Visbiežāk sastopamās slimības
Anglijas gandrene ir slavena ar savu robusto dabu un izturību, un tā reti cieš no nopietnām slimībām. Tās aromātiskās lapas dabiski atbaida daudzus kaitēkļus, un tās spēja pielāgoties dažādiem apstākļiem padara to par ļoti veselīgu augu. Tomēr, kā jebkurš cits augs, arī gandrene nav pilnībā pasargāta no problēmām, īpaši, ja augšanas apstākļi nav optimāli. Visbiežāk sastopamās problēmas ir saistītas ar sēnīšu slimībām, kas parasti attīstās pārmērīga mitruma un sliktas gaisa cirkulācijas apstākļos. Savlaicīga šo slimību atpazīšana un profilaktisku pasākumu veikšana ir labākais veids, kā saglabāt savu stādījumu veselīgu un skaistu.
Viena no izplatītākajām sēnīšu slimībām, kas var skart gandrenes, ir īstā miltrasa. Tā izpaužas kā balts, pulverveida aplikums uz lapām, dzinumiem un reizēm arī ziediem. Sākotnēji aplikums parādās kā mazi, atsevišķi plankumi, bet vēlāk tie var saplūst un pārklāt visu lapas virsmu. Lai gan miltrasa parasti nenogalina augu, tā var ievērojami pasliktināt tā dekoratīvo izskatu un novājināt to, padarot uzņēmīgāku pret citām problēmām. Slimība visbiežāk attīstās karstā, mitrā laikā ar sliktu gaisa cirkulāciju.
Pelēkā puve, ko izraisa sēne Botrytis cinerea, ir vēl viena iespējama problēma, īpaši mitrās un vēsās vasarās. Tā parasti uzbrūk bojātām vai novecojošām auga daļām, piemēram, veciem ziediem un lapām. Infekcijas pazīmes ir brūni, ūdeņaini plankumi, kas ātri izplatās un pārklājas ar pelēku, pūkainu pelējumu. Ja slimība netiek kontrolēta, tā var inficēt arī veselās auga daļas, izraisot to pūšanu. Labas gaisa cirkulācijas nodrošināšana un savlaicīga veco ziedu un lapu noņemšana ir galvenie profilakses pasākumi.
Sakņu puve ir visnopietnākā slimība, kas var apdraudēt Anglijas gandreni, un to gandrīz vienmēr izraisa pārmērīga laistīšana un slikta augsnes drenāža. Kad augsne ir pastāvīgi slapja, saknēm trūkst skābekļa, un tās sāk pūt. Virszemes pazīmes ir lapu dzeltēšana, vīšana (pat mitrā augsnē) un vispārēja auga nīkuļošana. Ja ir aizdomas par sakņu puvi, augs ir jāizrok un jāpārbauda saknes. Veselīgas saknes ir baltas un stingras, bet slimās – brūnas, mīkstas un ar nepatīkamu smaku. Diemžēl, ja sakņu sistēma ir stipri bojāta, augu glābt var būt ļoti grūti.
Dažreiz uz gandrenes lapām var parādīties lapu plankumainības, ko izraisa dažādas sēnītes. Tās izpaužas kā neregulāras formas tumši plankumi uz lapām, kas laika gaitā var palielināties un saplūst. Parasti šī slimība nenodara lielu kaitējumu, ja vien infekcija nav ļoti smaga. Lai ierobežotu slimības izplatību, ir svarīgi noņemt un iznīcināt inficētās lapas un rudenī savākt visas nobirušās lapas ap augu, jo sēnītes sporas var pārziemot augu atliekās.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Profilakse un slimību novēršana
Labākais veids, kā cīnīties ar slimībām, ir to novēršana, radot augam optimālus augšanas apstākļus. Pareizas vietas izvēle ir pirmais un svarīgākais solis. Nodrošini, lai gandrene augtu labi drenētā augsnē, kur neuzkrājas lieks mitrums. Ja tava dārza augsne ir smaga un mālaini, pirms stādīšanas ielabo to ar kompostu un smiltīm, lai uzlabotu ūdens caurlaidību. Pareiza drenāža ir galvenais priekšnoteikums, lai izvairītos no sakņu puves.
