Lai gan ametista brimeira tiek uzskatīta par mazprasīgu un pieticīgu augu, kas spēj augt salīdzinoši nabadzīgās augsnēs, pārdomāta un savlaicīga mēslošana var būtiski uzlabot tās augšanu, ziedēšanas krāšņumu un sīpolu veselību. Pareiza barības vielu piegāde ir kā papildu enerģijas deva, kas palīdz augam ne tikai izdzīvot, bet arī plaukt un katru gadu priecēt ar arvien bagātīgāku ziedu skaitu. Galvenais mēslošanas princips šim augam ir mērenība un pareizs barības vielu līdzsvars, jo pārmērīga barošana, īpaši ar slāpekli, var dot pretēju efektu, veicinot lapu augšanu uz ziedu rēķina un padarot augu uzņēmīgāku pret slimībām.
Lai saprastu brimeiras barības vielu vajadzības, ir vērts atcerēties tās dabisko izcelsmi. Tā aug kalnu pļavās un akmeņainās nogāzēs, kur augsne ir drīzāk nabadzīga nekā auglīga, bet satur pietiekami daudz minerālvielu. Tas nozīmē, ka augs ir pielāgojies iztikt ar nelielu barības vielu daudzumu. Tāpēc intensīva mēslošana, kas nepieciešama daudziem dārza ziediem, brimeirai nav nepieciešama un var būt pat kaitīga. Vislabākā pieeja ir nodrošināt augam lēnas iedarbības barības vielu avotu, kas pakāpeniski atbrīvojas augsnē.
Galvenie barības elementi, kas nepieciešami visiem augiem, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un stublāju – augšanu. Fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai, ziedpumpuru veidošanai un enerģijas pārnesei augā. Kālijs savukārt stiprina auga vispārējo imunitāti, palīdz tam pārciest stresu, piemēram, sausumu vai aukstumu, un veicina sīpolu nobriešanu. Brimeirām vissvarīgākie ir fosfors un kālijs, kamēr slāpeklis ir nepieciešams tikai nelielos daudzumos.
Mēslošanas laiks ir tikpat svarīgs kā izvēlētais mēslojums. Vislabāk brimeiras mēslot vai nu stādīšanas laikā rudenī, vai arī agri pavasarī, kad sākas aktīvā augšana. Rudens mēslošana palīdz sīpoliem labi iesakņoties un uzkrāt spēkus ziemai, savukārt pavasara mēslošana dod enerģiju straujai augšanai un ziedēšanai. Nekādā gadījumā nevajadzētu mēslot augus pēc ziedēšanas vai vasaras miera periodā, jo tas var izjaukt to dabisko ciklu un stimulēt nevajadzīgu augšanu nepiemērotā laikā.
Mēslošanas veidi un līdzekļi
Izvēloties mēslojumu ametista brimeirām, priekšroka jādod tiem, kuros ir paaugstināts fosfora un kālija saturs, bet zems slāpekļa saturs. Tirgū ir pieejami speciāli mēslošanas līdzekļi sīpolpuķēm, kas parasti atbilst šīm prasībām. Tie ir pieejami gan granulētā, gan šķidrā veidā. Granulētie mēslojumi ir lēnas iedarbības un nodrošina barības vielu piegādi ilgākā laika periodā, kas ir ļoti piemēroti brimeirām. Šķidros mēslojumus augs uzņem ātrāk, un tie ir noderīgi, ja nepieciešams ātri novērst barības vielu trūkumu.
Lieliska alternatīva minerālmēsliem ir organiskie mēslošanas līdzekļi. Labi sadalījies komposts ir viens no labākajiem augsnes uzlabotājiem un barības vielu avotiem. To var iestrādāt augsnē pirms sīpolu stādīšanas vai izmantot kā mulčas slāni pavasarī. Komposts ne tikai nodrošina augus ar sabalansētu barības vielu devu, bet arī uzlabo augsnes struktūru, ūdens un gaisa caurlaidību. Vēl viens ļoti vērtīgs organiskais mēslojums ir kaulu milti, kas ir dabisks un lēnas iedarbības fosfora avots, ideāli piemērots sīpolpuķēm.
