Angļu pelargonijas ziemošana ir viens no atbildīgākajiem posmiem to audzēšanā, kas lielā mērā nosaka, vai augs veiksmīgi sagaidīs nākamo pavasari un cik bagātīgi tas ziedēs nākamajā sezonā. Atšķirībā no daudzām dārza puķēm, kas ir salcietīgas, angļu pelargonijas nespēj pārciest salu, tāpēc tās ir laikus jāpārvieto uz piemērotām telpām. Pareizi organizēts miera periods ne tikai saglabā auga dzīvību, bet arī ir fizioloģiski nepieciešams, lai tas atpūstos, uzkrātu spēkus un ieriektu ziedpumpurus nākamajam gadam. Tieši vēsā un gaišā ziemošana ir galvenais noslēpums, kā panākt karaliski krāšņu ziedēšanu. Šajā rakstā mēs detalizēti izskatīsim, kā sagatavot augu ziemai, kādi ir ideālie ziemošanas apstākļi un kā to pavasarī pareizi “pamodināt”.
Ziemošanas perioda galvenais mērķis ir nodrošināt augam apstākļus, kas līdzinās tā dabiskajam miera periodam. Tas nozīmē pazeminātu temperatūru, samazinātu apgaismojumu un ļoti ierobežotu laistīšanu. Šādos apstākļos auga dzīvības procesi, tostarp augšana, ievērojami palēninās. Šī atpūta ir vitāli svarīga, jo tā ļauj augam uzkrāt enerģiju. Ja angļu pelargoniju visu ziemu tur siltā istabā un turpina intensīvi kopt, tā bieži vien izstīdzē, kļūst vāja, zaudē dekorativitāti un nākamajā gadā zied ļoti vāji vai nezied nemaz.
Sagatavošanās ziemošanai jāsāk jau rudenī. Pakāpeniski samaziniet laistīšanu un pārtrauciet mēslošanu, ļaujot augam lēnām pierast pie domas par tuvojošos atpūtu. Pirms pirmajām nopietnajām salnām, kas parasti ir oktobra sākumā vai vidū, augi, kas vasaru pavadījuši ārā, ir jāpārvieto uz iekštelpām. Šis ir arī īstais laiks, lai veiktu auga sanitāro apskati un sagatavošanas atzarošanu. Pareiza un savlaicīga sagatavošanās ievērojami palielina veiksmīgas ziemošanas izredzes.
Ir svarīgi atrast piemērotu vietu ziemošanai. Ideāla vieta ir vēsa, bet gaiša. Ja šādas vietas nav, ir iespējami arī citi varianti, taču tie prasa nedaudz atšķirīgu pieeju kopšanai. Neatkarīgi no izvēlētās vietas, ziemošanas laikā augs prasa minimālu uzmanību, taču to nedrīkst pilnībā aizmirst. Periodiska augsnes mitruma pārbaude un auga vispārējā stāvokļa novērtēšana palīdzēs izvairīties no problēmām, piemēram, pilnīgas izkalšanas vai slimību attīstības.
Auga sagatavošana ziemas mieram
Pirms auga pārvietošanas uz ziemošanas vietu ir svarīgi to rūpīgi sagatavot. Pirmkārt, veiciet pamatīgu sanitāro apskati. Noņemiet visas dzeltējošās, bojātās vai slimību skartās lapas, kā arī visus atlikušos ziedus un ziedpumpurus. Tas ne tikai uzlabo auga izskatu, bet arī samazina slimību un kaitēkļu pārziemošanas risku. Rūpīgi pārbaudiet, vai uz auga nav kaitēkļu, piemēram, laputu vai baltblusiņu, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusēm. Ja kaitēkļi tiek atrasti, pirms pārvietošanas uz telpām augu nepieciešams apstrādāt ar piemērotu insekticīdu.
Otrais solis ir atzarošana. Rudens atzarošana palīdz samazināt auga izmēru, padarot to kompaktāku un vieglāk novietojamu ziemošanas vietā. Tas arī samazina mitruma iztvaikošanas virsmu un novirza auga enerģiju uz sakņu sistēmas uzturēšanu, nevis liekas zaļās masas barošanu. Saīsiniet visus dzinumus apmēram par vienu trešdaļu vai pat uz pusi, atstājot uz katra zara vismaz 2-3 pumpurus. Griezumu veiciet tieši virs uz āru vērsta pumpura. Vājos un tievos dzinumus var izgriezt pilnībā.
