Lai ananasu salvija augtu spēcīga, veidotu sulīgu, aromātisku lapotni un rudenī bagātīgi ziedētu, tai ir nepieciešama regulāra un sabalansēta barības vielu piegāde. Pareiza mēslošana ir tikpat svarīga kā laistīšana un pietiekams saules gaismas daudzums. Barības vielu trūkums var izraisīt nīkulīgu augšanu, bālas lapas un vāju ziedēšanu, savukārt pārmērīga mēslošana var kaitēt saknēm un negatīvi ietekmēt auga vispārējo veselību. Izpratne par to, kādas barības vielas ananasu salvijai ir nepieciešamas dažādos attīstības posmos un kā tās vislabāk nodrošināt, ir atslēga uz veselīga un krāšņa auga izaudzēšanu. Apgūstot pareizas mēslošanas pamatprincipus, tu varēsi pilnībā izbaudīt visu, ko šis brīnišķīgais garšaugs var piedāvāt.
Ananasu salvijai, tāpat kā vairumam augu, ir nepieciešami trīs galvenie makroelementi: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un stublāju – augšanu. Pietiekams slāpekļa daudzums nodrošina spilgti zaļas un veselīgas lapas. Fosfors ir būtisks spēcīgas sakņu sistēmas attīstībai, kā arī ziedpumpuru veidošanai un ziedēšanai. Kālijs stiprina auga vispārējo izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem vides apstākļiem, kā arī piedalās ūdens un barības vielu transportā augā. Papildus šiem trim elementiem augam ir nepieciešami arī dažādi mikroelementi, piemēram, magnijs, kalcijs un dzelzs, taču daudz mazākos daudzumos.
Augšanas sezonas sākumā, pavasarī un vasaras pirmajā pusē, ananasu salvijai visvairāk nepieciešams slāpeklis, lai tā varētu ātri izveidot spēcīgu un kuplu lapotni. Šajā periodā ir piemērots sabalansēts kompleksais mēslojums ar vienādu N-P-K attiecību (piemēram, 10-10-10 vai 20-20-20) vai mēslojums ar nedaudz paaugstinātu slāpekļa saturu. Mēslošanu var sākt dažas nedēļas pēc auga iestādīšanas dārzā vai podā, kad tas jau ir paspējis ieaugties. Mēslošanas biežums ir atkarīgs no izvēlētā mēslojuma veida – šķidros mēslojumus parasti lieto biežāk (reizi 2-4 nedēļās), bet granulētos ilgstošas iedarbības mēslojumus retāk (reizi dažos mēnešos).
Tuvojoties vasaras beigām un rudenim, kad ananasu salvija sāk gatavoties ziedēšanai, tās barības vielu vajadzības mainās. Šajā periodā ir svarīgi samazināt slāpekļa daudzumu un palielināt fosfora un kālija devu. Pārmērīgs slāpekļa daudzums šajā laikā veicinās lapu augšanu uz ziedēšanas rēķina. Tāpēc ieteicams pāriet uz mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem, piemēram, tomātiem vai rozēm, un kuram ir augstāks fosfora (P) saturs. Šāds mēslojums stimulēs bagātīgu ziedpumpuru veidošanos un nodrošinās košus, ilgi ziedošus ziedus.
Pirms jebkādas mēslošanas ir ļoti svarīgi pārliecināties, ka augsne ir mitra. Nekad nemēslo sausu augu, jo tas var izraisīt sakņu apdegumus. Pirms mēslojuma lietošanas augu kārtīgi aplaisti ar tīru ūdeni. Lietojot šķidro mēslojumu, vienmēr ievēro uz iepakojuma norādītās atšķaidīšanas proporcijas. Labāk ir kļūdīties un ieliet nedaudz vājāku šķīdumu, nekā pārāk koncentrētu. Pēc mēslošanas augu var vēlreiz nedaudz aplaistīt, lai palīdzētu barības vielām vienmērīgāk izplatīties augsnē.
Organiskā mēslošana
Organiskā mēslošana ir lielisks un videi draudzīgs veids, kā nodrošināt ananasu salviju ar nepieciešamajām barības vielām. Organiskie mēslošanas līdzekļi ne tikai baro augu, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina labvēlīgo mikroorganismu darbību un palielina augsnes spēju saglabāt mitrumu. Viens no labākajiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem ir labi sadalījies komposts. To var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas, kā arī izmantot kā mulču ap augu visā augšanas sezonas laikā. Komposts lēnām atbrīvo barības vielas, nodrošinot augam ilgstošu un sabalansētu barošanu.