Koksnes pelni ir vēl viens tradicionāls un efektīvs kālija un mikroelementu avots. Tos var plānā kārtiņā izkaisīt ap augiem agri pavasarī un viegli iestrādāt augsnes virskārtā. Tomēr ar pelniem jābūt uzmanīgiem, jo tie paaugstina augsnes pH līmeni (padara to sārmaināku), kas brimeirām patīk, bet var nebūt piemērots citiem blakus augošiem, skābu augsni mīlošiem augiem. Pirms jebkura mēslojuma lietošanas vienmēr rūpīgi izlasiet un ievērojiet ražotāja norādījumus par devām.
Ir svarīgi atcerēties, ka mēslošana nevar aizstāt labu augsni. Vislabākais risinājums ir jau sākotnēji iestādīt brimeiras labi sagatavotā, ar organiskām vielām bagātinātā augsnē. Šādā augsnē augiem barības vielu var pietikt vairākiem gadiem, un papildu mēslošana būs nepieciešama tikai tad, ja pamanīsiet barības vielu trūkuma pazīmes, piemēram, vāju augšanu, bālas lapas vai nespēju ziedēt. Mērenība un dabiskums ir labākie principi, no kā vadīties.
Mēslošana stādīšanas laikā
Mēslošana stādīšanas laikā rudenī ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt brimeirām labu startu. Šajā laikā iestrādātās barības vielas veicinās spēcīgas sakņu sistēmas attīstību pirms ziemas iestāšanās, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai un spēcīgai augšanai pavasarī. Sagatavojot stādīšanas bedrīti vai visu dobi, augsnē ieteicams iemaisīt lēnas iedarbības mēslojumu.
Lielisks variants ir speciālais granulētais mēslojums sīpolpuķēm. Nelielu daudzumu granulu, saskaņā ar ražotāja norādījumiem, sajauc ar augsni stādīšanas bedrītes apakšā. Pēc tam uzber plānu kārtiņu tīras augsnes un tikai tad liek sīpolu. Tas ir svarīgi, lai izvairītos no tiešas mēslojuma granulu saskares ar sīpola pamatni, kas varētu izraisīt apdegumus. Šādi iestrādāts mēslojums pakāpeniski sadalīsies un būs pieejams auga saknēm tieši tad, kad tās sāks augt.
Ja dodat priekšroku organiskajām metodēm, stādīšanas bedrītē varat iemaisīt sauju kaulu miltu un labi sadalījušos kompostu. Kaulu milti nodrošinās fosforu, kas ir kritiski svarīgs sakņu attīstībai, savukārt komposts bagātinās augsni ar plašu mikroelementu klāstu un uzlabos tās struktūru. Šī kombinācija nodrošina lēnu un ilgstošu barības vielu piegādi, kas ir ideāli piemērota brimeiru vajadzībām.
Pēc sīpolu iestādīšanas un aplaistīšanas virsmu var nomulčēt ar plānu komposta vai lapu trūda kārtu. Šī mulča ne tikai pasargās augsni un sīpolus, bet, lēnām sadaloties, turpinās bagātināt augsni ar barības vielām. Pareizi sagatavota un samēslota augsne rudenī nozīmē, ka pavasarī jums būs mazāk rūpju un jūs varēsiet vienkārši baudīt augu augšanu un ziedēšanu, zinot, ka tiem ir nodrošināts viss nepieciešamais.
Pavasara piebarošana
Ja rudenī mēslošana netika veikta vai ja brimeiras aug vienā vietā jau vairākus gadus un augsne ir noplicinājusies, var veikt papildu mēslošanu agri pavasarī. Labākais laiks tam ir brīdis, kad no zemes parādās pirmie asni. Šajā laikā augiem ir nepieciešams papildu stimuls, lai attīstītu spēcīgas lapas un ziedkātus. Pavasara mēslošanai ir jābūt ļoti mērenai, lai neizraisītu pārmērīgu augšanu.
