Alžīrijas efeja ir populārs un dekoratīvs augs, ko bieži izmanto dārzu un interjeru apzaļumošanai, pateicoties tās spējai ātri augt un veidot blīvu lapotni. Tās stādīšana un pavairošana ir salīdzinoši vienkāršs process, kas neprasa specifiskas zināšanas, tādēļ to var veiksmīgi paveikt arī iesācēji dārzkopībā. Pareizi izvēlēta stādīšanas vieta un laiks, kā arī atbilstoša augsnes sagatavošana ir galvenie priekšnoteikumi, lai augs labi ieaugtos un priecētu ar savu krāšņumu. Savukārt pavairošana ar spraudeņiem ir efektīva metode, kā iegūt jaunus stādus no jau esoša auga, paplašinot savus apstādījumus vai daloties ar draugiem.
Izvēloties vietu Alžīrijas efejas stādīšanai, jāņem vērā tās dabiskās augšanas prasības. Vislabāk tā jutīsies daļēji noēnotā vietā, kas pasargāta no tiešiem pusdienas saules stariem, bet vienlaikus saņem pietiekami daudz izkliedētas gaismas. Pārāk intensīva saule var apdedzināt lapas, savukārt pilnīga ēna var kavēt augšanu un samazināt lapu dekorativitāti. Augsnei jābūt auglīgai, irdenai un labi drenētai, lai izvairītos no ūdens sastrēgšanās pie saknēm.
Labākais laiks Alžīrijas efejas stādīšanai ir pavasaris, kad ir beigušās pēdējās salnas un augsne ir iesilusi. Stādīšana pavasarī dod augam pietiekami daudz laika, lai labi iesakņotos un nostiprinātos pirms ziemas iestāšanās. Var stādīt arī vasaras sākumā, taču tad būs nepieciešama rūpīgāka un regulārāka laistīšana, lai pasargātu jauno stādu no izžūšanas. Rudens stādīšana ir iespējama siltākos reģionos, bet tā ir riskantāka, jo augs var nepaspēt pietiekami labi iesakņoties pirms sala.
Pirms stādīšanas augsne rūpīgi jāsagatavo. Izvēlētā vieta jāatbrīvo no nezālēm, un augsne jāuzrok apmēram lāpstas dziļumā. Ieteicams ielabot augsni ar kompostu vai citām organiskām vielām, lai uzlabotu tās struktūru un auglību. Stādīšanas bedre jāizrok nedaudz lielāka par stāda sakņu kamolu. Pēc stāda ievietošanas bedrē, to aizber ar sagatavoto augsni, viegli pieblīvē un kārtīgi aplaista.
Stādīšanas vietas izvēle
Pareizas stādīšanas vietas izvēle ir viens no svarīgākajiem faktoriem Alžīrijas efejas veiksmīgai audzēšanai. Šis augs ir diezgan pielāgoties spējīgs, taču optimālu rezultātu sasniegšanai ir jāņem vērā tā gaismas, augsnes un aizsardzības vajadzības. Kā jau minēts, vislabākā vieta ir tāda, kas nodrošina spilgtu, bet izkliedētu gaismu. Ideāli piemērotas ir ziemeļu vai austrumu puses sienas, vietas zem lieliem kokiem ar retinātu vainagu vai jebkura cita vieta, kas ir pasargāta no karstās pēcpusdienas saules.
Izvēloties vietu pie sienas vai žoga, jāņem vērā, ka Alžīrijas efeja ar savām gaisa saknēm var pieķerties virsmām. Lai gan tā nebojā labā stāvoklī esošu apmetumu, tā var bojāt vecu, drūpošu apmetumu vai krāsojumu. Tāpat jāapsver, vai nākotnē nebūs nepieciešams veikt remontdarbus šai sienai, jo efejas noņemšana var būt darbietilpīgs process. Ja plānojat efeju izmantot kā augsnes segumu, izvēlieties vietu, kur tās augšanu varēs viegli kontrolēt, lai tā neieaugtu citos stādījumos vai zālienā.
