Alvejas ziemošana ir būtisks kopšanas posms, kas nodrošina auga veselību un sagatavo to jaunai augšanas sezonai pavasarī. Kā tropu un subtropu reģionu augam, alvejai ir nepieciešams miera periods, kad augšanas apstākļi kļūst mazāk labvēlīgi, proti, samazinās gaismas intensitāte un dienas garums. Ziemā alvejas augšanas procesi dabiski palēninās, un tai ir nepieciešama atšķirīga kopšana nekā vasarā. Pareiza ziemošanas nodrošināšana palīdzēs augam uzkrāt spēkus, izvairīties no izstīdzēšanas un samazinās slimību risku. Ignorējot šīs sezonālās vajadzības, var novājināt augu un pat izraisīt tā bojāeju.
Sagatavošanās ziemas periodam jāsāk jau rudenī, kad pakāpeniski mainās vides apstākļi. Galvenais uzdevums ir lēnām samazināt laistīšanas biežumu un apjomu. Tā kā gaisma kļūst mazāk intensīva un temperatūra pazeminās, augs patērē mazāk ūdens. Laistīšana jāsamazina pakāpeniski, ļaujot augsnei starp laistīšanas reizēm izžūt arvien ilgāk. Līdz ziemas sākumam laistīšanas biežumam vajadzētu samazināties līdz minimumam. Pārmērīgs mitrums vēsos un gaismas nabadzīgos apstākļos ir gandrīz garantēts ceļš uz sakņu puvi.
Otrs svarīgs solis ir mēslošanas pārtraukšana. Mēslošana ir jābeidz jau agrā rudenī, parasti septembrī. Mēslošana ziemas mēnešos stimulētu augu veidot jaunus dzinumus, kas tumšajā laikā izaugtu vāji, izstīdzējuši un bāli. Šāda augšana tikai lieki tērē auga enerģijas rezerves, kuras tam nepieciešams saglabāt līdz pavasarim. Mēslošanu varēs atsākt tikai pavasarī, kad dienas atkal kļūs garākas un augs atsāks aktīvu augšanu.
Ja alveja vasaru pavadīja ārā, uz balkona vai terases, tā obligāti jāienes telpās, pirms sākas pirmās salnas. Alveja ir ļoti jutīga pret salu, un pat īslaicīga temperatūras pazemināšanās zem nulles var neatgriezeniski bojāt tās sulīgās lapas. Vislabāk to ienest iekšā, kad nakts temperatūra stabili noslīd zem 10 grādiem pēc Celsija. Pirms ienešanas telpās rūpīgi apskati augu, vai tam nav kaitēkļu, kas varētu būt pievienojušies vasaras laikā. Ja nepieciešams, veic profilaktisku apstrādi, lai neievazātu kaitēkļus mājās.
Ideālas ziemošanas vietas izvēle
Ziemas periodā alvejai vissvarīgākais ir nodrošināt pēc iespējas vairāk gaismas. Tā kā dabiskās gaismas ir daudz mazāk nekā vasarā, augs jānovieto uz visgaišākās palodzes, kāda pieejama. Vislabākā izvēle ir dienvidu puses logs, kur augs saņems maksimālo iespējamo saules gaismas daudzumu. Ja dienvidu loga nav, derēs arī rietumu vai austrumu palodze. Ziemeļu puses logs ziemā, visticamāk, būs pārāk tumšs un var izraisīt auga stīdzēšanu.
Temperatūrai ziemošanas vietā vajadzētu būt mēreni vēsai, bet ne aukstai. Ideālā temperatūra alvejas ziemas mieram ir ap 10-15 grādiem pēc Celsija. Vēsāka temperatūra palīdz augam pilnībā ieiet miera stāvoklī un samazina tā vajadzību pēc ūdens un gaismas. Šādus apstākļus var nodrošināt gaišā, bet neapsildāmā verandā, ziemas dārzā vai kāpņu telpā. Tomēr alveja spēj pārziemot arī parastā istabas temperatūrā, ap 20-22 grādiem, ja vien tai tiek nodrošināts pietiekami daudz gaismas.
Ir svarīgi izvairīties no krasām temperatūras svārstībām un auksta caurvēja. Nenovieto augu tuvu radiatoriem vai citiem sildierīcēm, jo karstais, sausais gaiss var bojāt lapas un veicināt kaitēkļu, piemēram, tīklērču, savairošanos. Tāpat uzmanies, novietojot augu uz aukstas palodzes vai tuvu logam, kas bieži tiek atvērts vēdināšanai. Aukstā gaisa plūsma var radīt stresu un pat apsaldēt augu. Ja palodze ir auksta, paliec zem poda putuplasta vai koka paliktnīti, lai pasargātu saknes no atdzišanas.
Ja dabiskās gaismas ir kritiski par maz, kas ir bieža problēma ziemeļu reģionos, var apsvērt mākslīgā apgaismojuma izmantošanu. Speciālās augu lampas (fitolampas) var nodrošināt nepieciešamo gaismas spektru un intensitāti, lai alveja neizstīdzētu un saglabātu savu kompakto formu. Lampu nepieciešams ieslēgt uz vairākām stundām dienā, pagarinot dabisko dienas gaismu. Tas ir īpaši svarīgi, ja augs ziemo siltā telpā, jo siltums veicina augšanu, kam nepieciešama atbilstoša gaisma.
