Ananasu salvijas stādīšana un pavairošana ir salīdzinoši vienkāršs un aizraujošs process, kas ļauj viegli palielināt šo aromātisko un dekoratīvo augu skaitu savā dārzā. Šis augs ir lieliska izvēle gan pieredzējušiem dārzniekiem, gan iesācējiem, jo tas ir ātraudzīgs un labi reaģē uz pavairošanas metodēm. Pareizi izvēlēts stādīšanas laiks un vieta ir galvenie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu auga veiksmīgu ieaugšanos un turpmāko attīstību. Savukārt pavairošana ar spraudeņiem ir efektīvs veids, kā no viena mātesauga iegūt vairākus jaunus, identiskus stādus, lai dalītos ar draugiem vai paplašinātu savus stādījumus. Ievērojot dažus pamatprincipus, tu vari veiksmīgi audzēt un pavairot ananasu salviju, katru gadu priecājoties par tās košajiem ziediem un neatkārtojamo aromātu.
Ananasu salvijas stādīšanai atklātā laukā vispiemērotākais laiks ir pavasaris, kad ir pagājušas pēdējās salnas un augsne ir pietiekami iesilusi. Parasti tas ir maija beigās vai jūnija sākumā. Stādot pārāk agri, pastāv risks, ka jaunais stāds var ciest no negaidītām pavasara salnām. Izvēlies saulainu vietu dārzā, kur augs saņems vismaz sešas stundas tiešas saules gaismas dienā. Augsnei jābūt labi drenētai un bagātai ar organiskām vielām. Pirms stādīšanas ieteicams sagatavot augsni, iestrādājot tajā kompostu vai labi sadalījušos kūtsmēslus. Stādīšanas bedre jāizrok nedaudz lielāka par stāda sakņu kamolu.
Izņemot stādu no poda, uzmanīgi aplūko saknes. Ja tās ir cieši savijušās poda apakšā, tās nedaudz jāatbrīvo ar pirkstiem, lai veicinātu to augšanu jaunajā vietā. Ievieto stādu bedrē tā, lai sakņu kamola augšējā daļa būtu vienā līmenī ar apkārtējo augsni. Aizpildi bedri ar sagatavoto augsni, viegli to pieblīvējot ap stādu, lai nodrošinātu labu kontaktu starp saknēm un augsni. Pēc iestādīšanas augs ir pamatīgi jāaplej, lai augsne nosēstos un saknēm būtu pietiekami daudz mitruma ieaugšanās periodā. Pirmajās nedēļās pēc stādīšanas ir svarīgi sekot līdzi augsnes mitrumam un neļaut tai izžūt.
Ananasu salviju var audzēt arī podos, kas ir īpaši ērti reģionos ar aukstām ziemām, jo rudenī podu var viegli pārvietot uz telpām. Izvēlies pietiekami lielu podu ar drenāžas caurumiem apakšā. Piepildi podu ar kvalitatīvu substrātu, kas paredzēts garšaugiem. Stādīšanas process ir līdzīgs kā dārzā – stādu ievieto poda centrā, piepilda ar augsni un kārtīgi aplaista. Audzējot podā, jāatceras, ka augsne izžūst ātrāk nekā dārzā, tāpēc būs nepieciešama biežāka laistīšana, īpaši karstā laikā. Regulāra mēslošana visas vasaras garumā arī būs nepieciešama, lai nodrošinātu augam pietiekami daudz barības vielu.
Ja vēlies stādīt vairākus ananasu salvijas stādus, ir svarīgi ievērot optimālu attālumu starp tiem. Tā kā šis augs veido diezgan lielu un kuplu krūmu, kas var sasniegt pat pusotru metru augstumā un platumā, ieteicamais stādīšanas attālums ir vismaz 60-90 centimetri. Šāds attālums nodrošinās pietiekamu gaisa cirkulāciju starp augiem, kas palīdzēs novērst sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas, attīstību. Turklāt katram augam būs pietiekami daudz vietas, lai pilnvērtīgi attīstītos un saņemtu nepieciešamo saules gaismas daudzumu, neveidojot konkurenci ar kaimiņaugiem.
Pavairošana ar spraudeņiem
Visefektīvākais un populārākais ananasu salvijas pavairošanas veids ir ar spraudeņiem. Šī metode ļauj iegūt jaunus augus, kas ir ģenētiski identiski mātesaugam, saglabājot visas tā īpašības, tostarp lapu aromātu un ziedu krāsu. Spraudeņus vislabāk griezt pavasarī vai vasaras sākumā no veselīgiem, spēcīgiem un neziedošiem dzinumiem. Izvēlies aptuveni 10-15 centimetrus garu dzinuma galotni un nogriez to ar asu nazi vai šķērēm tieši zem lapu mezgla. Ir svarīgi, lai griezums būtu tīrs un gluds, jo tas veicinās labāku sakņošanos.
