Runājot par maijpuķīšu kopšanu, jautājums par to apgriešanu un vissavākšanu bieži vien izraisa diskusijas dārznieku vidū. Atšķirībā no daudziem citiem dārza augiem, kuriem ir nepieciešama regulāra un specifiska apgriešana, lai veidotu vainagu vai stimulētu ziedēšanu, maijpuķītes šajā ziņā ir ļoti mazprasīgas. Tomēr daži savlaicīgi un pareizi veikti griešanas darbi var palīdzēt uzturēt stādījuma veselību, estētisko izskatu un novērst nevēlamu izplatīšanos. Izpratne par to, kad un ko drīkst griezt, ir svarīga, lai nekaitētu augam un nodrošinātu tā labsajūtu nākamajās sezonās. Ir būtiski atcerēties, ka, veicot jebkādus darbus ar maijpuķītēm, ieteicams lietot cimdus, jo visas auga daļas ir indīgas.
Galvenais un būtiskākais princips, kas jāatceras saistībā ar maijpuķīšu lapu apgriešanu, ir ļaut tām atmirt dabiski. Pēc noziedēšanas maijpuķīšu lapas turpina pildīt ļoti svarīgu funkciju – tās veic fotosintēzi, ražojot barības vielas, kas tiek uzkrātas pazemes sakneņos. Šīs uzkrātās enerģijas rezerves ir vitāli svarīgas, lai augs varētu pārziemot un nākamajā pavasarī atkal izdzīt spēcīgus dzinumus un ziedus. Ja lapas tiek nogrieztas pārāk agri, kamēr tās vēl ir zaļas, augs tiek laupīts šim svarīgajam procesam, kas to novājina un var būtiski samazināt vai pat pilnībā liegt ziedēšanu nākamajā gadā.
Vizuāli nepievilcīgais, dzeltējošo lapu periods ir jāpacieš. Parasti lapas sāk dzeltēt un novīst vasaras otrajā pusē vai agrā rudenī. Šis ir dabisks process, kas liecina, ka augs ir pabeidzis savu veģetācijas ciklu un gatavojas miera periodam. Tikai tad, kad lapas ir pilnībā nodzeltējušas vai kļuvušas brūnas un sausas, tās var droši nogriezt. Šajā brīdī tās savu funkciju jau ir pilnībā izpildījušas, un to noņemšana augam vairs nekaitē. Šis process parasti tiek veikts vēlā rudenī, sagatavojot dārzu ziemai.
Lapas jānogriež ar asām dārza šķērēm, atstājot vien pāris centimetrus garus celmiņus virs zemes, vai arī tās var nogriezt līdz ar zemes virsmu. Šis darbs pilda vairākas funkcijas. Pirmkārt, tas uzlabo dobes vizuālo izskatu, padarot to tīru un kārtīgu. Otrkārt, un tas ir vēl svarīgāk, tas ir nozīmīgs sanitārais pasākums. Uz vecajām, atmirstošajām lapām var saglabāties un pārziemot dažādu slimību ierosinātāji, piemēram, sēnīšu sporas, kā arī kaitēkļu oliņas. Savācot un iznīcinot (labākajā gadījumā sadedzinot) šīs lapas, tiek samazināts infekciju un kaitēkļu invāzijas risks nākamajā sezonā.
Dažreiz augšanas sezonas laikā var parādīties atsevišķas bojātas, slimību vai kaitēkļu apsēstas lapas. Šādas lapas ir ieteicams nekavējoties izgriezt un iznīcināt, neatkarīgi no sezonas. Tas palīdzēs ierobežot problēmas izplatīšanos uz veselajām auga daļām un pārējiem augiem dobē. Šāda selektīva apgriešana ir svarīga daļa no augu veselības uzturēšanas un profilakses. Vienmēr izmantojiet tīrus un dezinficētus instrumentus, lai nepārnestu infekciju.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ziedu un ziedkātu nogriešana
Jautājums par to, vai pēc ziedēšanas nogriezt ziedkātus, ir atkarīgs no dārznieka mērķiem. Ja vēlaties, lai augs visu savu enerģiju veltītu sakneņu stiprināšanai un nākamā gada ziedpumpuru ieriešanai, tad noziedējušos ziedkātus ir ieteicams nogriezt. Pēc ziedu novīšanas augs sāk veidot augļus – nelielas, apaļas ogas, kas nogatavojoties kļūst sarkanas. Sēklu un ogu veidošana patērē daudz auga enerģijas, ko tas varētu izmantot savu pazemes daļu attīstībai. Nogriežot ziedkātus uzreiz pēc ziedu novīšanas, šī enerģija tiek novirzīta sakneņiem.
