Ābolu mētra ‘Variegata’, lai arī kopumā ir spēcīgs un izturīgs augs, nav pilnībā pasargāta no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Veselīgs augs, kas aug tam piemērotos apstākļos – labi drenētā augsnē, ar pietiekamu saules gaismu un gaisa cirkulāciju – spēj daudz labāk pretoties problēmām. Tomēr ir svarīgi būt vērīgam un spēt atpazīt pirmās pazīmes, kas liecina par slimību vai kaitēkļu klātbūtni, lai varētu savlaicīgi un efektīvi rīkoties. Savlaicīga iejaukšanās bieži vien ļauj atrisināt problēmu ar videi draudzīgām metodēm, neizmantojot spēcīgus ķīmiskos preparātus, kas ir īpaši svarīgi, ja mētru plānots lietot uzturā.
Viena no galvenajām stratēģijām cīņā pret slimībām un kaitēkļiem ir profilakse. Nodrošini pareizu augseku, nestādot mētras vienā un tajā pašā vietā vairākus gadus pēc kārtas. Uzturi dobē tīrību, regulāri izvācot nobirušās lapas un augu atliekas, kurās varētu pārziemot slimību ierosinātāji un kaitēkļu olas. Izvairies no pārmērīgas sabiezināšanas, nodrošinot pietiekamu attālumu starp augiem, lai veicinātu labu gaisa cirkulāciju, kas palīdz lapām ātri nožūt pēc lietus vai laistīšanas.
Laistot augus, centies ūdeni liet tieši pie saknēm, izvairoties no lapu slapināšanas, jo mitra vide uz lapām ir ideāli piemērota sēnīšu sporu dīgšanai. Regulāri apskati savus augus, pievēršot uzmanību lapu apakšpusei, kur bieži slēpjas kaitēkļi. Ja pamani kādas problēmas, rīkojies nekavējoties. Bojātās lapas vai pat veselus dzinumus nekavējoties nogriez un iznīcini, lai ierobežotu slimības vai kaitēkļu izplatību.
Visbeidzot, stiprini augu dabisko imunitāti, nodrošinot tam optimālus augšanas apstākļus. Veselīgs, spēcīgs augs ir daudz mazāk pievilcīgs kaitēkļiem un spējīgāks pretoties infekcijām. Pareiza laistīšana, sabalansēta mēslošana un piemērota augšanas vieta ir tavas labākās aizsardzības līnijas. Atceries, ka veselīgs dārzs sākas ar veselīgu augsni un spēcīgiem augiem.
Sēnīšu slimības
Viena no izplatītākajām slimībām, kas skar mētras, ir mētru rūsa (Puccinia menthae). Tā izpaužas kā mazi, putekļaini, oranži vai dzelteni plankumi (pustulas) uz lapu apakšpuses un stublājiem. Vēlāk šie plankumi kļūst tumši brūni vai melni. Stipras infekcijas gadījumā lapas dzeltē, deformējas un nobirst, un augs kļūst vājš un nīkulīgs. Šī sēnīte pārziemo augu atliekās un augsnē. Cīņai ar rūsu ir svarīgi nekavējoties noņemt un sadedzināt inficētās auga daļas. Izvairies no kompostēšanas, jo sēnītes sporas var saglabāties kompostā.
Cita bieži sastopama sēnīšu slimība ir miltrasa. Tā parādās kā balts, miltains aplikums uz lapām, stublājiem un dažreiz arī ziediem. Slimība visstraujāk attīstās siltā, mitrā laikā ar sliktu gaisa cirkulāciju. Miltrasa traucē fotosintēzi, novājina augu un var izraisīt lapu deformāciju un priekšlaicīgu nobiršanu. Profilaksei nodrošini labu ventilāciju ap augiem un izvairies no laistīšanas no augšas. Ja infekcija jau ir sākusies, var izmēģināt smidzināšanu ar sodas šķīdumu (1 tējkarote sodas, daži pilieni šķidro ziepju uz litru ūdens) vai piena sūkalu šķīdumu.