Nodrošini labu gaisa cirkulāciju ap augiem. Nestādi gandrenes pārāk blīvi vienu pie otras vai starp citiem lieliem, kupliem augiem. Ievēro ieteicamo stādīšanas attālumu, lai starp augiem varētu brīvi plūst gaiss. Tas palīdzēs lapotnei ātrāk nožūt pēc lietus un samazinās sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas un pelēkās puves, attīstības risku. Regulāri sadali pāraugušus cerus, lai novērstu pārmērīgu sabiezinājumu.
Praktizē pareizu laistīšanas tehniku. Laisti augu no rīta un novirzi ūdeni tieši uz sakņu zonu, cenšoties nesaslapināt lapotni. Laistīšana no rīta ļauj lapām, uz kurām nejauši nokļuvis ūdens, ātri nožūt dienas saulē. Izvairies no laistīšanas vakarā, jo mitra lapotne nakts laikā ir ideāla vide sēnīšu sporu dīgšanai. Atceries, ka Anglijas gandrene labāk pacieš sausumu nekā pārmērīgu mitrumu.
Uzturi dobē tīrību un kārtību. Regulāri noņem noziedējušos ziedus un bojātās vai slimās lapas, tiklīdz tās pamani. Rudenī savāc un iznīcini visas nobirušās lapas un augu atliekas, jo tajās var pārziemot slimību ierosinātāji. Veselīga, spēcīga auga uzturēšana, nodrošinot tam sabalansētu mēslošanu un izvairoties no stresa, arī palīdzēs tam dabiski pretoties slimībām. Pārmēslots, īpaši ar slāpekli, augs kļūst mīkstāks un uzņēmīgāks pret infekcijām.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Biežāk sastopamie kaitēkļi
Pateicoties ēteriskajām eļļām, ko satur tās lapas, Anglijas gandrene ir diezgan izturīga pret vairumu kaitēkļu. Tomēr reizēm daži visēdāji var sagādāt problēmas. Viens no visbiežākajiem nevēlamajiem viesiem ir gliemeži un kailgliemeži, īpaši mitrā laikā un ēnainās vietās. Tie barojas ar jaunajām lapām un dzinumiem, atstājot tajos neregulāras formas caurumus un gļotainas pēdas. Lai gan nelieli bojājumi parasti neapdraud auga veselību, liels gliemežu skaits var nodarīt ievērojamu kaitējumu, īpaši jaunajiem stādiem.
Laputis ir vēl viens iespējamais kaitēklis, lai gan tās reti uzbrūk gandrenēm masveidā. Šie mazie, bumbierveida kukaiņi parasti pulcējas kolonijās uz jauno dzinumu galotnēm un lapu apakšpusēm, sūcot augu sulu. To darbības rezultātā lapas var deformēties, dzeltēt un nokalst. Laputis arī izdala lipīgu šķidrumu, ko sauc par lipīgo medusrasu, uz kuras var attīstīties melnā kvēpsarma.
Retāk, bet tomēr iespējams, ka gandrenēm uzbrūk vīnsnuķīši. Pieaugušie vaboļveidīgie naktī izgrauž lapu malās raksturīgus robus, kas atgādina pusmēness formu. Lai gan pieaugušo īpatņu radītie bojājumi ir galvenokārt kosmētiski, daudz bīstamāki ir to kāpuri. Kāpuri dzīvo augsnē un barojas ar auga saknēm, kas var izraisīt auga vīšanu, nīkuļošanu un pat bojāeju, ja invāzija ir smaga. Šis kaitēklis visbiežāk sastopams augiem, kas audzēti konteineros.
Dažkārt uz auga var parādīties arī tīklērces, īpaši karstā un sausā laikā. Šie sīkie, zirnekļveidīgie kaitēkļi ir grūti saskatāmi ar neapbruņotu aci, bet to klātbūtni var nodot smalks tīmeklis lapu apakšpusē un starp dzinumiem. Tīklērces sūc sulu no lapām, izraisot sīku, dzeltenīgu punktu parādīšanos, kas vēlāk var saplūst, un lapas var kļūt bronzas krāsā un nokalst.
Kaitēkļu kontroles metodes
Cīņai ar gliemežiem un kailgliemežiem pastāv vairākas metodes. Visefektīvākā un dabai draudzīgākā metode ir to nolasīšana ar rokām, īpaši vakaros vai pēc lietus, kad tie ir visaktīvākie. Ap augiem var izveidot barjeras no asiem materiāliem, piemēram, sasmalcinātām olu čaumalām, zāģu skaidām vai speciāliem granulētiem materiāliem, kas nopērkami dārzkopības veikalos. Var izmantot arī alus lamatas – seklā traukā ieliets alus pievilina gliemežus, un tie noslīkst.
