Gaisma ir viens no fundamentālajiem faktoriem, kas nosaka jebkura auga, tostarp krāšņās angļu pelargonijas, veselību, augšanu un spēju ziedēt. Tā ir enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā augs no oglekļa dioksīda un ūdens ražo sev nepieciešamās barības vielas. Angļu pelargonijām, lai tās pilnvērtīgi attīstītos un veidotu savus iespaidīgos ziedus, ir nepieciešams daudz spilgtas, bet vienlaikus maigas, izkliedētas gaismas. Nepareizi izvēlēts apgaismojuma režīms ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc šie augi atsakās ziedēt, izstīdzē vai cieš no citām problēmām. Izpratne par to, cik daudz un kāda veida gaisma tām ir nepieciešama dažādos gada periodos, ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai audzēšanai.
Atšķirībā no zonālajām pelargonijām, kas spēj paciest tiešus saules starus, angļu pelargonijas ir nedaudz jutīgākas. Pārāk intensīva, tieša pusdienlaika saule, īpaši vasarā, var radīt lapu apdegumus – dzeltenus vai brūnus plankumus uz lapu virsmas. Tāpēc ideālais apgaismojums ir tāds, kas nodrošina spilgtumu bez tiešas svelmes. Tas ir īpaši svarīgi, ja augs tiek audzēts telpās uz palodzes vai uz saulaina balkona. Pareiza līdzsvara atrašana starp pietiekamu gaismas daudzumu un aizsardzību no apdegumiem ir galvenais uzdevums.
Gaismas daudzums un intensitāte tieši ietekmē ziedpumpuru veidošanos. Lai angļu pelargonija bagātīgi ziedētu, tai nepieciešamas vismaz 6-8 stundas spilgtas gaismas dienā. Gaismas trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc augs veido daudz lapu, bet maz vai nemaz ziedu. Šādos apstākļos augs arī mēdz izstīdzēt – tā dzinumi kļūst gari, tievi, ar lielām atstarpēm starp lapām, jo augs “stiepjas” pretī gaismas avotam. Tā rezultātā tas zaudē savu kompakto, pievilcīgo formu.
Gaismas prasības mainās arī atkarībā no sezonas. Pavasarī un vasarā, aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā, nepieciešamība pēc gaismas ir vislielākā. Savukārt rudenī un ziemā, kad augs atrodas miera periodā, tas spēj iztikt ar mazāku gaismas daudzumu, īpaši, ja tiek turēts vēsā telpā. Tomēr arī ziemas periodā pilnīga tumsa nav vēlama, jo tā var novājināt augu. Mērena gaisma ziemošanas laikā palīdz uzturēt auga dzīvības procesus minimālā līmenī.
Optimālā atrašanās vieta un debespuses
Ideāla vieta angļu pelargonijai telpās ir austrumu vai rietumu puses palodze. Austrumu pusē augs saņems spilgtu, bet ne pārāk karstu rīta sauli, kas ir ļoti labvēlīga. Rietumu pusē saule būs pēcpusdienā, un tā var būt nedaudz intensīvāka, tāpēc karstākajās vasaras dienās var būt nepieciešams neliels ēnojums, piemēram, ar plānu aizkaru palīdzību. Šāds izvietojums nodrošina pietiekamu gaismas daudzumu, vienlaikus pasargājot augu no visintensīvākajiem pusdienas stariem.
Ja vienīgā pieejamā vieta ir dienvidu puses palodze, tad ir obligāti jānodrošina aizsardzība no tiešas saules dienas vidū, no aptuveni pulksten 11 līdz 15. To var panākt, novietojot augu nedaudz tālāk no loga stikla, izmantojot žalūzijas vai aizkarus, vai arī novietojot starp logu un augu kādu citu, lielāku augu, kas radīs dabisku ēnu. Bez ēnošanas dienvidu saulē angļu pelargonijas lapas gandrīz noteikti cietīs no apdegumiem, un augs piedzīvos stresu.
