Lai gan angļu pelargonijas ir īstas dārza un palodzes karalienes, tās, tāpat kā jebkurš cits augs, nav pilnībā pasargātas no slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. To samtainās lapas un lielie, krāšņie ziedi diemžēl var kļūt par mērķi dažādiem nevēlamiem viesiem un patogēniem. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir izšķiroša, lai saglabātu auga veselību un dekorativitāti. Bieži vien slimību un kaitēkļu parādīšanās ir signāls, ka auga kopšanas apstākļi nav optimāli. Pārmērīgs mitrums, slikta gaisa cirkulācija, novājināts augs vai barības vielu trūkums var padarīt to daudz uzņēmīgāku pret infekcijām. Šajā nodaļā mēs detalizēti aplūkosim biežāk sastopamās angļu pelargoniju problēmas un sniegsim praktiskus padomus to profilaksei un apkarošanai.
Profilakse vienmēr ir labāka par ārstēšanu. Vislabākā aizsardzība pret slimībām un kaitēkļiem ir spēcīgs un veselīgs augs. Nodrošinot optimālus augšanas apstākļus – pareizu apgaismojumu, sabalansētu laistīšanu, labu drenāžu un regulāru mēslošanu – jūs jau paveiksiet lielu daļu darba. Regulāri apskatiet savus augus, pievēršot īpašu uzmanību lapu apakšpusēm un jaunajiem dzinumiem, kur kaitēkļiem patīk slēpties. Jo ātrāk pamanīsiet problēmu, jo vieglāk būs ar to tikt galā.
Svarīgs profilakses pasākums ir arī higiēnas ievērošana. Vienmēr izmantojiet tīrus podus un sterilus instrumentus, īpaši veicot atzarošanu. Noņemiet un nekavējoties iznīciniet visas nobirušās, dzeltējošās vai slimību skartās lapas un ziedus, jo uz tiem var saglabāties slimību ierosinātāju sporas. Iegādājoties jaunus augus, vienmēr rūpīgi tos pārbaudiet un vēlams paturiet karantīnā dažas nedēļas, pirms novietojat blakus pārējai kolekcijai. Tas palīdzēs novērst jaunu kaitēkļu vai slimību ievazāšanu.
Ja tomēr esat saskāries ar problēmu, ir svarīgi precīzi identificēt tās cēloni, lai izvēlētos pareizo apkarošanas metodi. Kaitēkļu invāzijas sākuma stadijā bieži vien var tikt galā ar mehāniskām metodēm vai saudzīgiem tautas līdzekļiem. Slimību gadījumā galvenais ir uzlabot augšanas apstākļus un noņemt skartās daļas. Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu un fungicīdu) lietošana būtu jāapsver tikai kā pēdējais līdzeklis, īpaši telpās audzētiem augiem, un stingri jāievēro lietošanas instrukcija.
Sēnīšu izraisītās slimības
Pelēkā puve, ko izraisa sēne Botrytis cinerea, ir viena no izplatītākajām un bīstamākajām angļu pelargoniju slimībām. Tā visbiežāk attīstās vēsos un mitros apstākļos ar sliktu gaisa cirkulāciju. Slimība izpaužas kā brūni, ūdeņaini plankumi uz lapām, kātiem un ziedlapiņām, kas ātri pārklājas ar pelēku, pūkainu pelējuma kārtu. Lai novērstu pelēkās puves attīstību, izvairieties no augu pārmērīgas sabiezināšanas, laistiet uzmanīgi, neslapinot lapotni, un nodrošiniet labu ventilāciju. Nekavējoties nogrieziet un iznīciniet visas inficētās auga daļas. Smagos gadījumos var lietot fungicīdus, kas satur vara savienojumus.
Sakņu un stublāja puve ir vēl viena nopietna problēma, ko parasti izraisa pārmērīga laistīšana un slikti drenēta augsne. Dažādas augsnē mītošas sēnes, piemēram, Pythium vai Phytophthora, inficē saknes, liekot tām kļūt brūnām, mīkstām un pūt. Virszemes simptomi ir auga vīšana (pat mitrā augsnē), lapu dzeltēšana, augšanas apstāšanās un stublāja pamatnes nomelnēšana. Ja ir aizdomas par sakņu puvi, augs nekavējoties jāizņem no poda. Bojātās saknes jānogriež, griezuma vietas jāapstrādā ar ogles pulveri, un augs jāpārstāda svaigā, sterilā un labi drenētā substrātā. Turpmāk laistiet ļoti mēreni.