Pēc spraudeņa nogriešanas no tā apakšējās daļas ir jānoņem lapas, atstājot tikai dažas lapas pašā galotnē. Tas samazinās ūdens iztvaikošanu caur lapām un ļaus spraudenim koncentrēt savu enerģiju uz sakņu veidošanu. Ja atstātās lapas ir lielas, tās var pārgriezt uz pusēm, lai vēl vairāk samazinātu mitruma zudumu. Spraudeņa apakšējo galu var iemērkt sakņošanās hormonā (pulverī vai šķidrumā), lai paātrinātu un uzlabotu sakņu veidošanās procesu, taču ananasu salvija parasti labi sakņojas arī bez tā.
Sagatavotos spraudeņus var sakņot divos veidos: ūdenī vai tieši augsnē. Lai sakņotu ūdenī, vienkārši ieliec spraudeņus glāzē vai burkā ar ūdeni tā, lai lapas neatrastos ūdenī. Novieto trauku gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros, un regulāri maini ūdeni, lai tas nesāktu bojāties. Pēc aptuveni divām līdz četrām nedēļām spraudeņiem vajadzētu izveidoties saknēm. Kad saknes ir sasniegušas pāris centimetru garumu, jaunos stādus var uzmanīgi iestādīt podos ar augsni.
Sakņojot tieši augsnē, sagatavo nelielus podiņus ar vieglu un mitru substrātu, piemēram, kūdras un perlīta maisījumu. Ar zīmuli vai pirkstu izveido augsnē nelielu iedobi un ievieto tajā spraudenīti, viegli piespiežot augsni ap to. Lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu, podiņus var pārklāt ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai nogrieztu plastmasas pudeli. Novieto podiņus siltā, gaišā vietā. Regulāri vēdini spraudeņus un uzturi augsni mitru. Pēc dažām nedēļām, kad parādās jauna augšana, tas liecina, ka spraudenis ir veiksmīgi apsakņojies.
Pavairošana ar sēklām
Lai gan pavairošana ar spraudeņiem ir daudz izplatītāka metode, ananasu salviju var pavairot arī ar sēklām. Tomēr šis process ir ilgāks un ne vienmēr garantē, ka jaunie augi būs identiski mātesaugam, īpaši, ja audzējat kādu hibrīdo šķirni. Sēklas var ievākt rudenī no noziedējušiem un nogatavojušies ziediem vai iegādāties specializētos veikalos. Sēklu dīgtspēja saglabājas vairākus gadus, ja tās tiek uzglabātas sausā un vēsā vietā. Sēklas jāsēj agrā pavasarī, aptuveni 6-8 nedēļas pirms pēdējām gaidāmajām salnām.
Sēšanai izmanto dēstu kastes vai nelielus podiņus, kas piepildīti ar vieglu un sterilu sēklu sēšanas substrātu. Substrātu pirms sēšanas viegli samitrini. Izvieto sēklas uz substrāta virsmas ar nelielu atstarpi un viegli piespied tās. Pārber sēklas ar ļoti plānu substrāta vai vermikulīta kārtiņu, jo tām dīgšanai ir nepieciešama gaisma. Pēc sēšanas apsmidzini virsmu ar ūdeni, izmantojot pulverizatoru, lai neizskalotu sēklas. Lai uzturētu nepieciešamo mitrumu un siltumu, sēšanas trauku var pārklāt ar caurspīdīgu vāku vai plēvi.
Optimālā temperatūra ananasu salvijas sēklu dīgšanai ir aptuveni 20-24 grādi pēc Celsija. Novieto sēšanas trauku gaišā vietā, piemēram, uz saulainas palodzes, bet sargi no tiešiem, dedzinošiem saules stariem. Dīgšana parasti sākas pēc 10-21 dienas. Šajā laikā ir svarīgi uzturēt substrātu vienmērīgi mitru, bet ne slapju. Kad sēklas ir sadīgušas un parādījušies pirmie asni, noņemiet pārsegu, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju un novērstu sēnīšu slimību attīstību.
Kad dēstiem ir izveidojies pirmais īsto lapu pāris, tos var uzmanīgi pārstādīt (piķēt) atsevišķos podiņos, lai nodrošinātu tiem vairāk vietas augšanai. Turpini audzēt dēstus gaišā un siltā vietā, regulāri laistot. Pirms stādīšanas ārā, kad pavasara salnu draudi ir pilnībā garām, jaunos augus ir nepieciešams pakāpeniski norūdīt. Dažas dienas pirms izstādīšanas sāc iznest podiņus ārā uz pāris stundām, katru dienu palielinot laiku, ko tie pavada āra apstākļos. Tas palīdzēs augiem pierast pie jaunajiem apstākļiem un izvairīties no stresa.
Pavairošana ar noliekšņiem
Pavairošana ar noliekšņiem ir vēl viena vienkārša un dabiska metode, kā iegūt jaunus ananasu salvijas stādus, neprasa īpašas prasmes vai aprīkojumu. Šī metode ir īpaši piemērota augiem, kas jau aug dārzā un ir izveidojuši garus, lokanus dzinumus. Process būtībā atdarina dabisku veģetatīvās pavairošanās veidu, kad auga zars, saskaroties ar zemi, sāk veidot saknes. Vislabākais laiks šīs metodes izmantošanai ir aktīvās augšanas periods – pavasaris vai vasaras sākums, kad augs ir spēka pilns.