Ziemeļu puses palodze parasti nav piemērota angļu pelargonijām, jo tā nodrošina pārāk maz gaismas. Lai gan augs šādos apstākļos, visticamāk, izdzīvos un audzēs lapas, ziedēšana būs ļoti vāja vai nenotiks vispār. Augs ziemeļu pusē neizbēgami izstīdzēs, meklējot vairāk gaismas. Ja jums ir tikai ziemeļu puses logs, veiksmīgai audzēšanai būs nepieciešams izmantot papildu mākslīgo apgaismojumu, piemēram, fitolampu.
Vasarā, iznesot augu ārā uz balkona, terases vai dārzā, arī ir svarīgi izvēlēties pareizo vietu. Vislabākā būs vieta ar rīta sauli un pēcpusdienas ēnu. Ja augs tiek novietots pilnīgi atklātā, saulainā vietā, tam būs nepieciešama ļoti regulāra laistīšana un pastiprināta uzmanība, lai nepieļautu pārkaršanu un apdegumus. Daļēja ēna dienas karstākajā laikā palīdzēs saglabāt lapu krāsu un pagarināt ziedēšanas laiku.
Pazīmes, kas liecina par gaismas trūkumu
Viena no acīmredzamākajām pazīmēm, kas liecina par nepietiekamu apgaismojumu, ir jau minētā izstīdzēšana jeb etioliācija. Augs sāk stiepties garumā, dzinumi kļūst nedabiski gari un tievi, un attālums starp lapu mezgliem palielinās. Lapas, kas veidojas šādos apstākļos, bieži ir mazākas un bālākas nekā parasti. Augs zaudē savu kompakto, kuplo formu un izskatās neveselīgs. Šī ir auga dabiska reakcija, cenšoties sasniegt vairāk gaismas.
Vēl viena būtiska gaismas trūkuma pazīme ir vāja vai pilnīgi iztrūkstoša ziedēšana. Pat ja augs izskatās relatīvi vesels un turpina audzēt lapas, tas neveidos ziedpumpurus, ja nesaņems pietiekami daudz gaismas enerģijas. Ziedēšana ir ļoti energoietilpīgs process, un, ja augs nespēj saražot pietiekami daudz enerģijas fotosintēzes ceļā, tas visu savu enerģiju veltīs izdzīvošanai un lapu audzēšanai. Ja jūsu angļu pelargonija nezied, pirmā lieta, kas jāpārskata, ir tās atrašanās vieta un gaismas daudzums.
Lapu krāsas izmaiņas arī var norādīt uz gaismas trūkumu. Lapas var kļūt bāli zaļas vai pat dzeltenīgas, jo samazinās hlorofila daudzums. Dažām šķirnēm, kurām raksturīgas tumšākas vai sarkanīgas lapu zonas, šīs krāsas var pilnībā izzust, un lapas kļūst vienmērīgi zaļas. Apakšējās lapas var sākt dzeltēt un nokrist ātrāk nekā parasti, jo augs “atbrīvojas” no vecākajām lapām, lai novirzītu resursus uz jaunajiem dzinumiem, kas ir tuvāk gaismai.
Vispārēja augšanas palēnināšanās vai apstāšanās arī var būt saistīta ar nepietiekamu apgaismojumu. Augs izskatās nomākts un nespēj attīstīties. Ja pamanāt kādu no šīm pazīmēm, nekavējoties pārvietojiet augu uz gaišāku vietu. Pārmaiņas nenotiks vienā dienā, bet dažu nedēļu laikā jums vajadzētu pamanīt uzlabojumus – augs kļūs kompaktāks, lapas zaļākas un, cerams, parādīsies arī pirmie ziedpumpuri.
Pazīmes, kas liecina par pārmērīgu apgaismojumu
Lai gan angļu pelargonijas mīl gaismu, pārāk daudz tiešas saules tām var kaitēt. Visbiežākā pazīme, kas liecina par pārmērīgu apgaismojumu, ir saules apdegumi uz lapām. Tie parādās kā balti, dzelteni vai brūni plankumi uz lapu virsmas, īpaši tajās vietās, kas ir visvairāk pakļautas tiešiem saules stariem. Smagos gadījumos lapa var pilnībā izbalot un sakalst. Šie bojājumi ir neatgriezeniski, un bojātās lapas neatgūs savu krāsu.
