Alvejas stādīšana un pavairošana ir vienkāršs un aizraujošs process, kas ļauj ne tikai iegūt jaunus augus savai kolekcijai, bet arī dalīties ar tiem ar draugiem un ģimeni. Pareiza stādīšana ir pamats veselīga un spēcīga auga attīstībai, nodrošinot tam vislabākos apstākļus sakņu sistēmas izveidei un augšanai. Vissvarīgākais priekšnoteikums veiksmīgai stādīšanai ir pareiza augsnes un poda izvēle, kas novērš liekā mitruma uzkrāšanos – galveno alvejas problēmu cēloni. Savukārt pavairošana ir īpaši viegla, jo pieauguši augi paši par sevi veido mazus “bērnus” jeb jaunos dzinumus, kurus atliek tikai uzmanīgi atdalīt un iestādīt atsevišķi. Šis process sniedz lielu gandarījumu, vērojot, kā no maza dzinuma izaug pilnvērtīgs, skaists augs.
Pirms stādīšanas ir rūpīgi jāsagatavojas, izvēloties piemērotus materiālus, kas nodrošinās auga labsajūtu. Pirmkārt, ir nepieciešams izvēlēties pareizo podu. Tam noteikti jābūt ar drenāžas caurumiem apakšā, lai liekais ūdens varētu brīvi notecēt. Vislabākā izvēle ir māla vai terakotas pods, jo tā porainās sienas palīdz augsnei ātrāk izžūt un nodrošina labāku gaisa piekļuvi saknēm. Poda izmēram jābūt proporcionālam auga lielumam – tam jābūt pietiekami platam, lai saknes varētu brīvi izplesties, bet ne pārāk lielam, lai neuzkrātos lieks mitrums. Jaunam augam vai atdalītam dzinumam pietiks ar podu, kura diametrs ir 5-10 centimetri.
Otrkārt, izšķiroša nozīme ir pareizam substrātam. Alvejai ir nepieciešama irdena, labi drenējoša augsne. Veikalos ir pieejami speciāli augsnes maisījumi sukulentiem un kaktusiem, kas ir ideāli piemēroti alvejas stādīšanai. Ja vēlies sagatavot augsni pats, sajauc vienādās daļās universālo istabas augu augsni, rupju smilti un perlītu vai keramzīta drumslas. Šāds maisījums nodrošinās, ka ūdens neuzkrājas ap saknēm un tās saņem pietiekami daudz skābekļa. Nekādā gadījumā neizmanto tīru dārza zemi, jo tā ir pārāk blīva un smaga, kas var izraisīt sakņu nosmakšanu un puvi.
Pats stādīšanas process ir vienkāršs. Poda apakšā ieber nelielu drenāžas kārtu, piemēram, keramzītu vai oļus, kas palīdzēs novērst ūdens sastrēgšanos. Pēc tam iepildi podā sagatavoto augsnes maisījumu, atstājot vidū nelielu iedobi augam. Ievieto alvejas stādu iedobē tā, lai sakņu kakliņš būtu vienā līmenī ar poda malu vai nedaudz zemāk. Pārliecinies, ka visas saknes ir vērstas uz leju un brīvi izvietotas. Pēc tam uzmanīgi piepildi podu ar atlikušo augsni, viegli to piespiežot ap augu, lai tas būtu stabils.
