Daudziem amarilļa audzētājiem lielākais izaicinājums ir panākt, lai augs ziedētu atkārtoti gadu no gada. Galvenā atslēga uz šo panākumu ir pareizi organizēts miera periods jeb ziemošana. Dabā amarillis aug reģionos ar izteiktām sausuma un lietus sezonām. Miera periods atdarina šo dabisko sausuma fāzi, kuras laikā sīpols atpūšas, nobriest un uzkrāj spēkus, lai pēc tam, sākoties “lietus sezonai”, varētu atkal spēcīgi augt un ziedēt. Miera perioda ignorēšana ir visbiežākais iemesls, kāpēc amarillis pēc pirmās krāšņās ziedēšanas nākamajā gadā veido tikai lapas vai nezied vispār.
Miera periods ir obligāta amarilļa dzīves cikla sastāvdaļa. Tas ir laiks, kad sīpolā notiek svarīgi fizioloģiski procesi, tostarp ziedpumpuru veidošanās. Bez šīs atpūtas fāzes sīpols tiek novājināts un nespēj sagatavoties jaunai ziedēšanai. Parasti miera periods ilgst no astoņām līdz divpadsmit nedēļām. Šajā laikā sīpolam ir jānodrošina specifiski apstākļi – tumsa, vēsums un pilnīgs sausums. Šie apstākļi signalizē augam, ka ir pienācis laiks atpūsties.
Gatavošanās miera periodam jāsāk pakāpeniski, parasti vasaras beigās vai agrā rudenī. Apmēram augusta beigās vai septembra sākumā ir jāpārtrauc auga mēslošana. Pēc tam pakāpeniski jāsamazina arī laistīšana, ļaujot augsnei starp laistīšanas reizēm pilnībā izžūt. Tas veicinās lapu pakāpenisku dzeltēšanu un nokalšanu. Ir svarīgi ļaut šim procesam notikt dabiski, jo, kamēr lapas vēl ir zaļas, tās turpina barot sīpolu. Nenogriez lapas, kamēr tās nav pilnībā nokaltušas.
Kad visas lapas ir nokaltušas, tās var uzmanīgi nogriezt apmēram 2-3 centimetrus virs sīpola. Pēc tam sīpols ir gatavs miera periodam. To var atstāt tajā pašā podā vai arī uzmanīgi izņemt no augsnes, notīrīt un uzglabāt atsevišķi. Sīpols jānovieto vēsā (apmēram 10-15°C), tumšā un sausā vietā. Laba vieta ziemošanai ir pagrabs, vēsa garāža vai ledusskapja dārzeņu nodalījums, ja vien tur nav pārāk mitrs. Ja sīpols tiek uzglabāts ārpus poda, to var ietīt papīrā vai ievietot papīra maisiņā.
Kāpēc miera periods ir nepieciešams
Miera periods jeb dormance ir dabisks un nepieciešams posms amarilļa dzīves ciklā. Tas atdarina apstākļus auga dabiskajā vidē, kur pēc aktīvas augšanas un ziedēšanas lietus sezonā seko ilgstošs sausuma periods. Šī atpūtas fāze ir kritiski svarīga, lai sīpols varētu nobriest un uzkrāt pietiekami daudz enerģijas nākamajai ziedēšanas sezonai. Miera perioda laikā sīpolā notiek sarežģīti bioķīmiski procesi, kuru rezultātā tiek ierosināta ziedpumpuru veidošanās.
Ja amarillim nenodrošina miera periodu un turpina to laistīt un mēslot visu gadu, sīpols tiek “izsmelts”. Tas nepārtraukti tērē enerģiju lapu uzturēšanai un neveic nepieciešamo atpūtas ciklu. Rezultātā sīpols vai nu vispār neveido ziedpumpurus, vai arī tie ir ļoti vāji, un ziedēšana izpaliek. Dažkārt audzētāji brīnās, kāpēc viņu amarillis pēc pirmā gada audzē tikai lielas, skaistas lapas, bet nezied. Atbilde gandrīz vienmēr slēpjas tieši nepareizi organizētā vai izlaistā miera periodā.
