Augsnes prasības un barības vielu pamati
Anglijas gandrene ir pazīstama kā pieticīgs un mazprasīgs augs, kas spēj labi augt pat ne pārāk auglīgās augsnēs. Tomēr, lai sasniegtu optimālu augšanu, blīvu lapotni un bagātīgu ziedēšanu, ir svarīgi nodrošināt tai sabalansētu barības vielu pieejamību. Pareizi sagatavota augsne jau no paša sākuma ir labākais pamats veselīgam augam, kas samazina nepieciešamību pēc regulāras papildmēslošanas. Šis augs dod priekšroku labi drenētai, vidēji auglīgai augsnei, kas ir bagāta ar organisko vielu. Izpratne par augsnes lomu barības vielu piegādē un galvenajiem elementiem, kas nepieciešami auga attīstībai, palīdzēs tev izveidot efektīvu un ilgtspējīgu mēslošanas stratēģiju, kas nodrošinās tavas gandrenes labsajūtu ilgtermiņā.
Galvenās barības vielas, kas nepieciešamas jebkuram augam, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un dzinumu – augšanu. Fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai, ziedpumpuru veidošanai un enerģijas pārnesei augā. Kālijs savukārt stiprina auga vispārējo izturību, palīdz regulēt ūdens saimniecību un uzlabo izturību pret slimībām un stresu. Anglijas gandrenei ir nepieciešams sabalansēts šo elementu daudzums, taču ir jāuzmanās no pārāk liela slāpekļa daudzuma, kas var veicināt pārāk sulīgu lapotni uz ziedēšanas rēķina.
Augsnes pH līmenim arī ir svarīga loma barības vielu pieejamībā. Anglijas gandrene vislabāk aug nedaudz skābā līdz neitrālā augsnē (pH 6.0-7.0). Šādā pH diapazonā lielākā daļa svarīgāko barības vielu ir augam viegli pieejamā formā. Ja augsne ir pārāk skāba vai pārāk sārmaina, daži elementi var kļūt augam nepieejami, pat ja tie augsnē ir pietiekamā daudzumā. Pirms stādīšanas ir ieteicams veikt augsnes analīzes, lai noteiktu tās pH līmeni un nepieciešamības gadījumā to koriģētu, piemēram, pievienojot kaļķi, lai samazinātu skābumu, vai sēru, lai to palielinātu.
Organiskās vielas, piemēram, komposts, satrūdējuši kūtsmēsli vai lapu trūdzeme, ir labākais veids, kā nodrošināt gandrenei nepieciešamās barības vielas ilgtermiņā. Iestrādājot organisko materiālu augsnē pirms stādīšanas, tu ne tikai bagātini to ar barības vielām, bet arī uzlabo tās struktūru, ūdens un gaisa caurlaidību. Organiskās vielas sadalās lēni, nodrošinot pastāvīgu un sabalansētu barības vielu piegādi augam visas sezonas garumā. Tā ir daudz labāka pieeja nekā regulāra sintētisko mēslojumu lietošana, kas var izraisīt strauju, bet īslaicīgu augšanas lēcienu.
Mēslošanas laiks un biežums
Pareizs mēslošanas laiks un biežums ir tikpat svarīgi kā pareiza mēslojuma izvēle. Anglijas gandrenei nav nepieciešama intensīva mēslošana, un bieži vien pietiek ar vienu mēslošanas reizi gadā. Labākais laiks mēslošanai ir agrs pavasaris, kad augs pamostas no ziemas miera un sāk jauno augšanas ciklu. Šajā laikā nodrošinātās barības vielas palīdzēs augam attīstīt spēcīgu lapotni un veidot ziedpumpurus, nodrošinot krāšņu ziedēšanu vasaras sākumā.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja augsne ir labi sagatavota un bagāta ar organisko vielu, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama katru gadu. Šādos apstākļos pietiek reizi divos vai trijos gados pavasarī ap augu uzklāt plānu komposta kārtu. Novēro savu augu – tā izskats ir labākais indikators barības vielu nepieciešamībai. Ja gandrene aug labi, tai ir veselīgas, zaļas lapas un tā bagātīgi zied, visticamāk, tai pietiek ar augsnē esošajām barības vielām.