Pelargoniju rūsa (Puccinia pelargonii-zonalis) ir sēnīšu slimība, kas izpaužas kā mazi, dzelteni plankumi lapu virspusē un koncentriski, brūni vai oranži pustulas (sporu krātuves) lapu apakšpusē. Stipras infekcijas gadījumā lapas dzeltē un priekšlaicīgi nokrīt, novājinot augu. Rūsas attīstību veicina augsts gaisa mitrums. Lai cīnītos ar šo slimību, noņemiet un iznīciniet visas inficētās lapas, tiklīdz pamanāt pirmās pazīmes. Izvairieties no lapu slapināšanas un nodrošiniet labu gaisa kustību. Ja slimība izplatās, var izmantot atbilstošus fungicīdus.
Miltrasa ir vēl viena sēnīšu slimība, kas, lai arī retāk, var skart pelargonijas. Tā izpaužas kā balta, miltaina apsarme uz lapām un jaunajiem dzinumiem. Ar laiku skartās daļas var deformēties un atmirt. Miltrasas attīstību veicina siltas dienas un vēsas naktis, kā arī slikta gaisa cirkulācija. Cīņai ar miltrasu var izmantot tautas līdzekļus, piemēram, apsmidzināšanu ar sodas vai piena sūkalu šķīdumu. Ja tas nelīdz, jālieto fungicīdi.
Biežāk sastopamie kaitēkļi
Baltblusiņas ir mazi, balti, lidojoši kukaiņi, kas atgādina miniatūras kodes. Tās parasti pulcējas lielos baros lapu apakšpusē, kur dēj olas un sūc augu sulu. To darbības rezultātā lapas var dzeltēt, deformēties un nokrist. Baltblusiņas izdala arī lipīgu šķidrumu, ko sauc par medusrasu, uz kuras var attīstīties kvēpsēde – melna sēnīšu kārtiņa. Lai apkarotu baltblusiņas, augu var regulāri apskalot ar ūdens strūklu vai apsmidzināt ar insekticīdo ziepju šķīdumu. Efektīvi ir arī dzeltenie līmes slazdi, kas pievilina pieaugušos īpatņus.
Laputis ir mazi, bumbierveida kukaiņi, kas var būt zaļā, melnā vai rozā krāsā. Tās parasti veido blīvas kolonijas uz jaunajiem dzinumiem, lapu kātiem un ziedpumpuriem, sūcot augu sulu. Laputu bojājumu rezultātā auga daļas deformējas, lapas sačokurojas un augšana tiek kavēta. Līdzīgi kā baltblusiņas, arī laputis izdala medusrasu. Nelielu invāziju var likvidēt, noslaukot kaitēkļus ar mitru drānu vai apskalojot ar ūdeni. Lielākas invāzijas gadījumā lieto zaļo ziepju šķīdumu, nīma eļļas preparātus vai atbilstošus insekticīdus.
Tīklērces ir ļoti sīki, zirnekļveidīgi kaitēkļi, kurus ar neapbruņotu aci ir grūti saskatīt. To klātbūtni parasti nodod smalks tīmeklis, kas redzams starp lapām un kātiem, kā arī sīki, dzeltenīgi punktiņi uz lapām – sūkumu vietas. Tīklērces strauji vairojas siltos un sausos apstākļos, piemēram, telpās ar centrālapkuri. Lai cīnītos ar tīklērcēm, ir svarīgi paaugstināt gaisa mitrumu ap augu. Regulāra auga, īpaši lapu apakšpuses, apsmidzināšana ar ūdeni var palīdzēt. Ja invāzija ir spēcīga, nepieciešams lietot specifiskus līdzekļus – akaricīdus.
Tripsi ir sīki, slaidi, spārnoti kukaiņi, kas arī barojas ar augu sulu. To bojājumi izpaužas kā sudrabaini plankumi vai svītras uz lapām un ziedlapiņām, kā arī lapu un ziedu deformācija. Uz lapām var redzēt arī sīkus, melnus ekskrementu punktiņus. Tripsi ir diezgan grūti apkarojami, jo tie slēpjas ziedpumpuros un citās grūti aizsniedzamās vietās. Līdzīgi kā pret citiem sūcējtipa kaitēkļiem, var izmantot insekticīdo ziepju vai nīma eļļas šķīdumus, taču var būt nepieciešama atkārtota apstrāde. Efektīvi ir arī zilie līmes slazdi.
Baktēriju un vīrusu izraisītas slimības
Bakteriālā puve, ko izraisa baktērijas no Xanthomonas vai Erwinia ģints, ir ļoti bīstama slimība. Tā var izpausties dažādi: kā ūdeņaini, tumši plankumi uz lapām, kas bieži ir eļļaini un ar dzeltenu apmali, vai kā stublāja puve, kas sākas no pamatnes un izraisa visa auga strauju novīšanu un nomelnošanu. Infekcija strauji izplatās siltos un mitros apstākļos, bieži vien caur brūcēm, kas radušās apgriešanas laikā. Efektīvu ārstēšanas metožu pret bakteriālajām slimībām praktiski nav. Slimie augi ir nekavējoties jāiznīcina, lai novērstu infekcijas izplatīšanos uz veselajiem. Profilaksei izmantojiet tikai sterilus instrumentus.
