Amerikas fitolakas stādīšana un pavairošana ir salīdzinoši vienkāršs process, kas neprasa specifiskas dārzkopības prasmes, taču ir svarīgi ievērot dažus pamatprincipus, lai nodrošinātu auga veiksmīgu ieaugšanos un turpmāko attīstību. Šis iespaidīgais augs spēj ātri ieņemt tam paredzēto vietu dārzā, kļūstot par pamanāmu akcentu. Pareizas stādīšanas vietas izvēle un augsnes sagatavošana ir galvenie priekšnoteikumi, lai fitolaka justos labi un priecētu ar savu krāšņumu gadu no gada. Turklāt, izprotot tā pavairošanas metodes, ir iespējams kontrolēt tā izplatību vai apzināti pavairot to jaunām dobēm.
Pirms stādīšanas ir rūpīgi jāizvēlas piemērota vieta dārzā. Amerikas fitolakai patīk saulainas vai viegli noēnotas vietas, jo pietiekams gaismas daudzums veicina spēcīgāku augšanu, košāku lapu krāsu un bagātīgāku ziedēšanu un ogu veidošanos. Lai gan augs spēj paciest arī ēnu, tas izstīdzēs un nebūs tik dekoratīvs. Svarīgi ir arī nodrošināt pietiekami daudz vietas, jo pieaudzis augs var sasniegt pat trīs metru augstumu un platumu, tādēļ to nevajadzētu stādīt pārāk tuvu citiem augiem, ēkām vai celiņiem.
Stādīšanai vispiemērotākais laiks ir pavasaris, kad augsne jau ir iesilusi un vairs nedraud spēcīgas salnas, vai arī rudens sākums. Pavasara stādīšana dod augam pietiekami daudz laika, lai labi iesakņotos un nostiprinātos pirms ziemas iestāšanās. Savukārt, stādot rudenī, svarīgi to izdarīt vismaz mēnesi pirms sala, lai augs paspētu adaptēties jaunajā vietā. Stādot ir svarīgi ievērot pareizo dziļumu – sakņu kamolam jābūt vienā līmenī ar augsnes virskārtu vai nedaudz augstāk, lai izvairītos no sakņu kakliņa pūšanas.
Pati stādīšana ir vienkārša – iepriekš sagatavotajā bedrē ievieto auga stādu, uzmanīgi iztaisnojot saknes. Bedri aizpilda ar sagatavoto augsnes maisījumu, viegli to pieblīvējot, lai neveidotos gaisa kabatas. Pēc iestādīšanas augs ir bagātīgi jāaplaista, lai augsne labi piekļautos saknēm un nodrošinātu nepieciešamo mitrumu. Lai mazinātu iztvaikošanu un saglabātu mitrumu, augsni ap jauno stādu ieteicams nomulčēt ar kompostu, mizu mulču vai lapu trūdu, kas arī pasargās no straujām temperatūras svārstībām un nomāks nezāļu augšanu.
Pavairošana ar sēklām
Amerikas fitolakas pavairošana ar sēklām ir visizplatītākais un vienkāršākais veids, kā iegūt jaunus augus, turklāt daba par to bieži parūpējas pati. Augs dārzā ļoti viegli izsējas, un jaunie sējeņi pavasarī var parādīties visnegaidītākajās vietās, jo putni, kas mielojas ar ogām, izplata sēklas pa visu apkārtni. Ja vēlaties kontrolētu pavairošanu, ogas var ievākt rudenī, kad tās ir pilnībā nogatavojušās un ieguvušas tumši violetu krāsu. No ogām uzmanīgi izspiež sēklas, atdala no mīkstuma un noskalo.
Iegūtās sēklas vislabāk ir sēt tūlīt rudenī tieši augsnē paredzētajā vietā vai arī atsevišķā dobē, kur audzēt stādus. Sēklas ir jāiziet cauri aukstās stratifikācijas periodam, lai pavasarī tās veiksmīgi sadīgtu, un rudens sēja dabiskā veidā to nodrošina. Sēklas sēj apmēram viena līdz divu centimetru dziļumā un viegli pārklāj ar augsni. Pavasarī, kad parādīsies pirmie asni, tos nepieciešamības gadījumā var izretināt, atstājot spēcīgākos augus.