Vēl viena pārmērīgas saules pazīme ir lapu malu apsārtums vai visa auga lapotnes iekrāsošanās sarkanīgos toņos. Tā ir auga aizsargreakcija, ražojot pigmentus (antociānus), lai pasargātu sevi no pārāk spēcīga ultravioletā starojuma. Lai gan neliels sārtums var izskatīties dekoratīvi, spēcīga apsarkšana liecina par stresu. Ja apsārtums ir apvienots ar lapu vīšanu dienas karstākajās stundās, tas ir skaidrs signāls, ka augam ir par karstu un saulainu.
Pārāk intensīvā saulē augs var izskatīties novītis un nespēcīgs, pat ja augsne ir pietiekami mitra. Tas notiek tāpēc, ka caur lapām iztvaiko vairāk ūdens, nekā saknes spēj uzsūkt. Lapas var kļūt arī cietas un trauslas. Ziedi pārāk spilgtā saulē ātrāk nozied un izbalē. Lai gan saule veicina ziedēšanu, tās pārpalikums var saīsināt katra atsevišķa zieda mūžu.
Ja pamanāt šādas pazīmes, ir nepieciešams nodrošināt augam vairāk ēnas. Pārvietojiet to uz vietu, kas ir pasargāta no tiešiem pusdienas saules stariem, vai izmantojiet ēnošanas materiālus. Pēc pārvietošanas uz piemērotāku vietu augs parasti ātri atgūstas. Bojātās un apdegušās lapas var noņemt, lai uzlabotu auga vizuālo izskatu un veicinātu jaunu, veselīgu lapu augšanu.
Mākslīgais apgaismojums un tā izmantošana
Ja jūsu mājoklī nav pietiekami daudz dabiskās gaismas, veiksmīgai angļu pelargoniju audzēšanai var izmantot mākslīgo apgaismojumu. Šim nolūkam vislabāk piemērotas ir īpašas augu lampas jeb fitolampas, kas izstaro augiem nepieciešamā spektra gaismu (galvenokārt sarkano un zilo). Mūsdienās ir pieejamas dažādas LED fitolampas, kas ir energoefektīvas un ilgmūžīgas. Var izmantot arī parastās dienasgaismas lampas ar “vēsi balto” gaismu.
Novietojiet lampu tā, lai tā atrastos aptuveni 20-30 cm attālumā virs auga. Ja lampa būs pārāk tuvu, tā var apdedzināt lapas, bet, ja pārāk tālu, tās efektivitāte samazināsies. Mākslīgajam apgaismojumam jābūt ieslēgtam 12-14 stundas diennaktī, lai imitētu garu vasaras dienu. Ir svarīgi nodrošināt arī tumsas periodu, jo tas ir nepieciešams auga atpūtai un normālai attīstībai. Vislabāk ir izmantot taimeri, kas automātiski ieslēgs un izslēgs apgaismojumu.
Mākslīgais apgaismojums ir īpaši noderīgs ziemas mēnešos, kad dabiskās gaismas ir maz. Ja vēlaties, lai jūsu pelargonija turpinātu augt un pat ziedētu ziemā (kas gan nav ieteicams, jo augam nepieciešams miera periods), vai ja jūs audzējat spraudeņus, papildu apgaismojums būs neaizstājams. Tas palīdzēs uzturēt augus kompaktus un veselīgus, novēršot to izstīdzēšanu.
Izmantojot mākslīgo apgaismojumu, atcerieties, ka augam būs nepieciešama arī intensīvāka kopšana nekā miera periodā. Tā kā augs aktīvi veiks fotosintēzi, tam būs nepieciešama regulārāka laistīšana un, iespējams, pat neliela mēslošana. Tomēr vislabākā stratēģija ir izmantot mākslīgo apgaismojumu, lai papildinātu dabisko gaismu, nevis pilnībā to aizstātu, un nodrošināt augam dabisku sezonālo ciklu ar miera periodu ziemā.