Lai pavairotu ananasu salviju ar noliekšņiem, izvēlies veselīgu, garu un lokanu zaru, kas aug tuvu zemei. Uzmanīgi noliec to pie zemes, neatsdalot no mātesauga. Atrodi vietu uz zara, kur atrodas lapu mezgls – tā ir vieta, no kuras visdrīzāk veidosies saknes. Šajā vietā vari nedaudz ievainot zara mizu ar asu nazi, noņemot nelielu mizas sloksni. Šis nelielais bojājums stimulēs sakņu hormonu veidošanos un paātrinās apsakņošanās procesu, lai gan tas nav obligāti nepieciešams.
Sagatavo nelielu iedobi zemē tieši zem izvēlētā lapu mezgla. Ieliec tajā noliekto zaru un nostiprini to pie zemes, izmantojot metāla skavu, U-veida stiepli vai vienkārši uzliekot virsū akmeni. Svarīgi, lai zars būtu ciešā kontaktā ar augsni. Pēc tam apber šo vietu ar auglīgu augsni vai kompostu. Zara galotnei ar dažām lapām jāpaliek virs zemes un vērstai uz augšu. Pēc procedūras pabeigšanas apsakņošanās vieta ir kārtīgi jāaplej.
Turpmākajās nedēļās un mēnešos ir svarīgi uzturēt augsni ap noliekšņa apsakņošanās vietu pastāvīgi mitru. Parasti sakņu veidošanās process aizņem no viena līdz diviem mēnešiem. To, ka apsakņošanās ir bijusi veiksmīga, var noteikt, viegli pavelkot aiz zara – ja jūtama pretestība, tas nozīmē, ka ir izveidojušās saknes. Kad jaunais augs ir labi iesakņojies un sāk veidot jaunus dzinumus, to var atdalīt no mātesauga, nogriežot savienojošo zaru. Pēc atdalīšanas jauno stādu var atstāt augt tajā pašā vietā vai uzmanīgi izrakt un pārstādīt uz citu vietu dārzā.
Jauno stādu kopšana
Pēc tam, kad ananasu salvija ir veiksmīgi pavairota, neatkarīgi no izmantotās metodes, ir svarīgi nodrošināt jaunajiem stādiem pienācīgu aprūpi, lai tie izaugtu par spēcīgiem un veselīgiem augiem. Pirmajās nedēļās pēc iestādīšanas vai pārstādīšanas jaunie augi ir īpaši jutīgi pret vides izmaiņām. Galvenais uzdevums šajā periodā ir nodrošināt tiem pietiekamu un regulāru mitrumu, lai palīdzētu sakņu sistēmai nostiprināties jaunajā vietā. Augsnei jābūt pastāvīgi nedaudz mitrai, bet ne slapjai. Vislabāk ir laistīt no rīta, lai līdz vakaram lapas paspētu nožūt.
Sākumā jaunos stādus ieteicams pasargāt no pārlieku spēcīgas, tiešas saules, īpaši dienas karstākajās stundās. Lai gan pieaugušas ananasu salvijas ir saulmīles, jaunajiem augiem spēcīga saule var radīt stresu un apdegumus, kamēr to sakņu sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies. Tos var nedaudz noēnot ar vieglu audumu vai novietot vietā, kur ir rīta saule un pēcpusdienas ēna. Pēc pāris nedēļām, kad augi ir labi ieaugušies, tos var pakāpeniski pieradināt pie pilnas saules.
Kad jaunie stādi sāk aktīvi augt un veidot jaunas lapas, ir laiks sākt domāt par mēslošanu. Sākotnēji pietiks ar barības vielām, kas jau ir augsnē, bet pēc aptuveni mēneša var sākt mēslot ar sabalansētu, šķidru mēslojumu, kas atšķaidīts uz pusi no ieteicamās koncentrācijas. Pārmērīga mēslošana var “apdedzināt” jaunās, maigās saknes. Mēslošanu var veikt reizi divās vai trīs nedēļās aktīvās augšanas periodā. Tas nodrošinās augam nepieciešamās barības vielas spēcīgai lapotnes un stublāju attīstībai.
Lai veicinātu kuplāku un zarotāku augumu, ieteicams regulāri galotņot jaunos dzinumus. Kad stāds ir sasniedzis apmēram 15-20 centimetru augstumu, noknieb tā pašu galotnīti. Tas stimulēs sānu pumpuru attīstību un augs sāks veidot vairāk zaru, kļūstot blīvāks un kompaktāks. Šo procesu var atkārtot vairākas reizes augšanas sākumā. Rūpīga un pareiza jauno stādu kopšana ir investīcija to nākotnē, kas atmaksāsies ar veselīgiem, bagātīgi ziedošiem un aromātiskiem ananasu salvijas krūmiem turpmākajos gados.