Pēc iestādīšanas ir ļoti svarīgi augu uzreiz neliet. Šis ir viens no būtiskākajiem noteikumiem, ko daudzi iesācēji neievēro. Augam ir jādod laiks adaptēties jaunajā vidē un sadziedēt sīkos sakņu bojājumus, kas varētu būt radušies stādīšanas laikā. Ja augu apliesi uzreiz, palielināsies risks, ka bojātajās vietās sāksies puve. Tāpēc pagaidi vismaz nedēļu, pirms veic pirmo laistīšanu. Pēc tam laisti mēreni un turpmāk ievēro ierasto laistīšanas režīmu, ļaujot augsnei pilnībā izžūt starp laistīšanas reizēm.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošana ar sānu dzinumiem
Visvienkāršākais un populārākais alvejas pavairošanas veids ir ar sānu dzinumiem, ko bieži dēvē par “bērniem” vai “mazuļiem”. Tie ir mazi, jauni alvejas augi, kas veidojas pie mātesauga pamatnes no tā sakņu sistēmas. Šī metode ir ļoti efektīva, jo jaunajiem dzinumiem jau ir izveidojušās savas saknes, kas ievērojami atvieglo to ieaugšanos. Pavairošanu vislabāk veikt pavasarī vai vasarā, kad augs ir aktīvās augšanas fāzē, un to bieži apvieno ar mātesauga pārstādīšanu.
Pirms sāc dzinumu atdalīšanu, ir svarīgi pārliecināties, ka tie ir pietiekami nobrieduši, lai spētu izdzīvot patstāvīgi. Ideālā gadījumā dzinumam vajadzētu būt vismaz 5-8 centimetrus garam un ar vairākām savām lapām. Jo lielāks dzinums un attīstītāka tā sakņu sistēma, jo lielākas ir izredzes uz veiksmīgu ieaugšanos. Ja dzinums ir pārāk mazs, labāk nogaidīt, līdz tas paaugsies lielāks, kamēr vēl ir pie mātesauga. Lai pārbaudītu dzinuma gatavību, vari viegli pakustināt to – ja tas ir stingrs, visticamāk, tam jau ir savas saknes.
Atdalīšanas process jāveic ļoti uzmanīgi. Vislabāk ir izņemt visu mātesaugu no poda, lai labāk piekļūtu sānu dzinumiem un to saknēm. Saudzīgi notīri augsni ap dzinuma pamatni, lai redzētu, kur tas savienojas ar mātesaugu. Pēc tam ar asu un sterilu nazi vai vienkārši ar pirkstiem uzmanīgi atdali dzinumu no mātesauga, cenšoties saglabāt pēc iespējas vairāk tā paša sakņu. Ja dzinumam vēl nav izveidojušās savas saknes, to joprojām var atdalīt, taču apsakņošanās process būs ilgāks un sarežģītāks.
Pēc atdalīšanas jaunais dzinums jāatstāj apžūt uz vienu līdz divām dienām vēsā, ēnainā vietā. Šis solis ir ļoti svarīgs, jo tas ļauj griezuma vietai izveidot aizsargkārtiņu, kas pasargās to no puves pēc iestādīšanas augsnē. Kad griezuma vieta ir apžuvusi, dzinumu var stādīt atsevišķā, nelielā podiņā ar sukulentiem paredzētu augsni. Stādi to tādā pašā dziļumā, kādā tas auga pie mātesauga. Pēc iestādīšanas augu neliec vismaz nedēļu, lai veicinātu sakņu veidošanos, un tikai tad sāc ļoti mērenu laistīšanu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošana ar lapu spraudeņiem
Lai gan retāk izmantota, alveju ir iespējams pavairot arī ar lapu spraudeņiem. Šī metode ir nedaudz sarežģītāka un prasa vairāk pacietības, jo ne vienmēr tā ir veiksmīga. Tomēr tas var būt labs veids, kā izglābt augu, ja tā pamatne ir sākusi pūt, bet lapas vēl ir veselīgas. Lai pavairotu ar lapu spraudeņiem, ir svarīgi izvēlēties veselīgu, pilnībā nobriedušu lapu no auga vidusdaļas vai apakšas. Pārāk jaunas lapas no centra nebūs piemērotas, jo tās, visticamāk, nesāks veidot saknes.