Vēl viens efektīvs organiskais mēslojums ir labi sadalījušies kūtsmēsli, piemēram, liellopu vai zirgu mēsli. Tāpat kā kompostu, tos iestrādā augsnē pirms stādīšanas. Svarīgi ir izmantot tikai labi sadalījušos kūtsmēslus, jo svaigi kūtsmēsli ir pārāk koncentrēti un var “apdedzināt” auga saknes. Papildus tam, augšanas sezonas laikā var izmantot dažādus organiskos šķidros mēslojumus, piemēram, komposta tēju, nātru vircu vai zivju emulsiju. Šos mēslojumus atšķaida ar ūdeni un lieto laistīšanas laikā reizi dažās nedēļās.
Kaulu milti ir lielisks organisks fosfora avots, kas ir īpaši noderīgs ziedēšanas veicināšanai. Tos var iestrādāt augsnē ap augu vasaras vidū, lai stimulētu ziedpumpuru veidošanos. Savukārt koksnes pelni ir labs kālija un kalcija avots. Tomēr ar koksnes pelniem jābūt uzmanīgiem, jo tie ir sārmaini un var paaugstināt augsnes pH līmeni. Tos vajadzētu lietot tikai tad, ja augsne ir pārāk skāba. Pirms jebkādu dabisko mēslošanas līdzekļu lietošanas ir vērts noskaidrot savas augsnes sastāvu un pH līmeni.
Organiskās mēslošanas priekšrocība ir tā, ka ir grūti pārdozēt un kaitēt augam, jo barības vielas atbrīvojas lēnām un dabiski. Regulāra organisko vielu pievienošana augsnei gadu no gada uzlabos tās auglību, radot ideālu vidi ne tikai ananasu salvijai, bet arī citiem dārza augiem. Turklāt, ja plānojat izmantot ananasu salvijas lapas un ziedus uzturā, organiskā audzēšana ir drošākā un veselīgākā izvēle, jo tā izslēdz jebkādu sintētisko ķimikāliju izmantošanu.
Minerālmēsli
Minerālmēsli jeb sintētiskie mēslošanas līdzekļi ir ātrs un efektīvs veids, kā nodrošināt ananasu salviju ar precīzi noteiktu barības vielu daudzumu. Tie ir pieejami dažādās formās – granulās, pulveros un šķidrumos – un parasti satur noteiktu slāpekļa (N), fosfora (P) un kālija (K) attiecību, kas norādīta uz iepakojuma. Minerālmēslu priekšrocība ir tā, ka tie ātri šķīst ūdenī un barības vielas nekavējoties kļūst pieejamas augam. Tas ir īpaši noderīgi, ja augam ir redzamas barības vielu trūkuma pazīmes un nepieciešama ātra palīdzība.
Izvēloties minerālmēslus, ir svarīgi pievērst uzmanību N-P-K attiecībai. Kā jau minēts, augšanas sākumā piemērotāks būs sabalansēts mēslojums (piemēram, 20-20-20), bet tuvāk ziedēšanas laikam – mēslojums ar augstāku fosfora saturu (piemēram, 10-30-20). Šķidros mēslojumus parasti atšķaida ar ūdeni saskaņā ar instrukciju un lieto laistīšanas laikā ik pēc 2-4 nedēļām. Šī metode nodrošina ļoti labu kontroli pār barības vielu piegādi, un ir viegli pielāgot mēslošanas biežumu un koncentrāciju atbilstoši auga vajadzībām.
Granulētie ilgstošas iedarbības mēslošanas līdzekļi ir vēl viena ērta alternatīva. Šīs granulas ir pārklātas ar speciālu apvalku, kas lēnām sadalās, pakāpeniski atbrīvojot barības vielas vairāku mēnešu garumā. Parasti tās iestrādā augsnē ap augu vienu reizi sezonas sākumā, un ar to pietiek visai augšanas sezonai. Šī metode ir ideāli piemērota tiem, kam nav laika vai vēlēšanās nodarboties ar regulāru šķidro mēslojumu gatavošanu un lietošanu. Tomēr ir svarīgi precīzi ievērot devas, kas norādītas uz iepakojuma, lai izvairītos no pārdozēšanas.
Lai gan minerālmēsli ir efektīvi, to pārmērīga vai nepareiza lietošana var radīt problēmas. Pārāk liela koncentrācija var “apdedzināt” auga saknes un izraisīt tā bojāeju. Ilgstoša sintētisko mēslošanas līdzekļu lietošana var arī noplicināt augsni, kaitēt tās mikroflorai un izraisīt sāļu uzkrāšanos. Tāpēc daudzi dārznieki iesaka kombinēt minerālmēslu lietošanu ar organisko mēslošanu, piemēram, regulāri iestrādājot augsnē kompostu, lai uzturētu labu augsnes veselību un struktūru ilgtermiņā.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Spēja atpazīt barības vielu trūkuma pazīmes ir svarīga prasme, kas ļauj savlaicīgi reaģēt un novērst problēmu, pirms tā ir nodarījusi nopietnu kaitējumu augam. Viena no biežākajām problēmām ir slāpekļa (N) deficīts. Tā kā slāpeklis ir mobils elements, pirmās pazīmes parādās uz vecākajām, apakšējām lapām. Tās kļūst bāli zaļas, pēc tam iedzeltenas un galu galā nokrīt. Auga kopējā augšana ir palēnināta, un tas izskatās nīkulīgs. Ja pamanāt šādus simptomus, augs jāmēslo ar slāpekli saturošu mēslojumu.