Augsnes kvalitāte ir nākamais būtiskais aspekts. Alžīrijas efejai nepieciešama mitra, bet labi drenēta augsne. Stāvošs ūdens var izraisīt sakņu puvi, tādēļ jāizvairās no ieplakām un vietām ar smagu, mālainu augsni, ja vien tā netiek iepriekš ielabota ar drenāžu uzlabojošiem materiāliem. Pirms stādīšanas ir vērts pārbaudīt augsnes pH līmeni; lai gan efeja ir toleranta, tā vislabāk augs nedaudz skābā līdz neitrālā augsnē.
Jāņem vērā arī aizsardzība no vēja. Lai gan Alžīrijas efeja ir diezgan izturīga, stiprs, auksts vējš, īpaši ziemā, var bojāt lapas un jaunos dzinumus. Tāpēc ieteicams izvēlēties no valdošajiem vējiem pasargātu vietu. Tas ir īpaši svarīgi reģionos ar aukstākām ziemām, kur sals apvienojumā ar vēju var būt īpaši postošs. Aizsargāta vieta palīdzēs augam labāk pārziemot un saglabāt savu dekoratīvo izskatu.
Stādīšanas process soli pa solim
Kad stādīšanas vieta ir izvēlēta un augsne sagatavota, var sākt pašu stādīšanas procesu. Vispirms ir jāizrok stādīšanas bedre. Tai jābūt aptuveni divas reizes platākai un nedaudz dziļākai par auga sakņu kamolu. Platāka bedre nodrošina, ka saknēm apkārt būs irdena, sagatavota augsne, kas veicinās to ātru izplatīšanos. Ja augsne ir ļoti blīva, bedres sienas var nedaudz saskrāpēt ar dakšu, lai saknēm būtu vieglāk tikt cauri.
Pirms izņemt stādu no poda, to ieteicams kārtīgi aplaistīt. Mitrs sakņu kamols vieglāk izslīdēs no poda un mazāk cietīs no pārstādīšanas stresa. Uzmanīgi izņemiet augu no poda, pieturot to pie pamatnes. Apskatiet sakņu sistēmu – ja saknes ir cieši savijušās ap sakņu kamolu, tās ir maigi jāatbrīvo ar pirkstiem vai nedaudz jāiegriež vairākās vietās, lai stimulētu jaunu sakņu augšanu uz ārpusi.
Ievietojiet stādu bedres centrā, pārliecinoties, ka sakņu kamola augšdaļa atrodas vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu vai nedaudz augstāk. Nav ieteicams stādīt augu dziļāk, nekā tas audzis podā, jo tas var veicināt stumbra puvi. Kad stāds ir novietots pareizā augstumā, sāciet aizbērt bedri ar iepriekš sagatavoto augsnes maisījumu, viegli to pieblīvējot, lai likvidētu gaisa kabatas.
Pēc bedres aizpildīšanas ap stādu izveidojiet nelielu zemes valnīti, kas palīdzēs novirzīt ūdeni tieši uz sakņu zonu. Visbeidzot, stāds ir bagātīgi jāaplaista, lai augsne labi nosēstos ap saknēm un nodrošinātu tām nepieciešamo mitrumu. Pēc stādīšanas augsni ap augu var mulčēt, lai saglabātu mitrumu un nomāktu nezāles. Turpmākajās nedēļās regulāri pārbaudiet augsnes mitrumu un laistiet pēc nepieciešamības, līdz augs ir pilnībā iesakņojies.
Pavairošana ar spraudeņiem
Alžīrijas efeju ir ļoti viegli pavairot ar spraudeņiem, un šo metodi var izmantot gandrīz visu gadu, lai gan vislabākie rezultāti tiek sasniegti pavasarī vai vasaras sākumā. Pavairošanai izvēlas veselīgus, spēcīgus dzinumus no mātesauga. Vislabāk ir ņemt galotnes vai stumbra spraudeņus, kas ir daļēji pārkoksnējušies – ne pārāk jauni un mīksti, ne arī veci un cieti. Katram spraudenim jābūt apmēram 10-15 centimetrus garam un ar vismaz 3-4 lapu mezgliem.