Lapu plankumainības var izraisīt ne tikai sēnes, bet arī baktērijas. Atšķirībā no sēnīšu izraisītajiem plankumiem, bakteriālie plankumi bieži ir stūraini, jo to izplatību ierobežo lapu dzīslas. Tie var būt tumši, gandrīz melni, un bieži vien ap tiem veidojas dzeltena josla. Līdzīgi kā ar citām bakteriālajām infekcijām, galvenais ir profilakse: izvairieties no lapu slapināšanas, nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju un nekavējoties noņemiet inficētās lapas. Vara saturoši preparāti var palīdzēt ierobežot slimības izplatību, bet neizārstēs jau inficētās daļas.
Pelargonijas var inficēties arī ar dažādiem vīrusiem, kas izraisa tādas pazīmes kā lapu mozaīka (dzeltenu un zaļu laukumu mija), gredzenveida plankumi, lapu deformācija un auga augšanas aizture ( punduraugšana). Vīrusus parasti pārnēsā sūcējtipa kaitēkļi, piemēram, laputis un tripsi, vai arī tie tiek izplatīti, pavairojot augus ar inficētiem spraudeņiem. Vīrusu slimības nav ārstējamas. Ja ir aizdomas par vīrusa infekciju, slimais augs ir jāizolē un jāiznīcina. Vienīgais veids, kā cīnīties ar vīrusiem, ir to profilakse – kaitēkļu apkarošana un tikai veselīga stādmateriāla izmantošana pavairošanai.
Ir svarīgi atzīmēt, ka ne visas lapu krāsas izmaiņas liecina par slimību. Dažkārt lapu apsārtums vai dzeltenums var būt saistīts ar fizioloģiskiem faktoriem, piemēram, krasām temperatūras svārstībām (īpaši aukstumu), barības vielu trūkumu (piemēram, magnija vai fosfora) vai dabisku novecošanās procesu, kad vecākās, apakšējās lapas atmirst. Pirms uzsākt nopietnu ārstēšanu, vienmēr rūpīgi izvērtējiet auga kopšanas apstākļus, lai izslēgtu šos faktorus kā problēmas cēloni.
Profilakses pasākumi un integrētā augu aizsardzība
Integrētā augu aizsardzība (IAA) ir pieeja, kas apvieno dažādas metodes, lai kontrolētu slimības un kaitēkļus, samazinot paļaušanos uz ķīmiskajiem pesticīdiem. Šīs pieejas pamatā ir profilakse. Regulāri novērojiet savus augus, lai laikus pamanītu pirmās problēmu pazīmes. Nodrošiniet augiem optimālus augšanas apstākļus, jo veselīgi augi ir daudz izturīgāki. Pareiza laistīšana, sabalansēta mēslošana un pietiekams apgaismojums ir jūsu galvenie sabiedrotie.
Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju ap augiem. Neizvietojiet podus pārāk cieši vienu pie otra. Laba ventilācija palīdz ātrāk nožūt lapām un samazina sēnīšu slimību attīstības risku. Regulāri vēdiniet telpas, kurās atrodas augi, bet izvairieties no auksta caurvēja. Veiciet savlaicīgu atzarošanu, lai noņemtu liekos dzinumus un veidotu atvērtāku, labāk vēdināmu krūma formu.
Izmantojiet bioloģiskās kontroles metodes, ja tas ir iespējams. Piemēram, pret laputīm un citiem kaitēkļiem dārzā var efektīvi cīnīties mārītes un to kāpuri. Iekštelpās var izmantot plēsējērces pret tīklērcēm. Šīs metodes ir videi draudzīgas un drošas, taču tās prasa specifiskas zināšanas un apstākļus. Tomēr pat vienkārša kaitēkļu mehāniska savākšana vai nomazgāšana ir daļa no bioloģiskās pieejas.
Ja tomēr ir nepieciešams izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, izvēlieties pēc iespējas saudzīgākus un videi draudzīgākus preparātus. Piemēram, nīma eļļas un kālija ziepju bāzes produkti ir efektīvi pret daudziem kaitēkļiem un ir mazāk toksiski nekā sintētiskie insekticīdi. Lietojot jebkuru ķīmisku līdzekli, stingri ievērojiet ražotāja norādījumus par devām, lietošanas biežumu un drošības pasākumiem. Vienmēr apstrādājiet augus labi vēdināmā vietā, vēlams ārā, un izmantojiet individuālos aizsardzības līdzekļus.
