Lai gan alveja ir pazīstama kā izturīgs un viegli kopjams augs, tā nav pilnībā pasargāta no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Visbiežāk problēmas rodas nepareizas kopšanas rezultātā, kad augs tiek novājināts un kļūst uzņēmīgs pret infekcijām un kaitēkļiem. Pārmērīga laistīšana, slikta drenāža, nepietiekama gaisa cirkulācija un neatbilstošs apgaismojums ir galvenie faktori, kas veicina slimību attīstību. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir izšķiroša, lai saglabātu auga veselību un novērstu nopietnākus bojājumus. Tāpēc ir svarīgi regulāri apskatīt savu augu un zināt, kādas pazīmes liecina par iespējamām problēmām.
Visnopietnākā un visizplatītākā alvejas slimība ir sakņu puve. To izraisa sēnītes, kas attīstās pārmērīgi mitrā, slikti drenētā un skābekļa nabadzīgā augsnē. Pārmērīga laistīšana ir galvenais šīs slimības cēlonis. Pirmās pazīmes parasti parādās uz auga virszemes daļas – lapas kļūst dzeltenas, mīkstas, ūdeņainas un sāk nokarāties. Auga pamatne var kļūt brūna vai melna. Ja augu izņem no poda, saknes ir tumšas, gļotainas un ar nepatīkamu smaku, atšķirībā no veselām, baltām un stingrām saknēm. Šajā stadijā augu glābt ir ļoti grūti.
Lai novērstu sakņu puvi, vissvarīgākais ir pareizs laistīšanas režīms. Augs jālaista tikai tad, kad augsne ir pilnībā izžuvusi. Ir jānodrošina, ka podam ir drenāžas caurumi un tiek izmantota speciāla, labi drenējoša augsne sukulentiem. Ja sakņu puve ir sākusies, vienīgā iespēja ir mēģināt augu glābt, izņemot to no poda, nogriežot visas bojātās, tumšās saknes un pamatnes daļas līdz veseliem audiem. Griezuma vietas jāapstrādā ar ogles pulveri vai jāļauj tām apžūt pāris dienas, pirms augu pārstāda svaigā, sausā substrātā. Pēc pārstādīšanas augu nedrīkst laistīt vismaz nedēļu.
Cita sēnīšu izraisīta problēma ir lapu plankumainība. Uz lapām var parādīties tumši, iegrimuši plankumi, kas laika gaitā palielinās. Šī slimība parasti attīstās augsta gaisa mitruma apstākļos un ja uz lapām ilgstoši saglabājas ūdens. Lai no tās izvairītos, laistot jācenšas neslapināt lapas un jānodrošina laba gaisa cirkulācija ap augu. Ja parādās plankumi, bojātās lapas daļas vai pat visu lapu ieteicams nogriezt, lai novērstu slimības izplatīšanos. Smagākos gadījumos var būt nepieciešams izmantot fungicīdu.
Dažreiz alvejas lapas var skart arī bazālā stumbra puve, kas sākas pie auga pamatnes un strauji izplatās uz augšu. To arī parasti izraisa pārmērīgs mitrums un slikta gaisa cirkulācija. Šī slimība ir ļoti bīstama un bieži vien beidzas ar auga bojāeju. Ja puve ir skārusi tikai daļu no auga, var mēģināt nogriezt un apsakņot veselās auga daļas vai lapas kā spraudeņus, tādējādi mēģinot izveidot jaunu augu. Profilakse ir labākā aizsardzība – pareiza laistīšana un laba ventilācija.
Biežāk sastopamie kaitēkļi
Lai gan alvejas nav īpaši iecienījuši kaitēkļi, tās tomēr var napadnut daži izplatīti istabas augu kaitēkļi, īpaši, ja augs ir novājināts. Viens no biežākajiem ir pūkainā bruņuts (miltbugs). Tie izskatās kā mazi, balti, pūkaini vates pikuči, kas parasti slēpjas lapu žāklēs, lapu apakšpusē un pie auga pamatnes. Šie kaitēkļi sūc auga sulu, izraisot tā novājināšanos, lapu dzeltēšanu un augšanas palēnināšanos. Turklāt tie izdala lipīgu šķidrumu, uz kura var attīstīties kvēpsēde.
Lai apkarotu pūkaino bruņuti, nelielas invāzijas gadījumā kaitēkļus var noņemt manuāli, izmantojot vates kociņu, kas samērcēts 70% spirtā. Spirts izšķīdina to vaskaino apvalku un tos nogalina. Pēc tam augu var nomazgāt ar siltu dušu vai apsmidzināt ar ziepjūdens šķīdumu (izmantojot dabīgās, zaļās ziepes bez piedevām). Ja invāzija ir liela, var būt nepieciešams izmantot sistēmas insekticīdus, kas uzsūcas augā un nogalina kaitēkļus, kad tie barojas ar auga sulu.