Ziedkātu nogriešana arī palīdz novērst maijpuķīšu pašizsēju. Lai gan pavairošana ar sēklām ir ilgs un neefektīvs process, reizēm no nejauši izbirušām sēklām var izaugt jauni stādiņi, kas var parādīties nevēlamās vietās. Ja vēlaties pilnībā kontrolēt maijpuķīšu izplatību, ziedkātu nogriešana ir labs veids, kā to panākt. Turklāt, noņemot vecos ziedkātus, stādījums izskatās kārtīgāks un akurātāks. Ziedkātus var nogriezt pie pašas pamatnes, kur tie izaug no lapu rozetes.
No otras puses, daži dārznieki izvēlas atstāt ziedkātus, lai ļautu attīstīties dekoratīvajām sarkanajām ogām. Tās var būt diezgan pievilcīgs rudens akcents dārzā, īpaši, ja to ir daudz. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi atcerēties, ka šīs ogas, tāpat kā visas pārējās maijpuķītes daļas, ir ļoti indīgas. Ja dārzā mēdz uzturēties mazi bērni vai mājdzīvnieki, kuri varētu tās nejauši apēst, ogu veidošanos noteikti nevajadzētu pieļaut un ziedkātus pēc noziedēšanas ir obligāti jānogriež. Drošība šajā gadījumā ir svarīgāka par dekorativitāti.
Maijpuķītes ir arī lieliski grieztie ziedi, kas ienes mājās burvīgu pavasara smaržu. Lai ziedi vāzē stāvētu ilgāk, tos vislabāk griezt agri no rīta, kad tie ir pilni ar mitrumu. Jāizvēlas ziedkāti, kuriem apakšējie zvaniņi jau ir atvērušies, bet augšējie vēl ir pumpuros. Ziedkātus griež ar asu nazi vai šķērēm, veidojot slīpu griezumu, un nekavējoties liek ūdenī. Pirms likšanas vāzē, ieteicams noņemt apakšējās lapas, ja tādas ir, lai tās ūdenī nepūtu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Audzes ierobežošana un atjaunošana
Maijpuķītēm nav nepieciešama formējoša apgriešana, taču griešanas instrumenti, piemēram, asa lāpsta, ir nepieciešami, lai kontrolētu to agresīvo izplatīšanos. Maijpuķītes ātri veido blīvas audzes, izplatoties ar pazemes sakneņiem un nomācot kaimiņos augošos, vājākos augus. Lai uzturētu stādījumu vēlamajās robežās, ir nepieciešama regulāra “apgriešana” jeb apciršana. To vislabāk darīt reizi gadā – vēlā rudenī vai agrā pavasarī.
Process ir vienkāršs: ar asu lāpstu vai dārza dakšām tiek apcirsts stādījuma perimetrs pa iedomātu vai reālu līniju. Visi sakneņi, kas atrodas ārpus šīs līnijas, tiek izcelti no zemes. Šī darbība ne tikai ierobežo audzes lielumu, bet arī veicina tās atjaunošanos, stimulējot jaunu dzinumu augšanu no atlikušajiem sakneņiem. Izraktos sakneņus var izmantot jaunu stādījumu veidošanai citur dārzā, iedot kaimiņiem vai vienkārši kompostēt. Šāda regulāra kontrole ir būtiska, lai maijpuķītes nekļūtu par invazīvu problēmu.
Reizēm vecāki maijpuķīšu stādījumi kļūst pārāk blīvi. Centrālajā daļā augi sāk nīkuļot un sliktāk ziedēt, jo tiem trūkst vietas, gaismas un barības vielu. Šādā gadījumā ir nepieciešama stādījuma atjaunošana, kas arī ir saistīta ar griešanu un dalīšanu. Ik pēc dažiem gadiem (parasti 3-5) audzes vidusdaļu vai visu audzi izrok, sakneņus sadala veselīgos gabalos ar vismaz vienu pumpuru un pārstāda jaunā, sagatavotā vietā vai tajā pašā vietā, bet papildinātā un uzlabotā augsnē, ievērojot pietiekamu attālumu starp stādiem.
Šāda atjaunojoša “apgriešana” dod stādījumam jaunu elpu. Tā nodrošina labāku gaisa cirkulāciju starp augiem, samazinot slimību risku. Tā dod augiem vairāk vietas un piekļuvi barības vielām, kas rezultējas spēcīgākā augšanā un bagātīgākā ziedēšanā. Labākais laiks šādam darbam ir rudens, kad augi ir miera periodā. Pēc pārstādīšanas augsne kārtīgi jāaplaista un, tuvojoties ziemai, jānomulčē.
