un tad pirms ziedēšanas iestrādā augsnē. Tie bagātina augsni ar organisko vielu un slāpekli, uzlabo tās struktūru un nomāc nezāles, radot perfektu vidi turpmākajai zilbārža augšanai.
Nātru virca ir sens un pārbaudīts līdzeklis augu spēcināšanai. Tā ir bagāta ar slāpekli un mikroelementiem, tāpēc to vajadzētu lietot uzmanīgi un tikai pavasarī, augšanas sākumā. Lai pagatavotu vircu, traukā ar ūdeni (vēlams lietusūdeni) ieliek svaigas nātres un raudzē apmēram divas nedēļas, laiku pa laikam apmaisot. Pirms lietošanas iegūto šķidrumu atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10 un ar to aplej augu sakņu zonu.
Mulčēšana ar organiskiem materiāliem, piemēram, nopļautu zāli (plānā kārtā, lai nesāktu pūt), koku lapām vai salmiem, arī ir veids, kā barot augu. Šie materiāli lēnām sadalās, pakāpeniski atbrīvojot barības vielas augsnē. Šis process ir lēns, bet tas nodrošina nepārtrauktu barības vielu piegādi un uztur augsnes veselību. Turklāt mulča pilda arī citas svarīgas funkcijas, piemēram, saglabā mitrumu un nomāc nezāles, atvieglojot kopšanas darbus.
Mēslošanas kļūdas un kā no tām izvairīties
Viena no biežākajām kļūdām ir pārmēslošana, īpaši ar slāpekli bagātu mēslojumu. Tas noved pie tā, ka zilbārzis audzē lielas, sulīgas lapas un garus dzinumus, bet zied ļoti vāji vai nezied nemaz. Krūms izskatās lekns, bet zaudē savu galveno dekoratīvo vērtību – ziedus. Lai no tā izvairītos, izvēlies mēslojumu ar zemāku slāpekļa saturu un augstāku fosfora un kālija saturu, un vienmēr ievēro ieteicamās devas.
Otra izplatīta kļūda ir mēslošana nepareizā laikā. Mēslošana vēlu rudenī var izraisīt jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs nobriest pirms ziemas un apsals. Tas ne tikai bojā krūma izskatu nākamajā pavasarī, bet arī novājina to, padarot uzņēmīgāku pret slimībām. Atceries, ka mēslošanas sezona beidzas vasaras vidū, lai augs varētu mierīgi sagatavoties ziemas miera periodam.
Mēslojuma izkaisīšana tieši uz auga lapām vai stumbra var izraisīt apdegumus. Granulētais mēslojums vienmēr jāizkaisa ap krūma pamatni, bet ne tiešā saskarē ar to, un pēc tam viegli jāiestrādā augsnē. Arī šķidro mēslojumu lejiet tieši uz augsnes sakņu zonā, cenšoties nesaslapināt lapotni. Ja mēslojums tomēr nejauši nonāk uz lapām, nekavējoties noskalojiet to ar tīru ūdeni.
Nepietiekama laistīšana pēc mēslošanas ir vēl viena problēma, kas var radīt nepatikšanas. Sausā augsnē iestrādāts mēslojums var būt pārāk koncentrēts un apdedzināt auga saknes. Ūdens ir nepieciešams, lai izšķīdinātu mēslojuma granulas un palīdzētu barības vielām nonākt līdz saknēm augam pieejamā formā. Tāpēc pēc katras mēslošanas reizes vienmēr kārtīgi aplejiet savu zilbārzi.