Pēc atzarošanas un sanitārās tīrīšanas ir ieteicams augu profilaktiski apstrādāt ar kādu plaša spektra fungicīdu, piemēram, vara preparātu. Tas palīdzēs novērst sēnīšu slimību, piemēram, pelēkās puves, attīstību vēsajos un mitros ziemošanas apstākļos. Šis solis ir īpaši svarīgs, ja plānojat augus ziemināt pagrabā vai citā telpā ar paaugstinātu mitrumu un ierobežotu gaisa cirkulāciju. Pēc apstrādes ļaujiet augam labi nožūt.
Pirms pārvietošanas uz pastāvīgo ziemošanas vietu, samaziniet laistīšanu. Augsnei podā jābūt gandrīz sausai. Auga pārvietošana ar pārāk mitru sakņu kamolu var veicināt sakņu puves attīstību vēsos apstākļos. Pārliecinieties, ka augs ir veselīgs un gatavs miera periodam. Pareizi sagatavots augs daudz vieglāk pārdzīvos ziemu un pavasarī atsāks augt ar jaunu sparu.
Ideālie ziemošanas apstākļi
Ideāla vieta angļu pelargoniju ziemošanai ir gaiša, vēsa un labi vēdināma telpa. Optimālā temperatūra ir no +5°C līdz +12°C. Šādā temperatūrā auga dzīvības procesi ir gandrīz apstājušies, bet tas necieš no aukstuma. Lieliski piemērotas vietas ir stiklotas, neapkurināmas lodžijas vai verandas, gaišas un vēsas kāpņu telpas, neapkurināmas istabas vai ziemas dārzi. Jo zemāka temperatūra (protams, virs nulles), jo mazāk gaismas augam nepieciešams un retāk tas jālaista.
Gaisma ir svarīgs faktors, īpaši, ja temperatūra ir tuvāk augšējai robežai (10-12°C). Ja augs ziemo relatīvi siltākos apstākļos, tam nepieciešams pēc iespējas vairāk gaismas, lai neveidotos vāji un izstīdzējuši dzinumi. Dienvidu puses logs vēsā istabā var būt labs risinājums. Ja temperatūra ir zemāka (ap 5-7°C), gaismas nepieciešamība samazinās, un augs var pārziemot arī nedaudz ēnainākā vietā. Galvenais ir izvairīties no pilnīgas tumsas.
Laistīšanai ziemas miera periodā jābūt ļoti minimālai. Galvenais uzdevums ir neļaut sakņu kamolam pilnībā izkalst un atmirt. Atkarībā no temperatūras un gaisa mitruma telpā, augu var nākties apliet reizi 3-6 nedēļās ar ļoti nelielu ūdens daudzumu. Pirms laistīšanas vienmēr pārbaudiet augsnes mitrumu. Augsnei ir jābūt praktiski sausai lielākajā daļā poda dziļuma. Pārmērīga laistīšana aukstā laikā ir gandrīz drošs veids, kā izraisīt sakņu puvi un zaudēt augu.
Ja jums nav pieejama ideāla, gaiša un vēsa telpa, ir iespējams arī “tumšais” ziemošanas variants, piemēram, pagrabā, kur temperatūra ir stabila un zema (ap 5-8°C). Šādā gadījumā augu rudenī apgriež vēl spēcīgāk, noņemot gandrīz visas lapas. Laistīšana šādos apstākļos ir vēl retāka, tikai tik daudz, lai neļautu stublājiem un saknēm pilnībā sakalst. Šī metode ir riskantāka un nav īpaši ieteicama angļu pelargonijām, bet var tikt izmantota kā galējais variants. Pavasarī šādi pārzieminātiem augiem nepieciešams ilgāks laiks, lai atmostos.
Kopšana ziemas laikā un iespējamās problēmas
Lai gan ziemas periodā kopšana ir minimāla, augus nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Reizi pāris nedēļās apmeklējiet savus “ziemas guļā” esošos augus, lai novērtētu to stāvokli. Pārbaudiet, vai nav parādījušās kādas slimību pazīmes, piemēram, pelējums uz augsnes vai stublājiem. Ja pamanāt pelējumu, uzmanīgi to noņemiet un nodrošiniet labāku ventilāciju. Pārbaudiet, vai nav parādījušies kaitēkļi, kas varētu būt pārziemojuši uz auga.