Cits izplatīts kaitēklis ir parastā bruņuts. Atšķirībā no pūkainās bruņuts, šiem kaitēkļiem ir ciets, brūns vai dzeltenīgs vairogs, kas tos pasargā. Tie cieši piestiprinās pie lapām un stumbra un, tāpat kā pūkainās bruņuts, sūc auga sulu. To klātbūtni var nodot arī lipīgā medusrasa, ko tie izdala. Bruņutis ir grūtāk apkarot to aizsargājošā vairoga dēļ. Ja to nav daudz, tos var mēģināt nokasīt no lapām ar nagu vai kādu neasu priekšmetu.
Efektīva metode cīņai ar bruņutīm ir to apstrāde ar eļļas emulsiju. Sajaucot dažus pilienus trauku mazgājamā līdzekļa ar ēdamkaroti augu eļļas un litru ūdens, iegūst šķīdumu, ar kuru apsmidzina augu. Eļļa pārklāj kaitēkļus ar plānu kārtiņu un nosmacē tos. Šo procedūru nepieciešams atkārtot vairākas reizes ar nedēļas intervālu, lai iznīcinātu arī jaunās kaitēkļu paaudzes. Smagos gadījumos jālieto ķīmiskie insekticīdi, kas paredzēti bruņutu apkarošanai.
Citi iespējamie kaitēkļi
Tīklērces ir ļoti sīki, zirnekļveidīgi kaitēkļi, kurus ar neapbruņotu aci ir grūti saskatīt. To klātbūtni parasti nodod smalks tīmeklis, kas parādās starp lapām un uz lapu apakšpuses. Tīklērces barojas, caurdurot auga šūnas un izsūcot to saturu, kā rezultātā uz lapām parādās sīki, dzelteni vai balti punktiņi. Stipras invāzijas gadījumā lapas kļūst dzeltenas, sausas un nobirst. Šie kaitēkļi īpaši labi vairojas siltos un sausos apstākļos, kādi bieži ir telpās ar centrālo apkuri.
Lai apkarotu tīklērces, pirmais solis ir palielināt gaisa mitrumu ap augu, jo tām nepatīk mitra vide. Augu var regulāri apsmidzināt ar ūdeni vai kārtīgi nomazgāt ar siltu dušu, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusēm. Tas palīdzēs aizskalot lielu daļu kaitēkļu. Var izmantot arī insekticīdās ziepes vai nīma eļļas šķīdumu, kas ir efektīvi un videi draudzīgi līdzekļi. Procedūra jāatkārto vairākas reizes ik pēc dažām dienām, lai iznīcinātu visus kaitēkļus to dažādajās attīstības stadijās.
Dažreiz alvejas var bojāt arī sēņu odiņi. Tie ir mazi, melni, mušām līdzīgi kukaiņi, kas paši par sevi augam nekaitē, bet to kāpuri, kas attīstās augsnē, barojas ar auga saknēm un organiskajām vielām. Stipra kāpuru invāzija var bojāt saknes, īpaši jauniem augiem, padarot tos uzņēmīgus pret puvi. Sēņu odiņu parādīšanās gandrīz vienmēr liecina par pārmērīgi mitru augsni, kas ir ideāla vide to attīstībai.
Efektīvākais veids, kā atbrīvoties no sēņu odiņiem, ir ļaut augsnei kārtīgi izžūt starp laistīšanas reizēm. Sausa augsnes virskārta neļaus odiņiem dēt olas un kāpuriem izdzīvot. Var izmantot arī dzeltenos līmes slazdus, lai noķertu pieaugušos, lidojošos odiņus, tādējādi pārtraucot to vairošanās ciklu. Ja problēma ir nopietna, augsni var apliet ar ūdeņraža pārskābes šķīdumu (viena daļa 3% ūdeņraža pārskābes uz četrām daļām ūdens), kas iznīcinās kāpurus, nekaitējot augam.
Profilakse un augu aizsardzība
Labākais veids, kā cīnīties ar slimībām un kaitēkļiem, ir profilakse. Veselīgs, spēcīgs un labi kopts augs ir daudz izturīgāks pret dažādām problēmām. Vissvarīgākais profilakses pasākums ir pareiza laistīšana. Kā jau daudzkārt minēts, pārmērīgs mitrums ir galvenais iemesls lielākajai daļai alvejas slimību. Vienmēr ļauj augsnei izžūt pirms nākamās laistīšanas reizes un nodrošini labu drenāžu. Tas ne tikai novērsīs sakņu puvi, bet arī radīs nepiemērotus apstākļus sēņu odiņiem.
