Angļu lavandas, kas ir hibrīds starp šaurlapu un platlapu lavandu, stādīšana un pavairošana ir process, kas prasa zināmu uzmanību detaļām, bet rezultāts – krāšņs, aromātisks un ilgmūžīgs krūms – ir pūļu vērts. Šis Vidusjūras augs mīl sauli un labi drenētu augsni, tāpēc pareizas vietas izvēle un augsnes sagatavošana ir galvenie panākumu priekšnoteikumi. Neatkarīgi no tā, vai tu iegādājies gatavu stādu dārzniecībā vai vēlies pavairot jau esošo augu, ir svarīgi ievērot noteiktus pamatprincipus, lai nodrošinātu auga veiksmīgu ieaugšanos un turpmāko attīstību. Šis raksts sniegs tev detalizētu ceļvedi, kā soli pa solim iestādīt un pavairot angļu lavandu, lai tavs dārzs kļūtu par smaržīgu oāzi.
Ideālās stādīšanas vietas izvēle
Pareizas vietas izvēle ir pirmais un, iespējams, svarīgākais solis ceļā uz veselīgu lavandas audzēšanu. Angļu lavandai ir nepieciešama pilna saule, kas nozīmē vismaz sešas līdz astoņas stundas tiešu saules staru dienā. Jo vairāk saules, jo labāk – tas veicinās kompaktu augšanu, bagātīgu ziedēšanu un intensīvu ēterisko eļļu veidošanos, kas piešķir augam tā raksturīgo aromātu. Izvairies no vietām, kuras dienas laikā noēno koki, ēkas vai žogi, jo ēnā lavanda stīdzēs, slikti ziedēs un būs uzņēmīgāka pret slimībām.
Otrs ne mazāk svarīgs faktors ir augsnes drenāža. Lavanda kategoriski necieš “slapjas kājas”, tāpēc augsnei jābūt vieglai, gaisu caurlaidīgai un ar lielisku ūdens noteci. Ideāli piemērotas ir smilšainas vai grantainas augsnes. Ja tavā dārzā ir smaga māla augsne, kas slikti novada ūdeni, šī vieta lavandai nebūs piemērota bez nopietnas augsnes ielabošanas. Lai pārbaudītu drenāžu, izroc bedri un piepildi to ar ūdeni; ja ūdens neaiztek dažu stundu laikā, drenāža ir nepietiekama.
Laba gaisa cirkulācija ir trešais stūrakmens lavandas labsajūtai. Nestādi to pārāk tuvu citiem augiem, sienām vai vietās, kur gaiss mēdz stāvēt. Stagnējošs, mitrs gaiss veicina sēnīšu slimību attīstību, īpaši mitrās vasarās. Stādot vairākus lavandas krūmus, ievēro pietiekamu attālumu starp tiem – angļu lavandas šķirnēm, kas ir diezgan lielas, tas varētu būt pat 60-90 centimetri. Tas nodrošinās, ka saule un vējš var brīvi piekļūt visām auga daļām, ātri nožāvējot lapotni pēc lietus.
Apsver arī estētisko aspektu un auga funkciju dārzā. Lavanda lieliski izskatās gar celiņiem, kur, garām ejot, var aizskart tās lapotni un izbaudīt aromātu. Tā ir lielisks augs akmensdārziem, sausām nogāzēm vai kā zems, neformāls dzīvžogs. Tā piesaista bites, tauriņus un citas derīgās kukaiņus, padarot to par vērtīgu papildinājumu jebkuram ekoloģiskam dārzam. Izvēloties vietu, padomā, kā lavandas sudrabainā lapotne un violetie ziedi saskanēs ar apkārtējiem augiem un dārza elementiem.
Stādīšanas process soli pa solim
Labākais laiks angļu lavandas stādīšanai ir pavasaris, kad augsne ir iesilusi un vairs nedraud spēcīgas salnas. Tas ļauj augam visu sezonu veltīt spēcīgas sakņu sistēmas izveidei pirms ziemas iestāšanās. Stādīt var arī agrā rudenī, vismaz sešas nedēļas pirms zemes sasalšanas, taču pavasara stādīšana parasti ir drošāka, īpaši vēsākos klimatos. Izvairies no stādīšanas vasaras karstumā, jo tas radīs augam papildu stresu.