Verticilārā vīte (Verticillium dahliae) ir nopietna augsnes sēnīšu slimība, kas var skart arī mētras. Tā izraisa auga vīšanu, lapu dzeltēšanu un nobiršanu, parasti sākot no apakšējām lapām un virzoties uz augšu. Šķērsgriezumā uz stublāja var redzēt brūnus, mainītas krāsas vadu audus. Inficēšanās notiek caur saknēm, un sēnīte izplatās pa visu augu. Diemžēl efektīvu līdzekļu pret šo slimību nav. Inficētie augi ir jāizrok un jāiznīcina. Profilaksei ir svarīgi ievērot augseku un nestādīt mētras vietās, kur iepriekš auguši pret verticilozi uzņēmīgi augi (piemēram, tomāti, kartupeļi, zemenes).
Lai mazinātu sēnīšu slimību risku, ir svarīgi izvēlēties stādīšanai tikai veselīgu stādmateriālu. Regulāri atjauno savus mētru stādījumus, dalot cerus ik pēc dažiem gadiem, kas ne tikai atjauno augu, bet arī ļauj pārbaudīt sakņu sistēmas veselību. Ja sēnīšu slimības ir regulāra problēma tavā dārzā, apsver iespēju uzlabot augsnes drenāžu un samazināt stādījumu blīvumu.
Kaitēkļi, kas sūc sulu
Laputis ir vieni no visbiežākajiem mētru kaitēkļiem. Šie mazie, bumbierveida kukaiņi parasti pulcējas kolonijās uz jaunajiem dzinumiem, lapu apakšpusē un ziedpumpuriem, sūcot augu sulu. To darbības rezultātā lapas čokurojas, dzeltē un deformējas, un auga augšana tiek kavēta. Laputis izdala arī lipīgu šķidrumu, ko sauc par “medus rasu”, uz kuras var attīstīties melnā kvēpsarma. Nelielu invāziju var apkarot, noskalojot laputis ar spēcīgu ūdens strūklu vai noslaukot ar mitru drānu. Lielākas invāzijas gadījumā var izmantot ziepjūdens vai nīma eļļas šķīduma smidzinājumus.
Tīklērces, īpaši parastā tīklērce (Tetranychus urticae), var sagādāt problēmas karstā un sausā laikā. Šie kaitēkļi ir ļoti mazi, gandrīz neredzami ar neapbruņotu aci, un parasti dzīvo lapu apakšpusē. To klātbūtni nodod sīki, dzelteni punktiņi uz lapu virsmas un smalks tīmeklis starp lapām un stublājiem. Tīklērces, tāpat kā laputis, sūc augu sulu, izraisot lapu dzeltēšanu, apbrūnēšanu un nobiršanu. Lai cīnītos ar tīklērcēm, ir svarīgi uzturēt augstu gaisa mitrumu, regulāri apsmidzinot augus ar ūdeni. Var palīdzēt arī plēsējērču (dabisko ienaidnieku) izlaišana vai smidzinājumi ar insekticīdām ziepēm.
Baltblusiņas ir vēl viens sūcējtipa kaitēklis, kas atgādina sīkas, baltas mušas. Tās parasti uzturas lapu apakšpusē un, ja augu pakustina, paceļas gaisā mākonī. Gan pieaugušās baltblusiņas, gan to kāpuri barojas ar augu sulu, novājinot augu un izraisot lapu dzeltēšanu. Līdzīgi laputīm, arī tās izdala medus rasu. Cīņai ar baltblusiņām var izmantot dzeltenos līmes slazdus, lai notvertu pieaugušos īpatņus. Palīdz arī regulāra smidzināšana ar ziepjūdeni vai nīma eļļu, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusei.
Efektīva stratēģija cīņā ar sūcējkaitēkļiem ir dabisko ienaidnieku piesaistīšana dārzam. Mārītes, zeltactiņas un plēsīgās blaktis ir rijīgi laputu un citu mazo kaitēkļu mednieki. Lai tos piesaistītu, stādi dārzā ziedošus augus, kas nodrošina tiem nektāru un putekšņus, piemēram, dilles, koriandru, kliņģerītes un samtenes. Izvairies no plaša spektra ķīmisko insekticīdu lietošanas, jo tie nogalina ne tikai kaitēkļus, bet arī to dabiskos ienaidniekus.
