Lai ābolu mētra ‘Variegata’ augtu krāšņa, veselīga un aromātiska, tai ir nepieciešama sabalansēta barības vielu piegāde. Lai gan mētras nav pārmērīgi prasīgas, regulāra un pareiza mēslošana veicinās spēcīgu sakņu sistēmas attīstību, kuplu lapotni un intensīvu ēterisko eļļu veidošanos, kas nosaka tās unikālo smaržu un garšu. Barības vielu trūkums var izpausties kā lēna augšana, sīkas un bālas lapas, kā arī samazināta noturība pret slimībām un kaitēkļiem. Tāpēc ir svarīgi saprast, kādas barības vielas un kādā daudzumā šim augam ir nepieciešamas dažādos tā attīstības posmos, lai nodrošinātu optimālus augšanas apstākļus.
Galvenās barības vielas, kas nepieciešamas jebkuram augam, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas, proti, lapu un stublāju, augšanu. Fosfors veicina spēcīgas sakņu sistēmas attīstību un ziedēšanu, savukārt kālijs stiprina auga vispārējo veselību, palīdzot tam pretoties slimībām, sausumam un aukstumam. Ābolu mētrai, kuru galvenokārt audzē lapu dēļ, īpaši svarīgs ir slāpeklis, taču ir jāievēro mērenība. Pārmērīga slāpekļa deva var izraisīt pārāk strauju, bet vāju augšanu un samazināt ēterisko eļļu koncentrāciju lapās.
Visefektīvākais veids, kā nodrošināt ābolu mētru ar nepieciešamajām barības vielām, ir augsnes sagatavošana pirms stādīšanas. Bagātiniet stādīšanas vietu ar labi sadalījušos kompostu vai kūtsmēsliem. Organiskais mēslojums ne tikai lēnām atbrīvo barības vielas visas sezonas garumā, bet arī uzlabo augsnes struktūru, aerāciju un spēju saglabāt mitrumu. Ja augsne ir labi sagatavota, papildu mēslošana pirmajā gadā var nebūt nepieciešama. Turpmākajos gados augsni ieteicams papildināt ar kompostu katru pavasari.
Ja ābolu mētra tiek audzēta podā, barības vielu resursi ir ierobežoti, tāpēc regulāra mēslošana ir obligāta. Podā augošus augus ieteicams mēslot reizi 3-4 nedēļās aktīvās augšanas periodā no pavasara līdz vasaras beigām. Šim nolūkam vislabāk piemērots sabalansēts, šķidrs mēslojums, kas paredzēts garšaugiem vai lapu augiem. Pirms mēslošanas augu vienmēr aplaistiet ar tīru ūdeni, lai izvairītos no sakņu apdedzināšanas.
Organiskā mēslošana
Organiskā mēslošana ir videi draudzīgs un ilgtspējīgs veids, kā barot ābolu mētru. Tā ne tikai nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām, bet arī uzlabo augsnes veselību un bioloģisko daudzveidību. Komposts ir viens no labākajiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. To var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas vai uzklāt kā mulčas slāni ap jau augošiem augiem pavasarī. Komposts lēnām sadalās, pakāpeniski atbrīvojot barības vielas un uzlabojot augsnes struktūru.
Labi sadalījušies kūtsmēsli (piemēram, liellopu vai zirgu mēsli) ir vēl viens lielisks barības vielu avots. Ir svarīgi izmantot tikai pilnībā sadalījušos mēslus, jo svaigi kūtsmēsli var “apdedzināt” auga saknes un saturēt nezāļu sēklas. Kūtsmēslus, tāpat kā kompostu, vislabāk iestrādāt augsnē rudenī vai agrā pavasarī pirms stādīšanas. Tas dos augsnei laiku absorbēt barības vielas.
Papildus kompostam un kūtsmēsliem var izmantot arī citus organiskos mēslošanas līdzekļus. Piemēram, augu vircas, kas pagatavotas no nātrēm vai pienenēm, ir bagātas ar slāpekli un mikroelementiem. Tās var izmantot kā šķidro mēslojumu, atšķaidot ar ūdeni un laistot augus reizi pāris nedēļās. Arī koksnes pelni ir labs kālija avots, taču tie jālieto uzmanīgi, jo tie paaugstina augsnes pH līmeni.
Organiskā mēslošana veicina veselīgas augsnes ekosistēmas attīstību, kurā dzīvo sliekas un labvēlīgi mikroorganismi. Šie organismi palīdz sadalīt organisko vielu, padarot barības vielas augiem vieglāk pieejamas. Veselīgā augsnē audzis augs ir spēcīgāks, izturīgāks pret slimībām un kaitēkļiem, un tam ir labāka garša un aromāts.
Minerālmēsli un to lietošana
Lai gan organiskā mēslošana ir ieteicamākā, dažkārt var būt nepieciešams izmantot arī minerālmēslus, īpaši, ja augam ir redzamas izteiktas barības vielu trūkuma pazīmes vai ja tas tiek audzēts ļoti nabadzīgā augsnē vai podā. Izvēloties minerālmēslus, priekšroku dodiet kompleksam mēslojumam, kas paredzēts garšaugiem vai lapu dārzeņiem, ar sabalansētu NPK (slāpeklis, fosfors, kālijs) attiecību.