Pavasara piebarošanai var izmantot sabalansētu komplekso mēslojumu ar zemu slāpekļa saturu (piemēram, NPK 5-10-10) vai speciālo sīpolpuķu mēslojumu. Granulēto mēslojumu uzmanīgi izkaisa ap augiem, cenšoties, lai tas nenokļūtu uz jaunajiem asniem. Pēc tam to viegli iestrādā augsnes virskārtā un dobi aplaista, lai granulas sāktu šķīst un barības vielas nonāktu pie saknēm. Šo procedūru veic tikai vienu reizi pavasarī.
Alternatīva ir šķidrā mēslojuma izmantošana. Atšķaidiet sīpolpuķēm paredzētu šķidro mēslojumu uz pusi vājākā koncentrācijā, nekā norādīts instrukcijā, un aplaistiet ar to augus reizi divās vai trīs nedēļās, sākot no asnu parādīšanās līdz ziedpumpuru veidošanās sākumam. Tiklīdz ziedi sāk vērties vaļā, mēslošana ir jāpārtrauc. Šķidrā mēslošana nodrošina ātrāku efektu, bet prasa lielāku regularitāti.
Ja izmantojat organiskās metodes, pavasarī ap augiem varat izkaisīt plānu kārtiņu labi sadalījušos komposta vai koksnes pelnu. Tie ne tikai pabaros augus, bet arī uzlabos augsnes struktūru. Ir svarīgi atcerēties, ka mēslošana jāpārtrauc, tiklīdz sākas ziedēšana. Mēslošana ziedēšanas laikā vai pēc tās var saīsināt ziedu mūžu un veicināt nevajadzīgu lapu augšanu, kas tērē sīpola enerģiju.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Lai gan brimeiras ir pieticīgas, dažkārt tās var signalizēt par barības vielu trūkumu. Ir svarīgi iemācīties atpazīt šīs pazīmes, lai laikus varētu rīkoties. Viena no visbiežākajām pazīmēm ir pakāpeniska ziedēšanas pavājināšanās gadu no gada. Ja sākotnēji bagātīgi ziedošs cers ar laiku ražo arvien mazāk ziedu, un tie kļūst sīkāki, tas var liecināt par barības vielu, īpaši fosfora un kālija, izsīkumu augsnē.
Vēl viena pazīme var būt lapu krāsas izmaiņas. Lai gan lapu dzeltēšana pēc ziedēšanas ir dabisks process, ja lapas ir bālas, dzeltenīgas vai maza izmēra jau aktīvās augšanas laikā, tas var norādīt uz slāpekļa trūkumu. Tomēr ar slāpekļa mēslojumu jābūt ļoti uzmanīgiem. Neliela deva kompleksā mēslojuma pavasarī var palīdzēt, taču nekādā gadījumā nevajadzētu lietot tīru slāpekļa mēslojumu, piemēram, amonija nitrātu.
Arī auga vispārējā augšanas spara samazināšanās var būt signāls. Ja augi izskatās nīkulīgi, neveido jaunus vairsīpoliņus un to augšana ir acīmredzami palēnināta salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, visticamāk, tiem trūkst resursu. Šādā gadījumā vislabākais risinājums ir rudenī augus izrakt, sadalīt un pārstādīt jaunā, labi sagatavotā un ielabotā augsnē. Tas nodrošinās tiem jaunu spēku un visas nepieciešamās barības vielas.
Pirms secināt, ka problēma ir barības vielu trūkums, ir svarīgi izslēgt citus iespējamos cēloņus. Vāja ziedēšana var būt saistīta arī ar nepietiekamu saules gaismu, pārāk blīvu stādījumu, nepareizu laistīšanu (īpaši pārāk mitru vasaras periodu) vai pārāk agru lapu nogriešanu iepriekšējā gadā. Tikai tad, ja visi šie faktori ir optimāli, bet augs joprojām izskatās neveselīgs, ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību mēslošanai. Rūpīga novērošana ir atslēga uz pareizu diagnostiku un efektīvu risinājumu.