Kaitēkļi, kas grauž lapas
Spradži ir mazas, tumšas vaboles, kas, ja tiek traucētas, spēj tālu aizlēkt. Tās lapās izgrauž daudz mazu, neregulāras formas caurumu, kas atgādina skrošu šāvienus. Lai gan neliels spradžu bojājums parasti nav bīstams pieaugušam augam, stipra invāzija var ievērojami samazināt lapu kvalitāti un fotosintēzes spēju, īpaši cieš jauni stādi. Spradžiem nepatīk mitra vide, tāpēc regulāra laistīšana un mulčēšana var palīdzēt tos atvairīt. Augu pārklāšana ar agrotīklu var fiziski pasargāt tos no šīm vabolēm.
Dažādu tauriņu un naktstauriņu kāpuri arī var baroties ar mētru lapām. Tie var izgrauzt lielus caurumus lapās vai pat nograuzt veselus dzinumus. Regulāri pārbaudi lapu apakšpusi, kur kāpuri bieži slēpjas. Ja pamani kāpurus, salas tos ar rokām. Lielāku invāziju gadījumā var izmantot bioloģisko insekticīdu, kas satur Bacillus thuringiensis (Bt). Šī baktērija ir nekaitīga cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, bet ir nāvējoša tieši tauriņu kāpuriem.
Gliemeži un kailgliemeži ir aktīvi galvenokārt naktī un mitrā laikā, atstājot aiz sevis neregulāras formas caurumus lapās un raksturīgas gļotu pēdas. Tie var nodarīt ievērojamu kaitējumu, īpaši jauniem un maigiem dzinumiem. Cīņai ar gliemežiem ir daudz metožu. Var izveidot barjeras ap dobēm, izmantojot sasmalcinātas olu čaumalas, pelnus vai īpašus granulu materiālus. Efektīvas ir arī lamatas, piemēram, zemē ierakti trauciņi ar alu. Var arī izmantot videi draudzīgus gliemežu apkarošanas līdzekļus, kuru pamatā ir dzelzs fosfāts.
Lai samazinātu lapgraužu kaitēkļu postījumus, ir svarīgi uzturēt dārzā kārtību. Regulāri pļauj zāli un ravē nezāles ap mētru dobēm, jo tās var kalpot par slēptuvi daudziem kaitēkļiem. Piesaisti dārzam putnus, ežus un vardes, kas ir dabiski gliemežu un kāpuru ienaidnieki. Izveidojot daudzveidīgu un līdzsvarotu dārza ekosistēmu, tu samazināsi nepieciešamību pēc aktīvas iejaukšanās kaitēkļu kontrolē.
Vīrusu slimības un profilakse
Mētras var skart arī dažādas vīrusu slimības, piemēram, mozaīkas vīruss. Vīrusu infekcijas simptomi var būt dažādi, tostarp lapu raibums (gaiši zaļi vai dzelteni plankumi, kas veido mozaīkas rakstu), lapu deformācija, augšanas aizture un vispārēja auga nīkulība. Vīrusu slimības nav ārstējamas, un inficētie augi ir nekavējoties jāizrok un jāiznīcina, lai novērstu slimības izplatīšanos uz citiem augiem.
Vīrusus parasti pārnēsā kukaiņi, kas sūc sulu, piemēram, laputis un tripši. Tāpēc visefektīvākā vīrusu profilakses metode ir šo kaitēkļu kontrole. Ja spēsi pasargāt savus augus no laputīm, tu ievērojami samazināsi risku, ka tie inficēsies ar kādu no vīrusiem. Regulāri pārbaudi augus un savlaicīgi apkarot jebkuru kaitēkļu invāziju.
Vēl viens veids, kā vīrusi var izplatīties, ir ar inficētiem dārza instrumentiem. Vienmēr dezinficē savas šķēres, nažus un citus instrumentus, īpaši pēc darba ar slimiem augiem. Dezinfekcijai var izmantot spirtu, balinātāja šķīdumu vai speciālus dārzkopības dezinfekcijas līdzekļus. Tas ir vienkāršs, bet ļoti svarīgs solis, lai novērstu slimību pārnešanu no viena auga uz otru.
Iegādājies stādmateriālu tikai no uzticamiem avotiem, lai būtu drošs, ka tas ir veselīgs un brīvs no vīrusiem. Ja pavairo mētru pats, izmanto tikai spēcīgus un veselīgus mātesaugus. Ja pamani kādu augu ar aizdomīgiem simptomiem, neņem no tā spraudeņus vai atvases. Ievērojot šos vienkāršos profilakses pasākumus, tu vari ievērojami samazināt risku saskarties ar nopietnām un neārstējamām slimībām savā dārzā.
