Lai amarillis katru gadu priecētu ar krāšņiem un lieliem ziediem, tam ir nepieciešama ne tikai pareiza laistīšana un apgaismojums, bet arī atbilstoša mēslošana. Barības vielas ir būvmateriāli, kas nodrošina auga augšanu, lapu attīstību un, pats galvenais, enerģijas uzkrāšanu sīpolā nākamā gada ziedēšanai. Daudzi audzētāji aizmirst par mēslošanas nozīmi, īpaši pēc ziedēšanas perioda, taču tieši šis ir kritiskākais laiks, kad augam ir visvairāk nepieciešams papildu atbalsts. Pareizi sabalansēta un laikā veikta mēslošana ir investīcija, kas tieši ietekmē ziedu skaitu un kvalitāti nākamajā sezonā.
Amarilļa barības vielu vajadzības mainās atkarībā no tā augšanas cikla fāzes. Ir svarīgi saprast, kad sākt, kad turpināt un kad pārtraukt mēslošanu. Tūlīt pēc sīpola iestādīšanas vai pamodināšanas no miera perioda mēslošana nav nepieciešama. Sīpols pats par sevi ir pilns ar barības vielu rezervēm, kas ir pietiekamas, lai uzsāktu augšanu un izveidotu pirmo ziedkātu un ziedus. Pāragra mēslošana šajā posmā var pat kaitēt, veicinot pārāk strauju lapu augšanu uz ziedu attīstības rēķina vai pat apdedzinot jaunās, maigās saknes.
Mēslošanu jāsāk tikai tad, kad ziedēšana ir beigusies un ziedkāts ir nogriezts. Tieši šajā brīdī sākas vissvarīgākais posms – enerģijas uzkrāšana sīpolā. Augs sāk aktīvi audzēt lapas, kas caur fotosintēzi ražo barības vielas. Papildu mēslošana nodrošina visus nepieciešamos elementus, lai šis process noritētu pēc iespējas efektīvāk. Regulāra barošana visā pavasarī un vasarā, kamēr lapas ir zaļas un aug, palīdz sīpolam ne tikai atgūt ziedēšanai iztērēto enerģiju, bet arī uzkrāt jaunas rezerves, kas ir pamats nākamā gada ziedpumpuru veidošanai.
Izvēloties mēslojumu, priekšroka jādod sabalansētam, ūdenī šķīstošam mēslojumam, kas paredzēts ziedošiem telpaugiem. Pievērs uzmanību N-P-K (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecībai. Pēc ziedēšanas periodā labāk izvēlēties mēslojumu ar nedaudz augstāku fosfora (P) un kālija (K) saturu, jo fosfors veicina sakņu sistēmas un ziedpumpuru attīstību, bet kālijs stiprina auga vispārējo veselību un izturību. Slāpeklis (N) ir svarīgs lapu augšanai, taču tā pārpalikums var stimulēt pārmērīgu zaļās masas veidošanos uz sīpola rēķina.
Mēslošanas biežums ir atkarīgs no izvēlētā mēslojuma veida. Vispārīgs ieteikums ir mēslot augu ik pēc divām līdz četrām nedēļām aktīvās lapu augšanas periodā. Ir svarīgi vienmēr ievērot ražotāja norādījumus uz iepakojuma un nekad nepārsniegt ieteicamo devu. Patiesībā, daudzi pieredzējuši audzētāji iesaka izmantot mēslojuma šķīdumu, kas atšķaidīts uz pusi no ieteicamās koncentrācijas, lai izvairītos no sakņu apdedzināšanas riska. Vienmēr mēslo mitru augsni – nekad nemēslo sausu augu, jo tas var nopietni bojāt saknes.
Kad un kā mēslot
Pareizs mēslošanas laiks ir izšķirošs, lai amarillis saņemtu barības vielas tieši tad, kad tās visvairāk nepieciešamas. Mēslošanas ciklu var sadalīt trīs galvenajos posmos: pirms ziedēšanas, pēc ziedēšanas un pirms miera perioda. Pirmajā posmā, kas sākas ar sīpola stādīšanu un ilgst līdz ziedēšanas beigām, mēslošana nav nepieciešama un pat nav vēlama. Sīpols satur visas nepieciešamās barības vielu rezerves, lai uzziedētu. Pirmā mēslošana jāveic tikai pēc tam, kad pēdējais zieds ir novītis un ziedkāts ir nogriezts.
