Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē jebkura auga, tostarp Alžīrijas efejas, augšanu un attīstību. Tā ir enerģijas avots fotosintēzes procesam, kura laikā augs no oglekļa dioksīda un ūdens ražo organiskās vielas, kas nepieciešamas tā augšanai. Gaismas intensitāte, ilgums un kvalitāte tieši ietekmē Alžīrijas efejas lapu krāsu, lielumu, dzinumu augšanas ātrumu un kopējo auga veselību. Izpratne par šī auga specifiskajām gaismas prasībām ir būtiska, lai nodrošinātu tam optimālus augšanas apstākļus un izvairītos no tādām problēmām kā lapu apdegumi, augšanas palēnināšanās vai dekorativitātes zudums.
Alžīrijas efeja savā dabiskajā vidē aug kā meža augs, kas vīst pa koku stumbriem un zemes virsmu zem lielu koku lapotnes. Tas nozīmē, ka tā ir pielāgojusies augšanai daļējā noēnojumā vai filtrētā saules gaismā. Tādēļ, audzējot to dārzā vai telpās, vislabāk ir censties imitēt šos dabiskos apstākļus. Ideāla vieta Alžīrijas efejai ir tāda, kur tā saņem spilgtu, bet izkliedētu gaismu, bez tiešiem, dedzinošiem pusdienas saules stariem.
Tieša saules gaisma, īpaši vasaras vidū no pulksten 11 līdz 16, var būt ļoti kaitīga. Tā var izraisīt lapu apdegumus, kas izpaužas kā balti vai brūni, sausi plankumi uz lapām. Lapas var arī zaudēt savu piesātināto zaļo krāsu, kļūstot bālas un dzeltenīgas. Ilgstoša atrašanās tiešā saulē var radīt augam stresu, padarot to uzņēmīgāku pret kaitēkļiem, piemēram, tīklērcēm, kas īpaši labi vairojas karstos un sausos apstākļos.
No otras puses, pārāk mazs gaismas daudzums arī nav vēlams. Lai gan Alžīrijas efeja tiek uzskatīta par ēncietīgu augu, pilnīgā ēnā tās augšana būs ļoti lēna. Dzinumi kļūs gari, tievi un stīdzējoši, ar lielām atstarpēm starp lapām, jo augs “stiepsies” pretī gaismai. Lapas būs mazākas un zaudēs savu spīdumu. Šādi apstākļi novājina augu kopumā un samazina tā dekoratīvo vērtību.
Optimāli gaismas apstākļi ārā
Audzējot Alžīrijas efeju dārzā, ir svarīgi izvēlēties tai piemērotu vietu. Viena no labākajām vietām ir pie ēkas ziemeļu vai austrumu puses sienas. Pie austrumu sienas augs saņems maigo rīta sauli, kas nav tik intensīva, bet pēcpusdienā atradīsies ēnā, pasargāts no karstajiem stariem. Ziemeļu pusē gaisma būs izkliedēta visas dienas garumā, kas arī ir ļoti labvēlīgi šim augam. Dienvidu un rietumu puses sienas parasti ir pārāk saulainas un karstas, ja vien tās neaizēno koki vai citas struktūras.
Vieta zem lieliem lapu kokiem ar retinātu vainagu arī ir lieliski piemērota Alžīrijas efejai. Koku lapotne nodrošina dabisku, filtrētu gaismu, kas ir ļoti līdzīga tās dabiskajai augšanas videi. Turklāt rudenī nobirušās lapas veido dabisku mulčas slāni, kas aizsargā saknes ziemā. Tomēr jāizvairās no stādīšanas zem kokiem ar ļoti blīvu vainagu, piemēram, eglēm, kur ēna var būt pārāk dziļa un augsne – pārāk sausa un skāba.
Ja Alžīrijas efeju izmanto kā augsnes segumu, tā labi augs arī atklātākās vietās, ja vien augsne tiek uzturēta pietiekami mitra. Tomēr visdekoratīvāko un veselīgāko izskatu tā saglabās daļējā noēnojumā. Atklātā saulē lapas var kļūt gaišākas, un augs prasīs daudz biežāku laistīšanu. Plānojot stādījumus, varat izmantot Alžīrijas efeju, lai aizpildītu ēnas vietas dārzā, kur citi augi neaug tik labi.
Jāņem vērā, ka gaismas apstākļi dārzā mainās ne tikai dienas, bet arī gada laikā. Pavasarī, kad kokiem vēl nav lapu, vieta var būt daudz saulaināka nekā vasarā. Tas parasti nav problēma, jo pavasara saule nav tik spēcīga. Ziemā, kad saule atrodas zemu pie horizonta, mūžzaļās efejas lapas var ciest no saules apdegumiem, īpaši, ja tās nav pasargātas ar sniega segu. Tāpēc ziemā augu ieteicams noēnot vai piesegt, īpaši saulainās, saltās dienās.
Gaismas prasības telpās
Audzējot Alžīrijas efeju kā telpaugu, pareiza novietojuma izvēle ir tikpat svarīga. Vislabākā vieta ir pie loga, kas vērsts uz austrumiem vai ziemeļiem. Austrumu puses logs nodrošinās dažas stundas rīta saules, kas ir labvēlīga augam, bet pasargās no pēcpusdienas svelmes. Ziemeļu puses logs nodrošinās vienmērīgu, izkliedētu apgaismojumu visas dienas garumā.
Rietumu un dienvidu puses logi parasti ir pārāk saulaini. Ja vienīgā pieejamā vieta ir pie šāda loga, augs jānovieto nedaudz tālāk no stikla vai jāizmanto plāni aizkari, žalūzijas vai citi gaismas izkliedētāji, lai pasargātu lapas no apdegšanas. Jāatceras, ka gaisma, kas nāk caur loga stiklu, var būt intensīvāka un radīt “lēcas efektu”, kas pastiprina saules staru iedarbību.