Fosfora (P) trūkums ir grūtāk pamanāms. Bieži vien vienīgais simptoms ir kavēta augšana un vārgs izskats. Dažkārt lapas var iegūt tumši zaļu, zilganu vai pat violetu nokrāsu, īpaši gar lapu malām un uz kātiņiem. Fosfora deficīts negatīvi ietekmē sakņu attīstību un ziedēšanu, tāpēc augs var neziedēt vai ziedēt ļoti vāji. Ja ir aizdomas par fosfora trūkumu, jālieto mēslojums ar augstu fosfora saturu, piemēram, kaulu milti vai speciāls mēslojums ziedaugiem.
Kālija (K) deficīts parasti izpaužas kā lapu malu un galu dzeltēšana un vēlāk apbrūnēšana, kas izskatās kā apdegums. Šie simptomi parasti sākas uz vecākajām lapām. Augs kļūst mazāk izturīgs pret sausumu un slimībām. Kālija trūkumu var novērst, lietojot mēslojumu ar augstu kālija saturu vai izmantojot organiskus avotus, piemēram, koksnes pelnus (uzmanīgi ar devām) vai banānu mizu novilkumu.
Arī mikroelementu, piemēram, dzelzs vai magnija, trūkums var izraisīt problēmas. Dzelzs deficīta gadījumā jaunās, augšējās lapas kļūst dzeltenas, bet dzīslas paliek zaļas (hloroze). Magnija deficīts izraisa līdzīgu dzeltēšanu starp dzīslām, bet parasti sākas uz vecākajām lapām. Šīs problēmas visbiežāk rodas, ja augsnes pH līmenis ir neatbilstošs, kas bloķē mikroelementu uzņemšanu. Lai to risinātu, vispirms jāpārbauda un jākoriģē augsnes pH, un pēc tam var lietot speciālus mēslojumus, kas satur attiecīgos mikroelementus.
Mēslošana podos audzētiem augiem
Podos audzētas ananasu salvijas mēslošanai ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo tās ir pilnībā atkarīgas no barības vielām, ko mēs tām piegādājam. Atšķirībā no dārzā augošiem augiem, to saknēm nav piekļuves plašākam barības vielu klāstam augsnē. Turklāt katrā laistīšanas reizē daļa barības vielu tiek izskalota no substrāta un aiztek prom pa drenāžas caurumiem. Tāpēc podos audzēti augi ir jāmēslo regulārāk nekā tie, kas aug dobē.
Visērtākais veids, kā mēslot podos audzētu ananasu salviju, ir izmantot šķidro komplekso mēslojumu. To atšķaida ar ūdeni saskaņā ar instrukciju un lieto laistīšanas laikā. Aktīvās augšanas periodā, no pavasara līdz rudenim, mēslošanu var veikt reizi 2-3 nedēļās. Ir svarīgi nepārsniegt ieteicamo koncentrāciju, jo tas var sabojāt saknes. Daži dārznieki pat iesaka lietot mēslojumu biežāk (piemēram, reizi nedēļā), bet ar divreiz vājāku koncentrāciju, lai nodrošinātu pastāvīgu, bet ne pārmērīgu barības vielu piegādi.
Laba alternatīva ir ilgstošas iedarbības granulētie mēslojumi. Tos iemaisa augsnes virskārtā stādīšanas laikā vai sezonas sākumā. Šīs granulas pakāpeniski atbrīvo barības vielas katrā laistīšanas reizē, nodrošinot augu ar nepieciešamajām vielām vairāku mēnešu garumā. Tas ir ļoti ērts risinājums, kas samazina nepieciešamību atcerēties par regulāru mēslošanu. Tomēr, lietojot šos mēslojumus, ir grūtāk kontrolēt barības vielu piegādi un pielāgot to auga mainīgajām vajadzībām, piemēram, pārejot uz ziedēšanas veicināšanas mēslojumu.
Ziemas mēnešos, kad ananasu salvija tiek turēta telpās un atrodas miera periodā, mēslošana ir jāpārtrauc. Tā kā auga augšana ir palēninājusies, tam nav nepieciešamas papildu barības vielas. Mēslošana šajā laikā var kaitēt saknēm un izraisīt sāļu uzkrāšanos substrātā. Mēslošanu var atsākt pavasarī, kad augs sāk mosties un parādās jauna augšana. Sākumā lieto vājākas koncentrācijas mēslojumu un pakāpeniski palielina devu, augam kļūstot aktīvākam.