Miera periods arī palīdz sinhronizēt auga augšanas ciklu. Tas ļauj audzētājam kontrolēt, kad augs sāks augt un ziedēt. Ievērojot noteiktu miera perioda ilgumu, ir iespējams panākt, lai amarillis uzziedētu noteiktā laikā, piemēram, uz Ziemassvētkiem vai citiem svētkiem. Šī kontrole pār ziedēšanas laiku ir viena no īpašībām, kas padara amarilli par tik populāru dāvanu un svētku dekoru.
Tāpat miera periods ir labvēlīgs laiks, lai pārbaudītu sīpola veselību un veiktu nepieciešamās procedūras. Kad sīpols ir bez lapām un saknēm, to ir viegli apskatīt no visām pusēm, lai pārliecinātos, ka tam nav slimību vai kaitēkļu pazīmju. Šajā laikā var noņemt vecās, atmirušās saknes un ārējās, sausās zvīņas. Tas ir arī ideāls brīdis, lai atdalītu vairsīpoliņus, ja tādi ir izveidojušies, un sagatavotu sīpolu pārstādīšanai jaunā augsnē.
Sīpola sagatavošana ziemošanai
Pareiza sīpola sagatavošana miera periodam ir tikpat svarīga kā pats miera periods. Šis process jāsāk pakāpeniski, lai augs varētu dabiski pabeigt savu veģetācijas ciklu. Parasti gatavošanās sākas vasaras beigās vai agrā rudenī, aptuveni 8-10 nedēļas pirms vēlamā miera perioda sākuma. Pirmais solis ir pārtraukt jebkādu mēslošanu. Tas signalizē augam, ka barības vielu pieejamība samazinās un ir laiks lēnām pārtraukt aktīvo augšanu.
Pēc mēslošanas pārtraukšanas pakāpeniski samazini arī laistīšanas biežumu. Ļauj augsnei starp laistīšanas reizēm izžūt arvien vairāk. Samazināts mitruma daudzums ir galvenais stimuls, kas liek augam pāriet miera stāvoklī. Šajā laikā lapas sāks dabiski dzeltēt un nokalst, sākot no galiem. Ir ļoti svarīgi pretoties kārdinājumam nogriezt lapas, kamēr tās vēl ir daļēji zaļas. Kamēr lapās ir hlorofils, tās turpina fotosintezēt un sūtīt pēdējās barības vielu rezerves uz sīpolu.
Kad visas lapas ir pilnībā nodzeltējušas, kļuvušas brūnas un sausas, tās var droši nogriezt. Atstāj apmēram 2-3 centimetrus garu stublāja daļu virs sīpola. Šajā brīdī laistīšana ir jāpārtrauc pavisam. Augsnei podā ir jāļauj pilnībā izžūt. Šis process var ilgt nedēļu vai divas, atkarībā no poda izmēra un apkārtējās vides apstākļiem. Pilnīgs sausums ir nepieciešams, lai novērstu sīpola pūšanu miera perioda laikā.
Kad augsne ir pilnībā sausa, tev ir divas iespējas. Pirmā ir atstāt sīpolu podā un visu podu novietot ziemošanas vietā. Šī ir vienkāršākā metode. Otrā iespēja ir uzmanīgi izņemt sīpolu no poda, notīrīt no tā augsnes paliekas, apgriezt vecās, sausās saknes un uzglabāt sīpolu atsevišķi. Šī metode ļauj labāk pārbaudīt sīpola stāvokli un ietaupa vietu. Ja izvēlies otro variantu, sīpolu var ietīt avīzē, ievietot papīra maisiņā vai kastē ar sausu kūdru vai zāģu skaidām.
Uzglabāšanas apstākļi
Lai miera periods būtu veiksmīgs, ir jānodrošina pareizi uzglabāšanas apstākļi. Trīs galvenie faktori, kas jākontrolē, ir temperatūra, gaisma un mitrums. Visiem šiem faktoriem ir jābūt stabiliem visā uzglabāšanas periodā, kas parasti ilgst no 8 līdz 12 nedēļām. Nepareizi apstākļi var izraisīt sīpola priekšlaicīgu pamošanos, izžūšanu vai, sliktākajā gadījumā, pūšanu.