Galvenā problēma ziemošanas laikā ir nepareizs mitruma režīms. Gan pilnīga izkalšana, gan pārlaistīšana ir bīstama. Ja augs ir pārāk iekaltis, tā stublāji sāk sačokuroties un žūt. Šādā gadījumā to nepieciešams nedaudz apliet. Savukārt, ja pamanāt, ka auga stublājs pie pamatnes kļūst mīksts un tumšs, tas liecina par puvi, ko, visticamāk, izraisījis pārmērīgs mitrums. Šādā gadījumā augu glābt ir ļoti grūti, tāpēc labākā stratēģija ir nepieļaut šādu situāciju.
Ja ziemošanas vietā temperatūra ir pārāk augsta un apgaismojums nepietiekams, augs var sākt priekšlaicīgi dzīt jaunus dzinumus. Šie dzinumi parasti ir gari, tievi, bāli un vāji. Tie patērē auga enerģijas rezerves un pavasarī no tiem nebūs nekāda labuma. Ja pamanāt šādu augšanu, tas ir signāls, ka ziemošanas apstākļi nav optimāli. Ja iespējams, pārvietojiet augu uz vēsāku vietu vai nodrošiniet papildu apgaismojumu ar fitolampu. Pavasarī šie vājie dzinumi būs pilnībā jāizgriež.
Ziemas beigās var novērot dabisku lapu krišanu. Ja tas notiek nelielā apjomā un auga stublāji paliek stingri un veselīgi, par to nav jāuztraucas. Tas ir normāls process, gatavojoties jaunajam augšanas ciklam. Regulāri savāciet nobirušās lapas no podiem un to apkārtnes, lai neveicinātu slimību attīstību. Galvenais ir sekot līdzi stublāju stāvoklim, jo tie ir galvenie auga dzīvības rādītāji ziemas periodā.
Auga “modināšana” pavasarī
Pavasarī, kad dienas kļūst garākas un saulainākas, parasti februāra beigās vai marta sākumā, ir laiks sākt pelargoniju “modināšanas” procesu. Pārvietojiet augus no ziemošanas vietas uz gaišāku un nedaudz siltāku telpu. Šajā laikā ir jāveic pavasara atzarošana. Nogrieziet visus ziemas laikā izveidojušos vājos un izstīdzējušos dzinumus. Saīsiniet arī pārējos zarus, lai veicinātu kuplāka krūma veidošanos un stimulētu jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu, uz kuriem veidosies ziedi.
Pēc atzarošanas ir īstais laiks augu pārstādīt. Izņemiet to no vecā poda, uzmanīgi notrauciet veco augsni no saknēm un pārbaudiet to stāvokli. Nogrieziet visas atmirušās vai bojātās saknes. Iestādiet augu svaigā, barības vielām bagātā un labi drenētā substrātā. Izvēlieties podu, kas ir tikai nedaudz lielāks par iepriekšējo, jo angļu pelargonijas labāk zied, ja tām ir nedaudz šauri. Pēc pārstādīšanas augu nedaudz aplaistiet.
Pēc pārstādīšanas sāciet pakāpeniski palielināt laistīšanu. Sākumā laistiet mēreni, ļaujot augsnei nedaudz izžūt starp laistīšanas reizēm. Tiklīdz parādās jauni dzinumi un lapas, laistīšanu var palielināt. Pirmo mēslošanu veiciet apmēram 3-4 nedēļas pēc pārstādīšanas, kad augs jau ir labi iesakņojies un sācis aktīvi augt. Sāciet ar pusi no ieteicamās mēslojuma devas, pakāpeniski to palielinot.
Uz āra apstākļiem – balkona vai dārza – augu var iznest tikai tad, kad ir pilnībā pagājušas pavasara salnu briesmas, parasti maija beigās vai jūnija sākumā. Pieradiniet augu pie āra apstākļiem pakāpeniski. Sākumā iznesiet to ārā tikai uz dažām stundām ēnainā vietā, katru dienu palielinot uzturēšanās laiku un pakāpeniski pieradinot pie tiešākas saules gaismas. Šāda pakāpeniska adaptācija palīdzēs izvairīties no lapu apdegumiem un stresa. Pareizi pārziemināts un “pamodināts” augs drīz vien jūs atalgos ar krāšņu un bagātīgu ziedēšanu.
