Atzarošana un regulāra apgriešana ir viens no svarīgākajiem agrotehniskajiem paņēmieniem angļu pelargoniju kopšanā, kas ļauj ne tikai veidot skaistu un kompaktu auga formu, bet arī stimulēt bagātīgāku un ilgstošāku ziedēšanu. Daudzi iesācēji dārzkopībā baidās no šīs procedūras, uztraucoties, ka varētu nodarīt augam pāri. Tomēr patiesībā pareiza un savlaicīga atzarošana ir vitāli nepieciešama, lai uzturētu augu veselīgu, atjaunotu to un novirzītu tā enerģiju tieši uz ziedu veidošanu. Neapgriezts augs laika gaitā kļūst izstīdzējis, ar kailu apakšējo daļu un retiem ziediem. Apgūstot dažus vienkāršus atzarošanas pamatprincipus, jūs varēsiet pilnībā kontrolēt savas pelargonijas augšanu un katru gadu priecāties par tās karalisko ziedu pārpilnību.
Atzarošanas galvenais mērķis ir stimulēt jaunu sānu dzinumu veidošanos. Tieši uz šiem jaunajiem, spēcīgajiem dzinumiem veidojas ziedpumpuri. Ja augam ļauj augt nekontrolēti, tas veido garus, koksnainus zarus ar ziediem tikai galos. Apgriežot šos zarus, mēs pamodinām “gulošos” pumpurus, kas atrodas lapu žāklītēs zem griezuma vietas, un no tiem sāk augt vairāki jauni zari. Rezultātā veidojas daudz kuplāks un bagātīgāk zarots krūms, uz kura attiecīgi būs daudz vairāk ziedu.
Vēl viens svarīgs atzarošanas uzdevums ir auga atjaunošana. Laika gaitā pelargonijas dzinumu apakšējā daļa pārkoksnējas un zaudē lapas, kļūstot vizuāli nepievilcīga. Radikālāka atjaunojošā atzarošana ļauj atbrīvoties no šīm vecajām, neproduktīvajām daļām un veicināt pilnīgi jaunu dzinumu augšanu no auga pamatnes. Tas ļauj saglabāt augu dekoratīvu un vitālu daudzu gadu garumā. Bez atjaunošanas augs ar katru gadu zaudētu savu pievilcību.
Atzarošana ir arī svarīgs sanitārais pasākums. Tās laikā tiek izgriezti visi vājie, tievie, slimie vai bojātie dzinumi, kas tikai atņem augam spēku un var kļūt par infekciju perēkli. Tāpat tiek uzlabota gaisa cirkulācija krūma iekšienē, kas samazina sēnīšu slimību, piemēram, pelēkās puves, attīstības risku. Regulāri noņemot noziedējušos ziedus, mēs neļaujam augam tērēt enerģiju sēklu veidošanai un mudinām to radīt arvien jaunus ziedpumpurus.
Labākais laiks atzarošanai
Angļu pelargonijām ir divi galvenie periodi, kad var veikt pamatīgāku atzarošanu: rudens un agrs pavasaris. Rudens atzarošanu parasti veic pēc ziedēšanas beigām, pirms auga pārvietošanas uz ziemošanas vietu. Šīs atzarošanas mērķis ir sagatavot augu miera periodam. Saīsinot dzinumus, mēs samazinām auga izmēru, padarot to ērtāk uzglabājamu. Tas arī samazina slimību risku ziemošanas laikā un palīdz augam taupīt enerģiju. Rudenī dzinumus parasti saīsina apmēram par vienu trešdaļu.
Pavasara atzarošana tiek veikta ziemas beigās vai agrā pavasarī (februārī, martā), kad augs tiek “modināts” no ziemas miera un gatavots jaunajai augšanas sezonai. Šī tiek uzskatīta par galveno formējošo un stimulējošo atzarošanu. Tās laikā tiek izgriezti visi ziemā izveidojušies vājie, izstīdzējušie dzinumi, kā arī saīsināti pārējie dzinumi, lai veidotu vēlamo krūma formu un veicinātu spēcīgu, ziedošu dzinumu augšanu. Pavasara atzarošana var būt diezgan spēcīga – veselīgu augu var apgriezt, atstājot uz katra zara tikai 2-3 pumpurus.