Ideālā temperatūra amarilļa sīpola uzglabāšanai miera periodā ir no 10 līdz 15 grādiem pēc Celsija. Vēsāka temperatūra palīdz uzturēt sīpolu dziļā miera stāvoklī un novērš priekšlaicīgu dzinumu veidošanos. Pārāk augsta temperatūra var stimulēt sīpola pamošanos, savukārt temperatūra zem 5 grādiem var to sabojāt. Labas uzglabāšanas vietas ir sauss pagrabs, vēsa, neapkurināta pieliekamais, garāža vai pat ledusskapja dārzeņu nodalījums, ja vien tur nav pārāk mitrs.
Uzglabāšanas vietai ir jābūt tumšai. Gaisma ir viens no galvenajiem stimuliem, kas veicina augu augšanu, tāpēc tās klātbūtne var pamodināt sīpolu no miera stāvokļa. Ja nav pieejama pilnīgi tumša telpa, sīpolu var ievietot kartona kastē vai pārklāt ar tumšu audumu. Ja sīpols tiek uzglabāts podā, visu podu var ievietot lielā papīra maisā. Tumsa nodrošina, ka sīpols pilnībā atpūšas un neveido vājus, etiķētus dzinumus.
Vissvarīgākais faktors ir sausums. Miera periodā sīpolam ir jāatrodas pilnīgā sausumā. Jebkāds mitrums var izraisīt pelējuma veidošanos un sīpola pūšanu. Ja sīpols tiek uzglabāts podā, pārliecinies, ka augsne ir pilnīgi sausa pirms poda novietošanas ziemošanā. Ja sīpols tiek uzglabāts atsevišķi, tam jābūt sausam un jāatrodas labi vēdināmā vietā. Periodiski, apmēram reizi mēnesī, pārbaudi sīpolu stāvokli, lai pārliecinātos, ka nav parādījušās pūšanas vai pelējuma pazīmes.
Sīpola modināšana pēc miera perioda
Pēc 8-12 nedēļu ilgas atpūtas ir pienācis laiks modināt amarilļa sīpolu un sākt jaunu augšanas ciklu. Parasti to dara apmēram 6-8 nedēļas pirms vēlamā ziedēšanas laika. Ja sīpols tika uzglabāts ārpus poda, pirmais solis ir to sagatavot stādīšanai. Apskati sīpolu – tam jābūt stingram un veselīgam. Noņem visas sausās, papīram līdzīgās ārējās zvīņas un nogriez atmirušās, sausās saknes, atstājot tikai veselīgās un gaļīgās. Pirms stādīšanas sīpola saknes var uz pāris stundām iemērkt remdenā ūdenī.
Šis ir arī labākais laiks, lai pārstādītu sīpolu svaigā augsnē. Ja sīpols ziemoja podā, uzmanīgi izņem to, notīri veco augsni un pārbaudi sakņu sistēmu. Izvēlies podu, kas ir tikai nedaudz lielāks par pašu sīpolu, un piepildi to ar svaigu, labi drenējošu augsni. Stādi sīpolu tā, lai apmēram puse vai viena trešdaļa no tā paliktu virs zemes. Šāda stādīšana palīdz novērst sīpola kakliņa pūšanu. Pēc iestādīšanas viegli aplaisti augsni, lai tā būtu nedaudz mitra.
Novieto podu siltā (21-24°C) un gaišā vietā. Šajā posmā augam nav nepieciešama tieša saules gaisma, bet gan siltums, kas stimulēs augšanas procesus. Pēc pirmās laistīšanas nelaisti augu atkārtoti, kamēr neparādās pirmās augšanas pazīmes. Tas ir ļoti svarīgi, jo pārlaistīšana šajā posmā, kad augam vēl nav lapu, kas iztvaikotu mitrumu, var viegli izraisīt sīpola pūšanu. Parasti pirmie dzinumi parādās divu līdz četru nedēļu laikā.
Kad no sīpola parādās ziedkāta vai lapu smaile, tas ir signāls, ka augs ir pamodies un sācis aktīvi augt. No šī brīža var sākt regulāru, bet joprojām mērenu laistīšanu, ļaujot augsnes virskārtai nedaudz apžūt starp laistīšanas reizēm. Kad ziedkāts sasniedzis aptuveni 10-15 cm garumu, augu var pārvietot uz saulaināku vietu, lai veicinātu spēcīgu augšanu. Sākot jaunu ciklu, atceries, ka mēslošana nav nepieciešama līdz brīdim, kad beigsies ziedēšana.