Regulāra auga pagriešana ir ieteicama, lai nodrošinātu, ka visas tā puses saņem vienmērīgu gaismas daudzumu. Ja augs netiek grozīts, tas tieksies augt uz gaismas avota pusi, un tā forma var kļūt nevienmērīga un vienpusēja. Pagriežot podu par ceturtdaļu apgrieziena katru reizi, kad to laistāt, palīdzēsiet saglabāt kuplu un simetrisku augumu.
Ja jūsu mājoklī nav pietiekami daudz dabiskās gaismas, Alžīrijas efeju var sekmīgi audzēt arī mākslīgajā apgaismojumā. Šim nolūkam ir piemērotas speciālās augu lampas vai parastās dienasgaismas spuldzes ar “vēso” gaismas spektru. Lampas jānovieto aptuveni 30-50 cm attālumā virs auga un jāieslēdz uz 12-14 stundām dienā. Mākslīgais apgaismojums var būt lielisks risinājums tumšiem gaiteņiem, vannasistabām vai ziemeļu pusē esošām telpām.
Raiblapu šķirņu gaismas prasības
Raiblapu Alžīrijas efejas šķirnēm, piemēram, populārajai ‘Gloire de Marengo’, kuras lapas rotā balti vai krēmkrāsas laukumi, ir nedaudz atšķirīgas gaismas prasības nekā pilnībā zaļajām formām. Tā kā lapu baltajās daļās nav hlorofila, kas ir atbildīgs par fotosintēzi, šiem augiem ir nepieciešams vairāk gaismas, lai saražotu pietiekami daudz enerģijas.
Lai saglabātu un pastiprinātu lapu raibumu, šīm šķirnēm ir nepieciešama spilgtāka, bet joprojām izkliedēta gaisma. Ja raiblapu efeja atradīsies pārāk noēnotā vietā, tā sāks ražot vairāk hlorofila, cenšoties kompensēt gaismas trūkumu. Tā rezultātā lapas zaudēs savu dekoratīvo krāsojumu un kļūs gandrīz pilnībā zaļas. Tāpēc, ja pamanāt, ka jūsu raiblapu efejas lapas kļūst zaļākas, tas ir drošs signāls, ka tai nepieciešams vairāk gaismas.
Tomēr arī raiblapu šķirnes ir jāpasargā no tiešiem saules stariem. Lapu baltās daļas ir īpaši jutīgas pret apdegumiem, jo tajās nav zaļā pigmenta hlorofila, kas daļēji aizsargā lapu no saules starojuma. Tiešā saulē šīs vietas var ātri apdegt, kļūstot brūnas un sausas. Ideāla vieta raiblapu šķirnēm ir tāda, kur tās saņem daudz spilgtas, netiešas gaismas, piemēram, pie austrumu loga vai nelielā attālumā no dienvidu loga aiz plāna aizkara.
Tādējādi, audzējot raiblapu šķirnes, ir jāatrod smalks līdzsvars. Tām nepieciešams vairāk gaismas nekā zaļlapu formām, lai uzturētu krāšņo lapu rakstu, bet tās ir arī jutīgākas pret saules apdegumiem. Regulāra auga novērošana palīdzēs noteikt, vai konkrētā atrašanās vieta ir piemērota. Ja lapas kļūst zaļas – vajag vairāk gaismas. Ja uz lapām parādās apdeguma plankumi – gaisma ir pārāk intensīva.
Pielāgošanās nepietiekamam apgaismojumam
Kā jau minēts, ilgstoša atrašanās pārāk tumšā vietā negatīvi ietekmē Alžīrijas efejas augšanu un izskatu. Augs cenšas pielāgoties gaismas trūkumam, un šīs pielāgošanās pazīmes ir viegli pamanāmas. Viens no pirmajiem simptomiem ir etiolācija – dzinumi kļūst neparasti gari, tievi un vāji, un attālums starp lapu mezgliem (internodijas) palielinās. Tas notiek tāpēc, ka augs velta visu savu enerģiju, lai ātrāk sasniegtu gaismas avotu.
Lapas, kas attīstās vājā apgaismojumā, parasti ir mazākas un bālākas nekā tās, kas aug optimālos gaismas apstākļos. Auga kopējā lapotne kļūst retāka, un tas zaudē savu kuplo, blīvo izskatu. Raiblapu šķirnes zaudē savu krāsojumu un kļūst zaļas. Kopumā augšana ir ļoti lēna vai pat apstājas. Šāds novājināts augs ir arī uzņēmīgāks pret slimībām un kaitēkļiem.
Ja pamanāt šādas pazīmes, ir nekavējoties jāpārvieto augs uz gaišāku vietu. Pāreja uz daudz spilgtāku apgaismojumu ir jāveic pakāpeniski, lai augs varētu adaptēties un neciestu no šoka vai lapu apdegumiem. Sākumā pārvietojiet to uz nedaudz gaišāku vietu uz nedēļu vai divām, un tikai pēc tam uz pastāvīgo, labi apgaismoto vietu.
Lai uzlabotu stīdzējoša auga izskatu, garos, kailos dzinumus var apgriezt. Tas stimulēs jaunu sānu dzinumu veidošanos no zemāk esošajiem pumpuriem, padarot augu kuplāku un kompaktāku. Apgriešanu vislabāk veikt pavasarī vai vasaras sākumā, kad augs ir jaunajā, gaišākajā vietā un tam ir pietiekami daudz enerģijas, lai atjaunotos. Apgrieztos dzinumus var izmantot pavairošanai, lai iegūtu jaunus stādus.