Otrais un vissvarīgākais posms ir aktīva lapu augšana pēc ziedēšanas. Šajā laikā, kas parasti ilgst no pavasara līdz vasaras beigām, augs ir aktīvi jāmēslo. Sāc mēslot apmēram divas nedēļas pēc ziedēšanas beigām un turpini to darīt regulāri ik pēc 2-4 nedēļām. Šajā periodā lapas darbojas kā “fabrikas”, kas ražo enerģiju un uzglabā to sīpolā. Pietiekams barības vielu daudzums nodrošina, ka sīpols aug liels, spēcīgs un spējīgs veidot ziedpumpurus nākamajai sezonai.
Trešais posms sākas vasaras beigās vai agrā rudenī, kad jāsāk gatavot augu miera periodam. Apmēram sešas līdz astoņas nedēļas pirms plānotā miera perioda sākuma mēslošana ir jāpārtrauc. Tas, kopā ar pakāpenisku laistīšanas samazināšanu, signalizē augam, ka augšanas sezona tuvojas beigām un ir laiks gatavoties atpūtai. Mēslošanas pārtraukšana ļauj augam pabeigt barības vielu uzkrāšanas procesu un nobriest, kas ir svarīgi veiksmīgai pārziemošanai un nākamā gada ziedēšanai.
Mēslošanas tehnika ir vienkārša, bet prasa uzmanību. Vienmēr izmanto šķidro mēslojumu, kas atšķaidīts ūdenī saskaņā ar ražotāja norādījumiem vai pat nedaudz vājākā koncentrācijā. Pirms mēslošanas pārliecinies, ka augsne podā ir nedaudz mitra. Ja augsne ir pilnīgi sausa, vispirms nedaudz aplaisti augu ar tīru ūdeni un tikai pēc tam, pēc kāda laika, mēslo. Tas pasargās saknes no apdegšanas. Lej mēslojuma šķīdumu vienmērīgi pa augsnes virsmu, cenšoties izvairīties no tā nokļūšanas uz sīpola.
Mēslojuma veidi un N-P-K
Tirgū ir pieejami dažādi mēslojuma veidi, un ir svarīgi izvēlēties piemērotāko amarillim. Vislabākā izvēle ir ūdenī šķīstošs kompleksais mēslojums, kas paredzēts ziedošiem telpaugiem. Šādi mēslojumi nodrošina sabalansētu barības vielu attiecību un ir viegli lietojami. Ir svarīgi pievērst uzmanību trim galvenajiem makroelementiem, kas norādīti uz iepakojuma kā N-P-K attiecība: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Katram no šiem elementiem ir sava specifiska loma auga attīstībā.
Slāpeklis (N) ir atbildīgs par zaļās masas, proti, lapu un stublāju, augšanu. Tas ir būtisks fotosintēzes procesā. Tomēr amarillim pārāk liels slāpekļa daudzums var būt nevēlams, jo tas veicina pārmērīgu lapu augšanu, bet var kavēt sīpola nobriešanu un ziedpumpuru veidošanos. Tāpēc mēslojumam, ko izmanto pēc ziedēšanas, nevajadzētu būt ar dominējošu slāpekļa saturu. Vairāk slāpekļa ir nepieciešams jauniem augiem, kas audzēti no sēklām vai vairsīpoliņiem, lai tie ātrāk attīstītu lapu rozeti.
Fosfors (P) spēlē galveno lomu enerģijas pārnesē augā, kā arī veicina spēcīgas sakņu sistēmas attīstību un ziedpumpuru veidošanos. Tas ir īpaši svarīgs elements amarillim periodā pēc ziedēšanas, kad sīpolā tiek закладенi pamati nākamā gada ziediem. Mēslojums ar nedaudz paaugstinātu fosfora saturu palīdzēs nodrošināt, ka sīpols uzkrāj pietiekami daudz enerģijas un nobriest, lai veiksmīgi pārziemotu un pēc tam bagātīgi ziedētu.
Kālijs (K) ir atbildīgs par auga vispārējo veselību, izturību pret slimībām un stresu, kā arī regulē ūdens apriti augā. Tas palīdz stiprināt šūnu sienas, padarot augu izturīgāku. Kālijs arī veicina barības vielu transportu no lapām uz sīpolu, tādējādi palīdzot uzkrāt rezerves. Tāpēc mēslojums ar sabalansētu vai nedaudz paaugstinātu kālija saturu ir ļoti labvēlīgs amarilļa veselībai visā aktīvās augšanas periodā. Ideāla N-P-K attiecība varētu būt, piemēram, 10-20-10 vai 5-10-10.