Lapas nogriešanai izmanto ļoti asu un sterilu nazi. Griezumu veic slīpi un pēc iespējas tuvāk auga pamatnei, nogriežot visu lapu. Ir svarīgi, lai griezums būtu tīrs un gluds, nevis saplēsts, jo tas palielina izredzes uz veiksmīgu apsakņošanos. Atšķirībā no daudziem citiem augiem, alvejas lapu nav ieteicams griezt gabalos, jo no tiem reti kad izaug jauns augs. Visai lapai jābūt veselai, lai tajā būtu pietiekami daudz enerģijas un resursu sakņu un jauna dzinuma veidošanai.
Pēc lapas nogriešanas, tāpat kā ar sānu dzinumiem, tā jāatstāj apžūt. Šis process ir vēl svarīgāks lapu spraudeņiem un var ilgt no dažām dienām līdz pat nedēļai. Lapu novieto siltā, sausā un ēnainā vietā, līdz griezuma vietā izveidojas cieta, sausa plēvīte (kalluss). Šis kalluss aizsargā lapu no baktērijām un puves, kad tā tiks ielikta augsnē. Ja lapu ieliks augsnē uzreiz pēc nogriešanas, tā gandrīz noteikti sāks pūt no griezuma vietas un ies bojā.
Kad griezuma vieta ir pilnībā apžuvusi, lapu var stādīt. Ievieto lapas apakšējo galu aptuveni 2-3 centimetru dziļumā vieglā, labi drenējošā substrātā, piemēram, kaktusu augsnē vai smilšu un perlīta maisījumā. Lapu var atbalstīt pret poda malu vai ar kociņu, lai tā stāvētu vertikāli. Novieto podiņu gaišā, siltā vietā, bet ne tiešos saules staros. Augsni uzturi ļoti viegli mitru, apsmidzinot to reizi dažās dienās, bet nekādā gadījumā nepārlaisti. Sakņu veidošanās var ilgt no vairākām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem, tāpēc ir nepieciešama pacietība. Jauns dzinums pie lapas pamatnes parādīsies tikai pēc sakņu izveidošanās.
Jauno augu kopšana
Pēc tam, kad jaunais alvejas dzinums vai spraudenis ir iestādīts, tam ir nepieciešama īpaša aprūpe, lai tas veiksmīgi ieaugtos un sāktu augt. Pirmajās nedēļās pēc iestādīšanas galvenais uzdevums ir veicināt spēcīgas sakņu sistēmas attīstību. Šajā periodā augs ir ļoti jutīgs pret pārmērīgu mitrumu, tāpēc laistīšanai jābūt ļoti mērenai. Kā jau minēts, pirmo reizi augu laista apmēram nedēļu pēc iestādīšanas. Pēc tam laisti tikai tad, kad augsne ir pilnībā izžuvusi, lejot nelielu daudzumu ūdens ap auga pamatni.
Jaunajam augam ir nepieciešams daudz spilgtas, bet izkliedētas gaismas. Tieši saules stari var būt pārāk spēcīgi un apdedzināt jaunās, maigās lapas. Vislabākā vieta būs austrumu vai rietumu palodze vai vieta netālu no dienvidu loga, kur to aizsargā viegls aizkars. Ja augs saņems pietiekami daudz gaismas, tas augs kompakts un spēcīgs. Gaismas trūkuma gadījumā tas sāks stīdzēt, kļūstot garš un vājš. Regulāri pagriez podiņu, lai augs augtu taisni un vienmērīgi.
Pirmajos mēnešos pēc iestādīšanas jauno alvejas augu nav nepieciešams mēslot. Svaigā augsnē ir pietiekami daudz barības vielu, lai nodrošinātu auga sākotnējo attīstību. Pārmērīga mēslošana šajā posmā var pat kaitēt jaunajām, trauslajām saknēm, izraisot to apdegšanu. Sākt mēslot var tikai tad, kad ir skaidri redzams, ka augs ir veiksmīgi ieaudzies un sācis aktīvi augt, par ko liecina jaunu lapu parādīšanās centrā. Tad var sākt lietot ļoti atšķaidītu sukulentu mēslojumu reizi mēnesī aktīvās augšanas periodā.