Ja sēklas tiek glabātas līdz pavasarim, pirms sēšanas tām ir nepieciešama mākslīga aukstā stratifikācija. Lai to izdarītu, sēklas sajauc ar mitrām smiltīm vai kūdru, ievieto plastmasas maisiņā un tur ledusskapī apmēram divus līdz trīs mēnešus. Pēc stratifikācijas perioda sēklas var sēt podiņos vai dēstu kastītēs iekštelpās, lai paātrinātu dīgšanu. Kad jaunie stādiņi ir pietiekami paaugušies un āra apstākļi ir piemēroti, tos var izstādīt pastāvīgā vietā dārzā.
Sējot sēklas, jāņem vērā, ka fitolakas dīgtspēja ir ļoti augsta, tāpēc nav nepieciešams sēt pārāk biezi. No sēklām audzēti augi parasti sāk ziedēt un ražot ogas otrajā vai trešajā augšanas gadā. Šī pavairošanas metode ir lielisks veids, kā iegūt lielu skaitu augu ar minimālām izmaksām, kas ir īpaši noderīgi, ja vēlaties izveidot lielāku fitolaku grupu vai dzīvžogu. Tomēr vienmēr jāatceras par tās tendenci izplatīties un jābūt gataviem regulāri kontrolēt nevēlamos sējeņus.
Pavairošana ar sakņu daļām
Lai gan pavairošana ar sēklām ir populārākā metode, Amerikas fitolaku var pavairot arī veģetatīvi – dalot sakneņus. Šī metode nodrošina, ka jaunais augs būs identisks mātesaugam, un tas sāks ziedēt ātrāk nekā no sēklām audzēts augs. Labākais laiks sakņu dalīšanai ir agrs pavasaris, tiklīdz no zemes parādās pirmie jaunie dzinumi, vai arī vēls rudens, kad auga virszemes daļas ir atmirušas. Šajos periodos augs atrodas miera stāvoklī, un pārstādīšanas stress tam būs mazāks.
Process sākas ar rūpīgu mātesauga sakņu sistēmas atrakšanu. Jāņem vērā, ka fitolakai ir ļoti spēcīga un dziļa mietsakne, kas apgrūtina visa auga izrakšanu, tāpēc parasti tiek atdalītas sānu saknes vai sakneņu daļas. Ar asu lāpstu vai dārza nazi atdala daļu no sakneņa, pārliecinoties, ka katrai atdalītajai daļai ir vismaz viens vai vairāki augšanas pumpuri (acis), no kuriem attīstīsies jaunie dzinumi. Jo lielāka būs atdalītā saknes daļa, jo spēcīgāks būs jaunais augs.
Iegūtās sakņu daļas nekavējoties stāda iepriekš sagatavotā vietā. Stādīšanas bedre tiek sagatavota tāpat kā stādot stādu – tai jābūt pietiekami lielai, lai saknes daļa brīvi ietilptu. Saknes gabalu ievieto bedrē tā, lai augšanas pumpuri būtu vērsti uz augšu un atrastos nedaudz zem augsnes virskārtas. Pēc iestādīšanas augsne tiek viegli pieblīvēta un bagātīgi aplaista, lai nodrošinātu labu kontaktu starp sakni un augsni.
Šī pavairošanas metode ir nedaudz darbietilpīgāka un prasa lielāku fizisko piepūli nekā sēklu sēšana, taču tās priekšrocība ir ātrāks rezultāts. Jaunais augs, kas izaudzēts no saknes daļas, bieži vien uzzied jau pirmajā vai otrajā gadā pēc iestādīšanas. Tāpat šī ir laba metode, kā kontrolēt un ierobežot pārāk saauguša mātesauga izplatību, vienlaikus iegūstot jaunus stādus. Tomēr jābūt uzmanīgiem, lai netraumētu galveno mietsakni, ja vēlaties saglabāt arī mātesaugu.
Jauno stādu kopšana
Pēc iestādīšanas vai pavairošanas jauno Amerikas fitolakas stādu kopšanai ir izšķiroša nozīme to veiksmīgai ieaugšanai un attīstībai. Pirmajās nedēļās pēc iestādīšanas ir īpaši svarīgi nodrošināt regulāru un pietiekamu laistīšanu, lai saknes spētu nostiprināties jaunajā vietā. Augsnei ap jauno stādu jābūt pastāvīgi nedaudz mitrai, bet ne slapjai. Laistīšanas biežums ir atkarīgs no laika apstākļiem – karstā un sausā laikā var būt nepieciešams laistīt katru dienu vai katru otro dienu.