Kad spraudeņi ir nogriezti, tiem ir jānoņem apakšējās lapas, atstājot tikai 2-3 lapas pašā galotnē. Tas ir nepieciešams, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu un novirzītu auga enerģiju uz sakņu veidošanu, nevis lapu uzturēšanu. Griezuma vietu spraudeņa apakšā var apstrādāt ar sakņošanās pulveri, kas satur augšanas hormonus, lai paātrinātu un uzlabotu sakņu veidošanos, taču Alžīrijas efeja bieži vien labi apsakņojas arī bez tā.
Sagatavotos spraudeņus var sakņot divos veidos: ūdenī vai tieši augsnē. Lai sakņotu ūdenī, spraudeņus ievieto traukā ar ūdeni tā, lai lapu mezgli, no kuriem noņemtas lapas, būtu iegremdēti. Trauks jānovieto gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros, un ūdens regulāri jāmaina. Saknes parasti parādās dažu nedēļu laikā. Kad saknes ir sasniegušas pāris centimetru garumu, spraudeņus var stādīt podos ar augsni.
Sakņošanai augsnē sagatavotos spraudeņus sprauž vieglā, mitrā substrātā, piemēram, kūdras un perlīta maisījumā. Podos ar substrātu izveido nelielas iedobes un ievieto tajos spraudeņus, viegli pieblīvējot augsni apkārt. Lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu, podu var pārklāt ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai nogrieztu plastmasas pudeli. Pārsegums periodiski jānoņem, lai izvēdinātu. Pēc dažām nedēļām, kad spraudeņi sāk veidot jaunus dzinumus, tas liecina, ka tie ir veiksmīgi apsakņojušies.
Pavairošana ar noliekšņiem
Pavairošana ar noliekšņiem ir vēl viena vienkārša un ļoti efektīva metode, kā iegūt jaunus Alžīrijas efejas stādus. Šī metode ir īpaši piemērota augiem, kas tiek audzēti ārā kā augsnes segums, jo tā izmanto auga dabisko spēju veidot saknes no stumbra, kas saskaras ar zemi. Atšķirībā no spraudeņu metodes, jaunais augs paliek savienots ar mātesaugu, līdz tas ir pilnībā izveidojis savu sakņu sistēmu, kas nodrošina tam nepārtrauktu barības vielu un ūdens piegādi.
Process ir ļoti vienkāršs. Izvēlieties garu, veselīgu un lokanu dzinumu uz mātesauga. Atrodiet vietu uz šī dzinuma, kur atrodas lapu mezgls, un nolieciet to pie zemes. Lai veicinātu sakņu veidošanos, vietā, kas saskarsies ar zemi, var nedaudz iegriezt vai saskrāpēt mizu. Tas atsegs kambija slāni, kas ir atbildīgs par sakņu veidošanos.
Noliekto dzinuma daļu piestiprina pie zemes, izmantojot metāla skavu, akmeni vai vienkārši apberot ar zemi. Ir svarīgi, lai dzinuma gals ar lapām paliktu virs zemes un būtu vērsts uz augšu. Vieta, kur dzinums ir piespiests pie zemes, ir jāuztur mitra, bet ne pārāk slapja. Augsne šajā vietā var tikt ielabota ar kompostu, lai nodrošinātu labākus apstākļus sakņu attīstībai.
Pēc dažiem mēnešiem, parasti vienas augšanas sezonas laikā, noliektenis būs izveidojis spēcīgu sakņu sistēmu. To var pārbaudīt, viegli pavelkot aiz dzinuma – ja jūtama pretestība, tas nozīmē, ka saknes ir izveidojušās. Kad jaunais augs ir pietiekami spēcīgs un patstāvīgi aug, to var atdalīt no mātesauga, pārgriežot savienojošo dzinumu. Jauno augu var atstāt augt tā pašā vietā vai arī uzmanīgi izrakt un pārstādīt uz citu pastāvīgu vietu.
