Amerikas duglāzijas atzarošana un formēšana ir svarīgi kopšanas pasākumi, kas, pareizi veikti, var būtiski uzlabot koka veselību, drošību un estētisko izskatu. Lai gan dabā šiem kokiem veidojas skaists, regulārs vainags bez cilvēka iejaukšanās, dārza apstākļos atzarošana bieži vien ir nepieciešama, lai noņemtu bojātus zarus, veidotu spēcīgu struktūru vai pielāgotu koka izmēru un formu konkrētajai videi. Ir ļoti svarīgi izprast, kad un kā pareizi veikt atzarošanu, jo nepareiza vai pārāk agresīva griešana var nodarīt kokam neatgriezenisku kaitējumu. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim Amerikas duglāzijas atzarošanas pamatprincipus, dažādus tās veidus un sniegsim praktiskus padomus par pareizu tehniku.
Atzarošanas galvenais mērķis ir uzturēt koka veselību. Tas ietver sevī sausu, slimu, bojātu vai krustenisku zaru izgriešanu. Šādi zari ne tikai bojā koka kopējo izskatu, bet arī var kļūt par infekciju avotu, caur kuru kokā var iekļūt dažādi patogēni, piemēram, sēnītes, kas izraisa trupi. Bojāti vai aizlūzuši zari var arī radīt apdraudējumu cilvēkiem un īpašumam, tāpēc to savlaicīga noņemšana ir svarīgs drošības pasākums. Šo sanitāro atzarošanu var veikt jebkurā gada laikā, tiklīdz tiek pamanīta problēma.
Otrs svarīgs atzarošanas mērķis ir veidot spēcīgu un stabilu koka struktūru, īpaši jaunībā. Jaunam kokam var veidoties vairākas konkurējošas galotnes vai zari ar pārāk šauru augšanas leņķi pret stumbru, kas veido vājus savienojumus. Ar strukturālās atzarošanas palīdzību var laicīgi novērst šīs problēmas, atstājot vienu spēcīgu centrālo galotni un veidojot labi izvietotu zaru skeletu. Pareizi izveidota struktūra nodrošina, ka koks būs izturīgāks pret vēju un sniega slodzi, samazinot zaru lūšanas risku nākotnē.
Treškārt, atzarošanu var izmantot, lai kontrolētu koka izmēru un formu, lai gan tas Amerikas duglāzijas gadījumā jādara ļoti piesardzīgi. Dažreiz ir nepieciešams pacelt vainaga apakšējo malu, lai nodrošinātu ērtāku pārvietošanos zem koka, vai ierobežot zaru augšanu ēku vai elektrolīniju virzienā. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka duglāzija ir liels koks, un mēģinājumi to uzturēt mākslīgi mazu bieži vien beidzas ar nedabisku un neglītu izskatu. Tāpēc ir ļoti svarīgi jau sākotnēji izvēlēties kokam piemērotu vietu, kur tas varēs augt līdz saviem dabiskajiem izmēriem.
Visbeidzot, ir svarīgi zināt, ka Amerikas duglāzijas, tāpat kā vairums skujkoku, neveido jaunus pumpurus uz vecas koksnes. Tas nozīmē, ka zaru nedrīkst nogriezt līdz kailai koksnei, cerot, ka no turienes augs jauni dzinumi. Griezumus drīkst veikt tikai tajā zaru daļā, kur ir skujas. Ja zars tiek nogriezts pilnībā, tas vairs neatjaunosies. Šī īpašība ir jāņem vērā, plānojot jebkādus formēšanas darbus.
Atzarošanas laiks un instrumenti
Labākais laiks lielākajai daļai atzarošanas darbu ir ziemas miera periods, no vēla rudens līdz agram pavasarim, kad koks ir “aizmidzis”. Atzarošana šajā laikā samazina stresu kokam, jo tas nezaudē enerģiju, kas nepieciešama brūču dziedēšanai aktīvās augšanas laikā. Turklāt, kad kokam nav lapu (skuju), ir daudz vieglāk saskatīt tā struktūru un identificēt problemātiskos zarus. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka ziemā ir mazāks risks inficēt brūces ar slimībām vai piesaistīt kaitēkļus, kas ir aktīvi siltajā sezonā.