Izvēle starp rudens un pavasara atzarošanu bieži vien ir atkarīga no audzētāja pieredzes un auga ziemošanas apstākļiem. Daudzi dod priekšroku pavasara atzarošanai, jo ziemas laikā daži zari var atmirt, un pavasarī ir skaidri redzams, kuras daļas ir dzīvotspējīgas. Tomēr, ja ziemošanas vieta ir ierobežota, rudens atzarošana ir praktiskāka. Ir iespējams arī kombinēt abas metodes – rudenī veikt vieglu sanitāro apgriešanu, bet pavasarī – galveno formējošo atzarošanu.
Papildus šīm divām galvenajām atzarošanas reizēm, nelielu apgriešanu var veikt visas sezonas garumā. Tas ietver noziedējušo ziedu noņemšanu, dzeltējošu lapu likvidēšanu un pārāk garu vai nevietā augošu dzinumu īsināšanu vai galotņošanu. Šāda regulāra, neliela iejaukšanās palīdz uzturēt augu kārtīgu un nepārtraukti stimulē ziedēšanu. Galvenais ir neveikt spēcīgu atzarošanu vasaras vidū, jo tas var uz laiku pārtraukt ziedēšanu.
Atzarošanas tehnika un instrumenti
Pirms sākt atzarošanu, ir svarīgi sagatavot pareizos instrumentus. Vislabāk izmantot asas šķēres, zaru grieznes vai asu nazi. Neasi instrumenti var saspiest un bojāt auga audus, padarot griezuma vietu uzņēmīgu pret infekcijām. Pirms lietošanas un starp dažādu augu apgriešanu instrumentus obligāti jādezinficē. To var izdarīt, noslaukot asmeņus ar spirtu, hlorheksidīnu vai apdedzinot tos virs liesmas. Sterili instrumenti ir labākā profilakse pret slimību pārnešanu.
Veicot griezumu, tas jādara pareizajā vietā – aptuveni 5-10 mm virs lapu mezgla vai pumpura. Vislabāk griezt slīpi, ar slīpumu prom no pumpura. Tas neļaus ūdenim uzkrāties uz griezuma vietas un paša pumpura, samazinot pūšanas risku. Izvēlieties pumpuru, kas ir vērsts uz āru no krūma centra. No šī pumpura augošais jaunais dzinums augs uz āru, veidojot atvērtu un labi vēdināmu krūma formu. Ja atstāsiet uz iekšu vērstu pumpuru, jaunais zars augs krūma iekšpusē, sabiezinot to.
Pirmais solis jebkurā atzarošanā ir sanitārā tīrīšana. Sāciet ar visu acīmredzami slimo, bojāto, sauso vai ļoti vājo dzinumu izgriešanu. Tos nogrieziet līdz pat pamatnei vai līdz veseliem audiem. Pēc tam izgrieziet dzinumus, kas aug uz iekšu, krustojas vai berzējas viens gar otru. Šo dzinumu likvidēšana uzlabos gaisa cirkulāciju un gaismas piekļuvi krūma centrālajai daļai.
Pēc sanitārās tīrīšanas ķerieties pie formēšanas. Saīsiniet atlikušos veselīgos dzinumus līdz vēlamajam garumam, kā aprakstīts iepriekš. Centieties veidot simetrisku un harmonisku formu. Nebaidieties griezt diezgan spēcīgi, īpaši pavasarī. Angļu pelargonijas ļoti labi pacieš atzarošanu, un tā tām nāk tikai par labu. Pēc atzarošanas uz neilgu laiku samaziniet laistīšanu, jo augam ar mazāku lapu masu būs nepieciešams mazāk ūdens.
Noziedējušo ziedu noņemšana (deadheading)
Regulāra noziedējušo ziedu noņemšana, angliski saukta par “deadheading”, ir ļoti svarīga procedūra, lai nodrošinātu nepārtrauktu un bagātīgu angļu pelargoniju ziedēšanu visas sezonas garumā. Kad zieds ir noziedējis, auga dabiskais instinkts ir sākt veidot sēklas. Šis process patērē ļoti daudz enerģijas un resursu. Noņemot veco ziedkopu, mēs neļaujam augam uzsākt sēklu ražošanu un tādējādi “apmānām” to, liekot domāt, ka tam ir jāveido jauni ziedi, lai nodrošinātu pēcnācējus.