Sāc ar stādīšanas bedres sagatavošanu. Tai jābūt divreiz platākai par auga sakņu kamolu, bet ne dziļākai. Ja nepieciešams uzlabot drenāžu, izroc bedri nedaudz dziļāku un tās apakšā ieber apmēram 5-10 cm biezu grants, oļu vai keramzīta slāni. Augsni, ko izņēmi no bedres, sajauc ar rupju smilti vai smalku granti proporcijā 2:1 vai pat 1:1, ja augsne ir ļoti smaga. Šis maisījums nodrošinās, ka sakņu zonā neuzkrāsies lieks mitrums.
Uzmanīgi izņem lavandas stādu no poda. Ja saknes ir blīvi savijušās poda apakšā, maigi paārdiet tās ar pirkstiem, lai veicinātu to augšanu jaunajā vietā. Ievieto stādu bedres centrā tā, lai sakņu kamola augšpuse būtu vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu vai pat nedaudz augstāk. Stādot lavandu nedaudz paceltu, piemēram, nelielā uzkalniņā vai augstajā dobē, vēl vairāk uzlabosi drenāžu. Nekādā gadījumā nestādi to dziļāk, nekā tā augusi podā, jo tas var izraisīt stumbra pamatnes puvi.
Aizpildi bedri ar sagatavoto augsnes maisījumu, viegli to pieblīvējot ap sakņu kamolu, lai novērstu gaisa kabatu veidošanos. Pēc iestādīšanas augu kārtīgi aplaisti, lai augsne nosēstos un nodrošinātu labu kontaktu starp saknēm un zemi. Pēc tam ap auga pamatni vari uzklāt plānu kārtu smalkas grants vai oļu mulčas. Šī mulča palīdzēs saglabāt augsnes mitrumu, nomāks nezāles un, pats galvenais, pasargās stumbra pamatni no pārmērīga mitruma.
Pavairošana ar spraudeņiem
Angļu lavandu, tāpat kā citus hibrīdus, vislabāk pavairot veģetatīvi, proti, ar spraudeņiem, jo no sēklām izaugušie augi neatkārtos mātesauga īpašības. Spraudeņu ņemšana ir vienkāršs un efektīvs veids, kā iegūt jaunus, identiskus stādus. Labākais laiks spraudeņu griešanai ir no vasaras vidus līdz rudenim, kad jaunie dzinumi ir daļēji pārkoksnējušies – tie ir pietiekami nobrieduši, lai nesavīstu, bet vēl nav pilnībā koksnaini, kas apgrūtinātu sakņošanos.
Izvēlies veselīgu, spēcīgu dzinumu, kuram nav ziedu. Ar asu un tīru nazi vai šķērēm nogriez apmēram 7-10 cm garu galotnes spraudeni. Griezumu veic tieši zem lapu mezgla. Pēc tam no spraudeņa apakšējās puses noņem lapas apmēram 2-3 cm garumā. Šajā attīrītajā daļā veidosies jaunās saknes. Lapu noņemšana ir svarīga, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu un novērstu spraudeņa puvi, tam saskaroties ar substrātu.
Lai veicinātu sakņošanos, spraudeņa galu var iemērkt sakņošanās hormonā (pulverī vai gelā), lai gan lavanda bieži vien labi sakņojas arī bez tā. Sagatavo podiņus vai kastes ar vieglu, gaisu caurlaidīgu substrātu. Ideāls maisījums ir vienādās daļās kūdra un perlīts vai smilts. Ar zīmuli vai kociņu izveido substrātā nelielu iedobi un ievieto tajā spraudeni tik dziļi, lai apakšējie lapu mezgli būtu zem zemes. Viegli piespied substrātu ap spraudeni.
Pēc spraudeņu iestādīšanas substrātu nedaudz samitrini un pārklāj podu ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai stikla burku, lai radītu mini siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu. Novieto spraudeņus gaišā, siltā vietā, bet ne tiešos saules staros. Regulāri vēdini siltumnīcu, lai novērstu pelējuma veidošanos, un uzturi substrātu viegli mitru. Saknēm vajadzētu parādīties 4-6 nedēļu laikā. Kad redzi, ka spraudenis sāk veidot jaunus dzinumus, tas ir signāls, ka sakņošanās ir bijusi veiksmīga.
Citas pavairošanas metodes
Vēl viena vienkārša un efektīva lavandas pavairošanas metode ir ar noliektņiem. Tā ir īpaši piemērota, ja nepieciešams tikai daži jauni stādi un negribas nodarboties ar spraudeņu sakņošanu. Šo metodi vislabāk pielietot pavasarī vai vasaras sākumā. Izvēlies garu, lokanu zaru, kas aug tuvu krūma pamatnei. Uzmanīgi noliec to pie zemes, nesalaužot. Zaru var nedaudz iegriezt apakšpusē vietā, kas saskarsies ar zemi, lai stimulētu sakņu veidošanos.