Nelielu formējošo apgriešanu, piemēram, jauno dzinumu galotņu iekniešanu, lai veidotu blīvāku vainagu, var veikt pavasarī vai vasaras sākumā, kad jaunie dzinumi vēl ir mīksti. Tas ir īpaši aktuāli, ja duglāzija tiek audzēta kā Ziemassvētku eglīte vai dzīvžogs. Tomēr ir jāizvairās no lielu zaru griešanas vasarā, jo tas var izraisīt spēcīgu sveķu tecēšanu un novājināt koku. Kā jau minēts, sausu un bojātu zaru izgriešanu var veikt jebkurā laikā, kad tas ir nepieciešams.
Lai veiktu kvalitatīvu atzarošanu, ir nepieciešami pareizi instrumenti. Tiem jābūt asiem, lai veiktu tīrus un gludus griezumus, kas ātrāk sadzīst. Truli instrumenti plēš un bojā koka audus, radot lielākas brūces un palielinot infekcijas risku. Mazākiem zariem (līdz 2 cm diametrā) pietiks ar kvalitatīvām dārza šķērēm vai zaru šķērēm ar garākiem rokturiem. Lielākiem zariem būs nepieciešams zāģis, vēlams, ar izliektu asmeni, kas ir speciāli paredzēts zaru zāģēšanai.
Pirms darba uzsākšanas un pārejot no viena koka pie cita, instrumenti ir jādezinficē. To var izdarīt, noslaukot asmeņus ar spirtu vai speciālu dezinfekcijas līdzekli. Tas ir īpaši svarīgi, ja tiek griezti slimi zari, lai neizplatītu infekciju uz veselajām koka daļām vai citiem kokiem dārzā. Darba drošība arī ir ļoti svarīga, īpaši strādājot ar lieliem kokiem – vienmēr lietojiet cimdus un aizsargbrilles, un nekad nestāviet tieši zem zara, kuru zāģējat.
Pareiza griešanas tehnika
Pareiza griešanas tehnika ir izšķiroša, lai nodrošinātu ātru brūču sadzīšanu un nekaitētu kokam. Mazu zaru griežot ar šķērēm, griezums jāveic nelielā leņķī, aptuveni 0,5 cm virs pumpura, kas vērsts uz āru. Tas veicinās jaunā dzinuma augšanu vēlamajā virzienā, prom no vainaga centra. Nekad neatstājiet garus stumbenīšus virs pumpura, jo tie atmirs un var kļūt par infekcijas avotu.
Zāģējot lielāku zaru, kas jānoņem pilnībā, griezums jāveic tieši aiz zaru krāgas. Zaru krāga ir neliels valnītis jeb sabiezinājums vietā, kur zars savienojas ar stumbru. Šajā zonā atrodas specializētas šūnas, kas ir atbildīgas par brūces aizvilkšanos un jaunu audu veidošanos. Griezumu nedrīkst veikt pārāk tuvu stumbram, bojājot krāgu, kā arī nedrīkst atstāt garu celmu. Pareizs griezums ir nedaudz slīps, paralēli zaru krāgas līnijai.
Lai nozāģētu smagu zaru, ir jāizmanto trīs griezumu metode, lai novērstu mizas atplīšanu no stumbra. Pirmais griezums tiek veikts no zara apakšpuses, apmēram 20-30 cm attālumā no stumbra, iezāģējot apmēram līdz trešdaļai zara resnuma. Otrais griezums tiek veikts no zara augšpuses, dažus centimetrus tālāk no stumbra nekā pirmais griezums. Zars nolūzīs starp abiem griezumiem, neatplēšot mizu. Pēc tam atlikušais stumbenis tiek nozāģēts ar trešo, galīgo griezumu pie pašas zaru krāgas, kā aprakstīts iepriekš.
Pēc atzarošanas lielas brūces nav nepieciešams apstrādāt ar speciāliem ziedēm vai krāsām. Pētījumi liecina, ka koks pats spēj daudz efektīvāk izolēt brūci un pasargāt sevi no infekcijām, veidojot aizsargbarjeru. Brūču ziedes var pat kavēt dzīšanas procesu, aizturot mitrumu un radot labvēlīgu vidi sēnīšu attīstībai. Vissvarīgākais ir tīrs, gluds un pareizi veikts griezums.
Strukturālā atzarošana jauniem kokiem
Strukturālā atzarošana ir vissvarīgākā jauniem kokiem pirmajos gados pēc iestādīšanas. Tās mērķis ir izveidot spēcīgu un ilgtspējīgu koka karkasu, kas kalpos visu tā mūžu. Pirmais solis ir nodrošināt, ka kokam ir viena, izteikta centrālā galotne. Ja veidojas divas vai vairākas konkurējošas galotnes (tā sauktās “dakšas”), viena no tām, parasti vājākā vai nepareizāk augošā, ir jānoņem. To dara, nogriežot to pie pamatnes, atstājot spēcīgāko un taisnāko galotni.