Nodrošini augam pietiekami daudz gaismas un labu gaisa cirkulāciju. Vāja gaisma novājina augu, padarot to uzņēmīgāku pret slimībām. Laba gaisa cirkulācija palīdz ātrāk nožūt lapām un augsnes virskārtai, samazinot sēnīšu slimību risku. Regulāri vēdini telpas, bet izvairies no auksta caurvēja, kas var radīt stresu augam. Regulāri notīri putekļus no lapām ar mitru drāniņu, jo putekļu kārta apgrūtina fotosintēzi un var kļūt par patvērumu kaitēkļiem.
Pirms jauna auga iegādes un novietošanas blakus citiem istabas augiem, rūpīgi to apskati, vai tam nav slimību pazīmju vai kaitēkļu. Vēl labāk – jauno augu kādu laiku (2-4 nedēļas) paturi “karatīnā” atsevišķā telpā, lai pārliecinātos, ka tas ir vesels. Tas palīdzēs novērst jaunu kaitēkļu vai slimību ievazāšanu tavā augu kolekcijā. Tāpat vienmēr izmanto tīrus podus un sterilus instrumentus, kad pārstādi vai apgriez augus, lai neizplatītu infekcijas.
Regulāri apskati savus augus, pievēršot uzmanību lapu apakšpusēm, žāklēm un auga pamatnei, kur kaitēkļiem patīk slēpties. Jo ātrāk pamanīsi problēmu, jo vieglāk būs to atrisināt. Ja pamani kādas aizdomīgas pazīmes, nekavējoties izolē slimo augu no pārējiem, lai novērstu problēmas izplatīšanos. Savlaicīga rīcība var izglābt ne tikai slimo augu, bet arī pasargāt pārējos tavus zaļos mīluļus.
Dabiski apkarošanas līdzekļi
Daudzu alvejas kaitēkļu apkarošanai var veiksmīgi izmantot dabiskus un videi draudzīgus līdzekļus, kas ir drošāki gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Viens no populārākajiem ir nīma eļļa. To iegūst no nīma koka sēklām, un tai piemīt gan insekticīdas, gan fungicīdas īpašības. Nīma eļļas šķīdums (apmēram viena tējkarote eļļas un puse tējkarotes dabīgo ziepju uz litru ūdens) ir efektīvs pret laputīm, bruņutīm, tīklērcēm un citiem kaitēkļiem. Ar šo šķīdumu apsmidzina visu augu, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusēm.
Ziepjūdens ir vēl viens vienkāršs, bet efektīvs līdzeklis pret daudziem mīkstķermeņu kukaiņiem, piemēram, laputīm un tīklērcēm. Izšķīdini apmēram vienu ēdamkaroti dabīgo, šķidro ziepju (bez balinātājiem un citām piedevām) litrā ūdens un apsmidzini augu. Ziepes noārda kukaiņu aizsargslāni, izraisot to dehidratāciju un bojāeju. Pēc dažām stundām augu ieteicams noskalot ar tīru ūdeni, lai noņemtu ziepju atliekas.
Ķiploku vai sīpolu uzlējumi arī var palīdzēt atbaidīt kaitēkļus to spēcīgās smaržas un sēra savienojumu dēļ. Sasmalcini dažas ķiploka daiviņas vai nelielu sīpolu, aplej ar litru karsta ūdens un atstāj ievilkties uz nakti. Pēc tam šķidrumu nokās un izmanto augu apsmidzināšanai. Šis līdzeklis vairāk darbojas kā atbaidītājs, nevis iznīcinātājs, tāpēc tas ir efektīvāks profilaksei vai nelielu invāziju gadījumā.
Bioloģiskā kontrole ir vēl viena dabiska metode, kas ietver dabisko ienaidnieku, piemēram, mārīšu vai plēsējērču, izmantošanu, lai apkarotu kaitēkļus. Šī metode ir piemērotāka siltumnīcām vai lielākām augu kolekcijām, bet to var izmantot arī telpās. Šie labvēlīgie kukaiņi barojas ar kaitēkļiem, palīdzot uzturēt to populāciju kontrolētā līmenī bez ķīmisku līdzekļu izmantošanas. Tomēr ir svarīgi nodrošināt tiem piemērotus apstākļus, lai tie varētu izdzīvot un vairoties.