Izvairies no mēslošanas vasaras otrajā pusē un rudenī. Vēla mēslošana, īpaši ar slāpekli bagātu mēslojumu, var stimulēt jaunu, maigu dzinumu augšanu, kas nepaspēs nobriest līdz ziemai un var tikt bojāti sala ietekmē. Tas var novājināt augu un padarīt to uzņēmīgāku pret ziemas bojājumiem un slimībām. Rudenī augam ir jāsagatavojas miera periodam, nevis jāvelta enerģija jaunu dzinumu veidošanai.
Ja audzē Anglijas gandreni konteineros, mēslošanas režīms būs nedaudz atšķirīgs. Konteineros augsne ātrāk izsīkst, jo barības vielas tiek izskalotas ar katru laistīšanas reizi. Tāpēc konteineros augošas gandrenes būs jāmēslo biežāk, piemēram, reizi mēnesī augšanas sezonas laikā, izmantojot sabalansētu, šķidru mēslojumu, kas atšķaidīts uz pusi no ieteicamās devas. Arī šajā gadījumā rudenī mēslošana ir jāpārtrauc.
Organiskie mēslošanas līdzekļi
Organiskie mēslošanas līdzekļi ir labākā izvēle Anglijas gandrenes mēslošanai, jo tie ne tikai nodrošina barības vielas, bet arī uzlabo augsnes veselību ilgtermiņā. Komposts ir viens no visvērtīgākajiem un pieejamākajiem organiskajiem mēslojumiem. Labi sadalījies komposts satur plašu makro un mikroelementu klāstu sabalansētā formā, kas lēnām atbrīvojas augsnē. Pavasarī ap auga pamatni uzklāj 2-3 centimetrus biezu komposta kārtu, viegli to iestrādājot augsnes virskārtā un uzmanoties, lai nesabojātu saknes.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Satrūdējuši kūtsmēsli ir vēl viens lielisks barības vielu avots, kas ir īpaši bagāts ar slāpekli. Ir ļoti svarīgi izmantot tikai labi sadalījušos kūtsmēslus, jo svaigi kūtsmēsli var “sadedzināt” auga saknes un saturēt nezāļu sēklas. Kūtsmēslus, tāpat kā kompostu, var iestrādāt augsnē pavasarī. Tie ir īpaši noderīgi nabadzīgās, smilšainās augsnēs, jo palīdz uzlabot to struktūru un mitruma saglabāšanas spējas.
Citi organiski mēslošanas līdzekļi, ko var izmantot, ir lapu trūdzeme, kaulu milti un asins milti. Lapu trūdzeme ir lielisks augsnes uzlabotājs, kas satur daudz mikroelementu. Kaulu milti ir lēnas iedarbības fosfora avots, kas veicina sakņu augšanu un ziedēšanu. Asins milti savukārt ir ātras iedarbības slāpekļa avots, kas jālieto piesardzīgi, lai neizraisītu pārmērīgu lapotnes augšanu. Šos mēslojumus var izmantot kā piedevu kompostam vai iestrādāt augsnē atsevišķi.
Organisko mēslojumu galvenā priekšrocība ir to lēnā iedarbība un pozitīvā ietekme uz augsnes mikroorganismiem. Tie veicina veselīgu augsnes ekosistēmu, kas savukārt palīdz augam labāk uzņemt barības vielas un cīnīties ar slimībām. Atšķirībā no sintētiskajiem mēslojumiem, ar organisko mēslojumu ir grūti pārdozēt un kaitēt augam. Tā ir ilgtspējīga pieeja, kas nodrošina ne tikai auga, bet arī visa dārza veselību.
Sintētiskie mēslošanas līdzekļi
Lai gan organiskā pieeja ir ieteicamāka, dažos gadījumos var būt nepieciešams izmantot sintētiskos mēslošanas līdzekļus. Piemēram, ja augsne ir ļoti nabadzīga vai ja augam ir acīmredzamas barības vielu deficīta pazīmes, sintētiskie mēslojumi var sniegt ātru un efektīvu risinājumu. Izvēloties sintētisko mēslojumu, meklē sabalansētu formulu, piemēram, NPK 10-10-10 vai 5-10-5, kur slāpekļa (N) saturs nav pārmērīgi augsts.