Nākamais solis ir izvēlēties un veidot pamata zarus jeb skeletzarus. Tiem jābūt vienmērīgi izvietotiem ap stumbru un ar pietiekamu vertikālo attālumu vienam no otra (vismaz 20-30 cm). Izvairieties atstāt vairākus zarus, kas aug no vienas vietas uz stumbra. Svarīgs ir arī zaru augšanas leņķis – ideālam leņķim jābūt starp 45 un 60 grādiem attiecībā pret stumbru. Zari, kas aug pārāk stāvu uz augšu (ar šauru leņķi), veido vājus savienojumus un ir pakļauti lūšanas riskam.
Strukturālās atzarošanas laikā tiek noņemti arī visi krusteniskie zari, kas berzējas viens gar otru, kā arī zari, kas aug uz vainaga iekšpusi. Šāda atzarošana uzlabo gaisa cirkulāciju un gaismas piekļuvi vainaga iekšienē, kas samazina slimību risku. Ir svarīgi atcerēties, ka vienā reizē nevajadzētu noņemt vairāk par 25% no koka kopējās lapotnes (skujām). Strukturālā atzarošana ir pakāpenisks process, kas jāveic vairāku gadu garumā.
Jauna koka apakšējos zarus pirmajos gados nevajadzētu steigties noņemt, pat ja plānojat nākotnē veidot augstu stumbru. Šie pagaidu zari ir svarīgi, jo tie ražo enerģiju, kas veicina stumbra resnuma pieaugumu un sakņu sistēmas attīstību. Apakšējos zarus var sākt pakāpeniski noņemt, kad stumbrs ir sasniedzis vēlamo resnumu, katru gadu noņemot tikai pašu apakšējo zaru rindu.
Īpaši atzarošanas gadījumi
Dažreiz Amerikas duglāziju audzē specifiskiem mērķiem, kas prasa intensīvāku formēšanu, piemēram, kā Ziemassvētku eglīti. Lai iegūtu blīvu un kompaktu formu, katru gadu pavasarī vai vasaras sākumā tiek apgriezti jaunie dzinumi. Gan galotnes, gan sānu zaru jaunie, gaiši zaļie dzinumi tiek saīsināti par apmēram trešdaļu vai pusi, kamēr tie vēl ir mīksti. Šāda apgriešana stimulē sānu pumpuru attīstību, kā rezultātā veidojas blīvāks zarojums.
Amerikas duglāziju var izmantot arī cirptu dzīvžogu veidošanai. Šādā gadījumā ir nepieciešama regulāra un sistemātiska apgriešana vismaz vienu vai divas reizes gadā augšanas sezonas laikā. Dzīvžogam jāveido trapeces forma – platākam apakšā un šaurākam augšā. Šāda forma nodrošina, ka arī apakšējie zari saņem pietiekami daudz saules gaismas un nenokalst. Ir svarīgi sākt dzīvžoga formēšanu jau no agras koku jaunības, neļaujot tiem izaugt pārāk lieliem.
Vainaga pacelšana ir atzarošanas veids, kad tiek noņemti apakšējie koka zari, lai palielinātu brīvo telpu zem tā. Tas var būt nepieciešams, lai nodrošinātu pārvietošanās iespējas, uzlabotu redzamību vai vienkārši estētisku apsvērumu dēļ. Zari jānoņem pakāpeniski, vairāku gadu laikā, lai koks varētu pielāgoties. Nekad nevajadzētu vienā reizē noņemt zarus vairāk kā līdz vienai trešdaļai no koka kopējā augstuma.
Vainaga retināšana ir selektīva zaru izgriešana visā vainaga garumā, lai uzlabotu gaismas piekļuvi un gaisa cirkulāciju. Šī metode parasti tiek izmantota pieaugušiem kokiem, lai samazinātu vainaga blīvumu un vēja radīto slodzi. Tiek izgriezti vāji, krusteniski un paralēli augoši zari, saglabājot koka dabisko formu. Šis ir sarežģīts darbs, ko vislabāk uzticēt profesionālam arboristam, jo nepareiza retināšana var sabojāt koka struktūru.