Noliektā zara vidusdaļu, kur atrodas lapu mezgls, ieliec nelielā, zemē izraktā iedobē un nostiprini ar stieples āķi vai akmeni, lai tas neizkustētos. Pēc tam šo vietu apber ar zemi, atstājot zara galotni virszemē. Apbērtajai daļai jābūt pastāvīgi nedaudz mitrai. Laika gaitā no apraktās zara daļas sāks veidoties saknes. Process var ilgt no dažiem mēnešiem līdz pat gadam.
Kad noliektnis ir labi iesakņojies un sācis aktīvi augt, to var atdalīt no mātesauga. Ar asu lāpstu vai šķērēm pārgriez zaru, kas savieno jauno stādu ar veco krūmu. Pēc atdalīšanas jauno augu var atstāt augt tajā pašā vietā vēl kādu laiku, lai tas kļūtu stiprāks, vai arī uzmanīgi izrakt un pārstādīt uz jaunu, pastāvīgu vietu dārzā. Šī metode nodrošina gandrīz 100% panākumus, jo jaunais augs saņem barības vielas no mātesauga līdz brīdim, kad tam izveidojas pašam sava sakņu sistēma.
Krūma dalīšana nav ieteicama lavandas pavairošanas metode. Lavandai ir viena galvenā, koksnaina sakņu sistēma, un mēģinājumi to sadalīt parasti beidzas ar visa auga bojāeju. Tāpēc, ja vēlies iegūt vairākus augus no viena, daudz drošāk un efektīvāk ir izmantot spraudeņu vai noliektņu metodi. Tās ir pārbaudītas un uzticamas tehnikas, kas ļauj veiksmīgi pavairot angļu lavandu, saglabājot visas tās šķirnes īpašības.
Jauno stādu kopšana pirmajā gadā
Pirmais gads pēc iestādīšanas ir kritisks periods jaunā lavandas stāda dzīvē. Šajā laikā galvenā uzmanība jāpievērš pareizai laistīšanai, lai palīdzētu augam izveidot spēcīgu un dziļu sakņu sistēmu. Regulāri pārbaudi augsnes mitrumu un laisti, kad augsnes virskārta ir sausa. Laisti pamatīgi, lai ūdens sasniegtu dziļākos augsnes slāņus, bet ļauj augsnei izžūt starp laistīšanas reizēm. Izvairies no biežas un virspusējas laistīšanas, kas veicina seklas sakņu sistēmas veidošanos.
Pirmajā gadā nav nepieciešams mēslot jauno lavandas stādu. Tam pilnībā pietiks ar barības vielām, kas atrodas augsnē. Pārmērīga mēslošana var pat kaitēt, veicinot pārāk strauju augšanu un vāju dzinumu veidošanos. Koncentrējies uz to, lai nodrošinātu augam labus pamatapstākļus – daudz saules, labu drenāžu un pietiekamu gaisa cirkulāciju. Cīņa ar nezālēm ap jauno stādu arī ir svarīga, lai tās nekonkurētu par ūdeni un barības vielām.
Lai veicinātu kuplāka un zarotāka krūma veidošanos, pirmajā gadā ieteicams veikt vieglu apgriešanu. Kad augs ir sasniedzis apmēram 15-20 cm augstumu, nogriez dzinumu galotnes par dažiem centimetriem. Tas var nozīmēt, ka nāksies upurēt pirmos ziedus, taču tas ir ļoti svarīgi ilgtermiņā. Šāda apgriešana stimulē sānu dzinumu veidošanos, un rezultātā izveidosies daudz blīvāks, kompaktāks un veselīgāks krūms, kas nākamajos gados ziedēs daudz bagātīgāk.
Sagatavojot jauno stādu ziemai, pievērs tam īpašu uzmanību. Vēlā rudenī, kad gaisa temperatūra stabili noslīd zem nulles, ap auga pamatni var uzbērt aizsargājošu mulčas slāni no smalkas grants vai oļiem. Reģionos ar bargām ziemām jauno stādu var papildus piesegt ar egļu zariem vai agrotīklu, lai pasargātu to no aukstā vēja un sala. Pavasarī, kad briesmas ir garām, piesegumu noņem, lai augs varētu sākt jauno augšanas sezonu.