Ja pamani laputu invāziju, kas parasti nav liela, to var viegli kontrolēt. Nelielas kolonijas var vienkārši nospiest ar pirkstiem vai nomazgāt ar spēcīgu ūdens strūklu no dārza šļūtenes. Ja invāzija ir lielāka, var izmantot videi draudzīgus līdzekļus, piemēram, zaļo ziepju šķīdumu vai nīma eļļas smidzinājumu. Ir svarīgi apsmidzināt arī lapu apakšpuses, kur laputis visbiežāk uzturas. Bioloģiskā kontrole, piesaistot dārzam dabiskos ienaidniekus, piemēram, mārītes un zeltactiņas, arī ir ļoti efektīva ilgtermiņā.
Cīņa ar vīnsnuķīšiem ir sarežģītāka, jo galvenais kaitējums tiek nodarīts pazemē. Pieaugušās vaboles var mēģināt nolasīt naktī, izmantojot lukturīti, vai arī pakratīt augu virs gaiša palaga, lai tās nobirtu. Daudz efektīvāka metode ir vērsta pret kāpuriem augsnē. Var izmantot bioloģisko līdzekli – entomopatogēnās nematodes (piemēram, Steinernema kraussei), kas inficē un iznīcina kāpurus. Šīs nematodes ir jāielej augsnē atbilstoši instrukcijai, kad augsnes temperatūra ir pietiekami augsta.
Tīklērču apkarošanai svarīgākais ir paaugstināt gaisa mitrumu, kas tām nepatīk. Regulāra augu apsmidzināšana ar ūdeni var palīdzēt ierobežot to izplatību. Smagākas invāzijas gadījumā var lietot insekticīdas ziepes vai nīma eļļu, rūpīgi apsmidzinot visu augu, īpaši lapu apakšpuses. Tāpat kā laputu gadījumā, dabiskie ienaidnieki, piemēram, plēsējērces, ir efektīvi bioloģiskie aģenti tīklērču kontrolei.
Netipiskas problēmas un to risinājumi
Dažreiz Anglijas gandrene var ciest no problēmām, kas nav tieši saistītas ar slimībām vai kaitēkļiem, bet gan ar vides faktoriem. Piemēram, ja auga cera vidus kļūst pliks un koksns, tas ir dabisks novecošanās process. Tas ir signāls, ka augs ir jāatjauno. Šo problēmu var viegli atrisināt, izrokot ceru, sadalot to un pārstādot veselīgās, jaunās ārējās daļas, izmetot veco, koksno vidusdaļu.
Ja lapas kļūst dzeltenas, tam var būt vairāki iemesli. Kā jau minēts, tas var liecināt par pārmērīgu laistīšanu vai sakņu puvi. Tomēr tas var būt arī barības vielu, īpaši slāpekļa, trūkuma pazīme, ja augsne ir ļoti nabadzīga. Novērtē laistīšanas režīmu un augsnes stāvokli, lai noteiktu īsto cēloni. Dažreiz apakšējo lapu dzeltēšana ir vienkārši dabisks process, kad vecās lapas atmirst, lai dotu vietu jaunām.
Vāja vai nekāda ziedēšana parasti ir saistīta ar nepietiekamu saules gaismas daudzumu. Lai gan Anglijas gandrene pacieš ēnu, tai ir nepieciešamas vismaz dažas stundas tiešas saules, lai bagātīgi ziedētu. Ja tavs augs atrodas pārāk ēnainā vietā, apsver tā pārstādīšanu saulainākā vietā. Cits iemesls var būt pārmērīga mēslošana ar slāpekli, kas veicina lapu, nevis ziedu augšanu. Pārskati savu mēslošanas programmu un izvēlies mēslojumu ar zemāku slāpekļa un augstāku fosfora saturu.
Dažkārt augs var ciest no fiziskiem bojājumiem, ko izraisa dzīvnieki, piemēram, kaķi, kas guļ uz mīkstā lapu paklāja, vai suņi, kas rok bedres. Lai gan tas parasti nav letāli, tas var sabojāt auga izskatu. Šādos gadījumos var mēģināt izmantot dabiskus atbaidīšanas līdzekļus vai izveidot zemu nožogojumu ap dobi, lai pasargātu augus. Galvenais ir novērot savus augus un laikus reaģēt uz jebkādām izmaiņām, lai nodrošinātu to veselību un skaistumu.