Esi pacietīgs, jo jaunajam augam ir nepieciešams laiks, lai izveidotu spēcīgu sakņu sistēmu un sāktu redzami augt virs zemes. Dažreiz var paiet pat vairākas nedēļas vai mēnesis, līdz parādās pirmās jaunās lapiņas. Šajā laikā galvenais ir nodrošināt stabilus apstākļus – pareizu laistīšanu, pietiekamu gaismu un izvairīties no krasām temperatūras svārstībām. Kad redzi jaunu augšanu, tas ir drošs signāls, ka pavairošana ir bijusi veiksmīga. Turpmāk augu var kopt tāpat kā pieaugušu alveju, pielāgojot laistīšanu un mēslošanu atbilstoši tā augšanas tempam un sezonai.
Iespējamās problēmas un to risinājumi
Lai gan alvejas pavairošana parasti ir veiksmīga, dažreiz var rasties problēmas, kas jāprot laikus atpazīt un risināt. Visbiežākā problēma ir jaunā dzinuma vai spraudeņa pūšana, kas gandrīz vienmēr ir saistīta ar pārmērīgu mitrumu. Ja pamani, ka jaunā auga pamatne kļūst brūna, mīksta un ūdeņaina, tas, visticamāk, ir sācis pūt. Lai to glābtu, nekavējoties izņem to no augsnes, nogriez visas bojātās daļas līdz veseliem audiem, ļauj griezuma vietai kārtīgi apžūt vairākas dienas un mēģini to iestādīt no jauna svaigā, sausā substrātā. Turpmāk esi īpaši piesardzīgs ar laistīšanu.
Cita problēma var būt tā, ka jaunais dzinums neizrāda nekādas augšanas pazīmes ilgāku laiku. Tas var notikt, ja tam trūkst gaismas vai temperatūra ir pārāk zema, kas kavē sakņu attīstību. Pārliecinies, ka augs atrodas pietiekami gaišā un siltā vietā. Tomēr atceries, ka sakņu veidošanās prasa laiku un enerģiju, tāpēc ir normāli, ja virszemes daļa kādu laiku neaug. Esi pacietīgs un nesāc augu pārmērīgi laistīt vai mēslot, domājot, ka tas paātrinās procesu – tas var radīt pretēju efektu.
Dažreiz atdalītais dzinums vai lapa sāk vīst un žūt, pirms paspēj izveidot saknes. Tas var notikt, ja spraudenis bija pārāk mazs, vājš vai tika ņemts no neveselīga auga. Tāpat tas var liecināt par pārāk sausu gaisu vai nepietiekamu mitrumu augsnē, lai gan pārmērīga laistīšana ir daudz bīstamāka. Šādā gadījumā izredzes izglābt augu ir nelielas, taču var mēģināt nedaudz palielināt gaisa mitrumu, piemēram, uzliekot augam virsū caurspīdīgu maisiņu vai plastmasas pudeli, lai radītu siltumnīcas efektu. Tomēr nodrošini regulāru vēdināšanu, lai neveidotos pelējums.
Ja pavairošana ar lapu spraudeņiem neizdodas vairākkārt, nevajag satraukties, jo šī metode patiešām ir kaprīzāka. Alvejas lapas satur daudz ūdens un ir tendētas uz pūšanu, nevis sakņu veidošanu. Daudz drošāka un efektīvāka metode ir pavairošana ar sānu dzinumiem. Ja tavam mātesaugam vēl nav izveidojušies sānu dzinumi, esi pacietīgs. Nodrošini tam labus augšanas apstākļus – pietiekami daudz gaismas, pareizu laistīšanu un piemērota izmēra podu – un ar laiku tas noteikti sāks veidot jaunus “bērnus”, kurus varēsi veiksmīgi atdalīt un iestādīt.