Ābolu mētrai nav nepieciešams mēslojums ar augstu slāpekļa saturu. Lai gan slāpeklis veicina lapu augšanu, tā pārpalikums var padarīt auga audus pārāk mīkstus un ūdeņainus, samazinot ēterisko eļļu koncentrāciju un padarot augu uzņēmīgāku pret laputīm un sēnīšu slimībām. Tāpēc izvēlies mēslojumu, kurā slāpekļa daudzums ir līdzsvarots ar fosforu un kāliju.
Lietojot minerālmēslus, ir stingri jāievēro uz iepakojuma norādītās devas un lietošanas biežums. Pārmēslošana var būt daudz kaitīgāka nekā nepietiekama mēslošana. Tā var izraisīt sāļu uzkrāšanos augsnē, kas bojā saknes un traucē ūdens un barības vielu uzņemšanu. Šķidros mēslojumus vienmēr atšķaida saskaņā ar instrukciju un lieto uz mitras augsnes, lai izvairītos no sakņu apdegumiem.
Mēslošanu ar minerālmēsliem veic tikai aktīvās augšanas sezonā – no pavasara līdz vasaras vidum. Rudenī mēslošana ir jāpārtrauc, lai augs varētu sagatavoties ziemas miera periodam. Vēla mēslošana var stimulēt jaunu, nenobriedušu dzinumu augšanu, kas ziemā var viegli apsalt.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Ir svarīgi iemācīties atpazīt barības vielu trūkuma pazīmes, lai savlaicīgi varētu rīkoties. Katra elementa trūkums izpaužas atšķirīgi. Visbiežāk novērojamais ir slāpekļa trūkums, kas izraisa augšanas palēnināšanos un lapu, īpaši vecāko, apakšējo lapu, dzeltēšanu un nobālēšanu. Augs izskatās nīkulīgs un neveido kuplu ceru.
Fosfora trūkums ir retāk sastopams, bet tas var izpausties kā tumši zaļas vai pat violetas lapas un vāja sakņu sistēmas attīstība. Augs var izskatīties veselīgs, bet tas slikti aug un ir mazs. Fosfors ir īpaši svarīgs jauniem augiem to attīstības sākuma stadijā.
Kālija trūkums parasti izpaužas kā lapu malu dzeltēšana un vēlāk apbrūnēšana un nokalšana, sākot ar vecākajām lapām. Lapas var arī čokuroties. Kālijs ir svarīgs auga vispārējai izturībai, tāpēc tā trūkuma gadījumā augs kļūst uzņēmīgāks pret slimībām un sliktāk panes sausumu.
Pamanot kādu no šīm pazīmēm, ir jānovērtē situācija. Vispirms pārliecinies, vai problēmu neizraisa citi faktori, piemēram, nepareiza laistīšana vai slimības. Ja ir aizdomas par barības vielu trūkumu, var veikt ātras iedarbības mēslošanu ar atbilstošu šķidro mēslojumu. Tomēr ilgtermiņā vislabākā stratēģija ir augsnes veselības uzturēšana ar organisko mēslojumu.
Mēslošanas kalendārs un ieteikumi
Lai atvieglotu mēslošanas plānošanu, var izveidot aptuvenu kalendāru. Pavasarī, tiklīdz sākas augšana (marts-aprīlis), ir īstais laiks pamatmēslošanai. Ap augiem uzklāj 2-3 cm biezu komposta vai labi sadalījušos kūtsmēslu kārtu un viegli iestrādā to augsnes virskārtā. Tas nodrošinās lēnu barības vielu piegādi visai sezonai.
No maija līdz augustam, aktīvās augšanas un ražas vākšanas periodā, podos audzētus augus un tos, kas aug nabadzīgā augsnē, var papildus mēslot. Izmanto sabalansētu šķidro mēslojumu garšaugiem reizi 3-4 nedēļās. Ja mētra tiek regulāri un intensīvi griezta, pēc katras lielākas ražas novākšanas to var viegli pamēslot, lai stimulētu jaunu dzinumu augšanu.
Sākot ar augusta beigām un septembrī, mēslošana ir jāpārtrauc. Augam ir jāsāk gatavoties ziemai, un papildu barības vielas varētu stimulēt nevajadzīgu augšanu, kas padarītu augu jutīgu pret salu. Šajā periodā augs uzkrāj enerģiju saknēs, lai pavasarī varētu spēcīgi atsākt augšanu.
Rudenī, pēc pēdējās ražas novākšanas un auga apgriešanas, sakņu zonu var nomulčēt ar biezu komposta vai lapu kārtu. Šī mulča ne tikai pasargās saknes no sala, bet arī pavasarī, sadaloties, bagātinās augsni ar barības vielām, sagatavojot to jaunajai sezonai. Šāds ciklisks piegājiens nodrošinās, ka tava ābolu mētra saņems visu nepieciešamo un priecēs ar savu skaistumu un aromātu gadu no gada.