Kopšana ziemas mēnešos
Galvenais kopšanas uzdevums ziemā ir samazināt laistīšanu līdz minimumam. Tā kā auga augšana ir apstājusies, tā ūdens patēriņš ir ļoti zems. Augsne podā ziemā žūst daudz lēnāk. Laisti alveju tikai tad, kad augsne ir pilnībā izžuvusi visā poda dziļumā. Atkarībā no telpas temperatūras un mitruma, tas var būt reizi 3-4 nedēļās vai pat retāk. Vienmēr labāk ir nogaidīt un apliet retāk, nekā riskēt ar pārlaistīšanu. Pēc laistīšanas pārliecinies, ka viss liekais ūdens ir notecējis un paliktnis ir sauss.
Kā jau minēts, ziemā alveju nedrīkst mēslot. Barības vielu pievienošana laikā, kad augs atrodas miera stāvoklī, ir ne tikai nevajadzīga, bet pat kaitīga. Tā var izjaukt auga dabisko ciklu un izraisīt sakņu bojājumus. Mēslošanu varēs atsākt tikai pavasarī, kad parādīsies pirmās jaunās augšanas pazīmes. Līdz tam laikam augs izmantos tās barības vielu rezerves, kas ir uzkrātas lapās un augsnē.
Lai gan gaisa mitrumam alveja nav īpaši prasīga, centrālās apkures radītais sausais gaiss var radīt problēmas. Pārāk sauss gaiss var izraisīt lapu galu kalšanu un padarīt augu pievilcīgāku tīklērcēm. Lai nedaudz palielinātu mitrumu ap augu, var izmantot gaisa mitrinātāju vai novietot blakus augam trauku ar ūdeni. Nav ieteicams apsmidzināt pašu augu, jo ūdens, kas uzkrājas lapu rozetē vēsos apstākļos, var viegli izraisīt puvi.
Regulāri tīri putekļus no alvejas lapām ar mīkstu, sausu vai nedaudz mitru drāniņu. Putekļu kārta uz lapām samazina gaismas daudzumu, kas sasniedz lapu virsmu, un apgrūtina fotosintēzes procesu. Tīras lapas spēj efektīvāk izmantot ierobežoto ziemas gaismu. Tāpat turpini regulāri apskatīt augu, lai laikus pamanītu iespējamās kaitēkļu vai slimību pazīmes, jo novājināts augs ziemā ir uzņēmīgāks.
Pāreja uz pavasara režīmu
Pavasarī, kad dienas kļūst garākas un saulainākas, alveja pamazām mostas no ziemas miera un sāk gatavoties jaunai augšanas sezonai. Pāreja no ziemas kopšanas režīma uz vasaras režīmu ir jāveic pakāpeniski, lai neradītu augam stresu. Parasti pirmās jaunās augšanas pazīmes parādās marta beigās vai aprīlī. Tad var sākt pakāpeniski palielināt laistīšanas biežumu. Sākumā laisti nedaudz biežāk nekā ziemā, joprojām ļaujot augsnei labi izžūt starp laistīšanas reizēm.
Kad redzi stabilu jaunu augšanu auga centrā, var atsākt mēslošanu. Sāc ar ļoti atšķaidītu mēslojuma šķīdumu, piemēram, ceturtdaļu no ieteicamās devas. Tas palīdzēs augam pamazām pierast pie barības vielu pieplūduma. Pēc pāris nedēļām var pāriet uz pusi no devas un vēlāk uz pilnu devu, ko lieto reizi mēnesī visas aktīvās sezonas garumā. Pārāk strauja un spēcīga mēslošana uzreiz pēc miera perioda var būt šoks auga sakņu sistēmai.
Pavasaris ir arī labākais laiks, lai pārstādītu alveju, ja tas ir nepieciešams. Ja augs ir izaudzis no sava poda vai augsne ir noplicināta, pārstādīšana svaigā substrātā dos tam spēcīgu impulsu jaunajai augšanas sezonai. Pārstādīšana arī ļauj novērtēt sakņu stāvokli pēc ziemas un apgriezt bojātās vai atmirušās saknes. Pēc pārstādīšanas atceries nelaistīt augu apmēram nedēļu.
Ja plāno vasarā atkal izlikt augu ārā, pieradini to pie āra apstākļiem pakāpeniski. Sākumā iznes to ārā tikai uz dažām stundām dienā, novietojot ēnainā vietā. Pakāpeniski palielini laiku, ko augs pavada ārā, un pamazām pieradini pie lielāka saules gaismas daudzuma. Pēkšņa pāreja no istabas apstākļiem uz spožu āra sauli var izraisīt spēcīgus lapu apdegumus. Šāda pakāpeniska aklimatizācija nodrošinās, ka augs veiksmīgi pielāgojas jaunajiem apstākļiem.