Nevajadzīgas apgriešanas sekas
Viena no lielākajām un biežākajām kļūdām, ko pieļauj nepieredzējuši dārznieki, ir jau iepriekš minētā lapu nogriešana uzreiz pēc ziedēšanas, lai stādījums izskatītos glītāk. Kā jau paskaidrots, tas ir ļoti kaitīgi augam. Atņemot tam lapas, mēs atņemam tam “virtuvi”, kurā tiek gatavota barība nākamajam gadam. Augs, kuram regulāri tiek pāragri nogrieztas lapas, ar katru gadu kļūs vājāks, ziedēs arvien mazāk, līdz beigās var aiziet bojā pavisam. Tāpēc ir ļoti svarīgi pretoties kārdinājumam sakopt dobi pārāk ātri.
Ja novīstošās lapas ļoti bojā kopskatu, var mēģināt rast kompromisa risinājumus. Maijpuķītes var stādīt kopā ar vēlāk plaukstošiem, lielākiem daudzgadīgiem augiem, piemēram, hostām, papardēm vai astilbēm. Šo augu kuplā lapotne vasaras vidū lieliski nomaskēs maijpuķīšu dzeltējošās lapas, ļaujot tām netraucēti pabeigt savu dzīves ciklu. Šāda pārdomāta stādījumu plānošana ļauj saglabāt dobes dekorativitāti visu sezonu, nekaitējot augiem.
Vēl viena nevajadzīga darbība ir maijpuķīšu “frizēšana” vai lapu galu apgriešana, ja tie sāk apkalst vai dzeltēt. Tas problēmu nerisina, bet tikai papildus traumē augu. Lapu galu apkalšana parasti liecina par kādu kopšanas kļūdu – visbiežāk par nepietiekamu mitrumu vai saules apdegumiem. Tā vietā, lai grieztu bojātos galus, ir jānovērš cēlonis – jānodrošina regulārāka laistīšana vai, ja iespējams, jānoēno augi dienas karstākajās stundās.
Būtībā, attiecībā uz maijpuķīšu apgriešanu, galvenais princips ir minimālisms. Jo mazāk mēs iejaucamies to dabiskajā augšanas ciklā, jo labāk tās jutīsies. Vienīgie patiešām nepieciešamie griešanas darbi ir sanitārā apgriešana (slimu lapu noņemšana), atmirušo lapu novākšana rudenī un audzes ierobežošana, lai tā nekļūtu invazīva. Visas pārējās darbības, īpaši zaļo lapu griešana, ir liekas un pat kaitīgas.
Instrumenti un drošība
Veicot jebkādus apgriešanas darbus dārzā, ir svarīgi izmantot pareizus un kvalitatīvus instrumentus. Maijpuķīšu lapu un ziedkātu griešanai vislabāk derēs asas dārza šķēres vai sekatieri. Asu instrumentu izmantošana nodrošina tīru griezumu, kas mazāk traumē augu audus un ātrāk sadzīst, samazinot infekciju risku. Neasi instrumenti plēš un spaida auga audus, radot lielāku brūci. Audzes ierobežošanai un dalīšanai nepieciešama asa, izturīga lāpsta vai dārza dakšas.
Pirms un pēc darba, īpaši, ja esat griezuši slimus augus, instrumenti ir rūpīgi jānotīra un jādezinficē. To var izdarīt, noslaukot asmeņus ar spirtā vai kādā citā dezinfekcijas līdzeklī samitrinātu drānu. Šis vienkāršais solis palīdz novērst slimību pārnešanu no viena auga uz otru un no vienas dobes uz citu. Tīri instrumenti arī kalpos ilgāk un būs patīkamāk lietojami.
Kā jau vairākkārt uzsvērts, strādājot ar maijpuķītēm, ir obligāti jāievēro piesardzība, jo visas auga daļas – lapas, ziedi, ziedkāti, sakneņi un īpaši ogas – satur toksiskus savienojumus, sirds glikozīdus, kas ir bīstami gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tāpēc, veicot apgriešanu, dalīšanu vai jebkādus citus darbus, kur ir saskare ar augu sulu, vienmēr jāvalkā dārza cimdi. Tie pasargās ādu no iespējama kairinājuma.
Pēc darba ar maijpuķītēm ir rūpīgi jānomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni. Tāpat ir jānodrošina, lai nogrieztās augu daļas nenonāktu vietās, kur tām var piekļūt bērni vai mājdzīvnieki. Tās nedrīkst izbarot trušiem vai citiem mājdzīvniekiem. Nogrieztās daļas vislabāk ir uzreiz savākt un iznīcināt – kompostēt (ja augi ir veseli) vai sadedzināt. Ievērojot šos vienkāršos drošības pasākumus, maijpuķīšu kopšana sagādās tikai prieku.