Šo procedūru ieteicams veikt regulāri, vismaz reizi nedēļā. Apskatiet augu un atrodiet visas ziedkopas, kurās lielākā daļa ziedu jau ir novītuši vai nobirusi. Nav nepieciešams gaidīt, kamēr visa ziedkopa ir pilnībā nokaltusi. Jo ātrāk noņemsiet veco ziedu, jo ātrāk augs novirzīs savu enerģiju jaunu pumpuru veidošanai. Tas ne tikai pagarina kopējo ziedēšanas periodu, bet arī padara to daudz intensīvāku.
Noņemiet visu ziedkātu līdz tā pamatnei, kur tas savienojas ar galveno stublāju. Vislabāk to darīt, ar pirkstiem stingri satverot ziedkātu un nolaužot to ar strauju kustību uz sāniem. Parasti tas nolūst tīri un viegli. Var izmantot arī asas šķēres. Neatstājiet garus, tukšus ziedkātu “celmiņus”, jo tie var sākt pūt un kļūt par infekcijas avotu. Tīrs griezums vai lūzums pie pamatnes veicinās ātrāku brūces sadzīšanu.
Līdz ar noziedējušajiem ziediem regulāri noņemiet arī visas dzeltējošās vai bojātās lapas. Tas ne tikai uzlabo auga estētisko izskatu, bet arī veic sanitāro funkciju, neļaujot attīstīties slimībām. Kopts un tīrs augs vienmēr izskatās veselīgāks un pievilcīgāks. Šī vienkāršā, bet regulārā procedūra ir viens no galvenajiem noslēpumiem, kā uzturēt angļu pelargoniju nevainojamā stāvoklī visas vasaras garumā.
Jaunu augu galotņošana un formēšana
Jaunu, nesen apsakņotu spraudeņu vai no sēklām audzētu stādu formēšana ir ļoti svarīga, lai jau no paša sākuma izveidotu kuplu un labi sazarotu augu. Ja jaunajam augam ļauj augt bez iejaukšanās, tas bieži vien aug kā viens garš stumbrs ar lapām. Lai no tā izvairītos, tiek veikta galotņošana – galvenā dzinuma augšanas punkta noņemšana. Tas stimulē sānu pumpuru “pamošanos”, un no lapu žāklītēm sāk augt sānu dzinumi.
Pirmo galotņošanu parasti veic, kad jaunais augs ir sasniedzis 8-10 cm augstumu un tam ir izveidojušās vismaz 4-5 īstās lapas. Ar tīriem pirkstiem vai šķērēm uzmanīgi nokniebiet pašu dzinuma galotni ar jaunākajām lapiņām. Šī nelielā operācija pilnībā mainīs auga augšanas virzienu no vertikāla uz horizontālu. Pēc dažām nedēļām jūs redzēsiet, kā no lapu pamatnēm sāk parādīties jauni sānu zari.
Kad šie sānu dzinumi ir paaugušies un sasnieguši apmēram 5-7 cm garumu, var veikt atkārtotu galotņošanu, nokniebjot arī to galotnes. Šis process veicinās vēl tālāku sazarošanos, un rezultātā jūs iegūsiet ļoti kompaktu un daudzžuburainu krūmu. Katrs jaunais zars potenciāli ir vieta, kur vēlāk veidosies ziedi. Lai gan galotņošana nedaudz aizkavē pirmās ziedēšanas sākumu, ilgtermiņā tā nodrošina daudz iespaidīgāku un bagātīgāku ziedu skaitu.
Formējošo apgriešanu var turpināt, līdz esat sasniedzis vēlamo krūma formu un izmēru. Pēc tam ļaujiet augam brīvi augt un veidot ziedpumpurus. Atcerieties, ka labāk ir izveidot spēcīgu un labi sazarotu “skeletu”, kamēr augs ir jauns, nekā vēlāk mēģināt labot izstīdzējušu un neformīgu augu. Pacietība un savlaicīga formēšana atmaksāsies ar skaistu un veselīgu augu, kas būs jūsu kolekcijas lepnums.