Organiskā mēslošana
Papildus minerālmēsliem, amarilļa kopšanā var izmantot arī organiskos mēslošanas līdzekļus. Organiskā mēslošana ir dabai draudzīgāka alternatīva, kas ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru un veicina labvēlīgo mikroorganismu darbību. Viens no populārākajiem organiskajiem mēslojumiem ir komposts. Pārstādot amarilli, augsnei var pievienot nelielu daudzumu labi sadalījušos kompostu, kas nodrošinās lēnu un ilgstošu barības vielu izdalīšanos.
Vēl viena efektīva organiskā alternatīva ir biohumuss jeb slieku komposts. Tas ir ļoti koncentrēts un bagāts ar barības vielām un mikroorganismiem. Biohumusu var iestrādāt augsnes virskārtā vai izmantot tā šķidro ekstraktu laistīšanai. Biohumuss ne tikai baro augu, bet arī uzlabo tā imunitāti pret slimībām un kaitēkļiem. Tas ir lielisks veids, kā dabiski stimulēt veselīgu augšanu bez ķīmisku vielu izmantošanas.
Dažādi augu uzlējumi, piemēram, nātru vai ceļteku virca, arī var kalpot kā labs papildmēslojums. Šie uzlējumi ir bagāti ar slāpekli un citiem mikroelementiem. Tomēr ar tiem jābūt uzmanīgiem, jo tiem var būt spēcīga smaka, un tie ir jāatšķaida lielā daudzumā ūdens, lai neapdedzinātu saknes. Tos var izmantot periodiski, mainot ar citiem mēslošanas līdzekļiem, lai nodrošinātu plašāku barības vielu spektru.
Ir svarīgi atcerēties, ka organiskie mēslojumi parasti darbojas lēnāk nekā minerālmēsli, jo barības vielām vispirms ir jāpārveidojas augsnē, lai tās kļūtu augiem pieejamas. Tāpēc, izmantojot tikai organisko mēslošanu, rezultāti var nebūt tik ātri pamanāmi. Labs risinājums ir kombinēt abus pieejas – izmantot organisko mēslojumu kā pamatu augsnes uzlabošanai un minerālmēslojumu kā papildu barības avotu aktīvākajos augšanas periodos.
Pārdozēšanas briesmas
Lai gan mēslošana ir svarīga, ir būtiski atcerēties principu “mazāk ir vairāk”. Pārmērīga mēslošana jeb barības vielu pārdozēšana var nodarīt amarillim daudz lielāku kaitējumu nekā barības vielu trūkums. Pārāk augsta sāļu koncentrācija augsnē, ko rada lieks mēslojums, var “apdedzināt” auga saknes. Bojātas saknes nespēj uzņemt ne tikai barības vielas, bet arī ūdeni, kas noved pie auga vīšanas, lapu galu dzeltēšanas un brūnēšanas.
Viena no pirmajām pazīmēm, kas liecina par pārmērīgu mēslošanu, ir balta vai dzeltenīga sāļu garoza, kas veidojas uz augsnes virsmas un poda malām. Tas ir skaidrs signāls, ka augsnē ir uzkrājies pārāk daudz minerālsāļu. Citas pazīmes var būt pēkšņa lapu vīšana, lai gan augsne ir mitra, augšanas apstāšanās un lapu malu apdegšana. Smagos gadījumos tas var novest pie sakņu sistēmas pilnīgas atmiršanas un auga bojāejas.
Ja ir aizdomas par mēslojuma pārdozēšanu, ir jārīkojas nekavējoties. Visefektīvākā metode ir augsnes skalošana. Novieto podu izlietnē vai vannā un lēnām lej tam cauri lielu daudzumu remdena ūdens. Ūdens daudzumam vajadzētu būt vismaz divas līdz trīs reizes lielākam par poda tilpumu. Šis process palīdzēs izskalot no augsnes liekos sāļus. Pēc skalošanas ļauj podam kārtīgi notecēt un pārtrauc mēslošanu vismaz uz mēnesi, lai ļautu augam atgūties.
Lai izvairītos no pārdozēšanas, vienmēr stingri ievēro ražotāja norādījumus uz mēslojuma iepakojuma. Drošāk ir izmantot nedaudz vājāku koncentrāciju, nekā ieteikts, īpaši, ja neesi pārliecināts par auga vajadzībām. Atceries mēslot tikai aktīvās augšanas periodā un nekad nemēslo augu, kas ir novājināts, slims vai tikko pārstādīts. Pareiza un apdomīga mēslošana ir atslēga uz veselīgu un krāšņi ziedošu amarilli.