Lai palīdzētu jaunajam augam koncentrēt enerģiju sakņu sistēmas attīstībai, nevis virszemes daļu audzēšanai, var apsvērt nelielu apgriešanu. Ja stādam ir daudz lapu, daļu no tām var noņemt, lai samazinātu ūdens iztvaikošanu. Tas ir īpaši svarīgi, ja stādīšana notiek karstā laikā. Tomēr šis solis nav obligāts, un daudzos gadījumos augs lieliski tiek galā arī bez tā, ja tiek nodrošināts pietiekams mitrums.
Nezāļu kontrole ap jauno stādu ir ļoti būtiska, jo nezāles konkurē par ūdeni, barības vielām un saules gaismu, kas var kavēt jaunā auga attīstību. Regulāra ravēšana vai mulčas slāņa uzturēšana palīdzēs uzturēt dobi tīru un nodrošinās fitolakai labākus augšanas apstākļus. Mulčēšana ne tikai nomāc nezāles, bet arī palīdz saglabāt augsnes mitrumu un uzturēt stabilāku temperatūru sakņu zonā, kas ir īpaši svarīgi jaunajiem stādiem.
Pirmajā gadā pēc iestādīšanas papildu mēslošana parasti nav nepieciešama, ja augsne ir bijusi labi sagatavota un ielabota ar kompostu. Pārāk intensīva mēslošana var pat kaitēt, veicinot pārāk strauju un vārgu dzinumu augšanu, kas būs uzņēmīgi pret slimībām un kaitēkļiem. Galvenais uzsvars pirmajā gadā jāliek uz laistīšanu un nezāļu kontroli, ļaujot augam mierīgi ieaugties un izveidot spēcīgu sakņu sistēmu, kas būs pamats tā ilgmūžībai un krāšņumam turpmākajos gados.
Ierobežošana un kontrole
Plānojot Amerikas fitolakas stādīšanu, ir svarīgi jau sākotnēji padomāt par tās izplatības ierobežošanu un kontroli, jo šis augs var kļūt invazīvs, ja tam ļauj augt bez uzraudzības. Tā spēja ātri izplatīties gan ar sēklām, gan ar sakņu atvasēm nozīmē, ka dārzniekam jābūt proaktīvam. Viena no efektīvākajām metodēm ir regulāri nogriezt ogu ķekarus, pirms sēklas ir pilnībā nogatavojušās. Tas ne tikai novērš pašizsēju, bet arī ļauj izbaudīt ogu dekorativitāti lielāko daļu rudens.
Ja tomēr vēlaties atstāt ogas putniem, ir jābūt gatavam pavasarī cīnīties ar daudziem sējeņiem. Jaunie asni ir viegli pamanāmi un samērā viegli izraujami, kamēr tie vēl ir mazi. Regulāra dārza apsekošana un nevēlamo dzinumu likvidēšana ir neatņemama fitolakas audzēšanas sastāvdaļa, ja vēlaties saglabāt kārtību dobēs. Šo darbu nevajadzētu atlikt, jo, tiklīdz jaunais augs izveido mietsakni, to izrakt kļūst daudz grūtāk.
Lai ierobežotu sakņu sistēmas izplatīšanos, var izmantot sakņu barjeras. Pirms stādīšanas ap stādāmo bedri zemē var ierakt speciālu plastmasas vai metāla barjeru vismaz 40-50 centimetru dziļumā. Tas fiziski neļaus saknēm izplesties ārpus paredzētās zonas. Vēl viena alternatīva ir audzēt fitolaku lielā, izturīgā konteinerī, ko var vai nu novietot uz terases, vai ierakt zemē. Šī metode nodrošina pilnīgu kontroli pār auga izmēru un izplatību.
Visbeidzot, ja nolemjat, ka fitolaka konkrētajā vietā vairs nav vēlama, tās likvidēšana var būt izaicinājums, īpaši, ja augs ir vecs un labi ieaudzies. Spēcīgās mietsaknes dēļ pilnīga auga izrakšana prasa lielu fizisko piepūli. Pat ja izdodas izrakt lielāko daļu saknes, no jebkura zemē palikušā saknes fragmenta var atkal izaugt jauns dzinums. Tāpēc visefektīvākā pieeja ir rūpīgi un pārdomāti izvēlēties stādīšanas vietu jau pašā sākumā, lai izvairītos no nepieciešamības nākotnē cīnīties ar šo spēcīgo un dzīvotspējīgo augu.