Vislabāk ir izmantot granulētus, lēnas iedarbības mēslojumus. Šie mēslojumi ir pārklāti ar īpašu apvalku, kas ļauj barības vielām atbrīvoties pakāpeniski vairāku mēnešu garumā, nodrošinot augam vienmērīgu barošanu un samazinot risku “sadedzināt” saknes. Pavasarī vienkārši izkaisi ieteicamo mēslojuma daudzumu ap auga pamatni, viegli iestrādā to augsnes virskārtā un aplaisti. Vienmēr stingri ievēro ražotāja norādītās devas.
Šķidrie mēslojumi, kas tiek atšķaidīti ar ūdeni un lietoti laistīšanas laikā, ir vēl viena iespēja. Tie nodrošina ļoti ātru barības vielu uzsūkšanos un ir īpaši noderīgi konteineros audzētiem augiem vai kā “ātrā palīdzība” augiem ar barības vielu trūkuma simptomiem. Tomēr to iedarbība ir īslaicīga, un tie ir jālieto regulāri augšanas sezonas laikā. Lietojot šķidros mēslojumus, ieteicams izmantot nedaudz vājāku koncentrāciju, nekā norādīts uz iepakojuma, lai izvairītos no sakņu bojājumiem.
Lietojot sintētiskos mēslojumus, ir svarīgi atcerēties, ka “vairāk” ne vienmēr nozīmē “labāk”. Pārmērīga mēslošana var nodarīt lielāku kaitējumu nekā barības vielu trūkums. Tā var izraisīt sāļu uzkrāšanos augsnē, kas bojā saknes, veicināt vāju, izstīdzējušu augšanu un padarīt augu uzņēmīgāku pret kaitēkļiem un slimībām. Tāpēc vienmēr izmanto tos apdomīgi un kā papildinājumu, nevis aizstājēju labai augsnes kopšanai un organiskajiem mēslojumiem.
Barības vielu deficīta un pārdozēšanas pazīmes
Iemācīties atpazīt barības vielu nelīdzsvarotības pazīmes ir svarīga prasme ikvienam dārzniekam. Barības vielu deficīts Anglijas gandrenei nav bieža parādība, bet, ja tas notiek, augs par to signalizēs. Vispārējs slāpekļa trūkums izpaužas kā lēna augšana un bālas, dzeltenīgas lapas, īpaši vecākās, apakšējās lapas. Augs izskatās nīkulīgs un zaudē savu vitalitāti.
Fosfora trūkums var izpausties kā purpursarkana nokrāsa uz lapām, īpaši aukstā laikā pavasarī. Augšana var būt kavēta, un ziedēšana var būt vāja vai vispār nenotikt. Kālija deficīts bieži parādās kā lapu malu dzeltēšana vai brūnēšana, kas atgādina apdegumu, sākot ar vecākajām lapām. Augs var kļūt arī jutīgāks pret slimībām. Ja pamani šādas pazīmes, sabalansēta mēslojuma lietošana parasti ātri uzlabo situāciju.
Tikpat svarīgi ir atpazīt pārmērīgas mēslošanas pazīmes. Pārāk daudz slāpekļa novedīs pie pārmērīgi sulīgas, tumši zaļas lapotnes un ļoti vājas vai nekādas ziedēšanas. Augs veltīs visu savu enerģiju lapu audzēšanai. Pārāk liela mēslojuma deva kopumā var izraisīt “sakņu apdegumu”, kas izpaužas kā pēkšņa vīšana, lapu brūnēšana un nokalšana, pat ja augsne ir mitra. Uz augsnes virsmas var veidoties balta sāļu garoza.
Ja tev ir aizdomas par pārmēslošanu, labākais, ko vari darīt, ir mēģināt izskalot liekos sāļus no augsnes, bagātīgi un lēni laistot augu vairākas reizes. Pārtrauc jebkādu mēslošanu uz ilgāku laiku un ļauj augam atgūties. Nākotnē samazini mēslojuma devu un biežumu. Atceries, ka Anglijas gandrene ir pieticīgs augs, un attiecībā uz mēslošanu vienmēr ir labāk kļūdīties, mēslojot par maz, nevis par daudz.
